1.6.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 142/1

(1)

Padome 2010. gada 26. aprīlī izskatīja atjaunināto Ungārijas konverģences programmu laikposmam no 2009. līdz 2012. gadam.

(2)

Kad 2008. gada rudenī sākās finanšu krīze, Ungārijas ekonomiskais stāvoklis bija nestabils. Fiskālās politikas maiņa 2006. gada vidū, kuras mērķis bija pastāvošās ekonomiskās nelīdzsvarotības korekcija un valsts parādu uzkrājuma iegrožošana, veiksmīgi samazināja budžeta deficītu līdz 3,8 % no IKP 2008. gadā (salīdzinājumā ar 9,3 % no IKP 2006. gadā), bet korekcija vēl nebija pabeigta, kad sākās pasaules finanšu krīze. Turklāt parāda daļa, kas bija izteikta ārvalstu valūtā, bija relatīvi augsta.

Bija arvien grūtāk izpildīt kopējās finansēšanas vajadzības, un tas atbilda investoru bažām par budžeta stāvokļa stabilitāti, valsts lielo ārējo parādu un potenciālās izaugsmes kritumu. Kopumā ņemot, šo faktoru rezultātā bija vajadzīga stingrāka ekonomikas politikas reakcija, pasākumi banku nozares atbalstam un nozīmīga EUR 20 miljardus liela ārējā palīdzība no starptautiskām institūcijām, tostarp EUR 6,5 miljardu apmērā no ES (no kuriem EUR 5,5 miljardi ir izmaksāti). Kopš 2009. gada marta otrās puses, pateicoties spēcīgiem stabilizācijas un korekcijas pasākumiem, ir atgūta pieeja finanšu tirgiem. Turklāt vietējā pieprasījuma ievērojamā sarukuma dēļ 2009. gadā tika konstatēts ievērojams uzlabojums norēķinu kontā, pateicoties galvenokārt tirdzniecības bilancei. Valūtas maiņas kurss saglabāja vispārēju stabilitāti kopš 2009. gada jūlija, un centrālā banka varēja samazināt bāzes likmi par kumulatīviem 375 bāzes punktiem laikposmā no 2009. gada vidus līdz 2010. gada sākumam. Ņemot vērā ierobežotās budžeta manevrēšanas iespējas un investoru bažas, valdība turpināja īstenot fiskālās konsolidācijas politiku un pieņēma tikai budžetam neitrālus pasākumus, lai atbalstītu ekonomikas atlabšanu. Ungārijas galvenais uzdevums joprojām ir turpināt fiskālo konsolidāciju, lai parādu ievirzītu lejupejošā gultnē un turpmāk uzlabotu publisko finanšu ilgtermiņa stabilitāti.

(3)

Lai gan faktiskā IKP samazinājuma lielākā daļa krīzes kontekstā ir cikliska, arī potenciālā ražošanas apjoma līmenis ir negatīvi ietekmēts. Turklāt krīze var ietekmēt arī potenciālo izaugsmi vidējā termiņā ar zemākām investīcijām, kredītu apgrūtinātu pieejamību un pieaugošu strukturālu bezdarbu. Papildus tam ekonomiskās krīzes ietekme pastiprina demogrāfiskās novecošanās negatīvo ietekmi uz potenciālo ražošanas apjomu un publisko finanšu stabilitāti. Šajā situācijā būs svarīgi paātrināt strukturālo reformu tempu, lai atbalstītu potenciālo izaugsmi. Ungārijai jo īpaši ir svarīgi uzsākt reformas, kuru mērķis ir palielināt darbaspēka līdzdalību, un pārveidot savu spēju piesaistīt ārvalstu tiešās investīcijas.

(4)

Makroekonomiskais scenārijs, kas ir programmas pamatā, paredz, ka pēc IKP samazināšanās par 6,7 % 2009. gadā reālais IKP pazemināsies vēl par 0,3 % 2010. gadā, lai atsāktu izaugsmi par 3,75 % 2011. un 2012. gadā. Šie pieņēmumi ir mazliet optimistiskāki nekā Komisijas dienestu 2009. gada rudens prognozē, kurā paredzēts gada IKP izaugsmes samazinājums par 0,5 % 2010. gadā un pieaugums par 3,1 % 2011. gadā. Tomēr, ņemot vērā neseno informāciju, tostarp par labāku, nekā cerēts, iepriekšējo IKP rādītāju 2009. gadā – 6,3 % no IKP, prognoze 2010. gadam šķiet ticama, scenārijam saglabājoties samērā optimistiskam turpmākajos gados. Saskaņā ar programmu paredzēts, ka izaugsme galvenokārt balstīsies uz tīrā eksporta apjoma atjaunošanos, privātajam patēriņam joprojām samazinoties 2010. gadā par aptuveni 2,5 %, bet saskaņā ar visjaunāko informāciju šis rādītājs varētu būt vēl mazliet sliktāks. Vietējā pieprasījuma prognozes šķiet visumā ticamas, bet importa un investīciju prognoze šķiet optimistiska. Tādējādi makroekonomikas scenārijs šķiet ticams 2010. gadā un mazliet optimistisks 2011. un 2012. gadā. Pamata scenārija nominālo gaitu nosaka attiecīgais cikliskais stāvoklis darbaspēka un produktu tirgos. Konkrēti, ja nozīmīgā negatīvā ražošanas apjoma starpība pastiprina spiedienu uz cenām, liekot tās pazemināt, augstais bezdarba līmenis nozīmē algu samazināšanos. Kopumā ņemot, inflācijas rādītāji liekas ticami 2010. gadā un mazliet par zemu turpmāk. Programmas makroekonomiskais scenārijs atbilst pieņēmumiem par valūtas un maiņas kursu.

(5)

Programmas vērtējumā vispārējais valsts budžeta deficīts 2009. gadā ir 3,9 % no IKP salīdzinājumā ar 3,8 % 2008. gadā. Kopbudžeta deficīts ir visumā stabilizējies, neraugoties uz spēcīgu ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos saistībā ar pasaules ekonomisko lejupslīdi un tās plašo negatīvo ietekmi uz budžetu. To panāca, īstenojot daļēji strukturāla rakstura izdevumu samazinājumus, jo īpaši valsts sektora darbinieku atalgojumos, pensijās un sociālos pabalstos. Tā rezultātā strukturālā bilance būtiski uzlabojās par gandrīz 3 % no IKP. Papildus tam tika īstenota budžeta deficītam kopumā neitrāla vispārēja nodokļu pārgrupēšana, lai veicinātu ekonomikas konkurētspēju, pazeminot nodokļu slogu darbaspēkam un palielinot patēriņa nodokļus.

Ņemot vērā valsts parāda augsto līmeni un spriedzi finanšu tirgos, iestādes ir varējušas atbalstīt ekonomikas atlabšanu, vienīgi veicot pasākumus, kuriem nav ietekmes uz budžetu. Saskaņā ar atbalsta pakāpeniskas samazināšanas stratēģiju, par ko iestājas Padome, un ņemot vērā pārmērīgā budžeta deficīta korekciju līdz 2011. gadam, kā arī augsto valsts parāda līmeni attiecībā pret IKP, tiek plānots, ka 2009. gada ierobežojošā fiskālā politika turpināsies laikposmā no 2010. līdz 2011. gadam.

(6)

Programmā noteiktais budžeta deficīta mērķis 2010. gadam ir 3,8 % no IKP atbilstīgi Padomes 2009. gada 7. jūlija ieteikumam saskaņā ar EK līguma 104. panta 7. punktu un atbilstīgi 2009. gada 30. novembrī pieņemtajam 2010. gada budžetam. Programmā paredzēta ienākumu stabilizēšanās nominālā izteiksmē 2010. gadā, kas nozīmē gan turpmāku pazemināšanos reālā izteiksmē, gan ienākumu attiecības pazemināšanos (no 45,9 % 2009. gadā līdz 45 % 2010. gadā). Papildus pastāvīgi pieaugošajai negatīvajai ražošanas apjoma starpībai ienākumu attiecības pazemināšanās galvenokārt skaidrojama ar izaugsmes struktūras radītajām sekām, kas saistītas ar tīrā eksporta īpatsvara pieaugumu ekonomikā un attiecīgi ar to saistīto vietējā pieprasījuma daļas pazemināšanos. Lai kompensētu ienākumu attiecības samazinājumu un vienlaikus uzlabotu budžeta bilanci, programmas mērķis ir samazināt izdevumu procentu (no 49,8 % 2009. gadā līdz 48,8 % 2010. gadā). Tas ir saistīts galvenokārt ar strukturālām reformām un konkrētiem taupības pasākumiem (tostarp pensiju sistēmu, sociāliem pabalstiem, algu sistēmu valsts sektorā un pārvedumiem vietējām pašvaldībām, kā arī tālsatiksmes sabiedriskajam transportam) līdz 2 % apmērā no IKP, kas pieņemti 2009. gadā un ietekmēs 2010. gada budžetu. Lai gan šiem pasākumiem kopā būtu jāpārsniedz 2 procentu punkti no IKP 2010. gadā, tiek prognozēts, ka strukturālais deficīts, ko Komisijas dienesti pārrēķinājuši atbilstīgi kopēji pieņemtajai metodoloģijai, pamatojoties uz programmas datiem, uzlabosies mazāk nekā par 0,25 procenta punktu no IKP. Taupības pasākumu īstenošanas ievērojama daļa bija nepieciešama, lai tikai līdzsvarotu dažu izdevumu tendenci pieaugt. Turklāt paredzams, ka ieņēmumu procents samazināsies vairāk, nekā būtu samazinājies parastas budžeta elastības gadījumā, ņemot vērā gan nodokļu pārgrupēšanas pasākumu nedaudz palielinošo ietekmi uz deficītu 2010. gadā, gan arī tabakas marku krājumu iepirkumus pirms akcīzes nodokļa paaugstinājuma 2010. gadā.

(7)

Programmas vidējā termiņa stratēģijas galvenais mērķis ir samazināt vispārējo valsts budžeta deficītu no 3,8 % no IKP 2010. gadā līdz līmenim, kas nepārsniedz 3 %, 2011. gadā (2,8 %), pēc tam līdz 2,5 % 2012. gadā. Budžeta deficīta mērķi 2011. un 2012. gadam ir pārrēķināts strukturālais deficīts attiecīgi 1,5 % un 2,5 % apmērā no IKP. Tas nozīmē, ka pēc strukturāla uzlabojuma par aptuveni 3 procenta punktiem no IKP 2009. gadā tiek prognozēts turpmāks uzlabojums par 0,1 % no IKP laikposmā no 2010. gada līdz 2011. gadam (salīdzinājumā ar gandrīz 1 % no IKP pasliktināšanos Komisijas dienestu 2009. gada rudens prognozē). Strukturālā bilance 2012. gadā pasliktināsies pat par 1 % no IKP. Attiecībā uz 2011. gadu, neraugoties uz ekonomikas atveseļošanos, paredz, ka ieņēmumu attiecība turpinās pazemināties, ņemot vērā: i) tīrā eksporta īpatsvara palielināšanos, līdz ar ko izaugsme nedos lielākus nodokļu ieņēmumus; ii) ekonomikas lejupslīdes novēloto ietekmi; iii) 2009. gadā pieņemto kopējā nodokļu sloga samazināšanu saistībā ar iedzīvotāju ienākumu nodokli, sākot ar 2011. gadu. ES finansējuma paātrināta apguve tikai daļēji var kompensēt šos faktorus, kopējai ieņēmumu attiecības lejupslīdei saglabājoties 0,8 % no IKP līmenī. Konverģences programma kopumā ietver vairākus iespējamus pasākumus izdevumu daļā, kas ne tikai kompensētu ieņēmumu procentuālās attiecības samazinājumu, bet arī samazinātu budžeta deficītu līdz 2,8 % no IKP. Tie galvenokārt attiecas uz turpmāku reālā atalgojuma samazināšanu valsts sektorā, sociālo pabalstu papildu lejupslīdi reālā izteiksmē un stingru vadības disciplīnu budžeta nodaļās. Tomēr par lielu daļu šo pasākumu sīks izklāsts nav dots. Vidējā termiņa mērķis (VTM) ir strukturāla bilance – 1,5 % no IKP, kas, ņemot vērā visjaunākās prognozes un parāda līmeņus, atspoguļo pakta mērķus. Programmas mērķis ir sasniegt VTM 2011. gadā, ko saskaņā ar prognozēm sasniegs jau 2010. gadā un saglabās 2011. gadā, kā rāda Komisijas dienestu strukturālās bilances pārrēķins saskaņā ar vispārpieņemto metodiku un ņemot vērā prognozēto ievērojamo ražošanas apjoma starpību 2010. un 2011. gadā. Tomēr, lai saglabātu VTM 2011. gadā un novērstu strukturālās situācijas pasliktināšanos 2012. gadā, būtu vajadzīgi turpmāki konsolidācijas centieni. Turklāt būtu precīzāk jānosaka arī pasākumi 2012. gada mērķa nodrošināšanai.

(8)

Budžeta rezultāti varētu būt sliktāki, nekā prognozēts programmā. Ieņēmumi 2010. gadā varētu izrādīties zemāki par cerēto 0,25 % no IKP, jo īpaši tādēļ, ka, ņemot vērā agrāko beigu datumu, programmā netika ņemts vērā Konstitucionālās tiesas lēmums par parlamenta pieņemtā vispārējā īpašuma vērtības nodokļa atcelšanu. Izdevumu daļā ir sagaidāmi vairāki pārtēriņi izmaksu dēļ, kas saistītas ar aviosabiedrības MALEV renacionalizāciju un to, ka plānotais subsīdijas samazinājums tālsatiksmes sabiedriskā transporta sistēmai netiek pilnībā nodrošināts ar strukturāliem pasākumiem. Programmā paredzēti arī papildu ietaupījumi budžeta nodaļās saistībā ar nesen izveidoto valsts vērtspapīru sistēmu, bet tas nav nodrošināts, jo nepamatojas uz konkrētiem pasākumiem. Visbeidzot, vienreizējam 0,25 % no IKP ieņēmumam 2010. gadā, ko dod atbilstošo darba ņēmēju un pensionāru novirzīšana no privātās pensiju sistēmas uz valsts pensiju sistēmu, vēl ir jāsaņem apstiprinājums saskaņā ar paziņošanas procedūru. No otras puses, budžetā ir rezerves aptuveni 0,5 % apmērā no IKP, kuras varētu iesaldēt, un neparedzēto izdevumu samazinājums par 0,2 % apmērā no IKP, ko varētu izmantot nelabvēlīgas notikumu attīstības kompensēšanai. Attiecībā uz 2011. un 2012. gadu var sagaidīt kritumus salīdzinājumā ar programmas prognozēm gan ieņēmumu, gan izdevumu daļā papildus pamata ietekmēm, ko cita starpā radīs arī īpašuma nodokļa atcelšana. Programmas prognozes par ekonomikas atlabšanas ātrumu un privātā patēriņa izdevumu īpatsvaru 2011. gadā un turpmāk programmas periodā ir nedaudz optimistiskāks nekā Komisijas dienestu prognozē, kura norāda, ka nodokļu ieņēmumi programmā varētu būt pārāk augsti. Attiecībā uz izdevumiem liela daļa programmā paredzēto taupības pasākumu, lai līdzsvarotu ieņēmumu attiecības ilgstošo kritumu, vēl nav nostiprināti ar konkrētiem lēmumiem. Turklāt programmā netiek ņemti vērā centrālās bankas zaudējumi, kuri, kā sagaidāms, palielinās budžeta deficītu par 0,1–0,2 % no IKP 2011. gadā un par 0,3–0,4 % 2012. gadā, pamatojoties uz pašreizējiem vērtējumiem.

Visbeidzot, izdevumi varētu paaugstināties saistībā ar valsts īpašumā esošo uzņēmumu zaudējumiem. Vienlaikus budžeta rezerves kompensēšanai budžeta mērķa nesasniegšanas gadījumā ir tikai ap 0,2 % no IKP 2011. gadā un 0,4 % 2012. gadā salīdzinājumā ar 0,8 % 2010. gadā. Lai gan iepriekšējos gados budžeta deficīta mērķis ir izpildīts, riski, kas saistās ar Ungārijas budžeta izpildes rezultātiem sakarā ar būtiskiem samazinājumiem iepriekšējos gados, labākajā gadījumā ir neitrāli. Tāpēc ir ievērojams risks, ka deficīta rezultāti var būt sliktāki, nekā plānots programmā.

(9)

Valsts kopējais parāds 2009. gadā tiek lēsts 78 % no IKP, kas ir lielāks nekā aptuveni 73 % gadu iepriekš. Palielinājums tiek skaidrots ar vispārējo valsts budžeta deficītu un negatīvo IKP nominālo pieaugumu. Saskaņā ar programmu tiek prognozēts, ka parāda līmenis saglabāsies virs Līgumā pieļautās vērtības visā programmas laikposmā. Tiek prognozēts tālāks palielinājums līdz 79 % no IKP 2010. gadā, pirms tas sāks samazināties līdz attiecīgi 77 % 2011. gadā un 73,5 % 2012. gadā. Plānotais makroekonomisko nosacījumu uzlabojums un starptautiskās ekonomiskās palīdzības atmaksāšanas sākums 2011. gadā ir galvenie faktori, kas nosaka šādus pozitīvus procesus. Ņemot vērā šo budžeta mērķu apdraudējumu, ko pastiprina neskaidrība par iespējamām krājumu plūsmas korekcijām nākotnē, parāda attiecības attīstības tendences varētu būt mazāk labvēlīgas, nekā prognozēts programmā, jo īpaši no 2011. gada. No 2010. gada un turpmāk parāda attiecība pietiekami samazinās, tuvinoties atsauces vērtībai.

(10)

Vidējā termiņa parāda prognozes līdz 2020. gadam, pieņemot, ka IKP izaugsmes rādītāju atlabšana līdz vērtībām, kādas prognozēja pirms krīzes, un nodokļu līmeņa atgriešanās pirmskrīzes līmenī notiks tikai pakāpeniski, rāda, ka budžeta attīstība, kāda tā paredzēta programmā, būs pietiekama, lai stabilizētu parāda procentuālo attiecību līdz 2020. gadam.

(11)

Tiek lēsts, ka 2009. gadā īstenotās pensiju reformas samazinās nākamos ar vecumu saistītos izdevumus, kurus pēc šīs reformas prognozē nepārprotami zemāk par vidējo ES līmeni. Programmas vērtējumā budžeta stāvoklis 2009. gadā uzlabojās, salīdzinot ar iepriekšējās programmas sākuma stāvokli. Tādējādi sabiedrības novecošanas budžeta ietekme uz ilgtspējas starpību ir ievērojami mīkstināta. Nodrošinot augstus primāros pārpalikumus vidējā termiņā un strikti īstenojot pensiju reformu, kā iepriekš paredzēts programmā, tiks mazināti publisko finanšu ilgtermiņa stabilitātes apdraudējumi, kas Komisijas 2009. gada Ziņojumā par ilgtspējību (2) tika novērtēti kā vidēji. Pēc tam, kad Ekonomikas politikas komiteja 2010. gada februārī bija apstiprinājusi prognozes, kuru pamatā bija 2009. gadā veiktās pensiju sistēmas reformas, atjauninātie ilgtspējības aprēķini rāda, ka ilgtspējības apdraudējums ir zems.

(12)

Attiecībā uz publisko finanšu institucionālajām iezīmēm viens no vissvarīgākajiem pēdējā laika notikumiem ir jaunas fiskālas sistēmas ieviešana, kas pamatojas uz fiskālās atbildības likumu un grozījumiem konstitutīvajā likumā, ko pieņēma 2008. gada novembrī. Kopumā gaidāms, ka jaunā fiskālā sistēma palīdzēs uzlabot publisko finanšu pārredzamību un stabilitāti. Fiskālās atbildības likums nosaka, ka parasti nākamo sākotnējo bilanču noteikšanai vidējā termiņā būtu jāatbilst faktiskā parāda noteikumam. Pamatojoties uz fiskālās atbildības likumu, ir tikusi izveidota un sākusi darbību neatkarīga fiskālā padome. Budžets 2010. gadam kopumā jau ir sagatavots atbilstīgi jaunajai fiskālajai sistēmai, un 2011. gada budžetam būs pilnīgi jāatbilst visiem fiskālās sistēmas elementiem. Attiecībā uz budžeta nostādnēm cits svarīgs notikums ir parlamenta 2009. gada decembrī pieņemtais likums par iestāžu tiesisko statusu un finanšu pārvaldību. Jaunais tiesību akts papildina pastāvošos noteikumus ar vairākiem jauniem elementiem, tostarp sīki izstrādātiem darbības un finanšu vadības noteikumiem dažādām budžeta institūcijām, un nodrošina vienotu shēmu gan attiecībā uz Ungārijas, gan ES finanšu līdzekļu izmantošanu. Tomēr ir vēl pāragri vērtēt jaunās sistēmas efektivitāti attiecībā uz uzlabotas budžeta izpildes un stabilas fiskālās politikas nodrošināšanu.

(13)

Ungārijai ir raksturīgs augsts vispārējo nodokļu slogs apvienojumā ar augstu valsts pārvaldes tēriņu līmeni. Valdība ir veikusi vairākus pasākumus, lai plaši reformētu nodokļu sistēmu budžetam neitrālā veidā, cenšoties veicināt ekonomikas konkurētspēju, novirzot nodokļu sloga smagumu no darbaspēka uz patēriņa nodokļiem. Tomēr nesen pieņemtie Konstitucionālās tiesas lēmumi un 2011. gadā plānotais ienākuma nodokļa samazinājums saistās ar ieņēmumu zaudējumiem, kuru segšanai vēl nav pasākumu, kaut gan nevar arī atstāt bez ievērības atkārtotu iesniegumu par īpašuma nodokļa grozīšanu. Izdevumu daļā pamatizdevumu pieaugums ir apsteidzis nominālo IKP pieaugumu laikposmā no 2000. līdz 2009. gadam. Galvenā problēma valsts izdevumu samazināšanai ir gaidāmais valsts izdevumu pieaugums saistībā ar sabiedrības novecošanu. Iepriekš veiktajām pensiju sistēmas reformām, jo īpaši 2009. gada maija reformai, būtu jāpalēnina pensiju izmaksu palielināšanās, kā arī jāveicina darbaspēka piedāvājums, tādējādi atbalstot potenciālo izaugsmi. Turpmāk likumā noteiktā pensionēšanās vecuma paaugstināšana atbilstoši vidējam dzīves ilgumam palīdzētu uzlabot publisko finanšu kvalitāti. Valdības lieluma samazināšana un valsts pārvaldes efektivitātes palielināšana, piemēram, izglītības un veselības aprūpes jomā, arī varētu dot lielus ieguvumus labklājībai un galu galā radīt iespēju turpmākiem darbaspēka nodokļa samazinājumiem.

(14)

Kopā ņemot, programmā noteiktā 2010. gada budžeta stratēģija šķiet vispārēji atbilstoša Padomes ieteikumiem saskaņā ar EK līguma 104. panta 7. punktu, jo ievērojamie riski attiecībā uz rezultātiem ir vismaz daļēji samēroti ar iespēju iesaldēt budžeta rezerves un pieņemt samazinājumus neparedzētiem izdevumiem. Pēc 2011. gada, ņemot vērā riskus, budžeta stratēģija var neatbilst Padomes ieteikumiem, un kumulatīviem 0,5 % no IKP nepieciešamie strukturālie centieni 2010.–2011. gadam vēl nav nodrošināti. Pasākumi izdevumu taupīšanai, kas nodrošina 2011. gada mērķi, ir tikai daļēji konkretizēti un nav vēl pieņemti, un 2012. gadam tie vispār nav konkretizēti.

Turklāt nodokļu ieņēmumu prognoze abiem gadiem var izrādīties pārāk optimistiska. Tajā pašā laikā budžeta rezerves ir samērā ierobežotas salīdzinājumā ar 2010. gadu, kas liecina, ka deficīta rezultāts var izrādīties būtiski sliktāks un pārmērīgais deficīts var netikt laikus koriģēts, ja vien netiek veikti turpmāki konsolidācijas pasākumi. Ņemot vērā šos riskus, kas saistīti ar budžeta mērķiem, stratēģija var arī nebūt pietiekama, lai nodrošinātu valsts kopējā parāda procentuālās attiecības atgriešanos stingri lejupejošā trajektorijā. Lai novērstu šos riskus un koriģētu ekspansīvās politikas nostāju 2012. gadā, kura neatbilst Paktam, stratēģiju ir nepieciešams papildināt ar pilnībā konkretizētiem pasākumiem, sākot ar 2011. gadu, un ir jāpastiprina konsolidācijas centieni, jo īpaši turpmākajos gados.

(15)

Attiecībā uz prasībām par sniedzamajiem datiem, kas norādītas rīcības kodeksā par stabilitātes un konverģences programmām, programmā vērojami daži trūkumi attiecībā uz obligātajiem un fakultatīvajiem datiem (3). Padome savos 2009. gada 7. jūlija ieteikumos, lai izbeigtu pārmērīgā budžeta deficīta stāvokli, saskaņā ar 104. panta 7. punktu aicināja arī Ungāriju par panāktajām izmaiņām, īstenojot Padomes ieteikumus, ziņot atsevišķā nodaļā atjauninātajās konverģences programmās. Ungārija izpildīja šo ieteikumu.

i)

nodrošināt, lai 2010. gada deficīta mērķis 3,8 % no IKP tiktu sasniegts, stingri kontrolējot izdevumus, kā arī, iespējams, iesaldējot budžeta rezerves un īstenojot neparedzēto izdevumu samazināšanu, ja nepieciešams;

ii)

noteikt pasākumus budžeta mērķu atbalstam pēc 2011. gada un turpmāk un būt gataviem pastiprināt fiskālos centienus, ja īstenotos riski saistībā ar to, ka programmas scenārijs ir optimistiskāks nekā scenārijs, kurš ir pamatā EK līguma 104. panta 7. punkta ieteikumiem, lai nodrošinātu deficīta samazināšanu zemāk par 3 % no IKP 2011. gadā, un ievērojami stiprināt stratēģiju 2012. gadam, lai nodrošinātu korekciju VTM sasniegšanai atbilstoši Stabilitātes un izaugsmes pakta prasībām;

iii)

uzlabot publisko finanšu kvalitāti, sagatavojot un pieņemot 2011. gada budžetu pilnīgi atbilstoši fiskālajai sistēmai un atbalstot izdevumu mērenību ar turpmāku valsts pārvaldes reformu, un ar strukturālām reformām risinot stāvokli, ko rada zaudējumus nesoši uzņēmumi.