29.3.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 96/13

---

Grozījumu pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

2011/C 96/09

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (1) 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

GROZĪJUMU PIETEIKUMS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

GROZĪJUMU PIETEIKUMS SASKAŅĀ AR 9. PANTU

“CARNE DE VACUNO DEL PAÍS VASCO/EUSKAL OKELA”

EK Nr.: ES-PGI-0105-0175-18.07.2008

AĢIN ( X ) ACVN ( )

1.   Produkta specifikācijas nodaļa, kurā izdarīti grozījumi:

—		Produkta nosaukums
—		Produkta apraksts
—		Ģeogrāfiskais apgabals
—		Izcelsmes apliecinājums
—		Ražošanas metode
—		Saikne
—		Marķēšana
—		Valsts prasības
—		Citur (precizēt)

2.   Grozījuma(-u) veids:

—		Grozījumi vienotajā dokumentā vai kopsavilkuma lapā
—		Grozījumi reģistrētu ACVN vai AĢIN specifikācijā, ja nav publicēts ne vienots dokuments, ne kopsavilkums
—		Grozījumi specifikācijā, ja publicētajā vienotajā dokumentā (Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 3. punkts) nav jāizdara grozījumi
—		Pagaidu grozījumi specifikācijā, kas saistīti ar valsts iestāžu noteikto obligāto sanitāro vai fitosanitāro pasākumu ievērošanu (Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 4. punkts)

3.   Grozījums(-i):

Ierosinātie grozījumi nozīmē izmaiņas turpmāk minētajās specifikācijas nodaļās.

3.1.   Produkta apraksts:

Ierosinātie grozījumi attiecas gan uz aizsargājamajām šķirnēm, gan arī uz gaļas veidiem un tās īpašībām. Grozījumi ir ierosināti pēc Basku zemes (País Vasco) autonomā apgabala lopkopju lūguma.

Ierosināto grozījumu mērķis ir labāk atspoguļot pašreizējo praksi un ņemt vērā patērētāju vēlmes par marķējuma pārredzamības palielināšanu, kā arī nodrošināt specifikācijas atbilstību pēc pieteikuma iesniegšanas veiktajiem tiesību aktu grozījumiem un ieviest jaunas gaļas kvalitāti ietekmējošas prasības. Šā pieteikuma būtiskākais mērķis ir veicināt produkta virzību tirgū, paaugstinot tā rentabilitāti un konkurētspēju.

3.2.   Izcelsmes apliecinājums:

Šīs nodaļas grozījumu pamatā ir gan nepieciešamība nodrošināt atbilstību spēkā esošajiem tiesību aktiem, gan arī nepieciešamība iekļaut lopbarības ražotājus pievienotās vērtības radīšanas ķēdē, jo dzīvnieku barošanai ir noteicoša nozīme produkta ražošanā.

Turklāt, lai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde atbilstu Regulas (EK) Nr. 510/2006 11. panta noteikumiem, kas nosaka, ka produktu sertificēšanas struktūras atbilst Eiropas standartam EN 45011 vai ISO/IEC 65, šajā specifikācijas nodaļā ir jāsvītro atsauce uz standartu EN 45004.

3.3.   Ražošanas metode:

Šīs nodaļas grozījumu pamatā ir nepieciešamība nodrošināt specifikācijas atbilstību tiesību aktu grozījumiem, kas ir veikti kopš pieteikuma iesniegšanas, kā arī nepieciešamība ieviest jaunas gaļas kvalitāti ietekmējošas prasības.

3.4.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu:

Ierosinātie grozījumi attiecas uz aizsargātajām šķirnēm, kurās ir iekļauta vietējā šķirne Terreña.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“CARNE DE VACUNO DEL PAÍS VASCO/EUSKAL OKELA”

EK Nr.: ES-PGI-0105-0175-18.07.2008

AĢIN ( X ) ACVN ( )

1.   Nosaukums:

“Carne de Vacuno del País Vasco/Euskal Okela”

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts:

Spānija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts:

3.1.   Produkta veids:

1.1. grupa.

Svaiga gaļa (un subprodukti)

3.2.   Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1):

Svaiga liellopu gaļa, kuru iegūst no Basku zemes autonomajā apgabalā tradicionāli audzēto šķirņu liellopiem, proti, Pirenaica, Limusín, Pardo Alpina, Blonda, Terreña, kā arī to krustojumiem, taču šādā gadījumā iepriekšminēto šķirņu ģenētiskā materiāla minimālajai procentuālajai daļai jābūt vismaz 50 %.

Lai gan ir piecas aizsargājamās šķirnes, dominējošā tomēr ir Basku zemes vietējā šķirne Pirenaica.

Atkarībā no gaļas ieguvei izmantojamo dzīvnieku vecuma izšķir trīs gaļas veidus:

—   “Txahala-Txekorra”: gaļa, kuru iegūst no 8 līdz 24 mēnešus veciem dzīvniekiem,

—   “Zaharra”: gaļa, kuru iegūst no 24 līdz 84 mēnešus veciem dzīvniekiem,

—   “Idia”: gaļa, kuru iegūst no 24 līdz 59 mēnešus veciem dzīvniekiem.

Katram gaļas veidam ir jāatbilst turpmāk minētajām prasībām.

—   Muskuļaudu klase: “Txahala-Ternero/a” – S, E, U un R gaļas klase pēc EUROP klasifikācijas, “Zaharra-Vacuno Mayor” un “Idia-Buey” – iepriekšminētās klasifikācijas S, E, U, R un O gaļas klase.

—   Taukaudu klase: “Txahala-Txekorra” – vismaz 2. klase, “Zaharra” un “Idia” – vismaz 3. klase.

—   Gaļas krāsa: gaļai nedrīkst būt neraksturīga nokrāsa, un katram gaļas veidam ir sava īpaša krāsa atkarībā no dzīvnieka vecuma un nobarošanas pakāpes.

—   Ķīmiskās īpašības: visu dažāda veida gaļas liemeņu pH ir jābūt 5,9 vai mazākam, un mērījumus veic 24 stundas pēc nokaušanas pie muguras garā muskuļa.

—   Minimālais nogatavināšanas termiņš: gaļu, kuru pārdod kā “Extra” un “I A” šķiras gaļu, nogatavina septiņas dienas, pārējo gaļu – trīs dienas pēc nokaušanas. Ciktāl tas attiecas uz fasētu gaļu, minimālo nogatavināšanas periodu nosaka atkarībā no saglabāšanas veida, produkta veida un noformējuma, kā arī saskaņā ar noteiktajiem tehniskajiem kritērijiem.

3.3.   Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem):

—

3.4.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem):

Pamatbarībā dzīvniekiem izēdina dabīgu lopbarību, proti, svaigu zāli, sausu zāli, sienu un salmus. Papildbarībā var izmantot arī citas atļauto izejvielu sarakstā minētās izejvielas, piemēram, veselus vai drupinātus graudus, pākšaugus, eļļas augus un graudu klijas, kā arī pašas lauku saimniecības resursus.

Lai uz vietas iegūto vai iepirkto barību varētu izmantot AĢIN “Carne de Vacuno del País Vasco/Euskal Okela” ražošanai paredzēto dzīvnieku barošanai, ir jāsaņem atļauja.

Nobarošanas laikā un beigu posmā jāizēdina atļautās izejvielas un barības līdzekļi, kas minēti publicētajā atļauto barības vielu sarakstā.

Pirmās šķiras izejvielu (graudaugi, pākšaugi vai eļļas augi) daļai barībā ir jābūt vismaz 80 % vai vajadzības gadījumā 85 %, ja barībai ir piejauktas graudu klijas.

3.5.   Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā:

Gaļu iegūst no dzīvniekiem, kas ir dzimuši un audzēti Basku zemes autonomajā apgabalā un lauku saimniecībās, kuras ir reģistrētas “Carne de Vacuno del País Vasco/Euskal Okela” reģistrā. Dzīvniekiem ir jābūt nokautiem ražošanas apgabalā izvietotās kautuvēs, lai saglabātu liemeņu organoleptiskās īpašības un ierobežotu jebkādu gaļas kvalitātes mazināšanos, kuru var izraisīt transportēšana. Liemeņus iedala vienveidīgās klasēs, klasificē un tiem ir jābūt identificējamiem. Visu ražošanas procesu, sākot ar lauku saimniecību un beidzot ar realizāciju galīgajam patērētājam, ir jākontrolē, lai nodrošinātu izsekojamību saskaņā ar specifikācijas noteikumiem.

Reģistrētos dzīvniekus audzē atbilstoši tradicionālajai metodei, uzraugot to veselības stāvokli un labturības apstākļus un jo īpaši ēdināšanu, ievērojot specifikācijā paredzētos kritērijus.

Kompetentās iestādes visās lauku saimniecībās pārbauda un reģistrē katras lauku saimniecības un katra dzīvnieka datus. Lopkopības saimniecībām ir jāizpilda daudzas prasības attiecībā uz platību, pakaišu izmantošanu, apgaismojumu un ventilāciju, un kopumā tajās ir jānodrošina, lai vidē, kurā dzīvnieki uzturas, nebūtu kaitīgu apstākļu.

Dzīvnieku transportēšana uz kautuvēm nedrīkst būt ilgāka par četrām stundām, lai nepieļautu faktorus, kas var izraisīt stresu un ietekmēt gatavā produkta kvalitāti.

Kautuvē visus darbus (atasiņošana, liemeņa sadale, atūdeņošana, nogatavināšana un marķēšana) veic saskaņā ar specifikācijā paredzētajiem nosacījumiem.

3.6.   Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.:

—

3.7.   Īpaši noteikumi marķēšanai:

Marķējumā jābūt šādai norādei: “Indicación geográfica protegida: Carne de Vacuno del País Vasco/Euskal Okela”.

4.   Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija:

Aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes “Carne de Vacuno del País Vasco/Euskal Okela” kritērijiem atbilstošas gaļas ražošanai paredzēto dzīvnieku dzimšanas, audzēšanas un nokaušanas apgabals aptver visu Basku zemes autonomā apgabala teritoriju, kas ietver Álava, Guipúzcoa un Biscaye provinci.

Arī gaļas ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi ražošanas apgabals aptver visu Basku zemes autonomo apgabalu.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu:

5.1.   Ģeogrāfiskā apgabala specifika:

Lai iegūtu kvalitatīvu gaļu lopkopības sistēmā, kurā izmanto dabīgu lopbarību, ir jābūt ideāliem klimatiskajiem un augsnes apstākļiem. Tas ir viens no galvenajiem aspektiem, ar ko atšķiras Basku zemē tradicionāli ražotā gaļa.

Lopkopības īpatnības Basku zemē visvairāk ietekmē šādi dabas faktori: reljefs, augsne, klimats un ar uzturvielām bagāti lopbarības resursi.

Basku zemes autonomais apgabals ir kalnaina teritorija ar attiecīgiem reljefa un klimata noteiktiem ierobežojumiem, kuri būtiski ietekmē galvenokārt uz lopkopību balstīto primārās lauksaimnieciskās ražošanas darbību.

Okeāna klimata ietekmē ir izveidojušās ar mikroorganismiem bagātas mitrās augsnes, kas paātrina organisko vielu sadalīšanos un to turpmāku pārvēršanos humusā. Daudzas augsnes ir bagātas ar trūdu, kurām ir raksturīgs liels A horizonta biezums un kurās ir ļoti daudz organisko vielu (mitro reģionu kaļķainā brūnaugsne). Proti, augsnes ir veidojušās no kaļķakmens iežiem, un tām ir palielināts organisko vielu saturs.

Basku zemes autonomā apgabala klimatu visvairāk ietekmējošais ģeogrāfiskais faktors ir augstums virs jūras līmeņa. Apgabals atrodas atlantiskā klimata joslā, tam ir raksturīga mērena gaisa temperatūra un nelielas temperatūras atšķirības starp dienu un nakti vai starp vasaru un ziemu, tāpat arī ir raksturīgs palielināts nokrišņu daudzums (lielākais vidējais nokrišņu daudzums ir 1 200 mm).

Jūras tuvuma dēļ temperatūra piekrastē un blakus esošajos apgabalos kopumā ir mērena, taču temperatūras atšķirības kļūst izteiktākas, attālinoties no Biskajas līča un tuvojoties Ebro (Ebro) ieplakai, kur vasaras ir mazliet karstākas un ziemas – mazliet aukstākas.

Basku zemei visraksturīgākās gaļas ražošanas sistēmas pamatā ir dzīvnieku pārdzīšana starp ielejām un kalniem. Šai tradicionālajai sistēmai ir liela nozīme, ņemot vērā to, ka tā ļauj pilnībā izmantot dabiskos barības resursus, kā arī saglabāt ainavas un dabas vides vērtību.

Dzīvnieku pārdzīšanas sistēmas izmaiņas vai izzušana pilnībā mainītu ainavu un radītu lielu atkarību no ārējiem barības resursiem, kā rezultātā lauksaimnieciskā ražošana tiktu vairāk intensificēta, kas var radīt arī vides problēmas.

5.2.   Produkta specifika:

Ir lietderīgi uzsvērt, ka nobarošanas pakāpe ir īpaša šā produkta iezīme. Basku zemes patērētāji ļoti augstu vērtē šo īpašību, kas piešķir produktam īpašas iezīmes, tāpēc visi šajā nodaļā paredzētajiem minimālajiem kritērijiem neatbilstošie liemeņi tiek izbrāķēti.

Nobarošanas pakāpe un kvalitāte, kā arī katra 3.2. apakšpunktā aprakstītā gaļas veida rādītāji ietekmē arī tādas svarīgas fizikālās īpašības kā gaļas smaržu, aromātu, sulīgumu un maigumu.

Ir daudz dokumentu, kas liecina par liellopu gaļas ražošanas tradicionālo raksturu Basku zemē, un ir pierādīts, ka liellopus šajā apgabalā audzē jau kopš neolīta laikmeta.

Basku zemes iedzīvotāji liellopu gaļu vienmēr ir patērējuši daudz vairāk nekā pārējie valsts iedzīvotāji. Gaļas kvalitātes ziņā ir daudz vēsturisku rakstu avotu, kuras liecina par Basku zemē ražotās gaļas labo reputāciju.

José María Busca Isusi savā darbā “Alimentos y guisos en la cocina vasca” (“Pārtika un ēdieni basku virtuvē”) (1958. g.) raksta šādi: “Ieražu, kas ir tikpat sena kā asado (gaļas cepšana uz iesma), lieliski ilustrē tauta, kas ir tikpat sena kā mūsējā. Senatnē viņi cepa uz oglēm veselus dzīvniekus, un dažos apvidos šī ieraža ir saglabājusies līdz pat mūsdienām. Tāpat arī uz oglēm ceptas liellopu gaļas chuletón (gareniski sagrieztas ribiņas, kas sver vismaz 350 gramu) ir viens no visraksturīgākajiem un senākajiem ēdieniem basku gastronomijā, un tā reputācija sniedzas tālu aiz Basku zemes autonomā apgabala robežām”.

5.3.   Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN):

Aizsargājamās šķirnes ir Basku zemes autonomajā apgabalā tradicionāli audzētās liellopu šķirnes, proti, Pirenaica, Limusín, Pardo Alpina, Blonda, Terreña, kā arī to krustojumi.

Dominējošā ir vietējā šķirne Pirenaica, kuru Basku zemē audzē jau kopš neolīta laikmeta. Terreña šķirnes liellopus (arī vietējā šķirne) tradicionāli izmantoja lauku darbos, un šīs šķirnes vēršiem ir īpaši izcilas darbspējas.

Limusín, Pardo Alpina un Blonda šķirnes liellopi ir spējuši pielāgoties Basku zemes īpatnībām un ekstensīvajai lauksaimniecības sistēmai, kurā izmanto dabīgos barības resursus. Tas ir viens no galvenajiem aspektiem, pēc kura atšķiras Basku zemē tradicionāli ražotā gaļa. Pateicoties klimatiskajām un orogrāfiskajām īpatnībām, šajā reģionā ir izveidojušās ganības, kas veicināja galvenokārt uz vietējiem resursiem balstītas lopkopības attīstību.

Šāds lopkopības veids un dzīvnieku ēdināšana ir nobarošanas pamats, kas līdztekus minimālajam nogatavināšanas periodam ir faktori, kuri visvairāk ietekmē “Carne de Vacuno del País Vasco/Euskal Okela” gaļas īpašības, jo īpaši tās garšu, sulīgumu un maigumu, ko tik ļoti iecienījis patērētājs.

Nesen kādā pētījumā par dažāda vecuma, šķirnes un dzimuma dzīvnieku liemeņiem, uz kuriem attiecas AĢIN “Carne de Vacuno del País Vasco/Euskal Okela”, pēc mērījumu veikšanas ar tehniskiem paņēmieniem tika konstatēts, ka šiem liemeņiem ir daudz viendabīgākas fizikāli ķīmiskās īpašības salīdzinājumā ar rezultātiem, kas iegūti citos līdzīgos pētījumos un pat pētījumos, kuros tika vērtētas vienas un tās pašas šķirnes īpašības.

Produkta reputācija ir plaši atzīta, un to apstiprina arī jaunākie pētījumi (IKERFEL 2006, IKERFEL 2009). Divos pētījumos aptaujāto cilvēku skaits, kas spontāni atbildēja, ka zina šo produktu, vai apstiprināja to pēc tam, kad tas viņiem tika nosaukts, pārsniedz 90 %, un tas ļauj secināt, ka “Carne de Vacuno del País Vasco/Euskal Okela” ir zināms visā Basku zemes autonomajā apgabalā.

Basku zemes gaļas “Carne de Vacuno del País Vasco/Euskal Okela” reputāciju un popularitāti lielā mērā ir nodrošinājušas Basku zemes ievērojamās kulinārijas tradīcijas, kuras tika nodotas no paaudzes paaudzē, un viens no galvenajiem īpašajiem ēdieniem kopumā ir liellopu gaļa, bet jo īpaši uz oglēm ceptas ribiņas. Tāpat arī kā piemēru var minēt to, ka XVI Nacionālajā pavārmākslas kongresā, kurš 2010. gada aprīlī notika Vitorijā (Vitoria) un kurā piedalījās labākie valsts pavāri, par godu liellopu gaļai (ribiņām) bija organizēts īpašs pasākums. Vēl viens piemērs, kas apliecina liellopu gaļas lielo popularitāti Basku zemē, ir vairāk nekā 70 “Carne de Vacuno del País Vasco/Euskal Okela” gaļas cepšanas pēc al burduntzi tradīcijām (vissenākā un tradicionālākā metode veselu liellopu cepšanai) pasākumu organizēšana. Tos rīko katru gadu par godu populāriem Basku zemes svētkiem, lai varētu nobaudīt šo produktu un novērtēt tā labās īpašības.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju:

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 5. panta 7. punkts)

Ar specifikāciju pēc iesniegtā grozījumu pieteikuma var iepazīties šādā tīmekļa vietnē:

http://www.nasdap.ejgv.euskadi.net/r50-4633/es/contenidos/informacion/igp_carne/es_agripes/adjuntos/pliegocondiciones.pdf

---

(1)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

---