1.6.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/19

(1)

Padome 2010. gada 26. aprīlī izskatīja atjaunināto Latvijas konverģences programmu laikposmam no 2009. gada līdz 2012. gadam.

(2)

Pasaules finanšu krīze pastiprināja negatīvo ietekmi, ko radījis Latvijas iekšzemes kreditēšanas un nekustamā īpašuma cenu uzplaukuma aprāvums, ierobežojot kredītu pieejamību un kreditēšanas nosacījumus. Vienlaikus vērojamais ārējo tirgu aktivitātes kritums negatīvi ietekmēja tirgojamo preču sektoru. Turklāt valūtas devalvācija atsevišķu svarīgu tirdzniecības partneru valstīs vēl saasināja iepriekšējos gados radušās konkurētspējas pavājināšanās problēmas.

Sākot no 2008. gada oktobra, Latvijas finanšu tirgos un banku nozarē bija vērojama būtiska spriedze. Tāpēc Latvijas iestādēm nācās lūgt starptautisku finansiālo palīdzību, kura tika sniegta 2008. gada beigās (2) ar nosacījumu, ka jāveic nozīmīga fiskālā konsolidācija, kā arī finanšu sistēmas un strukturālās reformas. Pēc tam, ņemot vērā 2009. gada pirmajā pusē vērojamo ekonomikas un budžeta stāvokļa pasliktināšanos daudz lielākā mērā, nekā tika prognozēts, valdība īstenoja papildu fiskālās konsolidācijas pasākumus, kuru pamatā daļēji bija strukturālas reformas. Šo notikumu rezultātā Padome 2009. gada 7. jūlijā pieņēma lēmumu, nosakot, ka Latvijā pastāv pārmērīgs deficīts, un saskaņā ar EK līguma 104. panta 7. punktu ieteica novērst to līdz 2012. gadam. 2009. gada otrajā pusē nostabilizējās eksporta sektors, un tajā bija vērojamas pirmās atveseļošanās pazīmes. Tomēr turpinājās iekšējā pieprasījuma smaga lejupslīde, kas bija saistīta galvenokārt ar kraso situācijas pasliktināšanos darba tirgū un kreditēšanas samazināšanos. Tomēr starptautiskā finansiālā palīdzība, 2009. gada budžeta striktā īstenošana un 2010. gada budžeta veiksmīgā pieņemšana, paredzot tajā turpmākus fiskālās konsolidācijas pasākumus, palīdzēja nostabilizēt uzticību un uzlabot noskaņojumu tirgū attiecībā uz Latviju. Būtiskākais ekonomikas politikas uzdevums joprojām ir ekonomikas stabilizēšana un atgriešanās pie labi pamatota ekonomikas iedzīšanas procesa. Ekonomikas stabilizēšana lielā mērā ir atkarīga no ilgtermiņa izredžu nostiprināšanas. Tālab ārkārtīgi svarīga ir plānotās fiskālās konsolidācijas gaitas īstenošana. Turklāt ekonomikas stabilizēšana ir tiešā veidā atkarīga no strukturāli pamatotiem un sociāli līdzsvarotiem fiskālajiem pasākumiem, kā arī no panākumiem ekonomikas pārorientēšanā uz tirgojamu preču sektoru. Tā kā Latvijas ārējā konkurētspēja ekonomikas uzplaukuma gados būtiski samazinājās, šķiet, ka nepieciešams turpināt pielāgot cenas iekšzemes tirgū un palielināt produktivitāti. ES struktūrfondu izmantošanai vajadzētu palīdzēt nostiprināt tirgojamo preču sektoru un mīkstināt recesijas sekas.

Krasais iekšzemes pieprasījuma kritums un rezerves iespēju izmantošana palīdzēja izlīdzināt esošo nelīdzsvarotību, samazināt inflāciju un novērst ārējo deficītu (lielā mērā tas saistīts ar importa apjomu straujo sarukumu). Ārējo maksājumu bilancē, kura ekonomikas uzplaukuma gados bija izteikti negatīva un kuru finansēja kapitāla imports ar banku nozares starpniecību, kā rezultātā strauji pieauga neto ārējās saistības, 2009. gadā lēstais pārpalikums pārsniedza 8 % no IKP, un sagaidāms, ka visā programmas periodā saglabāsies būtisks pārpalikums.

(3)

Lai gan saistībā ar krīzi lielākoties konstatētais faktiskā IKP kritums ir ciklisks, nelabvēlīgi ietekmējies ir arī potenciālā ražošanas apjoma līmenis. Turklāt krīze var ietekmēt arī potenciālo izaugsmi vidējā termiņā, kas izpaudīsies kā ieguldījumu apjoma samazinājums, kredītu pieejamības ierobežojumi un pieaugošs strukturālais bezdarbs. Pie tam ekonomiskās krīzes ietekme saplūst ar demogrāfiskās novecošanās negatīvajām sekām uz potenciālo ražošanas apjomu un publisko finanšu stabilitāti. Šādos apstākļos būs ļoti svarīgi paātrināt strukturālo reformu tempu, lai atbalstītu potenciālo izaugsmi. Jo īpaši būtiski Latvijai ir paātrināt plašas strukturālās reformas budžeta un publiskā sektora pārvaldības jomās, paaugstināt prasmju līmeni produktivitātes celšanas pasākumu ietvaros un efektīvi izmantot pieejamos ES struktūrfondu līdzekļus.

(4)

Makroekonomiskajā scenārijā, kas ir programmas pamatā, paredzēts, ka pēc 2009. gadā prognozētā ārkārtīgi lielā ražošanas apjomu sarukuma 18,0 % apmērā reālais IKP 2010. gadā samazināsies vēl par 4,0 % un tad atkal pieaugs par 2,0 % 2011. gadā un par 3,8 % 2012. gadā. Sagaidāmā atgriešanās pie pozitīvas izaugsmes galvenokārt varētu būt saistīta ar ārējo sektoru un mazākā mērā ar kapitālieguldījumiem, savukārt privātais patēriņš un kopējais iekšzemes pieprasījums būtisku pieaugumu varētu piedzīvot tikai programmas perioda beigās. Ņemot vērā šobrīd pieejamo informāciju (3), šis scenārijs šķiet ticams, tomēr smagās recesijas dēļ saglabājas ļoti augsts neskaidrības līmenis.

Programmas prognozes par ievērojamo deflāciju 2010. gadā ir reālas, bet prognozēs par tās apmēriem, tai turpinoties 2011. gadā, varētu būt par zemu novērtēts temps, kādā atkal nostabilizēsies cenas. Sagaidāms, ka ārējā bilancē visā programmas periodā saglabāsies ievērojams pārpalikums. Šāda prognoze kopumā šķiet ticama, lai gan gaidāmā pārpalikuma apmērs, iespējams, novērtēts par augstu. Programmā iekļautie pieņēmumi par valūtu un maiņas kursu atbilst makroekonomiskajam scenārijam.

(5)

Programmā tiek lēsts, ka 2009. gadā valsts budžeta deficīts būs 10,0 % no IKP. Būtiskais deficīta pieaugums salīdzinājumā ar 2008. gada rādītāju 4,1 % no IKP ir saistīts ar krīzes ietekmi uz valsts finansēm, neraugoties uz to, ka 2009. gada 16. jūnijā, konsultējoties ar starptautiskajiem aizdevējiem, tika pieņemts restriktīvs papildbudžets, kurā paredzēti konsolidācijas pasākumi 4,4 % apmērā no IKP, kas gandrīz pilnībā vērsti uz izdevumu samazināšanu. Salīdzinājumā ar 2008. gada rādītāju nodokļu ieņēmumi nominālā izteiksmē saruka par vienu ceturtdaļu, lai gan 2009. gada sākumā tika palielināts PVN un akcīzes nodokļa likmes. Saskaņā ar programmu un atbilstīgi saistībām, ko Latvija apņēmusies pildīt starptautiskās finanšu palīdzības saņemšanai, tiek plānots visā programmas periodā turpināt piemērot ārkārtīgi restriktīvu fiskālo politiku, ņemot vērā fiskālās manevrēšanas neiespējamību un nepieciešamību novērst ekonomisko nelīdzsvarotību. Tas atbilst atbalsta pakāpeniskas samazināšanas stratēģijai, ko Padome ieteikusi Latvijai un kuras pamatā ir pārmērīga deficīta novēršana līdz 2012. gadam.

(6)

2010. gada valsts budžetā, ko Saeima pieņēma 2009. gada 1. decembrī, paredzēti turpmāki diskrecionāri konsolidācijas pasākumi 4,2 % apmērā no IKP. Tas atbilst nosacījumiem, kas saistīti ar maksājumu bilances palīdzības piešķiršanu, un Padomes 2009. gada 7. jūlija ieteikumam Latvijai. Šie konsolidācijas pasākumi ir diezgan vienmērīgi sadalīti starp pasākumiem, kas saistīti ar izdevumiem (2,0 % no IKP) un ar ieņēmumiem (2,2 % no IKP). Ar ieņēmumiem saistīto fiskālo pasākumu rezultātā gaidāms būtisks ieņēmumu attiecības pieaugums (+ 2,4 % no IKP; ievērojamo kopsaucēja ietekmi (denominator effect) gandrīz tiešā veidā kompensēs atbilstošā nodokļu bāzes samazināšana).

Tomēr sagaidāms, ka primāro izdevumu attiecība pieaugs tikai par 0,2 % no IKP, neraugoties uz būtiskajiem konsolidācijas pasākumiem (tostarp 2009. gada jūnija pasākumu ietekmi). Tas galvenokārt ir saistīts ar ievērojamo kopsaucēja ietekmi. Starp pasākumiem, kas saistīti ar ieņēmumiem, paredzēts iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes palielinājums (+ 0,8 % no IKP), dažādas reformas, lai padarītu neitrālāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociālo iemaksu sistēmu (+ 0,8 % no IKP), kā arī papildu nodoklis nekustamajam īpašumam (+ 0,3 % no IKP, tostarp nodokļa bāzes paplašināšana, piemērojot to arī dzīvokļu īpašumiem ar nedaudz progresīvu nodokļa likmi), progresīvs nodoklis par automašīnas izmantošanu (+ 0,2 % no IKP) un paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes gāzei un tabakai. Attiecībā uz izdevumiem 2010. gada valsts budžetā ir paredzēti būtiski izdevumu samazinājumi, kas lielā mērā balstīti uz strukturālām reformām ar vidēja termiņa ietekmi. Jo īpaši minama Lauksaimniecības, Kultūras, Izglītības un Aizsardzības ministriju atbildības jomā esošu aģentūru un iestāžu apvienošana/likvidēšana, kā arī transportlīdzekļu uzturēšanas un subsīdiju izdevumu samazināšana 0,5 % apmērā no IKP. Vēl vairāk samazinot algas pašvaldību darbiniekiem, tiks radīti ietaupījumi 0,4 % apmērā no IKP, savukārt, samazinot slimības pabalstus, bezdarbnieku, maternitātes un paternitātes pabalstus, kas pārsniedz noteiktu summu, tiks gūti ietaupījumi 0,2 % apmērā no IKP. Vienreizējie pasākumi īpaši netiks izmantoti. Saskaņā ar Komisijas dienestu aprēķiniem, kas veikti, pamatojoties uz programmā sniegto informāciju, sagaidāms, ka strukturālā bilance (t. i., cikliski koriģēta bilance, izņemot vienreizējos un citus pagaidu pasākumus) uzlabosies mazliet vairāk nekā par 2 % (no – 7,6 % līdz – 5,5 %). Tas ir saskaņā ar nepieciešamo restriktīvo fiskālo nostādni. Ņemot vērā nodokļu bāzes mehānisko samazināšanu un procentu izdevumu pieaugumu par 1,1 % no IKP, uzlabojumu apmērs ir mazāks nekā konsolidācijas pasākumiem.

(7)

Fiskālais plāns, kāds tas paredzēts programmā, atbilst nosacījumiem, kas saistīti ar maksājumu bilances palīdzību (deficīts nepārsniedz 6 % un 3 % no IKP 2011. un 2012. gadā), un ir saskaņā ar Padomes 2009. gada 7. jūlija ieteikumu novērst pārmērīgu deficītu vēlākais līdz 2012. gadam.

Šo budžeta mērķu sasniegšanai ir nepieciešami papildu konsolidācijas pasākumi, kā paredzēts arī Padomes ieteikumā un 2010. gada februāra papildu saprašanās memorandā. Saskaņā ar strukturālās bilances pārrēķinu, ko Komisijas dienesti veikuši, balstoties uz programmā sniegto informāciju un izmantojot kopīgi apstiprināto metodiku, atjauninātā konverģences programma nenodrošina vidēja termiņa budžeta mērķa (VTM) – strukturālā deficīta 1 % apmērā no IKP – sasniegšanu programmas periodā (4). Ņemot vērā jaunākās prognozes un parāda līmeni, pats VTM tomēr ir saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta mērķiem. Saskaņā ar Komisijas dienestu aprēķināto strukturālo bilanci atbilstošo fiskālo pasākumu apmērs divu gadu laikā ir 3,75 %, mazliet koncentrējot tos 2011. gadā. 2011. un 2012. gada scenāriju jau balsta vairāki Latvijas iestāžu aprakstīti pasākumi, kas attiecas gan uz ieņēmumiem, gan izdevumiem un kurus tās ir apņēmušās īstenot saistībā ar maksājumu bilances palīdzības saņemšanu. Attiecībā uz izdevumiem Latvijas iestādes jo īpaši plāno veikt plašu sociālās apdrošināšanas pabalstu sistēmas un pensiju sistēmas pārskatīšanu. Pensiju sistēmas pārskatīšanas mērķis ir saglabāt pensiju sistēmas stabilitāti un šīs trīs līmeņu sistēmas atbilstību arī nākotnē.

(8)

Ņemot vērā vēl veicamās korekcijas apmērus saistībā ar inerto ekonomiku, neskaidrību par nākotnes ieņēmumu attīstības tendencēm un par to, kādi pasākumi jāveic konsolidācijas atbalstam, kā arī par reformām, kas vēl īstenojamas, lai veicinātu ekonomikas ilgtspējīgu atveseļošanos, turpmākā attīstības gaita var izvērsties sliktāk, nekā prognozēts programmā. Kā atzīts programmā, finanšu sektora stabilitātes nodrošināšana ir svarīgs priekšnoteikums ekonomikas atveseļošanai. Attiecībā uz politiskajiem un ar īstenošanu saistītajiem riskiem nepieciešamo fiskālo pasākumu apmērs var radīt valdībai juridiskus sarežģījumus, savukārt, ņemot vērā tuvojošās vēlēšanas un līdz šim jau veikto būtisko konsolidāciju, var izrādīties grūti papildus jau pieņemtajiem apjomīgajiem pasākumiem veikt vēl kādus pasākumus, lai nodrošinātu programmas mērķu sasniegšanu 2011. un 2012. gadā.

No otras puses, Latvijas iestādēm ir ļoti liels stimuls ievērot saistības, kuras tās uzņēmušās saskaņā ar maksājumu bilances palīdzības nolīgumiem. Turklāt Latvijas iestādes līdz šim veiktās konsolidācijas gaitā ir pārliecinoši pierādījušas, ka spēj apmierinošā mērā īstenot ļoti apjomīgus konsolidācijas pasākumus. Tādējādi budžeta prognozes un makroekonomisko scenāriju apdraudošie riski visā programmas periodā šķiet kopumā līdzsvaroti.

(9)

Tiek prognozēts, ka valsts kopējais parāds 2009. gadā ir 34,8 % no IKP salīdzinājumā ar 19,5 % iepriekšējā gadā. Paredzams, ka parāda attiecība programmas periodā strauji palielināsies vēl par 22 procentu punktiem, kas saistīts ar būtiskiem fiskālajiem deficītiem, kā arī ar ievērojamu pozitīvu deficīta–parāda korekciju 2010. gadā 8 % apmērā no IKP, jo domājams, ka dažādu starptautisko aizdevēju maksājumi aptuveni 15 % apmērā no IKP pārsniegs summu, kas nepieciešama stingri ierobežotu budžeta vajadzību segšanai. Tomēr banku nozares atbalsta pasākumu galīgās izmaksas rada risku 2011. un 2012. gadā. Tādējādi riski apdraud arī programmas prognozi, saskaņā ar kuru parāda attiecībai 2011. gadā jāsasniedz tās augstākais rādītājs – mazliet zem 60 %. Programmas pēdējam, 2012. gadam, tiek prognozēta parāda attiecība 56,8 % apmērā no IKP. Lai gan tiek prognozēts, ka parāda attiecība saglabāsies zem Līguma atsauces vērtības visā programmas periodā, līdz 2011. gadam tai ir tendence strauji pieaugt.

(10)

Vidēja termiņa parādu prognozes, kurās pieņemts, ka IKP pieauguma rādītāji tikai pakāpeniski atjaunosies līdz vērtībām, kas prognozētas pirms krīzes, un nodokļu līmenis atgriezīsies pirmskrīzes līmenī, liecina, ka ar budžeta stratēģiju, kāda tā ir paredzēta programmā, būtu iespējams līdz 2020. gadam gandrīz stabilizēt parāda attiecību pret IKP.

(11)

Jau uzsākto pensijas reformu rezultātā sabiedrības novecošanas ilgtermiņa ietekme uz budžetu ir ievērojami zemāka nekā vidēji ES. Tomēr programmas prognozē par 2009. gada budžeta stāvokli ņemta vērā arī budžeta ietekme, kādu uz ilgtspējas starpību rada sabiedrības novecošana.

Primārā deficīta samazināšana vidējā termiņā, kā paredzēts programmā, palīdzētu samazināt publisko finanšu stabilitāti apdraudošos riskus, kas Komisijas 2009. gada ziņojumā par ilgtspējību (5) novērtēti kā lieli.

(12)

Ņemot vērā prociklisko fiskālo politiku, kāda tika piemērota gados pirms krīzes, ir nepieciešams radikāli stiprināt budžeta stratēģiju un publisko finanšu pārvaldības sistēmu. Zināma virzība jau ir panākta, un tiek plānotas turpmākas iniciatīvas. Ar Ministru kabineta 2009. gada 3. novembra rīkojumu valdība reaģēja uz nepieciešamību atcelt nevajadzīgi stingrus budžeta veidošanas noteikumus un palielināt izdevumu elastību, piešķirot Finanšu ministrijai pilnvaras viena budžeta posteņa ietvaros pārdalīt apropriācijas starp dažādām programmām, apakšprogrammām un izdevumu kategorijām. Ar ES struktūrfondiem saistīto izdevumu uzraudzība tika pastiprināta, veicot izmaiņas valsts budžeta likumā līdz ar 2010. gada budžeta pieņemšanu. Finanšu ministrija ir apņēmusies sadarbībā ar citām attiecīgajām struktūrām izstrādāt un iesniegt fiskālās disciplīnas likuma projektu, lai nodrošinātu pretciklisku fiskālo disciplīnu visos valsts pārvaldes līmeņos. Veicot atsevišķas plašas pārskatīšanas, varētu uzlaboties prioritāšu noteikšana un lēmumu pieņemšanas process pirms turpmāko budžetu izstrādes – tiek plānots veikt visu valsts iestāžu sniegto pakalpojumu analīzi, lai noteiktu, vai šādus pakalpojumus ir jāturpina sniegt, uz laiku jāpārtrauc vai arī tie jānodrošina kā ārpakalpojumi; turklāt paredzēts arī izskatīt iespējas pārstrukturēt visus valsts uzņēmumus. Lai atbalstītu fiskālo konsolidāciju, ir jāievieš arī efektīvas sankciju procedūras gadījumiem, kad fiziskas personas ļaunprātīgi izmanto valsts līdzekļus, un lai tādējādi uzlabotu vispārējo valsts datu vākšanu un apstrādi un stiprinātu uzraudzību pār esošajām un plānotajām saistībām.

(13)

Publisko finanšu kvalitāte, domājams, uzlabosies būtisko izmaiņu ietekmē, kuras skars ieņēmumu struktūru, – piemēram, pastiprināta uzmanība tiks pievērsta efektīvākai un objektīvākai īpašuma aplikšanai ar nodokli. Tomēr pēc iedzīvotāju ienākuma nodokļa palielināšanas nodokļu slogs darba ņēmējiem saglabāsies augsts. Vienota ilgtermiņa stratēģija nodokļu jomā palīdzētu optimizēt nodokļu sistēmas struktūras ietekmi uz izaugsmi. Lai nodrošinātu patlaban notiekošās fiskālās konsolidācijas sekmīgumu, šķiet nepieciešams izstrādāt atbilstīgus administratīvos un juridiskos instrumentus ēnu ekonomikas apkarošanai. Tā kā konsolidācijas vajadzības rada nepieciešamību ierobežot līdzekļu izmantošanu, ir veikti vairāki nozīmīgi pasākumi, lai palielinātu publisko izdevumu efektivitāti. Nodarbinātības valsts aģentūras darbības iespēju paplašināšana varētu palielināt darba tirgus aktivizēšanas pasākumu efektivitāti. Vispārīgi runājot, savlaicīga un mērķtiecīga ar ES struktūrfondiem saistītā finansējuma izmantošana varētu palīdzēt mīkstināt ekonomikas krīzes sekas. Ar 2009. gada 1. decembrī pieņemto Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu tika apvienoti visi attiecīgie noteikumi publiskā sektora darbiniekiem, kuriem tika radīti papildu stimuli, palielinot atlīdzības sistēmas pārredzamību. Savukārt attiecībā uz dažādu līmeņu budžeta lēmējiestādēm tika pastiprināta izdevumu kontrole, tādējādi balstot konsolidācijas procesu.

(14)

Latviju krīze skāra ļoti smagi, un valstij nācās lūgt starptautisko finansiālo palīdzību. Vājais darba tirgus, parādsaistību apjoma samazināšana un nepieciešamība pēc fiskālās konsolidācijas kavēs ekonomikas atveseļošanos, lai gan ir pozitīvas norādes, kas liecina, ka konkurētspējas rādītāji sākuši uzlaboties. Spiediens uz finanšu tirgiem kopš 2009. gada vasaras ir būtiski mazinājies, tomēr situācija joprojām lielā mērā ir atkarīga no tā, kādi būs turpmākie pasākumi atlikušo problēmu risināšanai. Ir pastiprināta finanšu sektora uzraudzība, tostarp veikti pasākumi, lai uzlabotu sadarbību ar ārvalstu uzraudzības struktūrām un lai nodrošinātu atbilstīgu kapitalizācijas līmeni banku sistēmā. Latvija ir veikusi drosmīgus pasākumus, lai novērstu publisko finanšu pasliktināšanos.

Publisko finanšu ilgtspējīgu uzlabošanos, vienlaikus nodrošinot adekvātu noslogojuma sadalīšanu un veicinot ekonomikas konkurētspēju, varētu atbalstīt, turpinot stiprināt ES struktūrfondu līdzekļu apguvi un pārvaldību, koncentrējoties uz pasākumiem ārvalstu tiešo ieguldījumu veicināšanai un eksportējošo uzņēmumu atbalstam, nodrošinot atbilstīgu darbaspēka apmācību un izglītību, kā arī piešķirot lielāku prioritāti konkurētspējai un pētniecības un attīstības politikai.

(15)

Kopumā programmā izklāstītā budžeta stratēģija 2010. gadam atbilst Padomes ieteikumiem saskaņā ar EK līguma 104. panta 7. punktu, kā arī deficīta mērķiem, kas noteikti saistībā ar maksājumu bilances palīdzību. Ņemot vērā riskus, arī no 2011. gada budžeta stratēģija šķiet kopumā atbilstīga gan minēto ieteikumu, gan ar maksājumu bilances palīdzību saistītajiem deficīta mērķiem un atspoguļo iestāžu centienus 2012. gadā panākt atbilstību Māstrihtas kritērijiem un līdz 2014. gadam pievienoties euro zonai. Fiskālā politika tagad šķiet atbilstīga, lai nodrošinātu sekmīgu dalību VKM II; tajā meklēti risinājumi problēmām, kas saistītas gan ar smago recesiju, gan ar patlaban uzsāktajiem vērienīgajiem pasākumiem būtiskā strukturālā deficīta novēršanai. Tomēr strukturālās bilances vidējais uzlabojums gadā aptuveni 2 % apmērā no IKP ir mazāks nekā Padomes 2009. gada jūlija ieteikumā 2010.–2012. gadam paredzētais vidējais fiskālo pasākumu apmērs gadā, t. i., vismaz 2,75 %. Tas jo īpaši saistīts ar procentu izdevumu pieaugumu par gandrīz 2 % no IKP un ar nodokļu bāzes mehānisko samazināšanu programmas perioda sākumā. Tomēr cikliski koriģētas un strukturālās bilances jāanalizē uzmanīgi, ņemot vērā būtiskas neskaidrības saistībā ar potenciālās izaugsmes un ražošanas apjoma starpības prognozēm attiecībā uz Latviju. Turklāt, tā kā kopš 2008. gada maija ir vērojama ārkārtīga ekonomikas vides nestabilitāte, izmantojot standarta budžeta elastīgumu, var nebūt iespējams pietiekamā mērā atspoguļot Latvijas ekonomikas ārkārtējās lejupslīdes ietekmi uz budžetu. Kopumā, ņemot vērā līdzsvarotos riskus un jau veiktos vai ieplānotos diskrecionāros pasākumus, programmā paredzētie diskrecionārie fiskālie pasākumi šķiet kopumā atbilstīgi Padomes jūlija ieteikumiem.

Tomēr, ņemot vērā vēl veicamās korekcijas apmērus, kura pagaidām nav pamatota ar pilnībā definētiem pasākumiem, pastāv risks, ka budžeta rezultāti būs sliktāki par plānotajiem. Šo risku gan līdzsvaro saistības, kuras Latvija ir uzņēmusies saskaņā ar maksājumu bilances palīdzības nolīgumiem un līdz šim arī izpildījusi. Tas vēl pastiprina nepieciešamību, lai Latvijas iestādes, kā plānots, 2010. gada laikā uzlabotu budžeta stratēģiju un lēmumu pieņemšanas procesus.

(16)

Attiecībā uz prasībām par sniedzamajiem datiem, kas norādītas rīcības kodeksā par stabilitātes un konverģences programmām, programmā sniegti visi obligātie un lielākā daļa fakultatīvo datu. Padome savos 2009. gada 7. jūlija ieteikumos, kas izdoti saskaņā ar EK līguma 104. panta 7. punktu, lai novērstu pārmērīgu budžeta deficītu, arī aicināja Latviju ziņot par sasniegto Padomes ieteikumu īstenošanā – atsevišķā nodaļā konverģences programmas atjauninājumos. Latvija ir pilnībā izpildījusi šo ieteikumu.

i)

pilnībā īstenot 2009. gada 1. decembrī pieņemto 2010. gada budžetu, sagatavot vairākus budžeta risinājumus ietaupījumu vai papildu ieņēmumu gūšanai, lai būtu iespējams pieņemt 2011. gada budžetu, kas atbilst konsolidācijas vajadzībām, un pieņemt 2012. gada budžetu, kas arī atbilst paredzētajam fiskālajam plānam atbilstīgi Padomes ieteikumam saskaņā ar 104. panta 7. punktu;

ii)

veikt rūpīgu un tālredzīgu analīzi, kas vajadzīga plašai sociālo pabalstu reformai, lai šādu reformu būtu iespējams īstenot 2011. gadā līdztekus citiem ar ieņēmumiem saistītiem pasākumiem;

iii)

uzlabot fiskālo pārvaldību un pārredzamību, tostarp pieņemot fiskālās disciplīnas likuma projektu, stiprinot vidēja termiņa budžeta programmas saistošo raksturu un ieviešot efektīvas sankciju procedūras, kas piemērojamas gadījumos, kad fiziskas personas ļaunprātīgi izmanto valsts līdzekļus, stiprināt kontroli, koordināciju un sankciju mehānismus ēnu ekonomikas apkarošanai;

iv)

sekmēt ekonomikas izaugsmi, veicinot pārorientēšanos uz tirgojamo preču sektoru un produktivitātes uzlabošanu, tostarp nodrošinot, lai pieejamie ES struktūrfondu līdzekļi nonāktu reālajā ekonomikā, un saskaņā ar vidēja termiņa stratēģiju savlaicīgi pārstrukturējot valsts bankas.