I PIELIKUMS

2011. gada darba plāns attiecībā uz otro Kopienas rīcības programmu veselības aizsardzības jomā (2008.–2013. gadam)

1.   VISPĀRĪGAIS KONTEKSTS

1.1.   Politiskais un juridiskais konteksts

Līguma par Eiropas Savienības darbību 168. pantā noteikts, ka ES jānodrošina, lai visās politikas jomās tiktu iekļauta augsta līmeņa veselības aizsardzība. Eiropas Savienībai jāstrādā ar dalībvalstīm, lai uzlabotu sabiedrības veselību, veiktu cilvēku slimību profilaksi un samazinātu fiziskās un garīgās veselības apdraudējuma avotus.

Šim nolūkam Eiropas Komisija Baltajā grāmatā “Kopā par veselību. ES stratēģiskā pieeja 2008.–2013. gadam” (COM(2007) 630 galīgā redakcija) ierosina jaunu pieeju ES veselības aizsardzības politikai laikposmam no 2008. līdz 2013. gadam. Šī stratēģija ir visaptverošs pamats, kas ietver ne tikai galvenos Eiropas veselības aizsardzības jautājumus, bet arī plašāku aspektu loku, piemēram, veselības aizsardzības iekļaušana visās politikas jomās un globālā veselības aizsardzība.

Otrajā Kopienas rīcības programmā veselības aizsardzības jomā (2008.–2013. gadam) (turpmāk “veselības aizsardzības programma” vai “programma”) atbalstīta šīs stratēģijas īstenošana. Tās pamatā ir Lēmums Nr. 1350/2007/EK (turpmāk “programmas lēmums”).

Veselības aizsardzības programmas uzdevums ir papildināt un atbalstīt dalībvalstu politikas, kā arī radīt to pievienoto vērtību. Tās mērķis ir arī veicināt solidaritāti un labklājību Eiropas Savienībā, aizsargājot un stimulējot cilvēku veselības aizsardzību un drošību, kā arī uzlabojot sabiedrības veselības aizsardzību. Programmai ir šādi mērķi (noteikti programmas lēmuma 2. panta 2. punktā):

1)	uzlabot iedzīvotāju veselības drošību;

2)	veicināt veselību, tostarp novēršot nevienlīdzību veselības aprūpes jomā;

3)	sagatavot un izplatīt informāciju un zināšanas par veselības aizsardzību.

Programmas lēmuma 8. panta 1. punktā norādīts, ka Komisija pieņem:

a)

gada darba plānu programmas īstenošanai, kurā nosaka: i) prioritātes un rīcības, kas jāveic, tostarp finanšu resursu sadali; ii) kritērijus Kopienas finanšu ieguldījuma procentuālajam apjomam, tostarp kritērijus, lai noteiktu, vai var piemērot īpaša lietderīguma aspektu; iii) pasākumus 9. pantā minēto kopīgo stratēģiju un rīcību īstenošanai;

b)	izvēles, piešķiršanas un citus programmu rīcību finansēšanas kritērijus saskaņā ar 4. pantu.

Saskaņā ar 75. pantu Finanšu regulā (FR), ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, institūcijai vai iestādēm, kam institūcija deleģējusi pilnvaras, pirms izdevumu saistību uzņemšanās jāpieņem finansēšanas lēmums. Saskaņā ar Finanšu regulas (FR) sīki izstrādātās īstenošanas kārtības 90. pantu lēmumu, ar ko pieņem Finanšu regulas 110. pantā minēto gada darba programmu, var uzskatīt par finansēšanas lēmumu, ja tas nodrošina pietiekami sīki izstrādātu regulējumu. Šā dokumenta mērķis ir izpildīt šīs saistības un aprakstīt dažādās rīcības, ko paredzēts veikt 2011. gadā, kurš ir ceturtais veselības aizsardzības programmas īstenošanas gads.

Trešās valstis var piedalīties veselības aizsardzības programmā kopā ar Eiropas Savienības dalībvalstīm. EBTA/EEZ valstis – Īslande, Lihtenšteina un Norvēģija – piedalās programmā saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti EEZ līgumā. Ja ir parakstīti vajadzīgie nolīgumi, programmā var piedalīties citas trešās valstis, jo īpaši Eiropas kaimiņattiecību politikas valstis, valstis, kas ir iesniegušas pieteikumus, kļuvušas par kandidātvalstīm vai pievienojas dalībai ES, kā arī Rietumbalkānu valstis, kuras piedalās stabilizācijas un asociācijas procesā. Horvātija kā trešā valsts ir veikusi šos pasākumus un piedalās programmā.

1.2.   Līdzekļi

Programmas lēmumā kopējais budžets laikposmam no 2008. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim ir noteikts EUR 321 500 000 apmērā. Budžeta lēmējinstitūcijas apstiprinātais kopējais budžets 2011. gadam ir EUR 48 460 000 [provizoriska summa, kuru apstiprina budžeta lēmējinstitūcija, pieņemot budžetu galīgajā variantā], un tas sadalīts budžeta pozīcijās 17 03 06 un 17 01 04 02:

—	EUR 47 060 000 budžeta pozīcijā 17 03 06 – ES rīcība veselības aizsardzības jomā (darbības budžets),

—	EUR 1 400 000 budžeta pozīcijā 17 01 04 02 – Izdevumi administratīvās pārvaldības jomā (administratīvais budžets).

Tiek plānotas papildu iemaksas no EBTA/EEZ valstīm un Horvātijas: no EBTA/EEZ valstīm – EUR 1 153 348 apmērā un no Horvātijas – EUR 138 000 apmērā.

Tas veido budžeta pozīcijas 17 03 06 kopsummu EUR 48 313 028 apmērā un budžeta pozīcijas 17 01 04 02 kopsummu EUR 1 438 320 apmērā.

Turpmākajās nodaļās norādītās summas ir provizoriskas. Saskaņā ar īstenošanas kārtības 90. panta 4. punktu attiecībā uz katru finansēšanas mehānismu iespējamas nebūtiskas izmaiņas +/– 20 % robežās.

Budžeta pozīciju 17 01 04 02 “Izdevumi administratīvās pārvaldības jomā” izmantos, lai finansētu tādus pasākumus kā konferenču organizēšana, ekspertu sanāksmes un semināri, tostarp semināri, kurus organizē valstu līmenī ekspertu grupām labākās prakses apmaiņai šajā darba plānā ietvertajās jomās. Šo budžeta pozīciju izmantos arī, lai segtu izdevumus par publikācijām un komunikācijas iniciatīvām.

Veselības un patērētāju izpildaģentūra (EAHC) palīdz Komisijai īstenot šo darba plānu saskaņā ar Komisijas 2008. gada 9. septembra Lēmumu C(2008) 4943. Budžeta pozīcija 17 01 04 30 ir paredzēta administratīvajām apropriācijām, kas attiecas uz Veselības un patērētāju izpildaģentūru.

2.   FINANSĒŠANAS MEHĀNISMI

Apropriācijas, kuras pieejamas budžeta pozīcijā 17 03 06 “ES rīcība veselības aizsardzības jomā”, izmantos, lai piešķirtu projektu dotācijas, darbības dotācijas, dotācijas vienotām rīcībām, konferences dotācijas un tiešas dotācijas starptautiskajām organizācijām, kā arī lai segtu iepirkumu un citas rīcības. Visas dotācijas paredz rakstiskā nolīgumā.

Saskaņā ar programmas lēmuma 33. apsvērumu jāveicina sadarbība ar tām trešām valstīm, kuras nepiedalās programmā. Tomēr šīs valstis nevar saņemt finanšu ieguldījumus saskaņā ar veselības aizsardzības programmu. Neraugoties uz to, atbilstoši pamatotos izņēmuma gadījumos ceļošanas un uzturēšanās izdevumus ekspertiem, kas uzaicināti no šādām valstīm vai ceļo uz tām, var uzskatīt par attaisnotām izmaksām, ja tas dod tiešu ieguldījumu programmas mērķu izpildē.

2.1.   Projekta dotācijas

Kopējā projekta dotācijām plānotā provizoriskā summa ir EUR 4 650 000. To aprēķina, pamatojoties uz attaisnotām izmaksām, kuras ir radušās. Maksimālā ES līdzfinansējuma likme ir 60 %. Tomēr to var palielināt līdz 80 %, ja priekšlikums atbilst īpaša lietderīguma kritērijam. Izņēmuma, atbilstības, atlases un piešķiršanas kritēriji projektu dotācijām ir apkopoti II pielikumā. Īpaša lietderīguma kritēriji ir apkopoti VII pielikumā.

Finansēšanai tiks izskatīti tikai tie priekšlikumi, kuri tieši atbilst šajā darba plānā noteiktajam saturam un aprakstam un kuros projekta dotācija ir paredzēta kā finansēšanas mehānisms. Finansēšanai netiks izskatīti priekšlikumi, kuri tikai risina plašāku tematu loku, neatbilstot attiecīgās rīcības konkrētajam aprakstam. Attiecībā uz katru rīcību finansēs tikai vienu priekšlikumu, izņemot gadījumus, kad norādīts citādi.

Provizoriskais termiņš, kurā Oficiālajā Vēstnesī tiks publicēts uzaicinājums iesniegt priekšlikumus par projekta dotācijām, ir 2011. gada 1. ceturksnis.

2.2.   Darbības dotācijas

Kopējā provizoriskā darbības dotācijām plānotā summa ir EUR 4 000 000. To aprēķina, pamatojoties uz attaisnotām izmaksām, kuras ir radušās. Maksimālā ES līdzfinansējuma likme ir 60 %. Tomēr to var palielināt līdz 80 %, ja priekšlikums atbilst īpaša lietderīguma kritērijam.

Darbības dotācijas var piešķirt to darbības dotāciju atjaunošanai, kas piešķirtas nevalstiskām struktūrām un specializētiem tīkliem saskaņā ar 2010. gada darba plānu. Jaunas darbības dotācijas var piešķirt nevalstiskām struktūrām un specializētiem tīkliem, kas darbojas veselības aizsardzības programmas prioritātēs un šā darba plāna prioritātēs noteiktajās jomās, kā norādīts turpmāk 2011. gada prioritāšu 3. punktā.

Kā paredzēts programmas lēmuma 4. panta 2. punktā, principu par pakāpenisku ieguldījumu samazināšanu var neattiecināt uz 1. punkta b) apakšpunktā noteiktā finansējuma atjaunošanu nevalstiskām struktūrām un specializētiem tīkliem. Šo izņēmumu piemēros pieteikuma iesniedzējām organizācijām, kuras nesaņem finansējumu no privātā sektora (1) un kurām nav citu konfliktējošu interešu attiecībā uz to darbību (pamatfinansējums). Citām atjaunotām darbības dotācijām piemēros 5 procentpunktu samazinājumu salīdzinājumā ar Kopienas līdzfinansējuma procentuālo attiecību, par ko panākta vienošanās dotāciju nolīgumā pēc 2010. gada uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus. Jebkurā gadījumā ES līdzfinansējuma summa nedrīkst būt lielāka par summu, kas piešķirta 2010. gadā. Izņēmuma, atbilstības, atlases un piešķiršanas kritēriji darbības dotācijām ir apkopoti III pielikumā. Īpaša lietderīguma kritēriji ir apkopoti VII pielikumā.

Provizoriskais termiņš, kurā Oficiālajā Vēstnesī tiks publicēts uzaicinājums iesniegt priekšlikumus par darbības dotācijām, ir 2011. gada 1. ceturksnis.

2.3.   Dotācijas kopīgām rīcībām

Kopējā provizoriskā dotācijām kopīgām rīcībām plānotā summa ir EUR 17 040 000. Kopīgas rīcības dod iespēju dalībvalstu/citu valstu, kas piedalās veselības aizsardzības programmā, kompetentajām iestādēm un Eiropas Komisijai turpināt darbu pie kopīgi izvirzītiem jautājumiem. Valsts struktūras vai nevalstiskās struktūras, kas atrodas dalībvalstī vai citā valstī, kas piedalās attiecīgajā vienotajā rīcībā, var piedalīties vienotā rīcībā. Tomēr tām jāsaņem skaidri formulēts pilnvarojums no iestādēm dalībvalstī/citā valstī, kura piedalās attiecīgajā rīcībā.

Dotācijas vienotām rīcībām aprēķina, pamatojoties uz attaisnotām izmaksām, kuras ir radušās. Maksimālā ES līdzfinansējuma likme ir 50 %. Tomēr to var palielināt līdz 70 % īpaša lietderīguma gadījumos. Piecas šajā darba plānā ierosinātās vienotās rīcības ievērojami veicina stratēģijas “Eiropa 2020” (noteikta Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumā COM(2010) 2020 “Eiropa 2020 – stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”) mērķu izpildi. Tādējādi tās atbilst īpaša lietderīguma kritērijam. Četrām no tām piešķirs līdzfinansējumu 60 % apmērā un vienai – 70 % apmērā. Šīs vienotās rīcības ir:

—	atbalsts valsts plānu/stratēģiju īstenošanai retu slimību un ar tām saistītu pasākumu jomā, lai īstenotu Padomes ieteikumu un Komisijas paziņojumu par retām slimībām; maksimālais ES līdzfinansējums: EUR 3 000 000, līdzfinansējuma procentuālā attiecība: 60 %,

—	pārrobežu e-veselības instrumenti kā atbalsta instrumenti medicīnas informācijas un pētniecības jomā; maksimālais ES līdzfinansējums: EUR 2 400 000, līdzfinansējuma procentuālā attiecība: 60 %,

—	papildu vienota rīcība saistībā ar eksperimentālu veselības tehnoloģiju novērtējumu (HTA) mērķtiecīgu veselības tehnoloģiju jomā; maksimālais ES līdzfinansējums: EUR 6 600 000, līdzfinansējuma procentuālā attiecība: 70 %,

—	pacientu drošība un veselības aprūpes kvalitāte; maksimālais ES līdzfinansējums: EUR 3 600 000, līdzfinansējuma procentuālā attiecība: 60 %,

—	palīdzība dalībvalstīm orgānu ziedojumu maksimāla potenciāla sasniegšanā gan no dzīviem, gan mirušiem donoriem; maksimālais ES līdzfinansējums: EUR 1 440 000, līdzfinansējuma procentuālā attiecība: 60 %.

Izņēmuma, atbilstības, atlases un piešķiršanas kritēriji vienotām rīcībām ir apkopoti IV pielikumā.

Ja dalībvalstis/citas valstis, kas piedalās veselības aizsardzības programmā, vēlas piedalīties vienotās rīcībās, tām par šo ieceri jāpaziņo Komisijai. Izņemot nevalstiskās organizācijas, kas darbojas ES līmenī, dalībai vienotās rīcībās var pieteikties tikai tās organizācijas, kuras ir reģistrētas dalībvalstīs/citās valstīs, kas piedalās veselības aizsardzības programmā, un sniegušas minēto paziņojumu. Komisija kopā ar Veselības un patērētāju izpildaģentūru piedāvās palīdzību dalībvalstīm/citām valstīm, kas piedalās veselības aizsardzības programmā, lai nodrošinātu procedūras pārredzamību, ieceļot valstu nevalstiskās organizācijas līdzdalībai vienotās rīcībās.

Provizoriskais termiņš, kurā Oficiālajā Vēstnesī tiks publicēts uzaicinājums iesniegt priekšlikumus par vienotām rīcībām, ir 2011. gada 1. ceturksnis.

2.4.   Konferences dotācijas

Kopējā provizoriskā konferencēm plānotā summa ir EUR 800 000: EUR 200 000 prezidentūras konferencēm un EUR 600 000 citām konferencēm. Neatkarīgi no prezidentūras konferencēm, administratīvu iemeslu dēļ konferencēm, kurām ir tiesības saņemt līdzfinansējumu, jānotiek 2012. gadā.

2.4.1.   Prezidentūras konferences – de jure monopolstāvoklis

Saskaņā ar īstenošanas kārtības 168. panta 1. punkta c) apakšpunktu dotācijas, neizsludinot uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, var piešķirt organizācijām, kurām ir de jure vai de facto monopolstāvoklis, pienācīgi to pamatojot piešķiršanas lēmumā.

Prezidentūras konferences, kuras pēc būtības ir izteikti politiskas un kurās piedalās gan valstu iestāžu, gan Eiropas visaugstākā līmeņa pārstāvji, jāorganizē tikai ES prezidējošajai dalībvalstij. Ņemot vērā prezidentūras īpašo lomu ES darbībā, uzskata, ka par pasākumu organizēšanu atbildīgajai dalībvalstij de jure ir monopolstāvoklis.

Katrai no divām konferencēm, kuras organizē Eiropas Savienības prezidentūras, vienu – prezidentūra 2011. gada otrajā pusē un otru – prezidentūra 2012. gada pirmajā pusē, var piešķirt līdz EUR 100 000. Maksimālā ES līdzfinansējuma likme ir 50 % no attaisnotām izmaksām, kuras ir radušās.

Vismaz četrus mēnešus pirms pasākuma prezidentūra ar pastāvīgās pārstāvniecības starpniecību iesniedz Veselības un patērētāju izpildaģentūrai dotācijas pieprasījumu par attiecīgo konferenci. Dotācijas pieprasījumā norāda konferences tēmu, programmas projektu, provizorisko budžetu, kā arī zinātniskās un organizatoriskās komitejas sastāvu.

Saskaņā ar šo darba plānu jāfinansē šādas prezidentūras konferences: Forums “Eiropas politika smadzeņu darbības jomā: novecošana, insults un Alcheimera slimība – novatorisku risinājumu meklējumi”, kuram jānotiek 2011. gada novembrī Polijas prezidentūras laikā, un konference, kurai jānotiek 2012. gada pirmajā pusē Dānijas prezidentūras laikā un kuru finansēs saskaņā ar atsevišķu finansēšanas lēmumu, tiklīdz kļūs zināma visa informācija.

2.4.2.   Citas konferences

Konferences dotācijas var piešķirt tādu konferenču organizēšanai, kuras precīzi atbilst veselības aizsardzības programmas prioritātēm un šā darba plāna prioritātēm, kā noteikts turpmāk 2011. gada prioritāšu 3. punktā, un kurām ir plaša Eiropas Savienības dimensija. Tās jāorganizē valsts vai bezpeļņas struktūrai, kura reģistrēta valstī, kas piedalās veselības aizsardzības programmā, un kurai ir atbilstoša pieredze ES līmeņa sadarbībā. Konferencēm var piešķirt līdz EUR 100 000 (maksimālā summa 50 % no kopējā budžeta). Izņēmuma, atbilstības, atlases un piešķiršanas kritēriji citām konferencēm, kuras nav prezidentūras konferences, ir apkopoti V pielikumā.

Provizoriskais termiņš, kurā Oficiālajā Vēstnesī tiks publicēts uzaicinājums iesniegt priekšlikumus par konferencēm, ir 2011. gada 1. ceturksnis.

2.5.   Tieši dotāciju nolīgumi ar starptautiskām organizācijām

Kopējā provizoriskā tiešām dotācijām plānotā summa ir EUR 3 200 000. To pamatā būs efektīva sadarbība ar Komisiju.

Attiecībā uz šo darba plānu starptautisku organizāciju definē kā starpvaldību sadarbības veidu, ko valstis apstiprinājušas, parakstot starptautisku nolīgumu, kas ir reģistrēts vai iesniegts reģistrēšanai ANO sekretariātā; tai ir pastāvīga organizatoriskā struktūra un juridisks statuss, kura pamatā ir attiecīgais starptautiskais nolīgums, kas ļauj tai pildīt funkcijas un sasniegt mērķus.

Saskaņā ar īstenošanas kārtības 168. panta 1. punkta f) apakšpunktu finansējumu rīcībām ar starptautiskām organizācijām piešķirs, izmantojot dotāciju nolīgumus bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus par tematiem, kas īpaši norādīti šajā darba plānā. Nevienā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus starptautiskās organizācijas un šo organizāciju valstu vai reģionālos birojus nedrīkst uzrādīt kā galvenos vai saistītos finansējuma saņēmējus. Maksimālā ES līdzfinansējuma likme ir 60 % no attaisnotām izmaksām, kuras ir radušās. Saskaņā ar programmas lēmuma 33. apsvērumu izdevumus par pasākumiem, kuros iesaistītas tādas trešās valstis, kas nepiedalās veselības aizsardzības programmā, neuzskata par attaisnotām izmaksām. Tomēr atbilstoši pamatotos izņēmuma gadījumos ceļošanas un uzturēšanās izdevumus ekspertiem, kas uzaicināti no šādām valstīm vai ceļo uz tām, var uzskatīt par attaisnotām izmaksām, ja tas dod tiešu ieguldījumu veselības aizsardzības programmas mērķu izpildē.

Finansējumu 2011. gadā var piešķirt tikai šādām starptautiskām organizācijām:

—	Eiropas Padomei (EP),

—	Eiropas Veselības sistēmu un politikas novērošanas centram,

—	Starptautiskajai Vēža izpētes aģentūrai (IARC),

—	Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (ESAO),

—	Pasaules Veselības organizācijai (PVO).

2.6.   Iepirkums

Kopējā provizoriskā iepirkumam plānotā summa ir EUR 17 753 028.

Konkursa uzaicinājumus plānots publicēt Oficiālajā Vēstnesī 2011. gada pirmajā pusē. Pamatlīgumus un jaunus pakalpojumu līgumus izmantos, kā norādīts šajā darba plānā.

2.7.   Citas rīcības

Kopējā provizoriskā citām rīcībām plānotā summa ir EUR 870 000.

Tā segs ieguldījumus, ko ES maksā kā dalības maksu struktūrām, kuru dalībniece tā ir (finanšu regulas 108. panta 2. punkta d) apakšpunkta nozīmē), un administratīvu nolīgumu ar Kopīgo pētniecības centru (KPC), kā arī īpašu atlīdzību, ko maksā ekspertiem par līdzdalību sanāksmēs un darbu pie zinātnisku atzinumu izstrādes saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2008/721/EK (2): īpaša atlīdzība.

3.   2011. GADA PRIORITĀTES

Eiropas Komisija Paziņojumā COM(2010) 2020 piedāvā jauna impulsa sniegšanas stratēģiju Eiropai nākamajiem desmit gadiem. Šajā darba plānā piedāvāto rīcību pamatā ir divas šīs stratēģijas prioritātes – gudra izaugsme un integrējoša izaugsme. Šo prioritāšu mērķis ir cita starpā veicināt iedzīvotāju aktīvu un veselīgu novecošanu un mazināt nevienlīdzību veselības jomā.

Gudras izaugsmes prioritātes pamatā ir zināšanas un inovācija. Šīs prioritātes pamatiniciatīvas “Inovācijas Savienība” mērķis ir apvienot politikas, kas risina demogrāfiskās pārmaiņas Eiropas Savienībā, kuras notika pēc straujās dzimstības palielināšanās. Līdz 2050. gadam iedzīvotāju skaits, kuri ir vecāki par 50 gadiem, pieaugs par 35 %, bet to skaits, kuri ir vecāki par 85 gadiem, trīskāršosies. Tas radīs pieaugošu spriedzi veselības sistēmā. Ar Eiropas inovācijas partnerību attiecībā uz aktīvu un veselīgu novecošanu, kas paredzēta Komisijas 2010. gada 6. oktobra paziņojuma (COM(2010) 546 galīgā redakcija) stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvā “Inovācijas Savienība”, Komisija aicina veikt pasākumus to slimību profilaksei un ārstēšanai, kuras ietekmē vecus cilvēkus, īpašu uzmanību pievēršot hroniskām un retām slimībām. Šā darba plāna mērķis ir risināt ar uzturu, tabaku un alkoholu saistītās problēmas, kuras ir daudzu ar novecošanu saistītu hronisko slimību pamatā, un turpināt darbu pie vēža un reto slimību izpētes. ES sadarbība veselības tehnoloģiju novērtējuma jomā atbalsta šo mērķi. Darba plānā atbalstīts arī darbs pie asins, audu, šūnu un orgānu drošības, kas dod ieguldījumu veselības uzlabošanā visas dzīves laikā, tādējādi veicinot veselīgu novecošanu.

Vēl vienas gudras izaugsmes pamatinciatīvas “Digitālā programma Eiropai” mērķis ir sniegt ekonomiskās un sociālās priekšrocības, kuras piedāvā digitālais vienotais tirgus. Šis darba plāns veicina šī mērķa īstenošanu, atbalstot pasākumus, kas paredz informācijas un komunikācijas tehnoloģiju piemērošanu veselības aizsardzības jomā.

Stratēģijas “Eiropa 2020” integrējošas izaugsmes prioritātes mērķis ir tāda ekonomika, kurā ir augsts nodarbinātības līmenis, kas nodrošina saimniecisku, sociālu un teritoriālu kohēziju. Veselīgs darbaspēks, kas mazāk kavē darbu, var veicināt Eiropas ražīgumu. Šā plāna mērķis ir arī veicināt izaugsmi ar darbībām, kuru nolūks ir mazināt nevienlīdzību veselības jomā, lai panāktu labāku iedzīvotāju veselības stāvokli un labāku piekļuvi veselības aprūpes sistēmām. Tas savukārt uzlabos iedzīvotāju ieguldījumu sabiedrības labā un samazinās nabadzību un sociālo atstumtību, tādējādi veicinot prioritātes pamatiniciatīvas “cīņa pret nabadzību” īstenošanu.

Darba plāna centrā 2011. gadā ir piecas galvenās jomas. Tās ir: veselības aizsardzības informācija un konsultācijas; slimības; veselību noteicošie faktori; veselības sistēmas un tiesību akti par izstrādājumiem un vielām.

Veselības aizsardzības informācija un konsultācijas

Darba plānā atbalstīta tādu datu un zinātnisko atzinumu izstrāde, kuri pamatotu lēmumu pieņemšanai vajadzīgi ar veselības jomu saistītām ieinteresētajām personām – gan politikas veidotājiem, gan atsevišķām personām. Tomēr ar informāciju vien nepietiek. Lai tās izmantošana būtu efektīva, jāsasniedz izvirzītie mērķi. Tāpēc jāizveido efektīvi un lietotājam draudzīgi izplatīšanas kanāli. Tie ietver arī zināšanu pārvaldības sistēmas izveidošanu un vadīšanu.

Slimības

Darba plāna centrā 2011. gadā ir darbs pie vēža un retajām slimībām. Vēzis ir otrais biežāk sastopamais vīriešu un sieviešu nāves cēlonis. Komisijas mērķis, kā noteikts Komisijas 2009. gada 24. jūnija paziņojumā (COM(2009) 291 galīgā redakcija) “Par vēža apkarošanu – Eiropas partnerība”, ir līdz 2020. gadam samazināt saslimstību ar vēzi par 15 %. Šajā darba plānā atbalstīti pasākumi, kas paredzēti šī mērķa sasniegšanai. ES rīcību reto slimību jomā izmanto, lai apvienotu izkliedētos līdzekļus visās dalībvalstīs. Tas uzlabo diagnosticēšanas un ārstēšanas kvalitāti. Ar Komisijas 2008. gada 11. novembra paziņojumu (COM(2008) 679 galīgā redakcija) “Retās slimības – Eiropas mērogā risināmie uzdevumi” un Padomes 2009. gada 8. jūnija ieteikumu 2009/C 151/02 par rīcību reto slimību jomā (3) tiek izveidota to pasākumu sistēma, kuri atbalstīti šajā darba plānā. Gatavība pandēmijai ir kļuvusi ļoti svarīga saistībā ar neseno putnu gripas un H1N1 izraisīto krīzi. Šajā darba plānā atbalstīta H1N1 pandēmijas laikā iegūto mācību izmantošana. Ar šo darba plānu arī finansē darbu pie profilaktiskajām stratēģijām attiecībā uz HIV un tā blakusinfekcijām.

Veselību noteicošie faktori

Daudzas mūsdienu smagās slimības, tādas kā vēzis un diabēts, ir tieši saistītas ar to, ko un kā cilvēki ēd un dzer, kā arī ar viņu dzīvesveidu. Darbs pie veselību noteicošajiem faktoriem ir būtisks, lai veicinātu veselības aizsardzību un slimību profilaksi, tādējādi veicinot aktīvu un veselīgu novecošanu. Šajā darba plānā atbalstīti pasākumi vairāku galveno veselību noteicošo faktoru jomā: tie ir sociālie faktori un nevienlīdzība veselības jomā; uzturs un fiziskās aktivitātes; kā arī alkohols un tabakas izstrādājumi.

Veselības sistēmas

Šajā pozīcijā paredzēto pasākumu mērķis ir nodrošināt augstas kvalitātes, drošu un efektīvu pārrobežu veselības aprūpi. Jaunu tehnoloģiju izmantošanai ir galvenā nozīme, lai pārrobežu veselības aprūpe gūtu panākumus. Šajā darba plānā atbalstīts darbs pacientu drošības, veselības tehnoloģiju un to novērtējuma, kā arī veselības aprūpes darbaspēka jomā.

Tiesību akti par izstrādājumiem un vielām

Pasākumi cilvēka izcelsmes vielu kvalitātes un drošuma jomā atbalsta tādu dokumentu īstenošanu kā Komisijas 2008. gada 8. decembra paziņojums (COM(2008) 819 galīgā redakcija) “Rīcības plāns orgānu ziedošanas un transplantācijas jomā (2009.–2015. gadam). Ciešāka sadarbība starp dalībvalstīm” un Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 27. janvāra Direktīva 2002/98/EK, ar kuru nosaka kvalitātes un drošības standartus attiecībā uz cilvēka asins un asins komponentu savākšanu, testēšanu, apstrādi, uzglabāšanu un izplatīšanu, kā arī groza Direktīvu 2001/83/EK (4). Divas citas jomas, kurās ar šo darba plānu finansē ar ES tiesību aktiem saistītu darbu, ir tabakas izstrādājumi un zāles.

Papildus rīcībām iepriekš minētajās jomās tiek nodrošināts finansējums tādu konferenču organizēšanai, kurās galveno uzmanību pievērš iepriekš minētajām prioritātēm, un organizācijām, kuras aktīvi darbojas iepriekš minētajās veselības aizsardzības jomās. Ar šo darba plānu finansē arī horizontālus pasākumus, kuri atbalsta veselības aizsardzības programmas īstenošanu.

Otrās veselības aizsardzības programmas mērķis ir veicināt sinerģiju ar citām Kopienas programmām, kas aktīvi darbojas veselības jomā, īpaši Septīto pētniecības pamatprogrammu atbilstīgi tās tēmai “Veselība”. Priekšlikumos, kuri iesniegti saskaņā ar otro veselības aizsardzības programmu, nav jāietver būtiski elementi, kas attiecas uz pētniecību. Nav pieļaujama otrās veselības aizsardzības programmas, Septītās pamatprogrammas un citu Kopienas programmu pārklāšanās un atkārtošanās. Vajadzības gadījumā tiks īstenotas rīcības, kas cieši saistītas ar citām politikas jomām, īpaši tādu kā informācijas sabiedrība.

3.1.   Rīcības saskaņā ar pirmo mērķi “Iedzīvotāju veselības drošības uzlabošana”

Šo rīcību mērķis ir uzlabot iedzīvotāju veselības drošību, aizsargājot viņus pret veselības apdraudējumiem un uzlabojot viņu drošību.

3.1.1.   Iedzīvotāju aizsardzība pret veselības apdraudējumiem (veselības aizsardzības programmas pielikuma 1.1.1. punkts)

3.1.1.1.   Projekts “Daudznozaru gatavība un veselības drošība: sabiedrības veselības aprūpes sistēmas gatavība pandēmiskajai gripai un citiem nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem, tostarp bioloģiskajam apdraudējumam, un reakcijas plānošana”

Ar šo rīcību pētīs gatavību pandēmiskajai gripai un citiem nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem un reakcijas plānošanu Eiropas līmenī. Tā atbalstīs Padomes 2010. gada 13. septembra secinājumus par mācību, kas gūta no A/H1N1 pandēmijas, un veselības drošību. Rezultātu uzraudzība dalībvalstīs būs šajā rīcībā ierosināto pasākumu galvenais elements. Jāizpēta iespējamie labumi no gūtajām mācībām un instrumenti, kas izstrādāti, lai nodrošinātu gatavību pandēmijai un citām ārkārtas situācijām veselības jomā, kā arī daudznozaru darbā gūtā pieredze (piemēram, pieeja “Viena veselība”). Rīcības mērķis ir a) palielināt informētību par vajadzību stiprināt noturīgu, nepārtrauktu un koordinētu nozaru darbību ārpus veselības aprūpes sistēmas; b) atbalstīt dalībvalstis sabiedrībai izšķirošu nozaru tādas paplašinātas un noturīgas darbības plānošanā pandēmijas apstākļos, kuras pamatā ir labākās prakses apmaiņa; c) pamatojoties uz gatavību pandēmiskajai gripai, nodrošināt vadlīnijas gatavībai citām ārkārtas situācijām veselības jomā, īpaši bioloģiski un/vai ķīmiski izraisīta apdraudējuma gadījumā; un d) palīdzēt esošajos Eiropas tīklos izveidot efektīvu informatīvu forumu par labāko praksi bioloģiskā apdraudējuma novēršanas jomā, tostarp par laboratoriju un to darbinieku drošību.

Ar šo rīcību jāveic to esošo struktūru, procedūru un mehānismu inventarizācija, ko dalībvalstis jau izmanto, lai veicinātu nozaru koordinētu darbību pandēmijas un jebkura veida ievērojama pārrobežu veselības apdraudējuma gadījumā; jānosaka kritēriji izšķiroši svarīgu prioritāru nozaru atlasei; jānosaka labākā prakse; jānosaka esošās reaģēšanas spēju nepilnības un jāsniedz konsultācijas un ieteikumi turpmākiem pasākumiem, lai veicinātu gatavību veselības apdraudējumiem un reakcijas plānošanu. Rīcībai jāmudina dalībvalstis dalīties pieredzē un ierosināt savstarpējus mācību apmaiņas modeļus. Jānodrošina arī uzraudzības instruments, lai novērtētu panākumus, kas gūti attiecībā uz gatavību pandēmiskajai gripai un citiem veselības apdraudējumiem (vispārējā gatavība) un reakcijas plānošanu.

[Projekta dotācijas]

Provizoriskā summa: EUR 500 000.

3.1.1.2.   Projekts “Krīzes komunikācija riska pārvaldības jomā”

Rīcība atbalstīs uzlabotas komunikācijas īstenošanu ar sabiedrību, rodoties apjomīgām ārkārtas situācijām veselības jomā, un tās pamatā būs mācības, kuras gūtas, reaģējot uz H1N1 pandēmiju, un par kurām Beļģijas prezidentūra pārskatīja 2010. gada jūlija konferencē. Šā pasākuma galvenais elements būs to rezultātu uzraudzība dalībvalstīs, kuri gūti saistībā ar komunikāciju krīzes laikā. Jāizpēta iespējamie labumi no gūtajām mācībām un instrumenti, kas izstrādāti, lai nodrošinātu gatavību pandēmijai un citām ārkārtas situācijām veselības jomā, kā arī daudznozaru darbā gūtā pieredze (piemēram, pieeja “Viena veselība”). Rīcība ietver krīzes komunikāciju riska pārvaldības jomā ar galvenajām ieinteresētajām personām, īpaši ar veselības aizsardzības speciālistiem/veselības aprūpes darbiniekiem, kā arī ar plašu sabiedrību un īpašām mērķgrupām. Rīcības mērķi ir saņemt atbalstu no galvenajām ieinteresētajām personām ES līmenī, īpaši no veselības aizsardzības speciālistiem/veselības aprūpes darbinieku organizācijām un sociālajiem partneriem, lai izstrādātu saskanīgus vēstījumus sabiedrībai; veicināt sabiedrības pārliecību par gatavību medicīniski iejaukties pandēmijas gadījumā (piemēram, profilaktiskas metodes un vakcīnas); un nodrošināt krīzes komunikācijas vadlīnijas attiecībā uz citu veselības apdraudējumu, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta, gatavojoties pandēmijai.

Rīcības mērķis ir noteikt galvenās ieinteresētās personas ES līmenī, jo īpaši veselības aizsardzības speciālistus/veselības aprūpes darbinieku organizācijas, sociālos partnerus un dalībvalstu iestādes, un izmantot H1N1 pandēmijas novērtējumus un ziņojumus, lai analizētu iemeslus sabiedrības dažādai reakcijai uz H1N1 kontroles pasākumiem, īpaši uz vakcinēšanas pasākumiem, un ierosināt stratēģijas un rīcības, kas veicinātu sabiedrības pārliecību par gatavību medicīniski iejaukties un reakciju pandēmijas gadījumā (piemēram, profilaktiskas metodes un vakcīnas); veidot partnerību ar galvenajām ieinteresētajām organizācijām, lai sagatavotu un uzlabotu komunikāciju ar sabiedrību veselības krīzes gadījumā; izstrādāt krīzes komunikācijas vadlīnijas ES līmenī attiecībā uz citiem veselības apdraudējumiem, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta, gatavojoties pandēmijai, un organizēt pētījumus un apmācību ES Veselības drošības komitejā un ziņotāju tīklā; izveidot vienotu komunikācijas sistēmu krīzes apstākļiem un stiprināt vienotas komunikācijas spējas, gatavojoties pandēmijai; izstrādāt instrumentus un mehānismus, lai novērotu ietekmi, kādu reālā laikā rada vēstījumi sabiedrībai; un izstrādāt īstenošanas ziņojumu, tostarp krīzes komunikācijas vadlīnijas, kuras var izmantot arī citās ārkārtas situācijās veselības jomā.

[Projekta dotācijas]

Provizoriskā summa: EUR 300 000.

3.1.1.3.   Pētījums “Zāļu radītais apdraudējums videi”

Šīs rīcības mērķis ir sniegt Komisijai novērtējumu par zāļu radīto apdraudējumu videi un tā ietekmi uz sabiedrības veselību. Turklāt šo novērtējumu varētu izmantot Komisijas ziņojumā par šo tematu, kā ierosināts Komisijas priekšlikuma par farmācijas tiesību aktu grozīšanu farmakovigilances jomā pirmajā lasījumā (5). Rīcības mērķis ir pārbaudīt, cik problemātisks ir ūdens un augsnes piesārņojums ar farmaceitiskiem līdzekļiem un to atliekām, lai novērtētu šā piesārņojuma ietekmi uz vidi un sabiedrības veselību, noteiktu problēmas cēloņus un sniegtu ieteikumus. Tādējādi situācija jānovērtē pilnībā, dodot Komisijai iespēju lemt par vajadzīgo rīcību šajā jomā un sniedzot ieguldījumu iepriekš minētā ziņojuma izstrādē. Ar pētījumu jādod iespēja savākt datus no dažādiem avotiem (kompetentām farmācijas iestādēm, kompetentām vides iestādēm, uzņēmējiem un citām ieinteresētām personām), lai sniegtu Komisijai sīki izstrādātu situācijas analīzi. Pētījums jāpabeidz 2012. gadā.

[Esošais pamatlīgums]

3.1.1.4.   HIV un tā blakusinfekciju profilakses stratēģijas – koncepcijas nākotnei

Šīs rīcības mērķis ir īstenot Komisijas 2009. gada 26. oktobra paziņojumu (COM(2009) 569 galīgā redakcija) “HIV/AIDS apkarošana Eiropas Savienībā un kaimiņvalstīs laikposmā no 2009. līdz 2013. gadam”. Tās mērķis ir izstrādāt jaunas un integrētas HIV un ar to saistīto infekciju profilakses stratēģijas, kurās galvenā uzmanība tiek pievērsta Austrumeiropas kaimiņvalstu (ar augstu HIV/AIDS izplatību) vajadzībām; atbalstīt šo profilakses stratēģiju īstenošanu šajos prioritārajos reģionos; un palīdzēt izplatīt šīs stratēģijas un veicināt to ieviešanu.

Rīcībā jāietver to parametru sīki izstrādāta analīze, kuri jāiekļauj pielāgotās HIV profilakses stratēģijās, īpašu uzmanību pievēršot medicīniskajiem, sociālajiem un politiskajiem aspektiem; efektīvas un integrētas HIV un ar to saistīto infekciju profilakses politikas priekšrocību novērtējums kopā ar pielāgotiem ieteikumiem efektīvam HIV paredzēto zāļu iepirkuma procesam; un uz pierādījumiem balstītas HIV un tā blakusinfekciju pārnešanas profilakses stratēģijas, īpašu uzmanību pievēršot to prioritāro reģionu un prioritāro grupu vajadzībām, kuras visvairāk skāris HIV un ar to saistītās infekcijas. Ar šo rīcību jāsagatavo ceļvedis, kurā uzskaitītas efektīvas un integrētas HIV (un ar to saistīto infekciju) profilakses stratēģijas īstenošanai prioritārajos reģionos, īpašu uzmanību pievēršot prioritārajām grupām, kuras visvairāk skāris HIV un ar to saistītās infekcijas (kā noteikts COM(2009) 569, galīgā redakcija).

[Konkursa uzaicinājums]

3.1.2.   Iedzīvotāju drošības uzlabošana – zinātniskas konsultācijas (veselības aizsardzības programmas pielikuma 1.2.1. punkts)

3.1.2.1.   Īpaša atlīdzība zinātniskajām komitejām

Šīs rīcības mērķis ir sniegt Komisijai kvalitatīvas, neatkarīgas konsultācijas par veselības apdraudējumu, nodrošinot zinātnisko komiteju darbību saskaņā ar Lēmumu 2008/721/EK. Īpašu atlīdzību maksā ekspertiem par darbu pie zinātniskiem atzinumiem.

[Citas rīcības]

Provizoriskā summa: EUR 270 000.

3.1.2.2.   Tehniskā un organizatoriskā palīdzība zinātnisko komiteju darbībai un paziņošana par apdraudējumiem

Šīs rīcības mērķis ir sniegt Komisijai kvalitatīvas, neatkarīgas konsultācijas par patērētāju un sabiedrības veselības apdraudējumiem, izmantojot trīs neatkarīgu zinātnisku komiteju darbību. Komitejas pēc Komisijas pieprasījuma izstrādā zinātniskus atzinumus, lai sniegtu neatkarīgu un autoritatīvu zinātnisku viedokli, kurš Komisijai vajadzīgs zinātniski pamatotu politiku un priekšlikumu izstrādei.

Lai zinātniskās komitejas darbotos, vajadzīgs kvalificētu struktūru tehniskais atbalsts. Šis atbalsts ietver zinātniskās literatūras izpēti, analīzi un sintēzi, kopsavilkumu sagatavošanu, datu izpēti, komitejās izskatāmo tematu bibliogrāfijas veidošanu, dokumentu rediģēšanu, lai nodrošinātu to pilnīgumu un saskaņotību. Saskaņā ar šo rīcību tiek sagatavoti vienkāršoti to atzinumu varianti, par kuriem interesējas liela sabiedrības daļa, lai nodrošinātu pārredzamību un īstenotu komunikācijas politiku zinātnisko konsultāciju jomā, kas noteikta Lēmumā 2008/721/EK, un lai palielinātu zinātnes nozīmi debatēs par ES politiku un informētu iedzīvotājus par apdraudējuma jautājumiem. Šī rīcība ietver arī zinātnisko debašu un zinātnisko darba sanāksmju vai tematisko semināru organizēšanu, lai sagatavotu noteiktus atzinumus.

[Esošais pamatlīgums]

3.1.3.   Iedzīvotāju drošības uzlabošana – asins, audu, šūnu un orgānu drošība (veselības aizsardzības programmas pielikuma 1.2.2. punkts)

3.1.3.1.   Ad hoc sadarbība ar Eiropas Padomi īpašos jautājumos, kas attiecas uz cilvēku izcelsmes vielām

Eiropas Padome un Eiropas Zāļu kvalitātes un veselības aprūpes direktorāts (EDQM) ir galvenās Eiropas organizācijas, kas saistītas ar zāļu, asins pārliešanas, orgānu transplantācijas, farmaceitisko līdzekļu un farmaceitiskās aprūpes standartizācijas, regulējuma un kvalitātes kontroles koordinēšanu un saskaņošanu. Tās uzskata par lietpratīgām, uzticamām un neitrālām organizācijām cilvēku izcelsmes vielu jomā, kuras nodrošina pastāvīgas ekspertu konsultācijas un atbalstu Komisijai.

Lai veicinātu un aizsargātu cilvēku veselību, Komisija nepārtraukti sadarbojas ar Eiropas Padomi saistībā ar kvalitātes standartiem asins un asins komponentu savākšanas/ieguves, testēšanas, apstrādes, konservēšanas, uzglabāšanas un izplatīšanas jomā. Eiropas Padome palīdz Komisijai īstenot Direktīvu 2002/98/EK un turpmākās īstenošanas direktīvas. Īpašus tematus nosaka katru gadu atkarībā no zinātniskajām un tehniskajām vajadzībām. Īpašais 2011. gada temats ir saskaņotas testēšanas metodes, lai nodrošinātu asins drošību visās dalībvalstīs. Šī rīcība atbalstīs atzītu testēšanas metožu izstrādi un izmantošanu, veicot lietpratības pārbaudes. Lietpratības pārbaudēm jānotiek visu 27 dalībvalstu laboratorijās, veicot paraugu dubulto aklo sagatavošanu un izplatīšanu.

[Tieša dotācija Eiropas Padomei]

Provizoriskā summa: EUR 100 000.

3.1.3.2.   Mācību nodarbību organizēšana inspektoriem, kas strādā asins un asins komponentu jomā

Kā noteikts Direktīvas 2002/98/EK 8. pantā, visas dalībvalstis nodrošina, ka kompetentā iestāde asinsdonoru centros organizē inspekcijas un atbilstošus kontroles pasākumus, lai nodrošinātu šīs direktīvas prasību ievērošanu. Šīs rīcības mērķis ir organizēt mācību nodarbības noteiktam to inspektoru skaitam, kuri strādā asins un asins komponentu jomā. Rīcības mērķis ir gūt līdzīgas zināšanas un nodrošināt vienādas pārbaudes visā Eiropas Savienībā, kā arī palielināt šajā jomā apmācītu speciālistu skaitu.

Saskaņā ar Direktīvu 2002/98/EK šādas mācību nodarbības dos ieguldījumu asins un asins komponentu kvalitātes un drošības nodrošināšanā ES. Turklāt pārbaužu prakses saskaņošana uzlabos savstarpējo uzticību un veicinās sadarbību starp dalībvalstīm. Saskaņā ar veselības aizsardzības stratēģijas mērķiem rīcība veicina labu veselību novecojošā Eiropā un atbalsta dinamiskas veselības sistēmas un tehnoloģijas. Turpmāka asinsdonoru centru inspektoru apmācība pozitīvi ietekmēs asins un asins komponentu kvalitāti un drošību, dodot labumu pacientiem visā ES. Rīcība ilgs 18–24 mēnešus. Tiks apmācīti vismaz divi inspektori katrā dalībvalstī. Tas radīs vairākkārtēju ietekmi, jo paredzams, ka šie apmācītie inspektori apmācīs citus inspektorus savā dalībvalstī. Izstrādātos apmācību instrumentus un materiālus atkārtoti izmantos valstu līmenī. Galīgajā novērtējumā ietvers rīcības rezultātus un apmācību vairākkārtējo ietekmi.

[Konkursa uzaicinājums]

3.1.3.3.   Palīdzība dalībvalstīm orgānu ziedojumu maksimāla potenciāla sasniegšanai gan no dzīviem, gan no mirušiem donoriem

Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 7. jūlija Direktīvas 2010/53/ES par transplantācijai paredzētu cilvēku orgānu kvalitātes un drošības standartiem (6) 15. pantā noteikts, ka dalībvalstis nodrošina dzīvo donoru reģistra vai saraksta uzturēšanu. Šīs vienotās rīcības mērķis ir atbalstīt dalībvalstis dzīvo donoru programmas izveidošanā un vadīšanā, izstrādājot dzīvo donoru reģistra/saraksta sistēmu vadlīnijas; izstrādājot dzīvo donoru reģistra/saraksta sistēmas un nodrošinot dalībvalstīm reģistra/saraksta sistēmu praktisku instrumentu. Tā kā labi izstrādāta dzīvo donoru reģistra/saraksta sistēma ļauj dalībvalstīm stingri kontrolēt un novērtēt dzīvo donoru praksi ES un ārpus tās robežām, tā ir svarīga ne tikai, lai novērtētu dzīvo donoru veselību un drošību, bet arī lai apkarotu orgānu tirdzniecību.

Saskaņā ar Direktīvu 2010/53/ES un Paziņojumu (COM)2008 819, galīgā redakcija, šīs vienotās rīcības mērķis ir atbalstīt dalībvalstis orgānu ziedojumu maksimāla potenciāla sasniegšanā no mirušiem donoriem, stiprinot attiecības starp intensīvās terapijas nodaļām un transplantātu donoru koordinatoriem; nodrošinot dalībvalstis ar apmācību modeli labākai koordinācijai; veicinot potenciālo donoru atrašanu un palielinot pieejamo orgānu skaitu visā Eiropā.

Vienotās rīcības mērķis ir arī palielināt orgānu transplantācijas sistēmu efektivitāti un pieejamību, veicinot mērķsadarbību transplantācijas sistēmu un profesionālas izvērtēšanas jomā.

Ar šo rīcību veicinās konsekventu Direktīvas 2010/53/ES īstenošanu 27 dalībvalstīs; sniegs konkrētu palīdzību dalībvalstīm rīcības plāna mērķu sasniegšanā; paplašinās sadarbību starp dalībvalstīm orgānu ziedošanas un transplantācijas jomā, iesaistoties mērķsadarbībā; un dos ieguldījumu maksimāla potenciāla sasniegšanā no mirušiem donoriem, efektīvāk veicot donoru atrašanu un palielinot dzīvo orgānu donoru drošību visā ES.

[Vienota rīcība]

Provizoriskā summa: EUR 1 440 000.

3.1.3.4.   Eiropas vienotas cilvēka audu un šūnu kodēšanas sistēmas reģistru atbalstīšana

Šīs rīcības mērķis ir izveidot un uzturēt a) Eiropas reģistru, kurš piemērotā veidā apkopos informāciju, ko glabā valstu audu centru reģistros, lai nodrošinātu uzņēmēju un sabiedrības piekļuvi minētajai informācijai, kā arī tās pienācīgu izmantošanu Eiropas cilvēka audu un šūnu kodēšanas sistēmas kontekstā; un b) otro Eiropas reģistru, kurš apkopos cilvēka audu un šūnu atsauces nomenklatūru, lai to izmantotu Eiropas cilvēka audu un šūnu kodēšanas sistēmā saskaņā ar Komisijas 2006. gada 24. oktobra Direktīvu 2006/86/EK, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/23/EK par izsekojamības prasībām, nopietnu blakņu un nevēlamu notikumu paziņošanu un noteiktām tehniskām prasībām cilvēku audu un šūnu kodēšanai, apstrādei, konservācijai, uzglabāšanai un izplatīšanai (7), un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/23/EK par kvalitātes un drošības standartu noteikšanu cilvēka audu un šūnu ziedošanai, ieguvei, testēšanai, apstrādei, konservācijai, uzglabāšanai un izplatīšanai (8).

Rīcības mērķis ir izveidot a) vienotu piekļuves punktu tādas ar ES audu centriem saistītas informācijas savākšanai, konsolidēšanai un nodošanai lietotājiem un sabiedrībai, kā koordinātes, kontaktinformācija un atļautās darbības. Lai reģistru sākotnēji izveidotu un uzturētu, dalībvalstīm, ieinteresētajām personām un Komisijai būs jāpaveic ievērojams darbs. Rīcības mērķis ir arī izveidot b) vienotu piekļuves punktu, kurā dažādu veidu cilvēku audiem un šūnām piešķirtas saskaņotas definīcijas un apraksti. Lai panāktu vienprātību apspriedēs par definīcijām un izveidotu/uzturētu nomenklatūras reģistru, dalībvalstīm, ieinteresētajām personām un Komisijai būs jāpaveic ievērojams darbs.

Šie divi reģistri būs nozīmīgi, lai nodrošinātu Eiropas cilvēka audu un šūnu kodēšanas sistēmas pareizu darbību. Eiropas audu centru reģistrs palīdzēs dalībvalstīm un Komisijai pildīt Direktīvā 2004/23/EK paredzētās saistības. Šī rīcība veicinās audu un šūnu kvalitātes un drošības nodrošināšanu ES.

[Konkursa uzaicinājums]

3.1.4.   Iedzīvotāju drošības uzlabošana – pacientu drošības uzlabošana, ceļot veselības aprūpes kvalitāti un palielinot tās drošību (veselības aizsardzības programmas pielikuma 1.2.3. punkts)

3.1.4.1.   Pacienta drošība un veselības aprūpes kvalitāte

Šīs rīcības mērķis ir veicināt drošas un kvalitatīvas veselības aprūpes nodrošināšanu visiem ES pilsoņiem. Ar rīcību veicina un palīdz īstenot 1) Padomes 2009. gada 9. jūnija Ieteikumu 2009/C 151/01 par pacientu drošību, tostarp par veselības aprūpē iegūtu infekciju profilaksi un kontroli, īpaši attiecībā uz salīdzināmo datu un informācijas par pacientu drošības pasākumu rezultātiem vākšanu un apmaiņu ar to; dalīšanos ar zināšanām, pieredzi un labāko praksi pacientu drošības stratēģiju jomā; un dalīšanos ar zināšanām par to, cik efektīva ir medicīniska iejaukšanās pacientu drošības jomā, un šo zināšanu tālāknodošanas novērtējumu un 2) vienošanos, kura panākta augstākā līmeņa amatpersonu sabiedrības veselības jautājumu darba grupā, par sadarbības veicināšanu starp dalībvalstīm un Komisiju veselības aprūpes jomā; kā arī 3) palīdz dalībvalstīm apmaiņā ar labu praksi pacientu dalības jomā.

Rīcības rezultātā būtu jāizveido ilgtspējīgs, spēcīgs dalībvalstu sadarbības tīkls pacientu drošības un veselības aprūpes kvalitātes jomā; jārada saskaņots pacientu drošības tematu terminoloģijas/kategoriju, nevēlamu notikumu un veicinošu faktoru kopums; jāizstrādā interaktīva platforma (piemēram, tīmekļa vietne), kurā dalīties ar labu praksi pacientu drošības risinājumu, kvalitātes nodrošināšanas sistēmu un pacientu dalības jomā; jāīsteno atlasītas labas prakses dažās veselības aprūpes iestādēs dalībvalstīs un tās jānovērtē, izmantojot saistītus pacientu drošības rādītājus un kvalitātes rādītājus; jāizveido pilnīga, visaptveroša un pieejama ES esošo drošības un kvalitātes sistēmu datubāze, kura ietver informāciju par to tālāknodošanu Eiropas Savienībā, un ES ceļvedis kvalitātes un drošības nodrošināšanas sistēmu jomā, galveno uzmanību pievēršot tādiem īpašiem aspektiem kā mērķi, organizēšana, pārredzamība un pacientu dalība.

[Vienota rīcība]

Provizoriskā summa: EUR 3 600 000.

3.2.   Rīcības saskaņā ar otro mērķi “Veselības veicināšana”

Šīs iedaļas rīcību mērķis ir sekmēt veselīgāku dzīvesveidu un mazināt nevienlīdzību veselības jomā, kā arī veicināt veselīgāku dzīvesveidu un mazināt galveno slimību skaitu, pievēršot uzmanību veselību noteicošajiem faktoriem.

3.2.1.   Veselības jomā pastāvošo nevienlīdzības cēloņu noteikšana, risināšana un mazināšana, kā arī ieguldījumu veselības aizsardzībā veicināšana sadarbībā ar citām ES politikas jomām un fondiem (veselības aizsardzības programmas pielikuma 2.1.2. punkts)

3.2.1.1.   Nevienlīdzības mazināšana veselības jomā: sagatavošanās rīcības plāniem un struktūrfondu projektiem

Šīs darbības mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm izstrādāt tādus rīcības plānus nevienlīdzības mazināšanai veselības jomā, kuros ietverts atbalsts struktūrfondu pasākumu kontekstā arī nākamajam plānošanas laikposmam, kurš sāksies 2013. gadā. Rīcība veicina Komisijas 2009. gada 20. oktobra paziņojuma (COM(2009) 567 galīgā redakcija) “Solidaritāte veselības aizsardzības jomā. Nevienlīdzības samazināšana veselības jomā ES” īstenošanu, paziņojumā noteikts Komisijas nodoms “pārskatīt palīdzības iespējas, kas tiek sniegta dalībvalstīm labākai ES Kohēzijas politikas un struktūrfondu izmantošanai, lai atbalstītu pasākumus tādu faktoru novēršanai, kas izraisa nevienlīdzību veselības jomā”. Pasākumā priekšroka tiks dota tām dalībvalstīm un reģioniem, kuros priekšlaicīga mirstība par 20 % pārsniedz ES vidējo rādītāju (izmantojot standarta mirstības rādītājus, kuri aprēķināti iedzīvotājiem, kas jaunāki par 65 gadiem).

Jāveic šādi pasākumi: nevienlīdzības analīze veselības jomā un rīcības projektu sagatavošana nevienlīdzības mazināšanai reģionos vai apakšreģionos, kā arī starp tiem; informācijas apmaiņa un dalīšanās ar labu praksi attiecībā uz nevienlīdzības mazināšanu veselības jomā starp dalībvalstīm un reģioniem un plānu izstrāde nevienlīdzības mazināšanai tādās jomās kā a) piekļuve veselības aprūpei un veselības profilakses pakalpojumiem, īpašu uzmanību pievēršot visneaizsargātākajām grupām, kopienām un nepietiekami apkalpotiem reģioniem; b) nevienlīdzības cēloņi veselības jomā, kuri attiecas uz paradumiem, kas saistīti ar veselību; un c) nevienlīdzības cēloņi veselības jomā, kuri attiecas uz dzīves un darba apstākļiem, tostarp tādu pamatvajadzību nodrošināšanu kā ūdens un sanitārija.

Izmantojot rīcību, jāsagatavo vajadzību analīze un skaitļos izteikti plāni šo vajadzību apmierināšanai ar mērķi mazināt tādu nevienlīdzību veselības jomā, kura attiecas uz piekļuvi veselības aprūpei, ar veselību saistītiem paradumiem, kā arī dzīves un darba apstākļiem; rezultātu integrēšana visos struktūrfondu izmantošanas procesos; kopsavilkuma ziņojums, kurā analizēta laba prakse ES līmenī un veikta gadījumu izpēte tajos reģionos un dalībvalstīs, kas piedalās veselības aizsardzības programmā. Ar šo rīcību arī jāatbalsta dalībvalstis un reģioni tādu integrētu pieeju izstrādē attiecībā uz nevienlīdzību veselības jomā, kuras ietilpst visās ekonomikas un sociālās attīstības programmās, ko atbalsta struktūrfondi; un jāstiprina centieni pārvarēt reģionālo un sociāli ekonomisko nevienlīdzību veselības jomā.

[Projekta dotācija]

Provizoriskā summa: EUR 1 200 000.

3.2.1.2.   Eiropas sociālo noteicošo faktoru pārskats un veselības dalījums: sadarbība ar PVO politikas vadlīniju un instrumentu izstrādē nevienlīdzības novēršanai veselības jomā

Šīs rīcības mērķis ir veicināt Paziņojuma COM(2009) 567, galīgā redakcija, īstenošanu un turpināt ciešu sadarbību starp PVO un Eiropas Komisiju iniciatīvu izstrādē nevienlīdzības novēršanai veselības jomā. Tas ir svarīgi, lai veicinātu sinerģiju informācijas vākšanā un sadarbībā ar dalībvalstīm šajā jautājumā un lai stiprinātu saskaņotību nevienlīdzības mazināšanas politikā veselības jomā starp PVO un ES. Izmantojot šo tiešo dotāciju Pasaules Veselības organizācijas reģionālajai iestādei Eiropā, jāatbalsta darbs pie pārskata “Eiropas sociālo noteicošo faktoru pārskats un veselības dalījums” (Eiropas Marmot pārskats) un politikas vadlīniju un instrumentu izstrādes nevienlīdzības mazināšanai veselības jomā. Dotācija dos ieguldījumu PVO Eiropas reģiona sāktā darba otrajā un trešajā posmā, lai īstenotu PVO globālās iestādes ziņojumu par veselības sociālajiem noteicošajiem faktoriem “Novērst nevienlīdzību vienas paaudzes laikā”. Izmantojot rīcību, jāsagatavo politikas vadlīnijas par rīcību attiecībā uz nevienlīdzību veselības jomā saistībā ar pārskatu “Eiropas sociālo noteicošo faktoru pārskats un veselības dalījums”; un jāizstrādā instrumenti, kas ļauj vākt un izplatīt statistiku informāciju par nevienlīdzību veselības jomā. Rīcība ietvers arī izplatīšanas pasākumus.

[Tieša dotācija PVO]

Provizoriskā summa: EUR 400 000.

3.2.2.   Vēršanās pret veselību ietekmējošiem faktoriem, lai veicinātu un uzlabotu fizisko un garīgo veselību un veiktu darbības uztura, fizisko aktivitāšu, tabakas izstrādājumu un alkohola jomā (veselības aizsardzības programmas pielikuma 2.2.1. punkts)

3.2.2.1.   Eiropas stratēģijas uztura un fizisko aktivitāšu jomā īstenošanas kontrole kopā ar PVO

Šīs rīcības mērķis ir turpināt izstrādāt kopīgu ES informācijas un ziņošanas sistēmu, kura spēj aprakstīt panākumus, kas gūti laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam saistībā ar “Eiropas stratēģiju attiecībā uz uzturu, lieko svaru un jautājumiem, kas saistīti ar aptaukošanos”, un attēlot labas prakses sistēmu, kas balstās uz 27 dalībvalstu kontaktpunktu tīklu, kuru vada PVO. Šo darbu uzsāka, izmantojot iepriekšējo tiešo dotāciju PVO. Ar šo rīcību, ņemot vērā 2007. un 2009. gada kritērijus, nodrošinās informāciju attiecībā uz Eiropas stratēģijas īstenošanas līmeni visās dalībvalstīs par 2011. un 2013. gadu stratēģijas beigu posmā; rosinās un sniegs palīdzību 27 dalībvalstu kontaktpunktu tīklam, cieši sadarbojoties ar ES augsta līmeņa darba grupu uztura un fiziskās aktivitātes jautājumos un attiecīgajiem Komisijas dienestiem; uzturēs visaptverošu dalībvalstu un ES politikas notikumu un pasākumu datubāzi; un nodrošinās informācijas un labas prakses apmaiņu starp 27 dalībvalstīm. Izmantojot rīcību, turpinās sagatavot ikgadēju publiskās datubāzes atjauninājumu, kuru izstrādāja pirmajā posmā 27 dalībvalstīm (2007.–2010. gadam); ziņojumus par to, kā dalībvalstis īsteno stratēģiju un dod ieguldījumu Komisijas stratēģijas novērtējuma ziņojumā; un PVO uztura un fizisko aktivitāšu kontaktpunktu tīkla konsolidāciju, veidojot datu vākšanas un tīkla koordinācijas spējas.

Darbība dos ieguldījumu pareizas informācijas sagatavošanā par ES dalībvalstu centieniem cīņā pret sliktu veselību, ko izraisa nepareizs uzturs, liekais svars un aptaukošanās. Attiecīgajos sešos gados apkopotā informācija būs šīs stratēģijas novērtēšanas pamatā 2013. gadā.

[Tieša dotācija PVO]

Provizoriskā summa: EUR 700 000.

3.2.2.2.   Informatīva kampaņa tabakas profilakses jomā

Šīs rīcības mērķis ir atbalstīt Eiropas mēroga smēķēšanas atmešanas pasākumus pret tabakas izstrādājumiem vērstas kampaņas veidā. Šī kampaņa aicina iedzīvotājus aizdomāties par smēķēšanu, mudina to atmest un skaidri norāda, ka ir pieejams atbalsts, lai atmestu smēķēšanu. Kampaņa paredzēta galvenokārt jauniem pieaugušajiem vecumā no 25 līdz 34 gadiem. Īpašu uzmanību pievērsīs nelabvēlīgām grupām un grupām, kurās ir vairāk smēķējošu personu. Dažādu rīcību tematos un mērogā ņems vērā katrai dalībvalstij raksturīgo situāciju. Sadarbībā ar dalībvalstu veselības aizsardzības iestādēm izstrādās un īstenos īpašas rīcības, lai nodrošinātu sadarbību un sinerģiju ar dalībvalstīs uzsāktajiem tabakas izstrādājumu ierobežošanas pasākumiem. Kampaņai būs izteikta ES identitāte. Šī informatīvā kampaņa veicinās zināšanu radīšanu un attieksmes un uzvedības maiņu, atbalstot no tabakas brīvu sabiedrību.

[Konkursa uzaicinājums]

3.2.2.3.   Tabakas izstrādājumu nozares jaunās tirdzniecības, pārdošanas un izstrādājumu stratēģijas

Šīs rīcības mērķis ir gūt visaptverošu pārskatu par tabakas izstrādājumu nozares darbību ES, kas dotu tabakas kontroles iestādēm zināšanas, lai pielāgotos izmaiņām un tendencēm, efektīvi cīnītos ar šķēršļiem, plānotu jaunas stratēģijas un vajadzības gadījumā veiktu restrukturizāciju, tādējādi palielinot tabakas kontroles pasākumu efektivitāti. Šīs rīcības mērķis ir noteikt izmaiņas tabakas izstrādājumu nozares tirdzniecības, pārdošanas un izstrādājumu stratēģijās, kopš pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 5. jūnija Direktīva 2001/37/EK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas izstrādājumu ražošanu, noformēšanu un pārdošanu (9), Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Direktīva 2003/33/EK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas izstrādājumu reklāmu un ar to saistīto sponsordarbību (10), Padomes 2002. gada 2. decembra ieteikums par smēķēšanas profilaksi un iniciatīvām tabakas uzraudzības uzlabošanai un PVO Pamatkonvencija par tabakas kontroli 2005. gadā (11); un noteikt, kā šīs stratēģijas risina vecuma, dzimuma, ienākumu, izglītības un dzīvesvietas atšķirību problēmas, ņemot vērā atšķirības starp dalībvalstīm, kā arī lauku un pilsētu teritorijām.

Izmantojot šo rīcību, sagatavos tabakas izstrādājumu nozares tirdzniecības, pārdošanas un izstrādājumu stratēģiju izmaiņu analīzi un ieteikumu kopumu rīcībai attiecībā uz to.

[Esošais pamatlīgums/Konkursa uzaicinājums]

3.2.2.4.   Administratīvais nolīgums ar Kopīgo pētniecības centru par zinātnes politikas atbalstu Tabakas izstrādājumu direktīvas un PKTK īstenošanai

Šīs rīcības mērķis ir sniegt neitrālu zinātnisku atbalstu Direktīvas 2001/37/EK un Pamatkonvencijas par tabakas kontroli (PKTK) īstenošanai. Ar šo rīcību jāatbalsta Komisija kā Pamatkonvencijas par tabakas kontroli izstrādes galvenā koordinatore; jāizstrādā vadlīnijas tabakas izstrādājumu testēšanai un mērījumu veikšanai; jāatbalsta efektīva Eiropas valdību tabakas izstrādājumu laboratoriju tīkla darbība; jāatbalsta tabakas izstrādājumu satura un emisiju testēšana un mērījumu veikšana; un jāsniedz to sastāvdaļu analīze.

[Citas rīcības]

Provizoriskā summa: EUR 100 000.

3.2.2.5.   Laba prakse īslaicīgas iejaukšanās jomā, lai risinātu alkohola lietošanas izraisītus traucējumus primārajā veselības aprūpē, darba vietas veselības aprūpes dienestos, ārkārtas veselības aprūpes un sociālajos dienestos

Rīcības mērķis ir noteikt un apkopot labu praksi īslaicīgas iejaukšanās jomā, lai risinātu alkohola lietošanas izraisītus traucējumus primārajā veselības aprūpē, darba vietas veselības aprūpes dienestos, ārkārtas veselības aprūpes un sociālajos dienestos; pielāgot un izmēģināt instrumentus, metodes un materiālus, kas paredzēti katram šim veidam, lai sekmētu agrīno diagnosticēšanu, īslaicīgu iejaukšanos un atsaukšanos uz ārstēšanu; un uzsākt turpmāku pielāgotu īslaicīgu iejaukšanās pieeju izplatīšanu un pielāgošanu visā ES. Darba pamatā jābūt esošiem efektivitātes pierādījumiem un īslaicīgas iejaukšanās īstenošanas pieredzei primārajā veselības aprūpē. Īpaša uzmanība jāpievērš tādu dalībnieku iesaistīšanai dalībvalstīs, kuriem ir mazāk pieredzes īslaicīgas iejaukšanās izvēršanā, un iespējām veicināt sadarbību starp veselības aizsardzības un sociālajiem dienestiem. Rīcības rezultātā jāiegūst tāds īslaicīgas iejaukšanās instrumentu, metožu un materiālu kopums, kurš ir pielāgots un novērtēts konkrētā kontekstā, vadlīnijas pielāgotu īslaicīgas iejaukšanās pieeju izstrādei un ieviešanai citās valstīs un konkrēti plāni attiecībā uz izplatīšanu visā Eiropā. Tas radīs plašas iespējas izvērst mērķtiecīgu iejaukšanos un risināt alkohola lietošanas izraisītus traucējumus agrīnā stadijā tādā veidā, kas novērš nopietnāku un dārgāku negatīvu seku rašanos.

[Projekta dotācija]

Provizoriskā summa: EUR 350 000.

3.2.2.6.   To struktūru novērtēšana, kas paredzētas, lai īstenotu ES stratēģiju alkohola jomā

Šīs rīcības mērķis ir novērtēt ES stratēģiju alkohola jomā, tostarp ES forumu “Alkohols un veselība”, kā arī rīcības un struktūras, kas atbalsta dalībvalstis, tādas kā Valsts politikas un rīcības komiteja alkohola jomā (CNAPA), un vienotas zināšanu un labākās prakses bāzes izveidošanas darbu ES līmenī. Zināšanu bāzes atjaunināšana un stratēģijas īstenošanas struktūru novērtēšana palīdzēs kopumā novērtēt ES rīcību, kura paredzēta cīņai pret alkohola radīto kaitējumu.

[Esošais pamatlīgums]

3.2.2.7.   Zinātnisks un tehnisks atbalsts ES politiku uztura un alkohola jomā un veselības foruma pasākumu īstenošanai

Šīs rīcības mērķis ir sniegt zinātnisku un tehnisku atbalstu ES politiku uztura un alkohola jomā īstenošanai, kā arī Eiropas Veselības foruma pasākumu īstenošanai.

Attiecībā uz uzturu šīs rīcības mērķis ir atbalstīt pasākumus, kas saistīti ar “Eiropas stratēģijas attiecībā uz uzturu, lieko svaru un jautājumiem, kas saistīti ar aptaukošanos” īstenošanu, un īpaši darbu, ko veic Eiropas platformā “Uzturs, fiziskas aktivitātes un veselība” un augsta līmeņa darba grupa uztura un fiziskās aktivitātes jautājumos. Šī darbība ietver tādu zinātnisku kopsavilkumu un analīžu izstrādi stratēģijas galvenajās jomās kā liekā svara un aptaukošanās radītas slimības, faktori, kuri ietekmē uztura izvēli, patērētāju informācija, produkta sastāva izmaiņas, reklāma, infrastruktūra un veselīgs dzīvesveids. Attiecībā uz alkoholu Komisijas pasākumu īstenošanai alkohola radīta kaitējuma jomā ir vajadzīgs zinātniskais atbalsts. Tas ietver atbalstu ES stratēģijas alkohola jomā īstenošanai ar pieejamo zināšanu bāzes apkopojumu, pārskatu un analīzes palīdzību, lai tos varētu izmantot turpmākā rīcības un politikas izstrādē. Attiecībā uz Eiropas Veselības forumu šīs rīcības mērķis ir palīdzēt Komisijai īstenot Eiropas Veselības foruma pasākumus. Tā ietver ES Veselības politikas foruma un atklātā foruma, tostarp ar to saistītā zinātniskā un tehniskā darba, pasākumu organizēšanu un atbalstīšanu.

[Esošais pamatlīgums]

3.2.3.   Izplatītāko un reto slimību profilakse (veselības aizsardzības programmas pielikuma 2.2.2. punkts)

3.2.3.1.   Atbalsts rīcībām saskaņā ar Komisijas paziņojumu “Vēža apkarošana – Eiropas partnerība”

Kopīgā rīcība saistībā ar Eiropas partnerību vēža apkarošanas jomā, kas uzsākta saskaņā ar uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus 2010. gadā, ir Eiropas partnerības atbalsta rīcības sākums. Sadarbībai attīstoties, parādīsies jaunas vajadzības papildus tām rīcībām, kas noteiktas Paziņojumā COM(2009) 291, galīgā redakcija, bet kuras nav ietvertas iepriekš minētajā kopīgajā rīcībā. Šīs rīcības mērķis ir sniegt papildu atbalstu Eiropas partnerībai atbilstīgi vajadzībām, kas rodas noteiktajās jomās. Galveno uzmanību pievērš veselības veicināšanai un vēža profilaksei saistībā ar vides faktoriem un vēzi. Mērķis ir noteikt attiecīgos vides faktorus un informēt konkrēti vai, kā un kuri vēzi izraisoši vides faktori tiek novērsti ar dalībvalstu politiku starpniecību. Dalībvalstu labākās prakses piemēriem attiecībā uz vēzi izraisošo vides faktoru novēršanu jābūt ar norādi un ierosmi, kā šo aspektu varētu visveiksmīgāk iekļaut vispārējā vēža apkarošanas plānā vai stratēģijā.

[Projekta dotācija]

Provizoriskā summa: EUR 300 000.

3.2.3.2.   Zinātnisks un tehnisks atbalsts Eiropas partnerībai vēža apkarošanas jomā un Padomes ieteikuma par vēža skrīningu īstenošanas pārbaude

Šīs Starptautiskajai Vēža izpētes aģentūrai (IARC) piešķirtās tiešās dotācijas mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu zinātnisku un tehnisku atbalstu Eiropas partnerībai vēža apkarošanas jomā. Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra koordinē un veic pētījumus par cilvēka vēža cēloņiem, kanceroģenēzes mehānismiem un izstrādā zinātniskas stratēģijas vēža profilaksei un kontrolei. Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra ir vienīgā šāda veida organizācija vēža apkarošanas jomā, un tā nodrošina kvalitatīvu, zinātnisku atbalstu un tādas tehniskas zināšanas vēža jomā, kuras ir nozīmīgas, lai efektīvi īstenotu Eiropas partnerību vēža apkarošanas jomā.

Rīcība nodrošina agrīno rezultātu vajadzīgo pārbaudi/atjaunināšanu (piemēram, Eiropas kodekss cīņai pret vēzi, Eiropas Vadlīnijas vēža skrīninga jomā) un dod ieguldījumu mērķu sasniegšanā attiecībā uz informāciju par vēža slogu Eiropas partnerībā vēža apkarošanas jomā. Pasākumi ir tieši saistīti ar Komisijas pienākumiem, kas norādīti Padomes 2003. gada 2. decembra ieteikumā par vēža skrīningu vai pieprasījumos no EP (Eiropas Parlamenta 2008. gada 10. aprīļa rezolūcija par cīņu pret vēzi paplašinātajā Eiropas Savienībā) un Padomes (Padomes 2008. gada 10. jūnija secinājumi par vēža slimības radītā sloga samazināšanu).

Šī rīcība ietver pārskatīta Eiropas kodeksa cīņai pret vēzi sagatavošanu; vēža skrīninga kvalitātes nodrošināšanas jomā pastāvošo Eiropas vadlīniju īstenošanas novērtējumu saistībā ar Padomes ieteikuma īstenošanu; un informāciju par vēža slogu, kas dod tiešu ieguldījumu vēža apkarošanas jomā pastāvošās Eiropas partnerības mērķu izpildē šajā jomā.

[Tieša dotācija IARC]

Provizoriskā summa: EUR 1 300 000.

3.2.3.3.   Atbalsts Eiropas reto slimību informācijas tīkliem

Šīs rīcības mērķis ir atbalstīt dažādus Eiropas reto slimību informācijas tīklus, kā minēts Paziņojuma COM(2008) 679, galīgā redakcija, 4.4. punktā un Padomes 2009. gada 8. jūnija ieteikumā par rīcību reto slimību jomā.

Šī rīcība dod ieguldījumu to prioritāšu izpildē, kuras noteiktas Komisijas paziņojumā un Padomes ieteikumā, un sniedz tiešas priekšrocības pacientiem, kas gūst labumu no tādu eksperimentālu projektu izveidošanas kā Eiropas references tīkli, Eiropas reto slimību reģistri vai citu veidu reto slimību informācijas tīkli. Ar šo rīcību jāļauj finansēt vairāk nekā vienu tīklu.

[Projekta dotācija]

Provizoriskā summa: EUR 1 500 000.

3.2.3.4.   Atbalsts Padomes ieteikuma un Komisijas paziņojuma par retām slimībām īstenošanai

Padomes 2009. gada 8. jūnija ieteikumā par rīcību reto slimību jomā dalībvalstis ir aicinātas pielāgot valsts rīcības plānus par retām slimībām līdz 2013. gada beigām, un lielākajai daļai dalībvalstu vajadzīgs atbalsts, lai to izdarītu. Šīs rīcības pamatā būs Eiropas projekts par valstu rīcību izstrādi reto slimību jomā (EUROPLAN) un kopīgā rīcība “Zinātniskais atbalsts reto slimību darba grupai”. Ar šo rīcību sniegs vajadzīgo ES atbalstu valstu rīcību reto slimību jomā izstrādei un īstenošanai 18 palikušajās dalībvalstīs, kā arī nodrošinās tehnisku atbalstu EBTA/EEZ un arī citām valstīm, kuras nav ES dalībvalstis, kā noteikts iepriekš minētajā Padomes ieteikumā un Paziņojumā COM(2008) 679, galīgā redakcija.

Par Eiropas references tīklu reto slimību jomā akreditācijas un apzīmējuma piešķiršanas procedūrām jāvienojas ar dalībvalstīm, un tām jāietilpst valstu plānos reto slimību jomā. Tā būs novatoriska rīcība, kura nodrošina tādu projektu nepārtrauktību un jaunu tehnisku un politisku regulējumu, kas tiek īstenoti attiecībā uz Eiropas references tīkliem reto slimību jomā un kurus atbalsta ES finansējums laikposmā no 2006. līdz 2009. gadam. Ar šo rīcību arī sniedz zinātnisku atbalstu jaunajai Eiropas Savienības Ekspertu komitejai reto slimību jomā, kas izveidota ar Komisijas 2009. gada 30. novembra Lēmumu 2009/872/EK, ar ko izveido Eiropas Savienības Ekspertu komiteju reto slimību jomā (12). Tā ietver atbalstu iepriekš minētā Padomes ieteikuma un Komisijas paziņojuma īstenošanas ziņojumam; tādu darba grupu un semināru organizēšanai, kas atbalsta Komitejas darbību un nodrošina atbilstošu ieinteresēto personu tehnisko līdzdalību. Kopīgā rīcība veicinās arī nomenklatūru standartizēšanu starptautiskā līmenī, lai nodrošinātu reto slimību atpazīstamību veselības informācijas sistēmās, sekmētu diagnosticēšanas laboratoriju kvalitatīvu pārvaldību un izskaidrotu slimību retuma koncepcijas, kuras izmanto šīs rīcības jomu noteikšanai (pieļaujamā saslimstības un izplatības vērtība katrā rīcības jomā).

[Kopīga rīcība]

Provizoriskā summa: EUR 3 000 000.

3.3.   Rīcības saskaņā ar trešo mērķi “Veselības aizsardzības informācijas un zināšanu sagatavošana un izplatīšana”

Šīs rīcības mērķis ir veicināt apmaiņu ar zināšanām un labāko praksi saistībā ar veselības aizsardzības jautājumiem, kā arī vākt, analizēt un izplatīt ar veselības aizsardzību saistītu informāciju.

3.3.1.   Eiropas veselības informācijas sistēma (veselības aizsardzības programmas pielikuma 3.2.1. punkts)

3.3.1.1.   Atbalsts eksperimentāla slimnīcu tīkla izveidei saistībā ar pārrobežu pacientu aprūpes apmaksu

Šīs rīcības mērķis ir izveidot tīklu, kas apvieno slimnīcas, no kurām vismaz viena trešā daļa atrodas pārrobežu reģionos, un kas pētīs slimnīcas, kas uzņem ievērojamu pacientu daudzumu no citām dalībvalstīm. Slimnīcas ziņos un informēs par jebkuriem administratīviem jautājumiem, kuri attiecas uz pārrobežu pacientu aprūpes apmaksu, tostarp jautājumiem, kas saistīti ar tarifu noteikšanu par aprūpi, iespējamiem slimnīcu ieņēmumu zaudējumiem, iespējamo iepriekš veikto maksājumu izmantošanu un atmaksāšanas kavējumiem slimnīcām. Ar tīkla palīdzību novērtēs galvenos problēmu cēloņus un ierosinās iespējamos risinājumus. Izmantojot tīklu, izveidos sistēmu atsauksmju saņemšanai no pacientiem par viņu pieredzi saistībā ar to, kā tiek atmaksātas pašu pacientu izmaksas par pārrobežu aprūpi, pamatojoties uz apzinātu piekrišanu. Visbeidzot tīklā salīdzinās uz radniecīgas diagnozes grupu balstītus tarifus, kas noteikti līdzīgas plānveida ķirurģijas veidiem, un piedāvās secinājumus par vispārējo izmaksu līmeni dalībvalstīs un neatbilstību starp attiecīgajiem izmaksu līmeņiem.

[Projekta dotācija]

Provizoriskā summa: EUR 500 000.

3.3.1.2.   Veselības sistēmu ekspertu apvienošana

Šīs rīcības mērķis ir sniegt tehniskas un politiskas konsultācijas Komisijai un dalībvalstīm par veselības sistēmu ekonomisko efektivitāti valsts līmenī. Tā ietver 1) tādu “politikas matricu” izstrādi, kuras nosaka veselības sistēmas politikas jomas, kas atšķiras pēc attiecīgām dimensijām, un sniedz to analīzi; 2) ekspertu atlasi katrai dalībvalstij un katrai noteiktajai politikas jomai un to pieņemšanu darbā, kā arī institucionālo partneru noteikšanu un saistības noskaidrošanu ar tiem (Eiropas Veselības sistēmu un politikas novērošanas centrs, Pasaules Banka, Eiropas Veselības pārvaldības asociācija, Eiropas Investīciju banka u. c.), t. i., “ekspertu rezerves” izveidi; 3) tāda struktūru ilgtermiņa pārvaldības modeļa izstrādi, kurš apkopo un sniedz ekspertu atzinumu par veselības sistēmām Eiropas un valsts līmenī, ņemot vērā 3.3.1.8. punktā ierosinātās rīcības rezultātus; un 4) “ekspertu rezerves”, pārvaldības modeļa vai citas struktūras izveidi, izmantojot eksperimentālu pētījumu.

[Konkursa uzaicinājums/Tieša dotācija Eiropas novērošanas centram]

3.3.1.3.   Papildu kopīga rīcība saistībā ar eksperimentālu veselības tehnoloģiju novērtējumu mērķtiecīgu veselības tehnoloģiju jomā

Šīs rīcības mērķis ir papildināt kopīgu rīcību veselības tehnoloģiju novērtējuma (HTA) jomā laikposmā no 2010. līdz 2012. gadam, veicot daudzus eksperimentālus veselības tehnoloģiju novērtējumus; pievērst galveno uzmanību attīstīto modeļu un instrumentu izmēģināšanai un ieviešanai, lai atbalstītu pamata HTA informācijas sagatavošanu, nodrošinot spēcīgu sekretariātu un koordināciju, turpmāku ar ražošanu saistītas IKT infrastruktūras pilnveidošanu un HTA spēju palielināšanu. Šī rīcība ietver tādas tālāk nododamas HTA pamatinformācijas sagatavošanu Eiropas līmenī, kas pilnveido valstu līmenī veikto darbu saskaņā ar EUnetHTA (Eiropas veselības tehnoloģiju novērtējuma tīkls) projektā un kopīgā rīcībā izstrādāto HTA pamatmodeli laikposmā no 2010. līdz 2012. gadam. Tas ietver strukturētas HTA pamatinformācijas vienlaicīgu kopīgu sagatavošanu Eiropas līmenī, t. i., veicina a) īpašu sadarbību starp kopīgās rīcības partneriem HTA kopīgu tematu jomā; b) valstu HTA struktūru spējas pārbaudi, lai kopīgi veiktu vienotu ātru veselības tehnoloģiju novērtējumu (tostarp datu vākšana par abu a) un b) sagatavošanas modeļu izmaksām un efektivitāti); spēju pārbaudi attiecībā uz strukturētas HTA pamatinformācijas savākšanu par visām tehnoloģijām (farmaceitiskie līdzekļi, medicīnas ierīces, iejaukšanās); dažādu koordinēšanas spēju analīzi attiecībā uz Eiropas veselības tehnoloģiju novērtējuma tīkla sekretariāta pastāvīgo darbību (piemēram, sekretariāta uzturēšana dalībvalstīs, ES iestādēs); turpmāku pārbaudi attiecībā uz ieinteresēto personu dalību tīkla pasākumos, šai dalībai īstenojoties kā viedokļu apmaiņai, kuru dalībnieki uzskata par piemērotu, un attiecībā uz augstāko mācību iestāžu pētnieku iesaistīšanu HTA pamatinformācijas sagatavošanā; un atbalstu ieinteresēto personu, īpaši pacientu un veselības aprūpes speciālistu organizāciju, spēju attīstību attiecībā uz HTA veikšanu.

Rīcības mērķis ir ar Eiropas koordinēšanas mehānisma atbalstu palielināt veikto HTA skaitu valstu līmenī; izstrādāt ieteikumus par ES veselības tehnoloģiju novērtējuma sadarbības procesa izstrādi un vadīšanu; un veicināt ieinteresēto personu spēju pieaugumu attiecībā uz HTA veikšanu, dodot tām iespēju izdarīt atbilstošu ieguldījumu HTA procesā. Rezultātus publicē kā zinātnisku, atklāti pieejamu literatūru. Rīcības rezultātā jāuzlabojas Komisijas un dalībvalstu izpratnei, lai atrastu labāko veidu ilgtspējīgas HTA darba struktūras izveidošanai ES. Rezultāti dod ieguldījumu ES veselības stratēģijas (2008.–2013. gadam) trešā mērķa izpildē.

[Kopīga rīcība]

Provizoriskā summa: EUR 6 600 000.

3.3.1.4.   Pārrobežu e-veselības instrumenti – atbalsta instrumenti medicīnas informācijas un pētniecības jomā

Kopīgās rīcības mērķis e-veselības jomā ir strādāt divos virzienos, kuros nav apmierinātas vajadzības: 1) e-veselības instrumenti, kas atbalsta pētījumus par slimībām un to ārstēšanu, un 2) valstu kontaktpunkti, kuros sniedz informāciju pacientiem. Attiecībā uz pirmo vajadzību ar šo rīcību jāsniedz daudzi sīki izstrādāti ieteikumi, kuru pamatā ir laba prakse, kas atbalstīs veselības aizsardzības informāciju un pētniecību. Attiecībā uz otro vajadzību šajā rīcībā notiks sagatavošanās valstu pārrobežu veselības aprūpes kontaktpunktu izveidošanai. Šie valstu kontaktpunkti izplatīs attiecīgu informāciju pacientiem par visiem būtiskajiem pārobežu veselības aprūpes aspektiem. Ar tīkla palīdzību izplatīs arī attiecīgu informāciju pacientiem ES līmenī. Šī rīcība nodrošinās priekšrocības saistībā ar pacientu mobilitāti, pieaugot skaidrībai par pacientu tiesībām gadījumos, kad vajag izmantot pārrobežu veselības aprūpi; pacientu drošību, nodrošinot informāciju par veselības aprūpes sniedzējiem; un dalībvalstu sadarbību pārrobežu aprūpes jomā.

[Kopīga rīcība]

Provizoriskā summa: EUR 2 400 000.

3.3.1.5.   Sadarbība ar ESAO veselības aizsardzības informācijas jomā

Šīs rīcības mērķis ir turpināt darbu pie veselības aprūpes kvalitātes rādītāju projekta. Tas ietver kopīgās publikācijas “Īsumā par veselību. Eiropas izdevums” izstrādi, sniedzot informāciju par vairākiem veselības aizsardzības aspektiem Eiropas Savienībā; turpmākos pasākumus veselības modelēšanas jomā: tādu veselības intervenču efektivitāte, lietderība un sadalošā ietekme, kuru rezultātā veidojas modelis, ko izmanto, lai pētītu to faktoru relatīvo nozīmi, kas atbild par alternatīvās veselības aprūpes izvēli un ar to saistīto līdzekļu apjomu; turpmākos pasākumus veselības aizsardzības norēķinu sistēmas (SHA) pārskatīšanas jomā, lai paplašinātu Eurostat, ESAO un PVO Eiropa sadarbību datu pārvaldības jomā ar nolūku izveidot cieši integrētu statistikas sistēmu, kura spēj sagatavot pilnīgi salīdzināmus datus; un slimnīcu nozares darbības analīzi: tādu datu par slimnīcas procedūrām salīdzināmības novērtēšana, kurus regulāri vāc Eurostat un ESAO, un ieteikumu sagatavošana valstīm datu salīdzināmības uzlabošanai. Tiks veikts arī Komisijas un ESAO sadarbības novērtējums veselības aizsardzības jomā, lai novērtētu pievienoto vērtību un labākos nākotnes darba virzienus. Rezultātā tiks veicināta ar pierādījumiem pamatotas politikas veidošana.

[Tieša dotācija ESAO]

Provizoriskā summa: EUR 500 000.

3.3.1.6.   Vadlīniju noteikšana e-receptes savstarpējas izmantojamības atbalstam

Šajā rīcībā notiks sagatavošanās tādu vadlīniju pabeigšanai, kuras atbalsta dalībvalstis e-recepšu savstarpējas izmantojamības noteikšanā. Tā izmantos pieredzi, kas jau ir iestrādāta epSOS (pieejami viedpakalpojumi Eiropas pacientiem) projektā, īpaši attiecībā uz darbu, kurš paveikts e-recepšu jomā. Šai rīcībai ir divi mērķi. Pirmais ir vispārēja e-recepšu savstarpējas izmantojamības vadlīniju priekšizpētes analīze, kuras mērķis ir uzzināt tos aspektus (piemēram, privātā dzīve un konfidencialitāte, organizatoriskās sistēmas, semantiskā un arhitektoniskā/tehniskā savstarpējā izmantojamība), kuri vadlīnijās jāietver minimālā apjomā; un kurā specifikācijas līmenī var izstrādāt vadlīnijas šiem minimālā apjomā ietvertajiem aspektiem. Otrkārt, priekšizpētes analīzes rezultāts palīdzēs izmantot vadlīniju projekta izveidošanu atsevišķos aspektos specifikācijas pirmsnovērtēšanas līmenī (piemēram, plašas, aprakstošas vadlīnijas pretēji viena konkrēta standarta izvēlei). Šī rīcība veicinās pacientu mobilitāti, sekmējot (pārrobežu) piekļuvi veselības aprūpei; pacientu drošību, palīdzot izvairīties no kļūdām receptēs pārrobežu iestādēs; un dalībvalstu sadarbību pārrobežu veselības aprūpes jomā.

[Konkursa uzaicinājums]

3.3.1.7.   Atbalsts Eiropas veselības informācijas sistēmai un inovāciju izplatīšanai

Šīs rīcības mērķis ir nodrošināt mehānismu kvalitatīvas veselības aizsardzības informācijas apkopošanai, iesniegšanai un atjaunināšanai visā Eiropā, izmantojot HEIDI– Eiropas veselības “vikipēdiju”. Šīs platformas pievienotā vērtība veidojas no četriem elementiem: plašākas sabiedrības iesaistīšana informācijas sniegšanā un uzturēšanā visā Eiropā; Eiropas pievienotā vērtība, nodrošinot vienotu centrālu Eiropas Savienības veselības atsauci; tehniska platforma, kas ļauj informāciju pastāvīgi atjaunināt atšķirībā no drukātiem ziņojumiem, kuri neizbēgami kļūst neaktuāli; un kvalitātes nodrošināšanas mehānisms, kas nodrošina, ka informācija ir droša, jo eksperti pārbauda atjauninājumus attiecīgās jomās Eiropā. Rīcība ietver satura izstrādi; inovāciju izplatīšanu; un tehnisko palīdzību un ātru informatīvu atbalstu dalībvalstīm.

[Konkursa uzaicinājums]

3.3.1.8.   Komisijas dalība Eiropas Veselības sistēmu un politikas novērošanas centra darbā

Komisijas dalība Eiropas Veselības sistēmu un politikas novērošanas centra darbā paredzēta, lai atbalstītu novērošanas centru pamatdarbā un stiprinātu Eiropas un pārrobežu dimensijas integrāciju novērošanas centra darbā ar nolūku lietderīgāk izmantot īpašo pieredzi un spējas Eiropas veselības aizsardzības stratēģijas īstenošanā.

Sadarbības rezultātā Komisija un novērošanas centrs izstrādās instrumentu Eiropas veselības aizsardzības sistēmu darbības novērtēšanai. Tie publicēs grāmatu, lai novērtētu veselības aizsardzības sistēmas salīdzinošās darbības stāvokli. Uzsvars tiks likts uz informāciju par salīdzinošās sistēmas darbību.

[Citas rīcības]

Provizoriskā summa: EUR 500 000.

3.3.2.   Veselības aizsardzības informācijas izplatīšana un piemērošana (veselības aizsardzības programmas pielikuma 3.2.2. punkts)

3.3.2.1.   Paziņošana par politiku un veselības aizsardzības programmas rezultātiem un to popularizēšana, kā arī ar paziņošanu saistīto pasākumu novērtēšana

Šīs rīcības mērķis ir paziņot par veselības aizsardzības politiku un veselības aizsardzības programmas rezultātiem un popularizēt tos, kā arī novērtēt paziņošanas pasākumus. Tā ietver šādas darbības: 1) popularizēt ES sabiedrības veselības portālu. Šīs rīcības mērķis ir uzlabot portāla pamanāmību un palielināt tā lietotāju skaitu; noteikt un novērtēt lietotājus un viņu vajadzības; novērtēt portāla navigāciju un izmantošanu, kā arī lietotāju apmierinātību; un pārskatīt tā struktūru un redakcijas nostāju; 2) organizēt ES žurnālistu balvas piešķiršanu. Mērķis ir veicināt kvalitatīvu žurnālistiku, kura palielina informētību par jautājumiem, kas saistīti ar veselības aprūpi un pacientu tiesībām; un izveidot un uzturēt neoficiālu tīklu valstu žurnālistiem, kuri ir ieinteresēti ES veselības aizsardzības jautājumos, lai viņi sazinātos vietējā līmenī dalībvalstīs; 3) sagatavot publikācijas un audiovizuālo materiālu un 4) organizēt seminārus un ekspertu sanāksmes, izgatavot stendus un citus informatīvus materiālus.

[Esošais pamatlīgums]

3.3.2.2.   ES veselības portāla un veselības tīmekļa vietņu, tostarp iekšēju pakalpojumu, uzturēšana, atjaunināšana un pārvaldība

Šīs rīcības mērķis ir nodrošināt veselības tīmekļa vietņu (Eiropas tīmekļa vietne, ES veselības portāls un tam pakārtotās vietnes, tādas kā “Eiropa pacientiem”, “Krīzes komunikācija”, “Žurnālistu balva” un tās biļetens) uzturēšanu, atjaunināšanu un pārvaldību, veicinot to izstrādi un izplatīšanu sabiedrībā un tādējādi atbalstot veselības aizsardzības informācijas vākšanu un izplatīšanu; un rediģēt ES veselības biļetenu.

[Esošais pamatlīgums]

3.3.2.3.   IT ģenerālplāns

Šī rīcība ietver to IT instrumentu un sistēmu izstrādi un uzturēšanu, kuri vajadzīgi veselības pasākumu un politikas izstrādei un vadīšanai.

[Esošais pamatlīgums]

3.3.3.   Analīze un ziņošana (veselības aizsardzības programmas pielikuma 3.2.3. punkts)

3.3.3.1.   ES pētniecības programma veselības aizsardzības ekonomisko novērtējumu jomā

Šīs rīcības vispārīgais mērķis ir ierosināt ES pētniecības programmu veselības aizsardzības ekonomisko novērtējumu jomā. Konkrētie mērķi ir: 1) esošā veselības aizsardzības ekonomiskā pētījuma novērtēšana (t. i., publikācijas, kurās atspoguļota rentabilitāte/lietderība un/vai izmaksas/ieguvumi) izvēlētajās terapeitiskajās jomās, lai noteiktu tās terapeitiskās jomas, kurās veic nedaudzus veselības aizsardzības ekonomiskos pētījumus; 2) iespējamo iemeslu analīze, kuras pamatā ir ekspertu viedoklis, attiecībā uz novēroto pētījumu nepietiekamību noteiktās jomās; un 3) priekšlikums prioritāšu programmai ES veselības aizsardzības ekonomisko pētījumu jomā.

[Tieša dotācija PVO]

Provizoriskā summa: EUR 200 000.

3.3.3.2.   Veselības aprūpes ziņojumi un analīze

Šīs rīcības mērķis ir ziņojumu un ekonomisko analīžu veidā sagatavot informāciju, kura steidzami vajadzīga, lai atbalstītu politikas izstrādi un novērtētu tās īstenošanas ietekmi. Attiecībā uz veselības aprūpes ziņojumiem rīcības mērķis ir sagatavot labi strukturētus un informatīvus ziņojumus par veselības aizsardzības tematiem, kurus Komisija uzskata par sabiedrībai, ieinteresētajām personām un politikas veidotājiem svarīgiem tematiem. Attiecībā uz ekonomisko analīzi rīcības mērķis ir nodrošināt veselības aprūpes un ar to saistītu parādību ekonomisko analīzi, lai vāktu pamatotus pierādījumus politikas veidotājiem. Turklāt ar šo pozīciju jāatbalsta datu vākšana, kas vajadzīga nākamajai inovācijas partnerībai aktīvas un veselīgas novecošanas jomā.

[Esošais pamatlīgums]

3.3.3.3.   Priekšizpēte par veselības aprūpes darbaspēku

Šīs rīcības mērķis ir sagatavot priekšizpēti par ES līmeņa sadarbību tādās jomās kā veselības aprūpes darbaspēka tendenču uzraudzība, veselības aprūpes darbaspēka vajadzību prognozēšana un palīdzība dalībvalstīm darbaspēka plānošanā. Pētījuma mērķis būs pārbaudīt ieguvumus un izmaksas, kas rodas, daloties ar labu praksi un inovāciju ES līmenī, lai veicinātu ilgtermiņa darbaspēka plānošanu dalībvalstīs; novērtēt un paredzēt esošās un nākamās izmaiņas kvalifikāciju kopumā; saskaņot darbaspēka piedāvājumu ar pacientu vajadzībām novecojošā sabiedrībā; un novērtēt, kādi ieguldījumi ir vajadzīgi apmācībā, lai lietderīgāk izmantotu jauno tehnoloģiju.

[Esošais pamatlīgums]

3.3.3.4.   Pētījums par cilvēkiem paredzētām zālēm pievienotajām lietošanas pamācībām un īpašību kopsavilkumiem

Šīs rīcības mērķis ir sniegt Komitejai zālēm pievienoto lietošanas pamācību un īpašību kopsavilkumu lasāmības novērtējumu. Rīcības mērķis ir atrast iespējamos trūkumus, kas attiecas uz šo pamācību un kopsavilkumu vērtību kā veselības aprūpes speciālistu un sabiedrības informācijas avotam, īpašu uzmanību pievēršot vecākiem cilvēkiem, zāļu racionālai lietošanai un pacientu drošībai zālēm pievienoto lietošanas pamācību un īpašību kopsavilkumu lasāmības, noformējuma un satura aspektā; noteikt šādu trūkumu cēloņus un to iespējamo ietekmi uz pacientu veselību; un piedāvāt ieteikumus zālēm pievienoto lietošanas pamācību un īpašību kopsavilkumu uzlabošanai, lai tie kļūtu vērtīgāki veselības aprūpes speciālistiem un plašai sabiedrībai, veicinātu zāļu racionālu lietošanu un pacientu drošību. Ar šo rīcību sagatavos pilnīgu novērtējumu, kurš dos iespēju Komisijai apsvērt visas vajadzīgās rīcības šajā jomā un dos ieguldījumu ziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei. Ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei ir jāiesniedz 24 mēnešus pēc tās Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas publicēšanas, ar ko attiecībā uz farmakovigilanci groza Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīvu 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (13). Grozījumu direktīva tika publicēta 2010. gada 31. decembrī. Tāpēc pētījums jāpabeidz 2012. gada pirmajā kvartālā, lai Komisija noteiktajā termiņā varētu sagatavot ziņojumu.

[Esošais pamatlīgums]

---

(1)  Termins “privātais sektors” attiecas uz uzņēmējdarbības sabiedrībām/uzņēmumiem/korporācijām, uzņēmējdarbības organizācijām vai citām struktūrām, kuru mērķis ir gūt peļņu, neatkarīgi no to juridiskā statusa (reģistrēta/nereģistrēta), īpašnieka (pilnīgi vai daļēji privāta/valsts struktūra) vai lieluma (liela/maza organizācija), ja tās nav valsts kontrolē.

(2)  OV L 241, 10.9.2008., 21. lpp.

(3)  OV C 151, 3.7.2009., 7. lpp.

(4)  OV L 33, 8.2.2003., 30. lpp.

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva, ar ko groza Direktīvu 2001/83/EK attiecībā uz farmakovigilanci. Skatīt Direktīvas 2001/83/EK 59. panta 3. punkta grozījumu.

(6)  OV L 207, 6.8.2010., 14. lpp.

(7)  OV L 294, 25.10.2006., 32. lpp.

(8)  OV L 102, 7.4.2004., 48. lpp.

(9)  OV L 194, 18.7.2001., 26. lpp.

(10)  OV L 152, 20.6.2003., 16. lpp.

(11)  http://whqlibdoc.who.int/publications/2003/9241591013.pdf

(12)  OV L 315, 2.12.2009., 18. lpp.

(13)  OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp.

II PIELIKUMS

Otrās Kopienas rīcības programmas veselības aizsardzības jomā (2008.–2013. gadam) projektiem paredzēto finanšu ieguldījumu kritēriji

Lēmuma Nr. 1350/2007/EK 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts

Šis dokuments attiecas tikai uz atsevišķu rīcību līdzfinansēšanu dotāciju veidā saskaņā ar otro veselības aizsardzības programmu, pamatojoties uz uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus par projektiem.

1.   VISPĀRĒJIE PRINCIPI

1.	Finanšu regula un īstenošanas kārtība ir atsauces dokumenti veselības aizsardzības programmas īstenošanai.

2.

Dotācijas piešķir saskaņā ar šādiem principiem: — līdzfinansējuma noteikums: vajadzīgs ārējs līdzfinansējums no avota, kas nav ES fondi, no paša dotācijas saņēmēja vai trešo personu finanšu līdzekļiem. Trešo personu iemaksas natūrā var uzskatīt par līdzfinansējumu, ja šīs iemaksas ir vajadzīgas vai piemērotas (Finanšu regulas 113. pants un īstenošanas kārtības 172. pants), — bezpeļņas noteikums: dotācijas mērķis vai sekas nevar būt peļņas radīšana saņēmējam (Finanšu regulas 109. panta 2. punkts un īstenošanas kārtības 165. pants), — atpakaļejoša spēka aizliegums: izdevumi, uz kuriem attiecas finansējums, ir jārada laikposmā pēc nolīguma parakstīšanas. Izņēmuma gadījumos var pieļaut tādu izdevumu kompensēšanu, kas radušies, sākot no dotācijas pieteikuma iesniegšanas dienas, bet ne agrāk (Finanšu regulas 112. pants), — kumulācijas aizliegums: konkrētai rīcībai, ko veic attiecīgs finansējuma saņēmējs, viena finanšu gada laikā var piešķirt tikai vienu dotāciju (Finanšu regulas 111. pants) (1).

3.

Rīcību (projektu) priekšlikumus vērtēs, pamatojoties uz trim kritēriju kategorijām: — izslēgšanas un atbilstības kritēriji, lai novērtētu pieteikuma iesniedzēja atbilstību, – Finanšu regulas 114. pants, — atlases kritēriji, lai novērtētu pieteikuma iesniedzēja finansiālās un darbības spējas izpildīt ierosināto rīcību, – Finanšu regulas 115. pants, — piešķiršanas kritēriji, lai novērtētu priekšlikuma kvalitāti, ņemot vērā tā izmaksas. Novērtēšanas procedūrā trīs minētās kritēriju kategorijas piemēros secīgi. Projektu, kas neatbildīs vienas kategorijas prasībām, noraidīs un neizskatīs nākamajā novērtēšanas posmā.

4.

Attiecībā uz veselības aizsardzības programmu priekšroka tiks dota projektiem: — kuri ir novatoriski attiecībā uz esošo situāciju un kuri neatkārtojas, — kuri rada pievienoto vērtību Eiropas līmenī veselības jomā: šādi projekti paredz apjomradītus ietaupījumus, iesaista pietiekamu skaitu atbilstīgu valstu, ņemot vērā projekta darbības jomu, un tos iespējams atkārtot citā valstī, — kuri dod ieguldījumu ES politikā veselības aizsardzības jomā un atbalsta to, — kuros pietiekami daudz uzmanības veltīts efektīvai pārvaldības struktūrai, skaidram novērtēšanas procesam un precīzam gaidāmo rezultātu aprakstam, — kuros ietverts plāns, kā Eiropas līmenī izmantot un izplatīt rezultātus piemērotām mērķauditorijām.

2.   IZSLĒGŠANAS UN ATBILSTĪBAS KRITĒRIJI

1.

Pieteikuma iesniedzējus izslēgs no veselības aizsardzības programmas piešķiršanas procedūras, ja uz viņiem attiecas jebkura no izslēgšanas situācijām, kas uzskaitītas Finanšu regulas 93. un 94. pantā. Pierādījums: kandidāti iesniedz pienācīgi parakstītu un datētu apliecinājumu, ka uz tiem neattiecas neviena no iepriekš minētajām situācijām.

2.

Pēc iesniegšanas termiņa saņemtus priekšlikumus, nepilnīgi aizpildītus priekšlikumus vai tādus priekšlikumus, kuri neatbilst uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus noteiktajām oficiālajām prasībām, neizskatīs finansējuma piešķiršanai. Tas neattiecas uz acīm redzamu neuzmanības kļūdu gadījumiem īstenošanas kārtības 178. panta 2. punkta nozīmē. Katram pieteikumam jāpievieno dokumenti, kas minēti uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus, tostarp šādi dokumenti: — galvenā partnera un saistīto partneru administratīvie dati, — projekta tehniskais apraksts, — projekta kopējais budžets un prasītā ES līdzfinansējuma daļa. Pierādījums: pieteikuma saturs.

3.	Rīcības, kas dotācijas pieteikuma reģistrācijas dienā jau ir uzsāktas, izslēgs no līdzdalības veselības aizsardzības programmā. Pierādījums: dotācijas pieteikumā jānorāda plānotais rīcības sākšanas datums un ilgums.

3.   ATLASES KRITĒRIJI

Novērtējumu veiks tikai tiem priekšlikumiem, kuri atbilst izslēgšanas kritērijos noteiktajām prasībām. Jāatbilst visiem turpmāk minētajiem atlases kritērijiem.

1.

Finanšu nodrošinājums Pieteikuma iesniedzēju finansējuma avotiem jābūt stabiliem un pietiekamiem, lai nodrošinātu darbību visā tās īstenošanas laikā un piedalītos tās līdzfinansēšanā. Pierādījums: pieteikuma iesniedzējiem jāiesniedz peļņas un zaudējumu pārskats un bilance par pilniem diviem pēdējiem finanšu gadiem. Finanšu nodrošinājuma pārbaude neattiecas uz valsts iestādēm, ar starpvaldību nolīgumiem izveidotām starptautiskām sabiedriskām organizācijām vai šo organizāciju izveidotām specializētām aģentūrām.

2.

Darbības spēja Pieteikuma iesniedzējam jābūt profesionāliem līdzekļiem, prasmēm un kvalifikācijai, kas vajadzīga pieteikumā ierosinātās rīcības īstenošanai. Pierādījums: pieteikuma iesniedzējiem jāiesniedz pēdējais organizācijas gada darbības pārskats, tostarp darbības, finanšu un tehniskie dati, un visu projektā iesaistīto organizāciju attiecīgo profesionālo darbinieku dzīves apraksti.

3.

Papildu dokumenti, kas jāiesniedz pēc Komisijas pieprasījuma Pieteikuma iesniedzējiem pēc pieprasījuma jāiesniedz apstiprināta revidenta sagatavots ārējās revīzijas ziņojums, kurā apstiprināts pēdējais pieejamais gada finanšu pārskats un sniegts pieteikuma iesniedzēja finansiālās dzīvotspējas novērtējums.

4.   PIEŠĶIRŠANAS KRITĒRIJI

Novērtējumu, pamatojoties uz turpmāk minētajiem piešķiršanas kritērijiem, veiks tikai tiem projektiem, kuri atbilst izslēgšanas un atlases kritērijos noteiktajām prasībām.

1.

Projekta atbilstība politikai un kontekstam (40 punkti, minimālais punktu skaits vērtēšanai nākamajā kārtā: 20 punkti): a) projekta ieguldījums veselības aizsardzības programmas mērķu un prioritāšu sasniegšanā, kā noteikts 2011. gada darba plānā (8 punkti); b) stratēģiskais nozīmīgums, ņemot vērā atbilstību ES veselības stratēģijai (2) un paredzamo ieguldījumu esošo zināšanu papildināšanā, kā arī ietekmi uz veselību (8 punkti); c) pievienotā vērtība Eiropas līmenī sabiedrības veselības jomā (8 punkti): — ietekme uz mērķgrupām, ilgtermiņa ietekme un iespējamā vairākkārtējā ietekme, piemēram, atkārtojami, tālāk nododami un ilgtspējīgi pasākumi, — ieguldījums papildināmībā, sinerģijā un saderībā ar attiecīgajām ES politikām un citām programmām; d) ģeogrāfiskā pārklājuma atbilstība (8 punkti): pieteikuma iesniedzējiem jānodrošina, ka projekta ģeogrāfiskais pārklājums atbilst tā mērķiem, un jāpaskaidro, kāda nozīme ir atbilstīgajām valstīm kā partneriem un kāda ir šo partneru nozīme projekta līdzekļu vai mērķiedzīvotāju ziņā. Priekšlikumi, kuri attiecas uz valsti vai zemāku līmenī (t. i., kuros iesaistīta tikai viena valsts vai valsts reģions), tiks noraidīti; e) projekta atbilstība sociālajam, kultūras un politiskajam kontekstam (8 punkti): pieteikuma iesniedzējiem projekts jāsaista ar situāciju attiecīgajās valstīs vai īpašās teritorijās, nodrošinot paredzēto pasākumu saderību ar mērķgrupu kultūru un uzskatiem.

2.

Projekta tehniskā kvalitāte (30 punkti, minimālais punktu skaits vērtēšanai nākamajā kārtā: 15 punkti): a) pierādījumu bāze (6 punkti): pieteikuma iesniedzējiem pieteikumā jāietver problēmas analīze un skaidri jāapraksta ierosināto pasākumu faktori, ietekme, efektivitāte un piemērojamība; b) satura izklāsts (6 punkti): pieteikuma iesniedzējiem skaidri jāapraksta mērķi un uzdevumi, mērķgrupas, tostarp attiecīgie ģeogrāfiskie faktori, metodes, paredzamā ietekme un rezultāti; c) novatorisks raksturs, tehniskā papildināmība un izvairīšanās no citu esošo rīcību dublēšanas ES līmenī (6 punkti): pieteikuma iesniedzējiem skaidri jānorāda, kādus panākumus projekts gūs attiecīgajā jomā salīdzinājumā ar esošo stāvokli, un jānodrošina, lai starp projektiem un pasākumiem, kurus jau veic Eiropas un starptautiskā līmenī, nav daļējas vai pilnīgas nevajadzīgas dublēšanās vai pārklāšanās; d) novērtēšanas stratēģija (6 punkti): pieteikuma iesniedzējiem pārliecinoši jāpaskaidro ierosināto metožu un izraudzīto rādītāju veids un atbilstība; e) izplatīšanas stratēģija (6 punkti): pieteikuma iesniedzējiem skaidri jāapraksta paredzētās stratēģijas un ierosinātās metodoloģijas atbilstība, lai nodrošinātu rezultātu tālāku nodošanu un izplatīšanas ilgtspēju.

3.

Projekta un budžeta pārvaldības kvalitāte (30 punkti, minimālais punktu skaits vērtēšanai nākamajā kārtā 15 punkti): a) projekta plānošana un organizēšana (5 punkti): pieteikuma iesniedzējiem skaidri jāapraksta veicamie pasākumi, termiņi un starpposma mērķi, plānotie rezultāti, uzdevumu veids un sadalījums, kā arī riska analīze; b) organizatoriskā spēja (5 punkti): pieteikuma iesniedzējiem skaidri jāapraksta pārvaldības struktūra, personāla kompetence, pienākumi, iekšējā saziņa, lēmumu pieņemšana, kontrole un uzraudzība; c) partnerības kvalitāte (5 punkti): pieteikuma iesniedzējiem skaidri jāapraksta paredzētās partnerības intensitāte, uzdevumi un pienākumi, attiecības starp dažādiem partneriem, dažādu projektu partneru sinerģija un papildināmība un tīkla struktūra; d) komunikācijas stratēģija (5 punkti): pieteikuma iesniedzējiem skaidri jāapraksta komunikācijas stratēģija attiecībā uz plānošanu, mērķgrupām, izmantoto kanālu atbilstību un ES līdzfinansējuma redzamību; e) kopīgs un sīki izstrādāts budžets, tostarp finanšu pārvaldība (10 punkti, minimālais punktu skaits vērtēšanai nākamajā kārtā: 5 punkti): pieteikuma iesniedzējiem jānodrošina, ka budžets ir atbilstošs, piemērots, līdzsvarots un saskanīgs pats par sevi, dalījumā starp partneriem un saistībā ar konkrētiem projekta mērķiem. Budžets jāsadala starp iespējami nedaudziem partneriem, lai izvairītos no pārliekas sadrumstalotības. Pieteikuma iesniedzējiem skaidri jāapraksta finanšu plūsmas, pienākumi, pārskata iesniegšanas procedūras un kontrole.

Visi projekti, kas neiegūs minimālo punktu skaitu, tiks noraidīti.

Pēc novērtēšanas priekšlikumus, kurus ieteiks finansēšanai, iekļaus sarakstā, sarindojot pēc piešķirto punktu skaita. Ņemot vērā pieejamo budžetu, līdzfinansējumu piešķirs priekšlikumiem, kam piešķirts visvairāk punktu.

---

(1)  Tas nozīmē, ka par konkrētu rīcību, ar kuru pieteikuma iesniedzējs pretendē uz dotāciju, Komisijas līdzfinansējumu var saņemt tikai reizi gadā neatkarīgi no šīs rīcības ilguma.

(2)  COM(2007) 630 galīgā redakcija; http://ec.europa.eu/health/ph_overview/strategy/health_strategy_en.htm.

III PIELIKUMS

Otrās Kopienas rīcības programmas veselības aizsardzības jomā (2008.–2013. gadam) nevalstisku struktūru un specializētu tīklu (darbības dotācijas) darbības nodrošināšanai paredzēto finanšu ieguldījumu kritēriji

Lēmuma Nr. 1350/2007/EK 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts

1.   IZSLĒGŠANAS UN ATBILSTĪBAS KRITĒRIJI

ES finanšu ieguldījumus var piešķirt nevalstisku struktūru darbības nodrošināšanai vai izmaksām, kas saistītas ar bezpeļņas struktūras veiktu specializēta tīkla koordinēšanu. Specializēts tīkls ir tādu Eiropas bezpeļņas struktūru tīkls, kas darbojas dalībvalstīs vai valstīs, kuras piedalās veselības aizsardzības programmā un veicina principus un politiku saskaņā ar programmas mērķiem un kurām ir attiecīgi panākumi kopīgos pasākumos (piemēram, kopīgi, pabeigti projekti un/vai kopīgas publikācijas), kā arī kuras ir iedibinājušas sadarbības noteikumus (piemēram, nozaru darbības programmas (SOP) vai saprašanās memorands). Finansējumu var saņemt tāda organizācija vai specializēts tīkls:

—	kas negūst peļņu un kam nav rūpniecisku, komerciālu un uzņēmējdarbības vai citu konfliktējošu interešu,

—	kam ir dalībnieki vismaz pusē dalībvalstu,

—	kam ir vienmērīgs ģeogrāfiskais pārklājums,

—	kuras/kura galvenais mērķis atbilst vienam vai vairākiem veselības aizsardzības programmas mērķiem,

—	kuras/kura vispārīgie mērķi nav tieši vai netieši pretrunā Eiropas Savienības politikai vai kurai/kuram nav apšaubāma tēla,

—	kas ir iesniedzis Komisijai apmierinošus pārskatus par dalībniekiem, iekšējiem noteikumiem un finansējuma avotiem,

—	kas ir iesniedzis Komisijai gada darba programmu attiecīgajam finanšu gadam un pēdējo gada darbības pārskatu, kā arī attiecīgā gadījumā pēdējo novērtējuma ziņojumu,

—	uz ko neattiecas neviena no izslēgšanas situācijām, kas minētas Finanšu regulas 93. un 94. pantā.

Pēc iesniegšanas termiņa saņemtus priekšlikumus, nepilnīgi aizpildītus priekšlikumus vai tādus priekšlikumus, kuri neatbilst uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus noteiktajām oficiālajām prasībām, neizskatīs finansējuma piešķiršanai. Tas neattiecas uz acīm redzamu neuzmanības kļūdu gadījumiem īstenošanas kārtības 178. panta 2. punkta nozīmē.

Kritēriju “nav rūpniecisku, komerciālu un uzņēmējdarbības vai citu konfliktējošu interešu” novērtēs saskaņā ar VI pielikumu.

2.   ATLASES KRITĒRIJI

Atlases kritēriji dod iespēju novērtēt pieteikuma iesniedzējas organizācijas finansiālās un darbības spējas izpildīt ierosināto darba programmu.

Dotāciju var piešķirt tikai tādām organizācijām, kurām ir to darbības nodrošināšanai vajadzīgie līdzekļi. Lai to pierādītu, organizācijām:

—

jāpievieno organizācijas gada pārskats par to pēdējo finanšu gadu, kura pārskats ir pieejams līdz pieteikuma iesniegšanas brīdim. Ja dotācijas pieteikumu iesniedz jauna Eiropas organizācija, pieteikuma iesniedzējam jāiesniedz jauno struktūru veidojošo dalībnieku organizāciju gada pārskati (tostarp bilance un peļņas un zaudējumu aprēķins) par to pēdējo finanšu gadu, par kuru pārskati ir pieejami līdz pieteikuma iesniegšanas brīdim,

—	jāiesniedz sīki izstrādāts organizācijas turpmākais budžets, kurā ienākumi ir līdzsvarā ar izdevumiem,

—	ja prasītā darbības dotācija pārsniedz EUR 100 000, jāpievieno apstiprināta revidenta sagatavots ārējās revīzijas ziņojums, kurā apstiprināts pēdējais pieejamais pārskats par finanšu gadu un sniegts pieteikuma iesniedzējas organizācijas finansiālās dzīvotspējas novērtējums.

Dotāciju var piešķirt tikai tādām organizācijām, kurām ir to darbības nodrošināšanai vajadzīgie līdzekļi, prasmes un profesionālā pieredze. Lai to pierādītu, pieteikumam jāpievieno šāda informācija:

—	organizācijas pēdējais gada darbības pārskats vai, ja organizācija ir tikko izveidota, valdes locekļu un pārējo darbinieku dzīves apraksti un jauno struktūru veidojošo dalībnieku organizāciju gada darbības pārskati,

—	ziņas par dalību vai pieteikumu iesniegšanu attiecībā uz Eiropas Kopienas finansētām rīcībām, dotāciju nolīgumu slēgšanu un līgumu slēgšanu finansējumam no Kopienas budžeta.

3.   PIEŠĶIRŠANAS KRITĒRIJI

Piešķiršanas kritēriji dod iespēju izvēlēties darba programmas, kuras var nodrošināt atbilstību Kopienas mērķiem un prioritātēm un var garantēt pienācīgu izplatīšanu un saziņu, tostarp Kopienas finansējuma redzamības nodrošināšanu.

Tāpēc ES finansējuma saņemšanas nolūkā iesniegtajai gada darba programmai ir jāatbilst turpmāk minētajiem kritērijiem.

1.

Nevalstiskās struktūras vai specializētā tīkla gada darba programmas atbilstība politikai un kontekstam (25 punkti, minimālais punktu skaits vērtēšanai nākamajā kārtā: 13 punkti): a) gada darba programmas atbilstība veselības aizsardzības programmai un gada darba plānam attiecībā uz mērķu un prioritāšu sasniegšanu (10 punkti); b) organizācijas pasākumi (1) jāapraksta saistībā ar 2011. gada darba plānā norādītajām prioritātēm (10 punkti); c) nevalstiskās struktūras vai specializētā tīkla ģeogrāfiskā sadalījuma atbilstība. Pieteikuma iesniedzēja gada darba programmā jāietver pasākumi vairākās dalībvalstīs, kuras piedalās programmā (5 punkti).

2.

Ierosinātās gada darba programmas tehniskā kvalitāte (40 punkti, minimālais punktu skaits vērtēšanai nākamajā kārtā: 20 punkti): a)   gada darba programmas mērķis: pieteikuma iesniedzēja darba programmā skaidri jāapraksta visi organizācijas vai specializētā tīkla mērķi un to piemērotība gaidāmo rezultātu sasniegšanai. Pieteikuma iesniedzējam jāpierāda, ka iesniegtā darba programma sniedz patiesu un godīgu pārskatu par visiem organizācijas/specializētā tīkla plānotajiem pasākumiem 2011. gadā, tostarp tiem, kas nav ietverti veselības aizsardzības programmas darba plānā 2011. gadam (10 punkti); b)   darbības sistēma: pieteikuma iesniedzēja darba programmā skaidri jāapraksta plānotie pasākumi, uzdevumi, pienākumi un termiņi tai šīs darba programmas daļai, kas atbilst veselības aizsardzības programmas darba plānam 2011. gadam, un jāraksturo tie saistībā ar citiem pieteikuma iesniedzēja pasākumiem (10 punkti); c)   novērtēšanas stratēģija: pieteikuma iesniedzēja darba programmā skaidri jāapraksta pasākumu iekšējais un ārējais novērtējums un izmantojamie rādītāji (10 punkti); d)   izplatīšanas stratēģija: dotācijas saņēmējam skaidri jāparāda saziņas un izplatīšanas rīcību un metožu atbilstība (10 punkti).

3.

Pārvaldības kvalitāte (35 punkti, minimālais punktu skaits vērtēšanai nākamajā kārtā: 18 punkti): a)   gada darba plānošana: pieteikuma iesniedzējam skaidri jāapraksta veicamie pasākumi, termiņi un plānotie rezultāti un jānorāda uzdevumu raksturs un sadalījums, kā arī riska analīze (10 punkti); b)   organizatoriskā spēja: pieteikuma iesniedzējam skaidri jāapraksta pārvaldības process, darbaspēks un personāla kompetence, pienākumi, iekšējā saziņa, lēmumu pieņemšana, kontrole un uzraudzība. Pieteikuma iesniedzējam skaidri jānorāda arī darba attiecības ar attiecīgajiem partneriem un ieinteresētajām personām (10 punkti); c)   kopīgs un sīki izstrādāts budžets: pieteikuma iesniedzējam jānodrošina, ka budžets ir atbilstošs, piemērots, līdzsvarots un saskanīgs gan pats par sevi, gan attiecībā uz plānotajiem pasākumiem (10 punkti); d)   finanšu pārvaldība: pieteikuma iesniedzējam skaidri jāapraksta finanšu plūsmas, pienākumi, pārskata iesniegšanas procedūras un, kad vien tas iespējams, kontrole (5 punkti).

Visi priekšlikumi, kas neiegūs minimālo punktu skaitu, tiks noraidīti.

Pēc novērtēšanas priekšlikumus, kurus ieteiks finansēšanai, iekļaus sarakstā, sarindojot pēc piešķirto punktu skaita. Ņemot vērā pieejamo budžetu, līdzfinansējumu piešķirs priekšlikumiem, kam piešķirts visvairāk punktu.

---

(1)  No finansējuma ir izslēgti tie lobēšanas pasākumi, kuri attiecināmi tikai uz ES iestādēm.

IV PIELIKUMS

Otrās Kopienas rīcības programmas veselības aizsardzības jomā (2008.–2013. gadam) kopīgām rīcībām paredzēto finanšu ieguldījumu kritēriji

Lēmuma Nr. 1350/2007/EK 4. panta 3. punkts

1.   IZSLĒGŠANAS UN ATBILSTĪBAS KRITĒRIJI

Kopīgas rīcības var īstenot kopā ar tādām valsts struktūrām vai nevalstiskām iestādēm:

—	kuras negūst peļņu un kurām nav rūpniecisku, komerciālu un uzņēmējdarbības vai citu konfliktējošu interešu,

—	kuru galvenais mērķis atbilst vienam vai vairākiem veselības aizsardzības programmas mērķiem,

—	kuru vispārīgie mērķi nav tieši vai netieši pretrunā Eiropas Savienības politikai un kurām nav apšaubāma tēla,

—	kuras ir iesniegušas Komisijai apmierinošus pārskatus par dalībniekiem, iekšējiem noteikumiem un finansējuma avotiem,

—	uz kurām neattiecas neviena no izslēgšanas situācijām, kas minētas Finanšu regulas 93. un 94. pantā.

Kritēriju “nav rūpniecisku, komerciālu un uzņēmējdarbības vai citu konfliktējošu interešu” novērtēs saskaņā ar VI pielikumu.

2.   ATLASES KRITĒRIJI

Atlases kritēriji dod iespēju novērtēt pieteikuma iesniedzēja finansiālās un darbības spējas izpildīt ierosināto darba programmu.

Pieteikuma iesniedzējiem jābūt profesionāliem līdzekļiem, prasmēm un kvalifikācijai, kas vajadzīga pieteikumā ierosinātās rīcības īstenošanai.

Pieteikuma iesniedzējiem jābūt pietiekamiem finanšu līdzekļiem, lai nodrošinātu darbību visā tās īstenošanas laikā un piedalītos tās līdzfinansēšanā.

Ikvienam pieteikuma iesniedzējam ir jāiesniedz:

—	skaidrs, pilnīgs un pietiekami sīki izstrādāts plānoto izdevumu budžets, atspoguļojot katras kopīgajā projektā iesaistītās struktūras veicamās darbības,

—	gada pārskats par to pēdējo finanšu gadu, kura pārskats ir pieejams līdz pieteikuma iesniegšanas brīdim (attiecas uz bezpeļņas struktūrām, kas nav valsts iestādes).

3.   PIEŠĶIRŠANAS KRITĒRIJI

Novērtējumu, pamatojoties uz šādiem piešķiršanas kritērijiem, veiks tikai tām kopīgām rīcībām, kuras atbilst izslēgšanas un atlases kritērijos noteiktajām prasībām.

1.

Projekta atbilstība politikai un kontekstam (40 punkti, minimālais punktu skaits vērtēšanai nākamajā kārtā: 20 punkti): a) kopīgās rīcības ieguldījums veselības aizsardzības programmas mērķu un prioritāšu sasniegšanā, kā noteikts 2011. gada darba plānā (8 punkti); b) stratēģiskais nozīmīgums, ņemot vērā atbilstību ES veselības stratēģijai (1) un paredzamo ieguldījumu esošo zināšanu papildināšanā, un ietekmi uz veselību (8 punkti); c) pievienotā vērtība Eiropas līmenī sabiedrības veselības jomā (8 punkti): — ietekme uz mērķgrupām, ilgtermiņa ietekme un iespējamā vairākkārtējā ietekme, piemēram, atkārtojami, tālāk nododami un ilgtspējīgi pasākumi, — ieguldījums papildināmībā, sinerģijā un saderībā ar attiecīgajām ES politikām un citām programmām. d) ģeogrāfiskā pārklājuma atbilstība (8 punkti): pieteikuma iesniedzējiem jānodrošina, ka rīcības ģeogrāfiskais pārklājums atbilst tās mērķiem, un jāpaskaidro, kāda nozīme ir atbilstīgajām valstīm kā partneriem un kāda ir šo partneru nozīme rīcības līdzekļu vai mērķiedzīvotāju ziņā. Priekšlikumi, kuri attiecas uz valsti vai zemāku līmenī (t. i., kuros iesaistīta tikai viena valsts vai valsts reģions), tiks noraidīti; e) kopīgās rīcības atbilstība sociālajam, kultūras un politiskajam kontekstam (8 punkti): pieteikuma iesniedzējiem rīcība jāsaista ar situāciju attiecīgajās valstīs vai īpašās teritorijās, nodrošinot paredzēto pasākumu saderību ar mērķgrupu kultūru un uzskatiem.

2.

Vienotās rīcības tehniskā kvalitāte (30 punkti, minimālais punktu skaits vērtēšanai nākamajā kārtā: 15 punkti): a) pierādījumu bāze (6 punkti): pieteikuma iesniedzējiem pieteikumā jāietver problēmas analīze un skaidri jāapraksta ierosināto pasākumu faktori, ietekme, efektivitāte un piemērojamība; b) satura izklāsts (6 punkti): pieteikuma iesniedzējiem skaidri jāapraksta mērķi un uzdevumi, mērķgrupas, tostarp attiecīgie ģeogrāfiskie faktori, metodes, paredzamā ietekme un rezultāti; c) novatorisks raksturs, tehniskā papildināmība un izvairīšanās no citu esošo rīcību dublēšanas ES līmenī (6 punkti): pieteikuma iesniedzējiem skaidri jānorāda, kādus panākumus projekts gūs attiecīgajā jomā salīdzinājumā ar esošo stāvokli, un jānodrošina, lai starp projektiem un pasākumiem, kurus jau veic Eiropas un starptautiskā līmenī, nav daļējas vai pilnīgas nevajadzīgas dublēšanās vai pārklāšanās; d) novērtēšanas stratēģija (6 punkti): pieteikuma iesniedzējiem pārliecinoši jāpaskaidro ierosināto metožu un izraudzīto rādītāju veids un atbilstība; e) izplatīšanas stratēģija (6 punkti): pieteikuma iesniedzējiem skaidri jāapraksta paredzētās stratēģijas un ierosinātās metodoloģijas atbilstība, lai nodrošinātu rezultātu tālāku nodošanu un izplatīšanas ilgtspēju.

3.

Kopīgās rīcības un budžeta pārvaldības kvalitāte (30 punkti, minimālais punktu skaits vērtēšanai nākamajā kārtā: 15 punkti): a) kopīgās rīcības plānošana un organizēšana (5 punkti): pieteikuma iesniedzējiem skaidri jāapraksta veicamie pasākumi, termiņi un starpposma mērķi, plānotie rezultāti, uzdevumu veids un sadalījums, kā arī riska analīze; b) organizatoriskā spēja (5 punkti): pieteikuma iesniedzējiem skaidri jāapraksta pārvaldības struktūra, personāla kompetence, pienākumi, iekšējā saziņa, lēmumu pieņemšana, kontrole un uzraudzība; c) partnerības kvalitāte (5 punkti): pieteikuma iesniedzējiem skaidri jāapraksta paredzētās partnerības intensitāte, uzdevumi un pienākumi, attiecības starp dažādiem partneriem, dažādu projektu partneru sinerģija un papildināmība un tīkla struktūra; d) komunikācijas stratēģija (5 punkti): pieteikuma iesniedzējiem skaidri jāapraksta komunikācijas stratēģija attiecībā uz plānošanu, mērķgrupām, izmantoto kanālu atbilstību un ES līdzfinansējuma redzamību; e) kopīgs un sīki izstrādāts budžets, tostarp finanšu pārvaldība (10 punkti, minimālais punktu skaits vērtēšanai nākamajā kārtā: 5 punkti): pieteikuma iesniedzējiem jānodrošina, ka budžets ir atbilstošs, piemērots, līdzsvarots un saskanīgs pats par sevi, dalījumā starp partneriem un saistībā ar konkrētiem vienotās rīcības mērķiem. Budžets jāsadala starp iespējami nedaudziem partneriem, lai izvairītos no pārliekas sadrumstalotības. Pieteikuma iesniedzējiem skaidri jāapraksta finanšu plūsmas, pienākumi, pārskata iesniegšanas procedūras un kontrole.

Visi priekšlikumi, kas neiegūs minimālo punktu skaitu, tiks noraidīti.

---

(1)  COM(2007) 630 galīgā redakcija; http://ec.europa.eu/health/ph_overview/strategy/health_strategy_en.htm.

V PIELIKUMS

Otrās Kopienas rīcības programmas veselības aizsardzības jomā (2008.–2013. gadam) konferencēm paredzēto finanšu ieguldījumu kritēriji

Lēmuma Nr. 1350/2007/EK 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts

1.   IZSLĒGŠANAS UN ATBILSTĪBAS KRITĒRIJI

1.

Pieteikuma iesniedzējus izslēgs no veselības aizsardzības programmas piešķiršanas procedūras, ja uz viņiem attiecas jebkura no izslēgšanas situācijām, kas uzskaitītas Finanšu regulas 93. un 94. pantā. Pierādījums: kandidāti iesniedz pienācīgi parakstītu un datētu apliecinājumu, ka uz tiem neattiecas neviena no iepriekš minētajām situācijām.

2.

Pēc iesniegšanas termiņa saņemtus priekšlikumus, nepilnīgi aizpildītus priekšlikumus vai tādus priekšlikumus, kuri neatbilst uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus noteiktajām oficiālajām prasībām, neizskatīs finansējuma piešķiršanai. Tas neattiecas uz acīm redzamu neuzmanības kļūdu gadījumiem īstenošanas kārtības 178. panta 2. punkta nozīmē. Katram pieteikumam jāpievieno dokumenti, kas minēti uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus, tostarp šādi dokumenti: — galvenā partnera administratīvie dati, — konferences tehniskais apraksts, — konferences kopējais budžets un prasītā ES līdzfinansējuma daļa. Pierādījums: pieteikuma saturs.

3.	Rīcības, kas dotācijas pieteikuma reģistrācijas dienā jau ir uzsāktas, izslēgs no līdzdalības veselības aizsardzības programmā. Rīcības ilgums nedrīkst pārsniegt 12 mēnešus. Pierādījums: dotācijas pieteikumā jānorāda plānotais rīcības sākšanas datums un ilgums.

2.   ATLASES KRITĒRIJI

Novērtējumu veiks tikai tiem priekšlikumiem, kuri atbilst izslēgšanas kritērijos noteiktajām prasībām. Jābūt izpildītiem visiem turpmāk minētajiem atlases kritērijiem.

1.

Finanšu nodrošinājums Pieteikuma iesniedzēju finansējuma avotiem jābūt stabiliem un pietiekamiem, lai nodrošinātu darbību visā tās īstenošanas laikā un piedalītos tās līdzfinansēšanā. Pierādījums: pieteikuma iesniedzējiem jāiesniedz peļņas un zaudējumu pārskats un bilance par pilniem diviem pēdējiem finanšu gadiem. Finanšu nodrošinājuma pārbaude neattiecas uz valsts iestādēm, ar starpvaldību nolīgumiem izveidotām starptautiskām sabiedriskajām organizācijām vai šo organizāciju izveidotām specializētām aģentūrām.

2.

Darbības spēja Pieteikuma iesniedzējam jābūt profesionāliem līdzekļiem, prasmēm un kvalifikācijai, kas vajadzīga pieteikumā ierosinātās rīcības īstenošanai. Pierādījums: pieteikuma iesniedzējiem jāiesniedz pēdējais organizācijas gada darbības pārskats, tostarp darbības, finanšu un tehniskie dati, un visu konferencē iesaistīto organizāciju attiecīgo profesionālo darbinieku dzīves apraksti.

3.

Papildu dokumenti, kas jāiesniedz pēc Komisijas pieprasījuma Pieteikuma iesniedzējiem pēc pieprasījuma jāiesniedz apstiprināta revidenta sagatavots ārējās revīzijas ziņojums, kurā apstiprināts pēdējais pieejamais gada finanšu pārskats un sniegts pieteikuma iesniedzēja finansiālās dzīvotspējas novērtējums.

3.   PIEŠĶIRŠANAS KRITĒRIJI

1.

Priekšlikuma saturs (60 punkti, minimālais punktu skaits vērtēšanai nākamajā kārtā: 30 punkti): a) satura un paredzamo pasākuma rezultātu atbilstība veselības aizsardzības programmā un tās gada darba plānā aprakstītajiem mērķiem un prioritātēm, ņemot vērā Paziņojumā COM(2010) 2020 (15 punkti); b) līdzdalība (15 punkti): pieteikuma iesniedzējam skaidri jāapraksta gaidāmais mērķdalībnieku skaits un to raksturojums/darbība pasākumā, ņemot vērā dalījumu pēc dalībvalsts, organizācijas un kompetences veida; c) eiropas dimensija (15 punkti): konferencei jābūt ar plašu Eiropas Savienības dimensiju, un tajā jāpiedalās pārstāvjiem no 10 vai vairāk valstīm, kuras piedalās veselības aizsardzības programmā; d) pārbaudes un novērtējuma metodoloģija (15 punkti): pieteikuma iesniedzējiem skaidri jāapraksta piedāvātā izplatīšanas stratēģija. Jāparedz pienācīga novērtēšana, pamatojoties uz novērtējuma plānu un izmantojot atbilstīgu veidu, metodi, pienākumus un termiņu, kā arī ņemot vērā rādītājus.

2.

Pārvaldības kvalitāte (40 punkti, minimālais punktu skaits vērtēšanai nākamajā kārtā: 20 punkti): a) pasākuma plānošana (15 punkti): pieteikuma iesniedzējam skaidri jāapraksta metodoloģija, instrumenti, termiņi un starpposma mērķi, plānotie rezultāti, uzdevumu veids un sadalījums, kā arī riska analīze un finanšu plūsmas; b) organizatoriskā spēja (10 punkti): pieteikuma iesniedzējam skaidri jāapraksta pārvaldības struktūra, personāla kompetence, pienākumi, lēmumu pieņemšana, kontrole un uzraudzība; c) kopīgs un sīki izstrādāts budžets (15 punkti): pieteikuma iesniedzējam jānodrošina, ka budžets ir atbilstošs, piemērots, līdzsvarots un saskanīgs pats par sevi un attiecībā uz konferences mērķi/mērķiem.

Visi priekšlikumi, kas neiegūs minimālo punktu skaitu, tiks noraidīti.

Pēc novērtēšanas priekšlikumus, kurus ieteiks finansēšanai, iekļaus sarakstā, sarindojot pēc piešķirto punktu skaita. Ņemot vērā pieejamo budžetu, līdzfinansējumu piešķirs priekšlikumiem, kam piešķirts visvairāk punktu.

VI PIELIKUMS

Kritēriji, kuri nosaka neatkarību no rūpniecības, komerciālām un uzņēmējdarbības vai citām konfliktējošām interesēm un kurus piemēro darbības dotācijām un kopīgu rīcību dotācijām saskaņā ar otro Kopienas rīcības programmu veselības aizsardzības jomā (2008.–2013. gadam)

Lēmuma Nr. 1350/2007/EK 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 4. panta 3. punkts

Konfliktējošas intereses rodas, ja personai vai organizācijai ir vairākas intereses, no kurām viena var iespējami apdraudēt motivāciju realizēt otru.

Kritērijs “nav rūpniecisku, komerciālu un uzņēmējdarbības vai citu konfliktējošu interešu” attiecas uz trim prasībām, kuras jāpilda pieteikuma iesniedzējai organizācijai.

1.   JURIDISKĀ NEATKARĪBA

Lai nevalstiskai organizācijai būtu tiesības saņemt finansējumu, tai jābūt neatkarīgai no citām struktūrām, kuras pārstāv rūpnieciskas, komerciālas un uzņēmējdarbības vai citas konfliktējošas intereses.

Uzskata, ka divas juridiskas struktūras ir savstarpēji neatkarīgas, ja neviena no tām nav pakļauta tiešai vai netiešai otras struktūras kontrolei vai arī abas nav pakļautas kādas trešās struktūras tiešai vai netiešai kontrolei.

Kontrole var izpausties jebkurā no šādiem veidiem:

a)	tiešā vai netiešā veidā turot īpašumā vairāk nekā 50 % no attiecīgās juridiskās struktūras izlaistā pamatkapitāla nominālvērtības vai pārvaldot šīs struktūras akciju turētāju vai asociēto partneru balsstiesību vairākumu;

b)	tiešā vai netiešā veidā faktiski vai juridiski pārvaldot attiecīgās juridiskās struktūras lēmumu pieņemšanas pilnvaras.

Tomēr šādas attiecības starp juridiskām struktūrām neuzskata par kontrolējošām attiecībām:

c)	tiešā vai netiešā veidā turot īpašumā vairāk nekā 50 % no attiecīgās pieteikuma iesniedzējas organizācijas izlaistā pamatkapitāla nominālvērtības vai ja šo juridisko struktūru akciju turētāju vai asociēto partneru balsstiesību vairākums pieder vienai valsts struktūrai;

d)	attiecīgās juridiskās struktūras ir vienas valsts struktūras īpašumā vai uzraudzībā.

2.   FINANSIĀLĀ NEATKARĪBA

Lai tās uzskatītu par neatkarīgām, pieteikuma iesniedzējām organizācijām vienpusēji jāapņemas nesaņemt vairāk nekā 20 % sava pamatfinansējuma no tādām privātā sektora organizācijām (1), kuras pārstāv konfliktējošas intereses, vai no citiem avotiem, kuri pārstāv konfliktējošas intereses, to finanšu gadu laikā, kad tiek saņemta dotācija.

Pamatfinansējums nozīmē finansējumu, kurš vajadzīgs organizācijas pamatdarbībai, tostarp pilnā slodzē strādājošo darbinieku algām, telpām, aprīkojumam, sakaru līdzekļiem un ikdienas darba tiešajiem izdevumiem. Pamatfinansējums ietver arī visu pastāvīgo vai regulāri atkārtojošos pasākumu finansēšanu. Pamatfinansējuma prasības parasti budžetā iekļauj atsevišķi no citām izmaksām, piemēram, konkrētām rīcībām vai projektiem.

3.   PIETEIKUMA IESNIEDZĒJA DARBĪBU UN FINANSĒJUMA PĀRREDZAMĪBA

Visas darbības ir jāpublicē pieteikuma iesniedzēja gada pārskatā (2).

Par neatbilstīgiem var uzskatīt pieteikuma iesniedzējus, kas strādā ar privātā sektora dalībniekiem, kurus uzskata par nepiemērotiem, piemēram, to darbības veida dēļ, kas nav savienojams ar Eiropas Savienības pamatprincipiem, kā tas minēts ES līguma 2. un 3. pantā.

a)	Visai informācijai par finansēšanu jābūt publiski pieejamai pieteikuma iesniedzēja tīmekļa vietnē, norādot gan finansējuma veidus (pamatfinansējums un projekta finansējums, iemaksa natūrā), gan finansētājus.

b)	Pieteikuma iesniedzēju nostājas apliecinājumiem attiecībā uz pārredzamības prasību ir jābūt publiski pieejamiem.

4.   NEATKARĪBAS NOVĒRTĒJUMS

Juridiskā neatkarība un pārredzamība tiek novērtēta, pamatojoties uz pēdējo pieejamo informāciju, ko pieteikuma iesniedzējs pievienojis pieteikumam. Finanšu neatkarība tiks novērtēta, pamatojoties uz finanšu informāciju par to finanšu gadu, uz kuru tiks attiecināta dotācija noslēguma ziņojuma izstrādāšanas laikā. Šī informācija jāsniedz tādā veidā, kāds paredzēts publicētajā uzaicinājumā sniegt priekšlikumus, un to jāapstiprina neatkarīgam revidentam. Ja šajos pārskatos finanšu gados, uz kuriem tiek attiecināta dotācija, saņēmēji vairāk nekā 20 % pamatfinansējuma ir saņēmuši no privātā sektora organizācijām, kas pārstāv konfliktējošas intereses, vai no citiem avotiem, kas pārstāv konfliktējošas intereses, visu dotācijas summu atmaksā.

---

(1)  Termins “privātais sektors” attiecas uz uzņēmējdarbības sabiedrībām/uzņēmumiem/korporācijām, uzņēmējdarbības organizācijām vai citām struktūrām, kuru mērķis ir gūt peļņu, neatkarīgi no to juridiskā statusa (reģistrēta/nereģistrēta), īpašnieka (pilnīgi vai daļēji privāta/valsts struktūra) vai lieluma (liela/maza organizācija), ja tās nav valsts kontrolē.

(2)  Pārskatā jānorāda tie sadarbības partneri, kuri varētu izraisīt interešu konfliktu (Finanšu regulas 52. pants un īstenošanas kārtības 34. pants).

VII PIELIKUMS

Kritēriji, kas nosaka projekta dotāciju un darbības dotāciju īpašu lietderīgumu saskaņā ar otro Kopienas rīcības programmu veselības aizsardzības jomā (2008.–2013. gadam)

Lēmuma Nr. 1350/2007/EK 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 4. panta 3. punkts

1.   VISPĀRĪGIE PRINCIPI

Īpašu lietderīgumu var piešķirt priekšlikumiem, kuriem ir ļoti liela Eiropas pievienotā vērtība šādās jomās:

—

ieguldījumi, lai: — uzlabotu Eiropas iedzīvotāju veselību, pēc iespējas izmantojot atbilstīgus rādītājus, tostarp veselīgas dzīves gadu radītāju, — mazinātu nevienlīdzību veselības jomā ES dalībvalstīs un reģionos, kā arī to starpā, — veidotu spēju izstrādāt un īstenot efektīvu sabiedrības veselības politiku, īpaši jomās, kurās ir augsts vajadzību līmenis,

—

jaunu (netradicionālu) veselības aizsardzības jomas dalībnieku iesaistīšana ilgtspējīgās, uz sadarbību orientētās un ētiski pareizās rīcībās gan reģionālā vai vietējā līmenī, gan visās valstīs, kuras piedalās veselības aizsardzības programmā. Tas ietver valsts sektoru, privāto sektoru un pilsoniskās sabiedrības ieinteresētās personas, kuru pamatmērķi ir saistīti ne tikai ar sabiedrības veselību (piemēram, jaunieši, etniskās grupas un citas sabiedrisko interešu jomas, tādas kā vide un sports).

Priekšlikumus, kuri atbilst iepriekš minētajiem kritērijiem, var uzskatīt par īpaši lietderīgiem. Pieteikumu iesniedzējiem jāspēj uzskatāmi parādīt, kāds būs ierosinātās rīcības ieguldījums iepriekš minētajās jomās, ievērojot turpmākajās iedaļās minētos kritērijus.

2.   PROJEKTU ĪPAŠAIS LIETDERĪGUMS

Vienam saņēmējam (t. i., vienam galvenajam saņēmējam un vienam saistītajam saņēmējam) var piešķirt maksimālo ES ieguldījumu 80 % apmērā no attaisnotām izmaksām, ja priekšlikumu atzīst par īpaši lietderīgu atbilstīgi iedaļas “Vispārīgie principi” noteikumiem. ES līdzfinansējumu, kas pārsniedz 60 %, drīkst saņemt ne vairāk kā 10 % no finansētajiem projektiem. Projektu priekšlikumiem, kuros pieprasītais līdzfinansējums pārsniedz 60 %, ir jāatbilst šādiem kritērijiem:

—	vismaz 60 % no kopējā rīcības budžeta ir jāizmanto personāla finansēšanai. Šis kritērijs paredzēts efektīvas sabiedrības veselības aizsardzības politikas izstrādes un īstenošanas spējas veidošanai,

—

vismaz 25 % no ierosinātās rīcības budžeta jāpiešķir tām dalībvalstīm, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju (saskaņā ar Eurostat pēdējā statistikas ziņojuma datiem) salīdzinājumā ar visām ES dalībvalstīm ir zemākajā kvartilē. Šis kritērijs paredzēts, lai veicinātu nevienlīdzības mazināšanu veselības jomā ES dalībvalstīs,

—	vismaz pieci no astoņiem punktiem jāsaņem par visiem piešķiršanas kritērijiem, kuri saistīti ar to atbilstību politikai un kuri minēti II pielikumā. Šā kritērija mērķis ir veicināt Eiropas iedzīvotāju veselības uzlabošanu, palielinot šā jautājuma politisko nozīmi,

—	vismaz 10 % no budžeta jāpiešķir tām organizācijām, kuras pēdējo piecu gadu laikā nav saņēmušas nevienu pirmās un otrās veselības aizsardzības programmas finansējumu. Šis kritērijs paredzēts, lai veicinātu jaunu dalībnieku iesaistīšanu veselības jomā.

3.   DARBĪBAS DOTĀCIJU ĪPAŠAIS LIETDERĪGUMS

Maksimālo ES ieguldījumu 80 % apmērā no attaisnotām izmaksām var piešķirt, ja jaunas darbības dotācijas priekšlikumu atzīst par īpaši lietderīgu atbilstīgi iedaļas “Vispārīgie principi” noteikumiem.

Jaunu darbības dotāciju priekšlikumiem, kuros pieprasītais līdzfinansējums pārsniedz 60 %, ir jāatbilst turpmāk minētajiem kritērijiem.

—	vismaz 25 % no nevalstisku struktūru vai organizāciju, kuras veido specializēto tīklu, dalībniekiem vai dalībnieku kandidātiem ir no tām dalībvalstīm, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju (saskaņā ar Eurostat pēdējā statistikas ziņojuma datiem) salīdzinājumā ar visām ES dalībvalstīm ir zemākajā kvartilē,

—	nevienlīdzības mazināšana veselības jomā ES, valsts vai reģionu līmenī izpaužas kā pieteikuma iesniedzējas organizācijas/specializētā tīkla uzdevums un ir ietverta gada darba programmā.

Atjaunotajām darbības dotācijām tiks saglabāts tāds pats īpaša lietderīguma statuss, kāds tas bija 2010. gada uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus.