26.11.2010

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 321/13

---

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

2010/C 321/08

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (1) 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“QUESO CASÍN”

EK Nr.: ES-PDO-0005-0718-04.09.2008

AĢIN ( ) ACVN ( X )

1.   Nosaukums:

“Queso Casín”

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts:

Spānija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts:

3.1.   Produkta veids:

1.3. grupa.

Siers

3.2.   Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1):

Trekns nogatavināts siers, kas gatavots no samīcītas puscietas vai cietas no neapstrādāta govs pilnpiena iegūtas masas, recināšanā izmantojot enzīmus.

Sieru ražošanā izmantotais piens iegūstams no veselām Asturiana de la Montaña vai Casina, Asturiana de los Valles, Frisona šķirnes govīm un to krustojumiem.

Kad siers nogatavojies, tam ir šādas īpašības.

Fizikālķīmiskās īpašības:   Sausna vismaz 57 %   Tauku saturs sausnā vismaz 45 %   Olbaltumvielu saturs sausnā vismaz 35 %

Fizikālās un organoleptiskās īpašības: Veids un noformējums: ciets vai pusciets, vidēji ilgi gatavināts vai pilnīgi nogatavināts. Forma: neregulārs cilindrs vai ripa, priekšpusē iespiesti ziedu vai ģeometriski motīvi, ražotāja simboli vai vārds. Rituļa diametrs 10–20 cm un augstums 4–7 cm. Svars: no 250 līdz 1 000 g. Miza: gluda, plāna, var teikt, ka sieram nav mizas, jo, veicot secīgu mīcīšanu, nogatavināšanās notiek vienmērīgi un vienlaikus gan iekšpusē, gan ārpusē; āriene un iekšiene veido kompaktu un saistītu masu, tā ir tīra, sausa vai nedaudz taukaina. Masa ir krēmīgi tumšdzeltenā krāsā ar baltganām nokrāsām. Rituļa augšpusē reljefā ir katra ražotāja raksturīgais spiedogs. Masa: stingra, irdena, puscieta vai gandrīz cieta, dzeltenīgā krāsā, bez acojuma, bet pieļaujamas nelielas plaisiņas. Griežot drūp. Ēdot jūtams taukainums. Plastiska un viendabīga konsistence. Smarža: spēcīga un dominējoša. Garša: atkarīga no ražošanas procesa, jo īpaši no tā, cik reizes masa mašīnā tiek mīcīta. Vairāk mīcītajai masai ir asa, pikanta, spēcīga, nepieradušam patērētājam neierasta garša, tai ir asa un robusta nostāvējuša sviesta smarža; mazāk mīcītai masai ir tāda pati garša, lai gan tai ir mazāka intensitāte. Jebkurā gadījumā garša ir spēcīga, plaša, noturīga, pikanta un ar nedaudz rūgtu pēcgaršu.

Mikrobioloģiskās īpašības: atbilst spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.

3.3.   Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem):

Govs piens, piena fermenti, kalcija hlorīds, himozīns un sāls.

3.4.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem):

To govju ganāmpulka barības pamatā, no kurām iegūst pienu, ko izmanto par izejvielu Casín siera ražošanā, ir tieša apgabala dabisko resursu izmantošana, jo govis faktiski visu gadu atrodas ganībās, viņu barību papildina zaļbarība un siens, kas iegūts pašu saimniecībā, izveidojot ganību izmantošanas rotācijas sistēmu. Tā galvenokārt ir tradicionālā lopkopība ar nelieliem ganāmpulkiem, kas saistīta ar apgabalu, kura raksturīga ainava ir dzīvnieki, kas faktiski visu gadu atrodas ganībās.

Tāpēc barību iegūst noteiktajā apgabalā. Periodos, kad sliktu laikapstākļu dēļ pašu saimniecībā trūkst lopbarības, izņēmuma veidā barības devu var papildināt ar nelielu graudaugu un tauriņziežu dzimtas augu daudzumu.

3.5.   Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā:

—

3.6.   Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai, u. c.:

Iepakošana. Lai saglabātu produkta kvalitāti, pirms tā nosūtīšanas no siernīcām vai nogatavināšanas vietām veic iepakošanu, jo šā siera gandrīz nemanāmās miziņas dēļ tas ir jutīgāks pret pārmaiņām, kas var izraisīt ārējā izskata izmaiņas un veicināt piesārņojumu.

Turklāt iepriekš norādītā iemesla dēļ šo produktu var apēst visu veselu, tāpēc tas iepriekš jāiepako.

Atļautie iepakojuma materiāli ir papīrs, kartons, koks vai plastmasa, kuri paredzēti izmantošanai pārtikas produktiem, vai citi Reglamentējošās padomes atļautie iepakojuma materiāli.

3.7.   Īpaši noteikumi marķēšanai:

Marķējums vienmēr jāsaskaņo ar vispārējiem marķēšanas, noformēšanas un reklāmas noteikumiem. Sieriem, kuriem ir aizsargāts nosaukums, bez katra ražotāja marķējuma ir jābūt numurētai īpašai kontroletiķetei, kas garantē produkta identitāti.

Aizsargāta nosaukuma sieriem redzamā vietā jābūt norādei Denominación de Origen Protegida“Queso Casín” un logotipam (četru krāsu izvēles iespēja), kas visiem uzņēmējiem, kuri realizē aizsargāta cilmes vietas nosaukuma sieru, ir vienāds. Turpmāk norādīti logotipa attēli.

4.   Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija:

Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals, kurā iegūst pienu, ražo, nogatavina un iepako sierus ar ACVN Queso Casín, atrodas Astūrijas (Asturias) dienvidos un konkrēti vidusdaļā un austrumdaļā. Ģeogrāfiskais apgabals ietver turpmāk minēto pašvaldību teritoriju: Caso, Sobrescobio un Piloña.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu:

5.1.   Ģeogrāfiskā apgabala specifika:

Apgabala īpatnības nosaka tā piederība Astūrijas centrālā un austrumdaļas kalnu zonai, kurai raksturīga ainava ar šaurām ielejām, kuras atdala plašas klinšu kores. Apgabala lielākajā daļā dominē nogāzes, jo teritorija ir ļoti kalnaina. Vidēji augstās platības savienojas centrālās zonas līdzenajā ieplakā, kas ietilpst piekrastes ieplakā, kura stiepjas no austrumiem uz rietumiem un veido Piloņjas (Piloña) upes gultni; Piloņja un Augšnalona (Alto Nalón) ir apgabala nozīmīgākās upes.

Izņemot augstkalnu zonas, šajā teritorijā valda mērens okeāna klimats ar nelieliem, bet pastāvīgiem lietiem un mērenām temperatūras svārstībām.

Kalnu ietvertie ieleju vai upju baseini izraisa arī biežas un ilgstošas miglas. Iepriekš minētie apstākļi visa gada garumā ievērojami samazina saules gaismas stundu skaitu.

Ainavā dominē siena pļavas un ganības, kā arī mežiem un krūmiem klātas platības un klintis stāvākajās nogāzēs.

Interesantāko sugu augi, kas aug pļavās un ganībās, pieder pie graudzāļu un tauriņziežu dzimtas.

Šādos apstākļos veidojās Casín siera ražošanas paņēmieni, lai ņemtu vērā nepieciešamību izstrādāt drošu un ilgtspējīgu uzglabāšanas veidu apgabalā, kur maigās temperatūras, lietaino un miglaino dienu pārsvars rada lielu vides mitrumu, kas apgrūtina piena sarecēšanā izveidojušos recekļa žūšanas procesu.

Tā izveidojās “mīcīšana” – vienīgais ierastais veids, kā vienā gabalā savienot vairākus maza izmēra recekļus. Atkārtojot šo procesu, izveidoja sausāku un kompaktāku masu, no kuras ieguva ilgāk glabājamu produktu. Turklāt mīcot varēja panākt homogēnu sāls iekļaušanu un vienmērīgi sadalīt fermentācijas procesā radušos mikroorganismus, kuri veicina atbilstīgu nogatavošanos, un produkts iegūst sevišķas organoleptiskās īpašības.

Kamēr nebija izstrādāts īpašs mehānisms, procesu veica ar rokām. Šis mehānisms ir mīcāmais galds vai mašīna, kas ir pielāgots tradicionālajā maizes cepšanā izmantots instruments la bregadora o bregadera un ko izmantoja kopīgi tā sauktajās los diis d'amasar (mīcīšanas dienās), lai lietderīgi izmantotu niecīgos materiālos resursus un atvieglotu ražošanas posmus, kuri jau tāpat ir darbietilpīgi.

Veicot šo darbu, tika apstrādāti pusgatavie recekļi (gorollus) un dažādu ražotāju sieri, kuri bija jāatšķir. To varēja izdarīt, ja katru gabalu apzīmēja ar raksturīgu zīmi, kas ātri ļautu identificēt īpašnieku. Attiecībā uz recekļiem izmantotais līdzeklis bija ochavau, cilindrisks vai vārpstveida koka gabals, kura galus rotāja vienkārši simboli, ar ko tik reizes iezīmēja gorollu, cik reizes tas bija mīcīts. Attiecībā uz jau gatavu sieru izmantoja el marcu vai cuñu, kas arī bija izgatavoti no koka, bet tie bija lielāka izmēra un sarežģītāki, ar dažādiem spiedogiem, ko izmantoja greznošanai vai ražotnes identifikācijai. Mūsdienās ir ierasts, ka el marcu ietver katra ražotāja anagrammu.

Šo gatavošanas, jo īpaši mīcīšanas, veidu joprojām izmanto tikai šā veida siera gatavošanā, iespējams, metodes sarežģītības dēļ. Tā saglabāšanu galvenokārt veicinājušas sievietes, kas sieru gatavoja ģimenes patēriņam, kā arī vienīgās ražotājas entuziasms, kura mūsdienās izstāda un tirgo šo produktu gadatirgos un tradicionālo produktu tirgos Astūrijas apgabalā un visā Spānijā. Liela nozīme ir arī apgabala lauku attīstības grupu līdzdalībai.

5.2.   Produkta specifika:

Casín sieru ārēji atpazīst pēc tā raksturīgā izskata, ko rada katra ražotāja īpašā anagramma, kas ar spiedogu (marcu) iespiesta katra gabala virspusē un aizņem visu tās laukumu.

Turklāt šim sieram ir citas specifiskās pazīmes: neregulārā cilindriskā un ripveida forma, smalkā un plānā gandrīz nemanāmā miziņa, kas veido kompaktu masu ar iekšpusi, samīcītā masa, spēcīgā un noturīgā smarža un garša, kas pastiprinās atbilstīgi tam, cik reizes receklis iziet caur mīcīšanas mašīnu, siera sastāvs, kas padara to par Spānijā un pat pasaulē olbaltumvielām bagātāko sieru ar vismazāko mitruma saturu.

Šis siers ir pilnīgi atšķirīgs no visiem citiem izstrādātajiem sieru veidiem, tostarp no blakus esošo pagastu sieriem. Šajā ziņā īpaši nozīmīga ir robeža starp Kaso (Caso) un Pongas (Ponga) pagastu, kuru veido kalnu grēdas, kas ir arī robežšķirtne starp diviem klasiskiem Astūrijas sieru veidiem – el Casín un el de los Beyos.

Par Casín siera nozīmību liecina vēsturisks pētījums.

Enriks Kanuts (Enric Canut) darbā “En el país de los 100 quesos”, Barselona (Barcelona), 2000, vēsta, ka “el queso Casín, por su forma de elaboración y por los utensilios rústicos utilizados quizás sea uno de los más antiguos de España” (Casín siers tā gatavošanas veida un izmantoto rustikālo instrumentu dēļ, iespējams, ir viens no senākajiem sieriem Spānijā).

Rakstiskās liecības par sieru konkrētās apgabala vietās sniedzas līdz XIV gadsimtam. Kad doņja Gontrodo bija abate, 1328. gadā uz sešiem gadiem iznomāja San Salvador de Sobrecastiello mansos par cenu 70 maravedī (maravedís), kas maksājami katra gada 1. septembrī, un divpadsmit maigie sieri cepšanai katrā Mārtiņdienā novembrī.

1341. gadā, idem, “e bonos dolze quesos assaderos…” (un labu maigu sieru cepšanai).

Atsauces uz šo sieru rodamas G. M. de Hoveļjanosa (G. M. de Jovellanos) darbos (XVIII gadsimts), P. Madosa (P. Madoz) XIX gadsimta sākumā izdotajā Ģeogrāfijas vārdnīcā (diccionario Geográfico) un XIX gadsimta beigās publicētajā Dionisio Martina Ajuso (Dionisio Martín Ayuso) darbā “Curso de Agricultura Elemental”.

O. Belmuta (O. Bellmut) un Fermina Kaneļjas (Fermin Canella) grāmatā “Asturias” (Hihona (Gijón), 1900) Kaso siers minēts starp sieriem, kura slava izplatījusies visā Astūrijas apkārtnē. Līdzīgi izsakās arī F. Rekeho (F. Requejo) un M. Tortosa (M. Tortosa) grāmatā “Los Elementos de Agricultura y Técnica Agrícola e Industrial” (Madride, 1903).

Eduardo Mendesa Rjestras (Eduardo Méndez Riestra) grāmatā “Comer en Asturias” (Madride, 1980.), tāpat kā Karloss Mero Gonsaless (Carlos Mero González) sieru rokasgrāmatā “Guía Práctica de los quesos de España” (Madride, 1983) un Simona Ortega (Simone Ortega) grāmatā “Tabla de quesos españoles” (Madride, 1983), no Astūrijā ražotajiem sieriem piemin el Casín.

Ķīmiķis un rakstnieks H. A. Fidalgo Sančess (J. A. Fidalgo Sánchez) lielajā Astūrijas pavārgrāmatā “El Gran Libro de la Cocina Asturiana” (Hihona, 1986.) apgalvo, ka Casín siers ir pats reprezentatīvākais Astūrijas apgabala centrālās un dienvidu daļas siers.

5.3.   Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN):

Kalnainais reljefs bija noteicošais faktors, kāpēc piena pārpalikumu izmantoja siera ražošanai, jo ceļu trūkuma dēļ pienu bija iespējams izmantot tikai sieru un sviesta ražošanai.

Savukārt dabas faktoru kopums noteica šīs specifiskās siera šķirnes izveidi. No vienas puses, reljefs veicināja to, ka izveidojās ieleju pļavas un kalnu ganības ar lielu floras daudzveidību, kas tiešā veidā ietekmē slaucamo govju barību, jo tradicionālā lopkopība izmanto šos resursus.

No otras puses, klimats, daudzie nokrišņi, kas vienmērīgi sadalās visa gada garumā, kā arī trūcīgais saules starojums un mērenās temperatūras veido piemērotus apstākļus, lai barību iegūtu pašu saimniecībā un ganāmpulks varētu nepārtraukti uzturēties ganībās.

Viss Casín siera ražošanā izmantotais piens iegūts no govīm, kas augu gadu ganās apgabala pļavās un ganībās.

Pirmie ražotāji toreiz bija paši lopkopji, kas izveidoja ražošanas sistēmu, pielāgojoties apgabala vides radītajai nepieciešamībai, lai palielinātu ātrbojīgā produkta uzglabāšanas laiku, izstrādājot unikālas šķirnes sieru, kura īpašības veidojušās dabas faktoru ietekmē, vai arī tās noteikuši šie faktori, un arī specifiskais siera gatavošanas veids.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju:

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 5. panta 7. punkts).

http://www.asturias.es/Asturias/descargas/PDF_TEMAS/Agricultura/pliego_condiciones_dop_queso_casin.pdf

---

(1)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

---