1.6.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/7

(1)

Padome 2010. gada 26. aprīlī izvērtēja atjaunināto Īrijas stabilitātes programmu laikposmam no 2009. gada līdz 2014. gadam.

(2)

Pēc ļoti liela pieauguma divdesmitā gadsimta 90. gadu otrajā pusē Īrijā 2001.–2007. gada laikposmā iestājās vienmērīgāks izaugsmes posms, ko atbalstīja liels iekšzemes pieprasījums. Īrijas konkurētspēja šajā laikposmā nedaudz samazinājās cenu un algu inflācijas dēļ, kā arī tāpēc, ka kritās ražīguma pieaugums. Straujās korekcijas mājokļu tirgū noveda no augstākā punkta 2006. gadā līdz nopietnai ekonomiskajai lejupslīdei, ko vēl smagāku padarīja pasaules finanšu krīze un Īrijas galveno tirdzniecības partneru recesija.

Lai gan kopš 2008. gada vidus ir pieņemti pieci konsolidācijas pasākumu kopumi, šī attīstības gaita ir izraisījusi arī Īrijas publisko finanšu dramatisku pasliktināšanos, valsts kopbudžeta bilancei mainoties no pārpalikuma 2007. gadā līdz divciparu deficītam 2009. gadā, un valsts parādam 2009. gadā pārsniedzot atsauces vērtību 60 % no IKP. Tāpēc Padome 2009. gada 27. aprīlī atbilstīgi EK līguma 104. panta 6. punktam nolēma, ka Īrijā ir pārmērīgs budžeta deficīts, un 2009. gada 2. decembrī noteica, ka tas jānovērš līdz 2014. gadam. Pirmais galvenais uzdevums nākamajiem gadiem ir plaša mēroga un ticama fiskālās konsolidācijas stratēģija, kurā izmanto jau veiktos nozīmīgos centienus. Otrais uzdevums ir atgriezties pie ilgtspējīgas izaugsmes, tāpēc ir jāveic nesen darbu zaudējušo personu pārkvalificēšana un kvalifikācijas līmeņa paaugstināšana un jāatgūst konkurētspēja, izmantojot ražīgumu veicinošus pasākumus un pienācīgu algu politiku, kā arī jāsekmē pienācīgs pārstrukturēšanas process finanšu sektorā. Lai uzlabotu publisko finanšu ilgtermiņa ilgtspēju, vēl viens svarīgs uzdevums ir reformēt pensiju sistēmu.

(3)

Lai gan liela daļa novērotā faktiskā IKP samazinājuma krīzes apstākļos ir cikliska, negatīva ietekme ir atstāta arī uz potenciālā ražošanas apjoma līmeni. Turklāt krīze var arī ietekmēt potenciālo izaugsmi vidējā termiņā, kas izpaudīsies kā ieguldījumu apjoma samazinājums, kredītu pieejamības ierobežojumi, pieaugošs strukturālais bezdarbs un emigrācija no šīs valsts, ja krīze būs ilgstoša. Turklāt ekonomiskās krīzes ietekme pastiprina demogrāfiskās novecošanās negatīvo ietekmi uz potenciālo ražošanas apjomu un publisko finanšu ilgtspēju. Šādos apstākļos būs būtiski paātrināt strukturālo reformu tempu, lai atbalstītu potenciālo izaugsmi. Īrijai jo īpaši ir svarīgi sākt reformas cilvēkkapitāla, konkurences, kā arī pētniecības un attīstības jomā.

(4)

Programmas pamatā esošajā makroekonomiskajā scenārijā ir paredzēts, ka pēc reālā IKP krituma 2009. gadā par 7,5 % un 2010. gadā par 1,4 % ekonomika atkal atgriezīsies pozitīvas izaugsmes gultnē, laikposmā no 2011. gada līdz 2014. gadam vidēji sasniedzot 4 %. Šis scenārijs, kas novērtēts, ņemot vērā šobrīd pieejamo informāciju (2), šķiet balstīts uz ticamiem izaugsmes pieņēmumiem 2010. gadā un labvēlīgiem izaugsmes pieņēmumiem turpmākajos gados, jo īpaši ņemot vērā pašreizējās krīzes dēļ gaidāmo pieauguma tendences samazinājumu, kā arī nemitīgās bilances korekcijas. Programmas perspektīva attiecībā uz inflāciju šķiet reālistiska, ņemot vērā prognozēto ilgstošo korekcijas procesu darba tirgū. Prognozētā atgriešanās pie ārējā pārpalikuma šķiet atkarīga no turpmākas konkurētspējas atgūšanas.

(5)

Saskaņā ar programmas aplēsēm valsts budžeta deficīts 2009. gadā ir 11,7 % no IKP. Ievērojamais budžeta deficīta pasliktinājums (2008. gadā tas bija 7,2 % no IKP) lielā mērā atspoguļo būtisko domino efektu, kāds plašajai recesijai ir bijis uz publiskām finansēm, tostarp ievērojamo nodokļu iztrūkumu un ar bezdarbu saistīto izdevumu straujo kāpumu. Ievērojamie kopš 2008. gada vidus pieņemtie konsolidācijas pasākumu kopumi, kuru kopējo budžeta deficītu samazinošo ietekmi iestādes ir 2009. gadam aprēķinājušas 5 % apmērā no IKP, vienlaikus ir palīdzējuši ierobežot fiskālā stāvokļa pasliktināšanos. Lai gan budžeta stratēģijas vispārējā iecere ir deficītu samazinoša, Īrija arī pieņēma pieticīgu stimulēšanas pasākumu kopumu 0,7 % apmērā no IKP saimnieciskās darbības atbalstam saskaņā ar Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu (EEAP). Saskaņā ar Padomes atbalstīto atbalsta pakāpeniskas samazināšanas stratēģiju un lai līdz 2014. gadam novērstu pārmērīgo budžeta deficītu, plānots, ka visā programmas laikposmā turpināsies ievērojami fiskālie ierobežojumi.

(6)

Budžeta deficītam esot 11,6 % no IKP, plānots, ka deficīta attiecība 2010. gadā stabilizēsies salīdzinājumā ar 2009. gadu, pamatojoties uz ievērojamu ietaupījumu kopumu 2,5 % apmērā no IKP, kopumā saskaņā ar Padomes 2009. gada 2. decembra ieteikumu atbilstīgi 126. panta 7. punktam.

Ņemot vērā procentu sloga kraso palielinājumu, plānots, ka primārā bilance uzlabosies par 0,75 pp. no IKP. Gandrīz visi korekcijas pasākumi ir izdevumu daļā, un tur ir ietverti publiskā sektora algu samazinājumi, sociālās labklājības maksājumu ietaupījumi, citi kārtējie ietaupījumi un valsts ieguldījumu samazinājums, kas visi ir samērā līdzvērtīgi pasākumi visā kopumā. Ieņēmumu daļā jaunā oglekļa dioksīda nodokļa ietekmi kopumā kompensē standarta PVN likmes un alkohola akcīzes nodokļa samazinājums. Lai gan tiks veikti šie konsolidācijas pasākumi, primāro izdevumu attiecība pret IKP mazliet palielināsies, atspoguļojot lielākus izdevumus saistībā ar bezdarbu. Sagaidāms, ka ieņēmumu attiecība pret IKP palielināsies par 1 pp. apstākļos, kad palielināsies sociālo iemaksu un citu ieņēmumu attiecība pret IKP (3), kam būtu vairāk nekā jākompensē turpmāks nodokļu pret IKP attiecības kritums. Šķiet, ka plānotā fiskālā nostādne 2010. gadā būs neitrāla, jo strukturālais deficīts, t. i., cikliski koriģētais deficīts, izņemot vienreizējos un citus pagaidu pasākumus, kas aprēķināts atbilstīgi kopīgi saskaņotai metodoloģijai, saskaņā ar aplēsēm paliks kopumā nemainīgs salīdzinājumā ar 2009. gadu. Tomēr ir svarīgi atzīmēt, ka bez ietaupījumu kopuma 2,5 % apmērā no IKP 2010. gadā fiskālais stāvoklis būtu turpinājis ievērojami pasliktināties. Tas, ka fiskālais stāvoklis, pamatojoties uz nemainīgu politiku, ilgstoši pasliktinās, izskaidro neatbilstību starp augšupejošu (ietaupījumu kopums 2010. gada budžetā ir 2,5 % no IKP) un lejupejošu (nemainīgs strukturālais deficīts) pieeju korekcijas centienu aplēsēm.

(7)

Programmas vidēja termiņa budžeta stratēģijas galvenais mērķis ir veikt turpmākus konsolidācijas pasākumus, lai līdz programmas laikposma beigām (2014. gadam) samazinātu budžeta deficītu zem 3 % no IKP. Nominālais budžeta deficīts uzlabosies par 1,75 pp. no IKP 2011. gadā, 2,75 pp. 2012. gadā, 2,25 pp. 2013. gadā un 2 pp. 2014. gadā, kad primārajai bilancei atkal jāuzrāda pārpalikums. Šī stratēģija nomināli atbilst Padomes 2009. gada 2. decembra ieteikumam saskaņā ar 126. panta 7. punktu.

Lai sasniegtu mērķus, valdība paredz turpmākus kvantitatīvi novērtētus konsolidācijas centienus budžeta kārtējā daļā kopā ar kapitālizdevumu līmeņa iesaldēšanu (pēc samazināšanas 2011. gadā). Tomēr šie centieni nav pamatoti ar plaša mēroga pasākumiem. Programmas tehniskās prognozes liecina par konsolidāciju, kas būs balstīta galvenokārt uz izdevumiem, jo izdevumu attiecība laikposmā no 2010. gada līdz 2014. gadam tiks samazināta par gandrīz 7 procentu punktiem no IKP, jo īpaši valsts patēriņa un sociālo maksājumu jomā, bet ieņēmumu attiecība palielināsies par gandrīz 2 procentu punktiem. Saskaņā ar prognozēm strukturālā bilance uzlabosies par 1 pp. no IKP 2011. gadā un par 1,75 pp. ik gadu laikposmā no 2012. gada līdz 2014. gadam. Kā paziņojušas iestādes, Īrijas budžeta stāvokļa vidēja termiņa mērķis (VTM) ir strukturālais deficīts 0,5 % apmērā no IKP, ko saskaņā ar programmu nav plānots sasniegt programmas laikposmā. Ņemot vērā jaunākās prognozes un parāda līmeni, VTM atspoguļo pakta mērķus

(8)

Budžeta rezultāti var izrādīties sliktāki, nekā plānots 2010. gadā, un ievērojami sliktāki, nekā prognozēts turpmākajam laikposmam. Pirmkārt, ievērojamie konsolidācijas centieni, kas plānoti no 2011. gada un turpmākajiem gadiem, nav pamatoti ar pasākumiem, tāpēc arī plānotais ieņēmumu un izdevumu ieguldījums minēto centienu īstenošanā nav skaidrs. Šo risku vēl vairāk sarežģī tas, ka, neskatoties uz to, ka 2010. gadam tika īstenots ietaupījumu kopums, kura apjoms bija iepriekš paziņots, pat dažādiem gadiem plānotais konsolidācijas pasākumu kopuma apjoms ir atkarīgs no pārskatīšanas saistībā ar turpmākajiem budžetiem. Otrkārt, svarīgs negatīvs risks ir saistīts ar ekonomiskās attīstības perspektīvu, kura šķiet labvēlīga programmas pēdējos gados. Turklāt, arī ņemot vērā plānotās konsolidācijas apjomu, 2010. gadā un arī pēc tam pastāv izdevumu pārtēriņa risks, un šis risks ir tik liels, ka vēl izklāstāmajai stratēģijai jābalstās uz izdevumu ierobežojumiem. Vienlaikus tiek atzīmēts, ka jau kopš 2008. gada vidus ir īstenoti ievērojami konsolidācijas centieni. Īpaši papildu riski attiecas uz valdības banku garantijām finanšu sektora atbalstam, kuru pieprasīšanas gadījumā palielinātos gan budžeta deficīts, gan parāds. Tomēr dažas izmaksas, ko valdība iztērējusi finanšu sektora atbalstam, nākotnē varētu atgūt.

(9)

Valsts kopējā parāda attiecība 2009. gadā bija virs Līgumā noteiktās atsauces vērtības, un saskaņā ar prognozēm tā palielināsies līdz 2012. gadam. Jo īpaši atbilstīgi programmai parāda attiecība pret IKP strauji palielinājās 2009. gadā – līdz gandrīz 66 % no IKP (salīdzinot ar 44 % no IKP 2008. gadā). Primārais budžeta deficīts bija galvenais šā kāpuma virzītājspēks (+ 10 pp.). Tomēr ievērojamu ieguldījumu deva arī pozitīvais domino efekts (pieaugoši procentu izdevumi un negatīvs nominālā IKP pieaugums) un negatīvā parāda-deficīta korekcija (kas galvenokārt saistīta ar finanšu sektoram domāto kapitālieguldījumu finansēšanu). Programmā ir prognozēts turpmāks straujš parāda attiecības kāpums, kas augstāko punktu – gandrīz 84 % no IKP – sasniegs 2012. gadā, un pēc tam līdz programmas laikposma beigām (2014. gadam) tas pakāpeniski samazināsies zem 81 % no IKP, ko veicinās labāka primārā bilance, prognozētā atgriešanās pie spēcīgās nominālā IKP izaugsmes, kā arī skaidrās naudas līdzekļu atlikumu izmantošana, ko pašlaik tur rezervē, lai nodrošinātos pret nenoteiktību finanšu tirgos. Ņemot vērā, ka, iespējams, būs vajadzīgi ievērojami turpmāki kapitālieguldījumi bankās, kā arī ņemot vērā budžeta mērķu negatīvos riskus, iespējams, ka parāda attiecība attīstīsies mazāk labvēlīgi, nekā prognozēts programmā.

(10)

Vidēja termiņa parāda prognozes, kurās pieņemts, ka IKP pieauguma rādītāji pakāpeniski atjaunosies līdz vērtībām, kas prognozētas pirms krīzes, nodokļu likmes atgriezīsies pirmskrīzes līmenī, un kurās ietverts arī prognozētais ar sabiedrības novecošanos saistītais izdevumu pieaugums, liecina, ka programmā paredzētā nominālā budžeta stratēģija, ja politika turpmāk nemainīsies, stabilizēs parāda attiecību pret IKP līdz 2020. gadam.

(11)

Sabiedrības novecošanas ilgtermiņa ietekme uz budžetu ir acīmredzami lielāka par ES vidējo rādītāju galvenokārt tāpēc, ka nākamajās desmitgadēs tiek prognozēts salīdzinoši liels pensiju izdevumu pieaugums. Saskaņā ar programmas aplēsēm budžeta stāvoklis 2009. gadā sarežģī iedzīvotāju novecošanas izraisīto budžeta ietekmi uz ilgtspējas starpību.

Jāatzīmē, ka Valsts pensiju rezervju fondā ir uzkrāti aktīvi, lai iepriekš finansētu daļu no nākotnes pensiju izdevumiem. Samazinot lielu primāro deficītu vidējā termiņā, kā jau paredzēts programmā, un īstenojot strukturālo reformu pasākumus, tostarp palēninot ar novecošanu saistīto izdevumu ievērojamo pieaugumu, būtu vieglāk samazināt publisko finanšu ilgtspējas riskus, kas Komisijas 2009. gada Ilgtspējas ziņojumā (4) novērtēti kā lieli. Atbilstīgi programmai 2010. gadā tiks ieviesta publiskā sektora pensiju sistēmas reforma attiecībā uz jaunpienācējiem darbā. Pēc tam pensiju maksājumi tiks pamatoti uz vidējo izpeļņu visas karjeras laikā, nevis pēdējo algu, savukārt pensionēšanās vecums tiks palielināts par vienu gadu – līdz 66 gadiem. Būs svarīgi īstenot plašākas reformas, lai novērstu prognozēto ar novecošanu saistīto izdevumu palielinājumu. Iestādes 2010. gada 3. martā publicēja “valsts pensiju struktūru”, izklāstot savus plānus attiecībā uz pensiju reformu, tostarp nodomu pakāpeniski palielināt vecumu, kurā cilvēkiem ir tiesības uz valsts pensiju, no 65 gadiem pašlaik līdz 68 gadiem 2028. gadā (5).

(12)

Īrijas vidēja termiņa budžeta struktūrai ir daži trūkumi. Jo īpaši budžeta mērķi gadiem, kuri vairs nav ietverti budžetā, un it īpaši izdevumu apjomi, turpmākajos budžetos var tikt mainīti. Kā pieredze rāda, politikas veidotājiem tādējādi ir grūtāk saglabāt piesardzīgu fiskālās politikas kursu, ja ir (pastāvīgi) papildu ieņēmumi. Programmā ir atzīta stingras budžeta struktūras nozīme, un tajā ir atzīmēts, ka 2009. gada aprīlī pieņemtajā papildu budžetā nesen ir ieviesti konsolidācijas pasākumu kopumu kvantitatīvi novērtētie mērķi gadiem pēc budžeta gada. Tomēr, kā minēts iepriekš, kvantitatīvi novērtētie mērķi, kas noteikti stabilitātes programmas pēdējiem gadiem, nav balstīti uz konkrētiem pasākumiem.

Nesniedzot sīkāku informāciju, programmā norādīts, ka tiek apsvērtas turpmākas reformas, piemēram, ieviest saistošu daudzgadu finansējumu kārtējiem izdevumiem, kā arī fiskālo noteikumu, kurā noteikts nākotnē gūtās papildu peļņas izlietojums budžeta deficīta samazināšanai. Lai gan iestādes publicē ikmēneša ziņojumus par centrālās valdības ieņēmumu un izdevumu attīstību, attiecībā uz īsāka termiņa budžeta struktūru svarīgi būs regulāri, biežāk nekā reizi gadā, pārskatīt budžeta plānus, lai palīdzētu samazināt risku saistībā ar nobīdi no mērķiem.

(13)

Straujais ieņēmumu kritums, kas reģistrēts mājokļu tirgus korekcijas apstākļos, un plašāka recesija ir atklājuši dažus trūkumus Īrijas nodokļu sistēmā, piemēram, nelielu nodokļu bāzi un lielu atkarību no nodokļiem, ar kuriem apliek darījumus ar aktīviem. Vajadzība paplašināt nodokļu bāzi visaptverošas vidēja termiņa stratēģijas ietvaros bija galvenais vēstījums ziņojumā, ko 2009. gada septembrī publicēja valdības izveidotā nodokļu komisija. Šis ziņojums kopā ar ieteikumiem valsts izdevumu programmu uzlabošanai no ziņojuma, ko 2009. gada jūlijā publicējusi “īpaša valsts pakalpojumu izdevumu un skaitļu pārbaudes grupa”, atbilstīgi programmai dos informāciju valdības turpmākai budžeta stratēģijai. 2010. gada budžetā jau ir ņemts vērā ierobežots ieteikumu skaits, tostarp oglekļa dioksīda nodokļa ieviešana. Iepriekš minētās reformas attiecībā uz publiskā sektora pensiju sistēmu, kā arī nākamās pensiju reformas, kuras tiek apsvērtas, atbilstīgi programmai turpinās uzlabot Īrijas publisko finanšu kvalitāti.

(14)

Kopumā programmā izklāstītā budžeta stratēģija 2010. gadā atbilst Padomes ieteikumam saskaņā ar 126. panta 7. punktu. Tomēr no 2011. gada un turpmākajos gados, ņemot vērā budžeta deficīta mērķu riskus, budžeta stratēģija var nebūt saskaņā ar Padomes ieteikumu. Budžeta deficīta mērķi 2011.–2014. gadam jo īpaši jāpamato ar konkrētiem pasākumiem, un jāstiprina plāni visam laikposmam, lai novērstu riskus, kuri rodas no mazāk labvēlīga IKP pieauguma un novirzēm izdevumu daļā.

Programmā paredzētais izteikti cikliskais ieguldījums konsolidācijā programmas pēdējos gados, kas atbilst labvēlīgajam makroekonomiskajam scenārijam, nozīmē, ka vidējais ikgadējais strukturālais pasākums, kas saskaņā ar programmu vajadzīgs pārmērīgā budžeta deficīta novēršanai līdz 2014. gadam, ir par 2 pp. no IKP mazāks, nekā ieteikusi Padome. Tas pastiprina secinājumu, ka iestādēm jābūt gatavām veikt papildu pasākumus papildus plānotajiem konsolidācijas pasākumu kopumiem, ja izaugsme izrādītos lēnāka, nekā prognozēts programmā. Ja vien šie riski netiks pienācīgi novērsti un konsolidācijas plāni netiks pilnībā īstenoti, ar budžeta stratēģiju var nepietikt, lai līdz programmas laikposma beigām valsts parāda attiecības tendence atkal sāktu samazināties. Piemēroti būtu, pamatojoties uz jau veikto ievērojamo darbu, arī stingri īstenot programmas konsolidācijas stratēģiju, ņemot vērā lielos riskus publisko finanšu ilgtermiņa ilgtspējai, ko rada gaidāmās pārmaiņas ar sabiedrības novecošanu saistītajos izdevumos vidējā termiņā, kā arī prognozētais straujais parāda pieaugums, un iespējamā vajadzība turpināt atbalstīt finanšu sektoru.

(15)

Attiecībā uz datu prasībām, kas precizētas stabilitātes un konverģences programmu rīcības kodeksā, programmā nav sniegti vairāki obligātie un fakultatīvie dati (6). Lai izbeigtu pārmērīgā budžeta deficīta stāvokli, Padome 2009. gada 2. decembra ieteikumos atbilstīgi 126. panta 7. punktam arī aicināja Īriju par Padomes ieteikumu īstenošanā sasniegto ziņot atsevišķā nodaļā stabilitātes programmas atjauninājumos. Īrija šo ieteikumu ir ievērojusi daļēji. It īpaši pēdējo gadu konsolidācijas centieni nav pamatoti ar plaša mēroga pasākumiem.

i)

nelokāmi pildīt 2010. gada budžetu un atbalstīt nākamajiem gadiem paredzētos konsolidācijas pasākumu kopumus ar konkrētiem pasākumiem atbilstīgi plašai konsolidācijas stratēģijai, lai atbilstīgi ieteikumam, kas sniegts saskaņā ar LESD 126. panta 7. punktu, panāktu nodokļu ieņēmumus gadā vidēji vismaz 2 % apjomā no IKP, un vienlaikus būt gatavai veikt turpmākus konsolidācijas pasākumus, ja gadījumā īstenojas riski saistībā ar to, ka programmā paredzētais makroekonomiskais scenārijs izrādās labvēlīgāks par scenāriju, kurš ir atbilstīgi 126. panta 7. punktam sniegtā ieteikuma pamatā; kā prasīts pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras ieteikumos, izmantot visas iespējas papildu fiskāliem pasākumiem, tostarp iespējas, ko dod ekonomikas apstākļu uzlabojums, lai paātrinātu kopējā parāda attiecības samazināšanu līdz atsauces vērtībai 60 % no IKP;

ii)

ņemot vērā prognozēto ar novecošanu saistīto izdevumu ievērojamo kāpumu, kā arī turpmāku parāda palielinājumu, kas gaidāms visā programmas laikposmā, uzlabot publisko finanšu ilgtermiņa ilgtspēju, īstenojot turpmākus pensiju reformas pasākumus;

iii)

ierobežot korekcijas riskus, stiprināt vidēja termiņa budžeta struktūras izpildes efektivitāti, kā arī stingri uzraudzīt, lai visu gadu tiktu ievēroti budžeta mērķi.