25.3.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 76/54

A.

tā kā skaidra ES kopējo interešu noteikšana ir būtiski svarīga, lai sasniegtu ES ārējās darbības mērķus un jo īpaši tās kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) mērķus;

B.

tā kā ikreiz, kad ES ir paudusi vienotu nostāju, tai ir bijusi ievērojama autoritāte, tā ir panākusi taustāmus rezultātus un tā ir būtiski ietekmējusi notikumu attīstību atbilstīgi tās ekonomiskajam potenciālam;

C.

tā kā kopējā ārpolitikā un drošības politikā, kuras pamatā šobrīd ir konsolidēti operatīvi instrumenti, sākas jauns attīstības posms, kuru raksturo lielāks uzsvars uz stratēģisku domāšanu un skaidri noteiktas darbības prioritātes;

D.

tā kā, lai uzlabotu ES darbību efektivitāti un konsekvenci pasaules līmenī, tai pirmām kārtām ir nepieciešami Lisabonas līgumā paredzētie ārpolitikas instrumenti; tā kā, lai stiprinātu ES ārējo darbību institucionālo saskaņotību, tomēr jāizmanto visas spēkā esošo līgumu piedāvātās praktiskās iespējas un ir vajadzīga stipra politiskā griba;

E.

tā kā Padome un Komisija jau ir izstrādājušas iniciatīvas par lielākas sinerģijas un saskaņotības veicināšanu savā starpā; tā kā šā iemesla dēļ Parlamentam ir jāveic līdzīgi pasākumi, lai izvairītos no iekšējas sadrumstalotības ārējo attiecību jomā;

1.

atkārtoti norāda, ka KĀDP pamatā jābūt vērtībām, kuras ievēro Eiropas Savienība un tās dalībvalstis, proti, demokrātijai, tiesiskumam un cilvēka cieņas, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanai, kā arī miera un efektīvas daudzpusības veicināšanai;

2.

uzsver, ka ES vajadzētu izmantot KĀDP, lai aizstāvētu tās pilsoņu vispārējās intereses, tostarp viņu tiesības dzīvot mierā un drošībā tīrā vidē, kā arī tiesības uz diversificētu piekļuvi tādiem būtiski svarīgiem resursiem kā enerģija;

3.

ir stingri pārliecināts, ka Eiropas Savienībai var būt ietekme tikai tādā gadījumā, ja tā pauž vienotu nostāju, tai ir piemēroti instrumenti, tā vēl vairāk stiprina sadarbību ANO un tai piemīt spēcīga demokrātiskā leģitimitāte, ko nodrošina pamatota uzraudzība, kuru veic gan Eiropas, gan dalībvalstu parlamenti to attiecīgajos līmeņos un atbilstoši to pilnvarām; šajā sakarā uzskata, ka Eiropas Parlamentam vajadzētu regulāri aicināt dalībvalstu parlamentu ārlietu un aizsardzības komiteju locekļus ar to tikties, lai, pamatojoties uz piemērotiem analītiskiem instrumentiem un metodoloģijām, kopīgi izpētītu galvenos notikumus saistībā ar KĀDP; uzskata, ka nepieciešami jauni centieni, lai vairotu Eiropas pilsoņu informētību par KĀDP;

4.

uzskata arī, ka Parlamentam ir jāpārskata savas struktūrvienības un organizācija, lai apkopotu un labāk izmantotu visu pieredzi ar KĀDP saistītajos jautājumos, tādējādi dodot efektīvāku un saskaņotāku ieguldījumu stratēģiski pilnīgākas un demokrātiskākas KĀDP attīstībā;

5.

pauž nožēlu par to, ka KĀDP budžetā būtiski trūkst līdzekļu, un atgādina — lai KĀDP būtu uzticama un piepildītu ES pilsoņu cerības, šai politikas jomai jāpiešķir līdzekļi, kas būtu samērīgi ar tās mērķiem un īpašajiem uzdevumiem;

6.

atzinīgi vērtē regulārās KĀDP apspriežu sanāksmes, kurās piedalās Eiropas Parlaments un Padomes prezidentvalsts, kā to paredz minētais Iestāžu nolīgums; tomēr uzsver, ka šīs sanāksmes jāuztver kā iespēja apmainīties viedokļiem par vajadzībām nākotnē, paredzētajiem pasākumiem KĀDP jomā un vidēja termiņa un ilgtermiņa ES stratēģijām trešās valstīs;

7.

vēlētos saņemt no Padomes vairāk informācijas par darbībām, ko finansē no Padomes budžeta vai ar Athena mehānisma palīdzību, un jo īpaši par to, kā šīs apropriācijas papildina ES budžetā iekļautos līdzekļus, kas paredzēti KĀDP darbībām;

8.

prasa, lai KĀDP budžets būtu pilnībā pārredzams budžeta lēmējiestādei, kas apstiprina budžeta izpildi; atkārtoti pauž bažas par praksi pārnest neizmantotās KĀDP nodaļas apropriācijas un aicina Komisiju laicīgi informēt Parlamentu par iekšējiem pārvietojumiem, īpaši tādēļ, ka tagad lielākā daļa KĀDP misiju, starp kurām var izcelt ES Uzraudzības misiju (EUMM) Gruzijā vai ES Tiesiskuma misiju (EULEX) Kosovā, ir politiski jutīgas un risina plaši atspoguļotas krīzes;

9.

ar gandarījumu atzīmē, ka pirmo reizi Padome regulāri atsaucas uz Eiropas Parlamenta pieņemtajām rezolūcijām; tomēr pauž nožēlu par to, ka Padome neiesaistās pastāvīgā dialogā par Parlamenta nostāju, kā arī neatsaucas uz šīm rezolūcijām darba dokumentos, piemēram, vienotajās rīcībās vai kopējās nostājās;

10.

uzskata, ka tā vietā, lai sīki uzskaitītu paveiktās darbības, Padomes gada ziņojumā vajadzētu paredzēt iespēju uzsākt dialogu ar Eiropas Parlamentu, lai tādējādi izstrādātu stratēģiskāku pieeju KĀDP, pamatojoties uz galveno problēmu, kā arī turpmāko darbību prioritāšu un mērķu noteikšanu;

11.

tāpēc mudina Padomi pārskatīt ziņojuma pamatprincipus un specifisko formātu, lai nodrošinātu, ka tajā tiek iekļauts visaptverošs novērtējums saistībā ar ES politiku attiecībā uz trešām valstīm vai reģionālajiem blokiem un ES reakciju humanitāro un drošības krīžu gadījumā, kā arī īpaši priekšlikumi turpmākajām darbībām;

12.

uzskata, ka turpmākie mēneši sniegs ES unikālu iespēju kopā ar jauno ASV administrāciju izstrādāt jaunu transatlantisko darba kārtību, tajā iekļaujot tādus abas puses interesējošus stratēģiskus jautājumus kā jauna iekļaujošāka un efektīvāka pasaules pārvaldība, kuras pamatā būtu ietekmīgākas daudzpusējās organizācijas, finanšu krīze, jaunu Eiroatlantisko iestāžu un dziļa, visaptveroša transatlantiskā tirgus izveide, pasākumi klimata pārmaiņu novēršanai, energoapgādes drošība, ilgstoša miera veicināšana Tuvajos Austrumos, situācija Irānā, Irākā un Afganistānā, terorisma un organizētās noziedzības apkarošana, ieroču neizplatīšana un kodolatbruņošanās, kā arī Tūkstošgades attīstības mērķi;

13.

uzskata, ka KĀDP arī turpmāk vajadzētu koncentrēties uz cilvēktiesību atbalstīšanu, miera un drošības veicināšanu Eiropas kaimiņvalstīs un pasaules līmenī, efektīvas daudzpusības un starptautisko tiesību ievērošanas atbalstīšanu, terorisma apkarošanu, masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanu un atbruņošanos, kā arī uz klimata pārmaiņām un energoapgādes drošību, jo šie jautājumi ir visproblemātiskākie mūsu planētai un tāpēc ir tieši saistīti ar Eiropas pilsoņu bažām;

14.

saistībā ar islāma teroristu veikto personu nolaupīšanu un ķīlnieku nogalināšanu uzsver, ka ES dalībvalstu, ASV un NATO pretterorisma policijas spēkiem ir pastiprināti jāsadarbojas un jāsaskaņo sava darbība, lai tādējādi jo īpaši uzlabotu ķīlnieku dzīvības glābšanai uzsākto operāciju efektivitāti;

15.

aicina Padomi apņēmīgi īstenot Eiropas Parlamenta ierosinājumus attiecībā uz Eiropas kopējās ārpolitikas enerģētikas jomā izveidi, jo īpaši sekmējot Eiropas vienotību sarunās ar enerģijas piegādātājiem un tranzītvalstīm un aizsargājot ES vispārējas intereses, izstrādājot efektīvu diplomātiju enerģētikas jomā un iedarbīgākus mehānismus krīzes situāciju risināšanai, kā arī, visbeidzot, nodrošinot energoresursu piegādes diversifikāciju, ilgtspējīgu enerģijas izmantošanu un atjaunojamo enerģijas avotu attīstību;

16.

atzinīgi vērtē to, ka pašreizējā EDS pārskatā tiek ņemtas vērā jaunās problēmas drošības jomā, piemēram, energoapgādes drošība, klimata pārmaiņas un kiberdrošība, kā arī to, ka tā mērķis ir uzlabot pašas stratēģijas īstenošanas kvalitāti; šajā sakarā atzīmē Padomes, Eiropas Parlamenta un dalībvalstu parlamentu uzsāktās debates par Eiropas drošības nākotni; uzsver, ka tā vietā, lai mēģinātu izveidot radikāli jaunu sistēmu, šīm debatēm, kurās piedalās ES, ASV, Krievija un EDSO dalībvalstis, kas nav ES dalībvalstis, vajadzētu balstīties uz Eiropas Savienības sasniegumiem un vērtībām, kas noteiktas Līgumā par Eiropas Savienību 11. pantā un ietvertas Helsinku Nobeiguma aktā un Parīzes hartā;

17.

uzskata arī, ka karš Gruzijā apstiprina nepieciešamību saistībā ar EDS pārskatīšanu turpmāk attīstīt ES preventīvo diplomātiju, to papildinot ar piemērotiem krīžu novēršanas instrumentiem, tostarp, Stabilitātes instrumentu, neparedzētu izdevumu plānošanu un uzticamu ilgtermiņa finansējumu, kā arī nepieciešamību pilnībā izmantot ES spējas un pieredzi katastrofu un krīžu pārvaldē;

18.

atgādina, ka Kosovas stiprināšana pēc tās statusa noteikšanas ir ļoti svarīga, lai Rietumbalkānos tiktu panākta stabilitāte; tāpēc atzinīgi vērtē ANO Drošības padomē 2008. gada 26. novembrī panākto konsensu, kas ļāva Kosovā izvietot EULEX misiju, un mudina Padomi sadarbībā ar ANO pagaidu administrācijas misiju Kosovā (UNMIK) panākt skaidras darba attiecības un vieglu pilnvaru nodošanu starp abām misijām tiesiskuma jomā; aicina EULEX ātri panākt rezultātus saistībā ar organizētās noziedzības apkarošanu un kara noziegumos apsūdzēto saukšanu pie atbildības; pauž arī atbalstu Eiropas Savienības īpašā pārstāvja Kosovā darbam un mudina viņu turpināt veikt pilnvaras un veicināt pragmatiskas sadarbības atmosfēru starp Prištinas un Belgradas iestādēm Kosovā dzīvojošo serbu kopienu labā;

19.

atkārtoti apstiprina, ka ES mērķis Bosnijā un Hercegovinā ir nodrošināt stabilu, miermīlīgu un etniski daudzveidīgu valsti, kas neatgriezeniski uzsāk ceļu uz pievienošanos ES; mudina Bosnijas un Hercegovinas politiskos vadītājus īstenot 2008. gada 8. novembrī panākto vienošanos, lai tādējādi ātri panāktu Miera īstenošanas padomes mērķus un nosacījumus, kas vēl nav izpildīti un kas nepieciešami, lai līdz 2009. gada vidum tiktu īstenota pāreja no Augstā pārstāvja biroja uz ES īpašā pārstāvja biroju; pauž bažas par starptautiskās kopienas iespējamo atbrīvošanos no saistību pildīšanas Bosnijā un Hercegovinā; uzskata, ka starptautisko līdzdalību iespējams pārtraukt tikai tad, ja ir panākta visaptveroša vienošanās ar Bosnijas iestādēm un Bosnija un Hercegovina beidzot kļūst par stabilu labi valsti ar iestādēm, kas darbojas veiksmīgi;

20.

atkāroti pauž pārliecību, ka jāpastiprina stimuli, kas var mudināt Eiropas kaimiņattiecību politikas partnerus veikt reformas, un uzskata, ka nesenā krīze Dienvidkaukāzā ir skaidri parādījusi, ka ir nepieciešama noteiktāka ES līdzdalība tās austrumu kaimiņvalstīs; tāpēc atbalsta Komisijas pieeju, kas izteikta tās 2008. gada 3. decembra pziņojumā par Austrumu partnerību (COM(2008)0823, kuras mērķis ir visaptverošas un pilnīgas brīvās tirdzniecības zonas izveide, pakāpeniska šķēršļu novēršana personu brīva kustībai (tostarp iespējama vīzu režīma atcelšana), kā arī sadarbība saistībā ar visiem drošības aspektiem, jo īpaši energoapgādes drošību; uzskata, ka Austrumu partnerībai un Melnās jūras reģiona sadarbībai vajadzētu vienai otru pastiprināt, tādējādi radot miera, drošības, stabilitātes telpu un nodrošinot teritoriālās integritātes ievērošanu; uzskata, ka, veidojot šādas partnerattiecības, ir jādivkāršo ES finansiālā palīdzība un jāstiprina politiskā dimensija, kuras neatņemamai sastāvdaļai jābūt EURONEST — apvienotajai parlamentārajai asamblejai, kuras sastāvā ir Eiropas Parlamenta un kaimiņvalstu parlamentu deputāti;

21.

atbalsta Padomes lēmumu atjaunot sadarbību ar Baltkrievijas iestādēm, vienlaikus turpinot dialogu ar visiem valsts demokrātiskajiem spēkiem, ja vien Baltkrievijas iestādes pozitīvi reaģē uz šo priekšlikumu, sasniedzot taustāmus rezultātus saistībā ar demokrātisko vērtību, tiesiskuma, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu; ņemot to vērā, uzskata, ka ir jāīsteno pakāpeniska sadarbība, pamatojoties uz nosacījumu stingru ievērošanu, tādējādi pakāpeniski iesaistot Baltkrieviju Austrumu partnerībā; mudina Komisiju un Padomi nekavējoties veikt iedarbīgus pasākumus, lai atvieglotu vīzu iegūšanas procedūras Baltkrievijas pilsoņiem, tostarp samazinot viņiem izdevumus, kas saistīti ar iebraukšanu Šengenas zonā;

22.

atzinīgi vērtē to, ka Padomes prezidentvalsts Francija nodrošināja Eiropas Savienības ievērojamu līdzdalību kara izbeigšanā Gruzijā; aicina ES un jo īpaši tās īpašo pārstāvi Gruzijas krīzes risināšana ievērot Gruzijas teritoriālās integritātes principu un minoritāšu tiesības, vienlaikus atbalstot tāda risinājuma panākšanu, kurš paredz efektīvus mehānismus, lai nodrošinātu iekšzemē pārvietoto personu un bēgļu drošu atgriešanos, kā arī reģiona drošības efektīvu uzraudzību;

23.

mudina Padomi prasīt, lai pilnībā tiktu ievērota vienošanās par uguns pārtraukšanu, un nodrošināt, ka ES novērotājiem tiek garantēta pilnīga piekļuve konflikta skartajiem rajoniem, ievērojot EUMM pilnvaras; uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai Parlamentu regulāri un pilnīgi informētu par EUMM sagatavotajiem ziņojumiem;

24.

uzskata, ES vajadzētu cieši uzraudzīt citus iespējamos konfliktus šajā ES kaimiņvalstu daļā, kā arī apņemties piedalīties to risināšanā, tostarp dibinot kontaktus un uzsākot dialogu ar visiem iesaistītajiem reģionālajiem dalībniekiem; šajā sakarība uzsver, ka ciešāk jāsadarbojas ar Turciju;

25.

uzskata, ka ES partnerattiecībām ar Krieviju vajadzētu balstīties uz saskaņotu stratēģiju un abu pušu skaidru apņemšanos darboties tā, lai tiktu pilnībā ievērotas starptautiskās tiesības un to divpusējie un daudzpusējie nolīgumi; ņemot vērā Eiropadomes prezidentvalsts 2008. gada 15. un 16. oktobra secinājumus, uzsver, ka Krievijai jāievēro saistības, ko tā apņēmās pildīt atbilstoši 2008. gada 12. augusta un 8. septembra nolīgumiem; tāpēc pauž pārliecību, ka ES un Krievijas attiecību normalizācijai nepieciešams, lai Krievija piekristu tam, ka starptautiskie novērotāji uzrauga situāciju Dienvidosetijā un Abhāzijā, un pilnībā ievērotu sešu punktu plāna noteikumus; uzskata arī, ka stratēģiskas partnerattiecības nav iespējamas, ja demokrātijas, cilvēktiesību ievērošanas un tiesiskuma vērtības netiek pilnībā ievērotas; aicina Komisiju šīs vērtības padarīt par pamatu pašreiz notiekošajās sarunās par jauno partnerības un sadarbības nolīgumu ar Krieviju;

26.

pauž nožēlu par situācijas pasliktināšanos Tuvajos Austrumos un par lielo skaitu bojā gājušo civiliedzīvotāju Gazas joslas bruņotajā konfliktā, kā arī par to, ka miera procesā nav panākts ievērojams progress; brīdina, ka līdz Anapolisas konferencē noteiktā termiņa beigām ir atlicis ļoti maz laika, un ir pārliecināts, ka pastiprināta transatlantiskā sadarbība var sniegt pievienoto vērtību Anapolisas procesā; uzskata, ka Eiropas Savienībai vajadzētu uzņemties stipru un skaidru lomu reģionā atbilstoši finanšu resursiem, ko tā ir ieguldījusi, jo īpaši lai risinātu dramatisko humanitāro krīzi Gazas joslā; aicina Padomi censties panākt pastāvīgu mieru Gazas joslā atbilstoši ANO Drošības padomes Rezolūcijai Nr. 1860 (2009), lai tādējādi būtu iespējams uzsākt miera sarunas starp Izraēlas un Palestīniešu teritoriju iedzīvotājiem un sadarbībā ar citiem reģionālajiem dalībniekiem; mudina Padomi apsvērt visas iespējas ilgstoša miera veicināšanai reģionā, tostarp EDAP (Eiropas drošības un aizsardzības politikas) misijas izvietošanu;

27.

atzinīgi vērtē Padomes nodomu atjaunot ES Policijas misijas palestīniešu teritorijās mandātu un uzskata, ka vēl joprojām ir nepieciešams lielāks atbalsts tiesiskuma un policijas spēku kapacitātes attīstībai; turklāt atzīmē Padomes lēmumu pagarināt Eiropas Savienības Robežkontroles misijas Rafā mandātu, kā arī tās apņēmību un gatavību atjaunot šās misijas darbību; uzskata, ka šādai apņēmībai vajadzētu izpausties konkrētās iniciatīvās ar mērķi atjaunot pārvietošanās brīvību Palestīniešu teritorijās;

28.

pauž gandarījumu par 2008. gada 3. un 4. novembra Eiropas - Vidusjūras valstu ministru sanāksmē Marseļā panākto, precīzāk nosakot Savienības Vidusjūrai iestāžu sistēmu; uzskata, ka jautājumus, kas saistīti ar cilvēktiesībām, mieru un drošību Vidusjūras reģionā, nevar risināt izolēti; uzsver, ka politiskajam un kultūras dialogam, ekonomiskajiem sakariem, migrācijas plūsmu pārvaldībai, vides politikai un drošībai, tostarp terorisma apkarošanai, vajadzētu būt nozīmīgiem jautājumiem Eiropas un Vidusjūras reģiona sadarbības darba kārtībā; aicina Padomi un Komisiju piešķirt Turcijai nozīmīgu un atbilstošu lomu Savienībā Vidusjūrai; uzskata, ka ir svarīgi, lai Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu parlamentārā asambleja tiktu iekļauta Savienības Vidsujūrai struktūrā kā tās parlamentārā dimensija;

29.

uzskata, ka ES vajadzētu stiprināt tās līdzdalību Irākā un sadarbībā ar Irākas valdību un ANO atbalstīt demokrātisko iestāžu izveides procesu, tiesiskumu un cilvēktiesību ievērošanu, kā arī veicināt izlīguma panākšanas procesu ne tikai pašā Irākā, bet arī starp Irāku un tās kaimiņvalstīm; atzinīgi vērtē ES tiesiskuma misijas Irākā (EUJUST LEX) darbības pagarināšanu un panāktos rezultātus, sagatavojot vēsturē pirmo tirdzniecības un sadarbības nolīgumu starp ES un Irāku;

30.

aicina ES attīstīt efektīvākas un visaptverošākas attiecības ar Irānu, ņemot vērā, ka šajās attiecībās papildus kodolenerģijas jautājumiem vajadzētu risināt arī jautājumus saistībā ar tirdzniecību un sadarbību enerģētikas jomā, reģionālo stabilitāti, kā arī — kas ir ne mazāk būtiski — labu pārvaldi un cilvēktiesību ievērošanu;

31.

uzskata, ka ES vajadzētu veicinātu jaunu pieeju Afganistānai un sadarboties ar jauno ASV administrāciju, kas sniegtu iespēju risināt sarunas starp Afganistānas valdību un tiem grupējumiem, kas vēlas pieņemt konstitūciju un atteikties no vardarbības; atzīmē, ka palīdzībai vajadzētu vairāk koncentrēties uz tiesiskumu, labu pārvaldi, pamata pakalpojumu nodrošināšanu, īpašu uzmanību pievēršot veselības aprūpei, kā arī ekonomikas un lauku rajonu attīstību, tostarp veicinot reālas alternatīvas opija ražošanai;

32.

pauž bažas par drošības stāvokļa pasliktināšanos Afganistānā; atgādina par steidzamo nepieciešamību pārvarēt institucionālos šķēršļus un uzlabot sadarbību starp ES un NATO, lai tādējādi atvieglotu ES policijas misijas Afganistānā (EUPOL) darbību; uzskata, ka ES un ASV vajadzētu labāk saskaņot to attiecīgās iniciatīvas policijas reformu jomā; atzinīgi vērtē ES dalībvalstu apņemšanos palielināt EUPOL personālu un aicina to ātri izvietot; pauž pārliecību, ka operācijas veiksmīgs iznākums ir ļoti svarīgs transatlantiskās alianses nākotnei un ka, paturot to prātā, visām ES dalībvalstīm vajadzētu vairāk iesaistīties stabilitātes nodrošināšanā Afganistānā;

33.

aicina Padomi paplašināt sadarbības ar Āfriku programmu, tajā iekļaujot vairāk politikas virzienu nekā pašreiz, un to padarīt par ES ārējās darbības prioritāti;

34.

uzskata, ka ES atbalsts Apvienoto Nāciju Organizācijai Čadas austrumu rajonos vēl joprojām ir ļoti svarīgs, lai tiktu rasts reģionāla līmeņa risinājums Darfūrā; atzīmē, ka Eiropas Savienības spēki (EUFOR) Čadā pakāpeniski pārtrauks savu darbību, kā plānots, un nodos savas pilnvaras ANO vadītai misijai; aicina Padomi veicināt vieglu pāreju un saskaņoti apsvērt jautājumu par to, kā Eiropas Savienība ANO misijas izvietošanas laikā varētu palīdzēt pašlaik pārslogotajai Miera uzturēšanas operāciju nodaļai;

35.

pauž nopietnas bažas par katastrofālo humanitāro stāvokli Somālijā; aicina ES apsvērt, kā tā ciešā sadarbībā ar Āfrikas Savienību varētu palīdzēt ANO, lai ātri novērstu šo drošības, politisko un humanitāro problēmu; vērš uzmanību uz pieaugošajiem pirātisma draudiem Somālijas piekrastē un šajā sakarībā atzinīgi vērtē ES pieņemto lēmumu Eiropas drošības un aizsardzības politikas ietvaros uzsākt jūras operāciju;

36.

pauž bažas par vardarbības un konflikta pastiprināšanos Kongo Demokrātiskajā Republikā, jo tas varētu izraisīt nopietnu humanitāro krīzi; aicina visas puses, tostarp valdības karaspēku, pārtraukt visaptverošo vardarbību un pret civiliedzīvotājiem vērstos cilvēktiesību pārkāpumus, no jauna iesaistīties miera sarunās, kas tika uzsāktas Gomā un Nairobi, un atbalstīt Kongo Nacionālās asamblejas pieņemto programmu; uzskata, ka ES līdzdalībai Kongo Demokrātiskajā Republikā nevajadzētu aprobežoties ar tehnisko palīdzību, ko sniedz EUSEC (ES drošības sektora reformas misija) un EUPOL (Eiropas Savienības policijas misija) Kongo Demokrātiskajā Republikā, un ka tai vajadzētu sniegt reālu atbalstu ANO miera uzturēšanas misijai, kura līdz šim nav spējusi pārtraukt vardarbību;

37.

atzinīgi vērtē ievērojamo saspīlējuma samazināšanos Taivānas jūras šauruma zonā un pašreiz notiekošo dialogu starp Pekinu un Taibei par to divpusējām attiecībām, kā arī Taivānas nozīmīgo līdzdalību starptautiskajās organizācijās; noteikti atbalsta Padomes 2008. gada 19. septembra deklarāciju, kurā atkārtoti pausts atbalsts Taivānas līdzdalībai specializētos daudzpusējos forumos, tostarp atbalstot novērotāja statusa piešķiršanu gadījumos, kad Taivānas dalība nav iespējama;

38.

atzīmē, ka ES un Ķīnas ekonomiskās attiecības ir pakāpeniski paplašinājušās un ka tiešie personiskie kontakti ir padziļinājušies un kļuvuši intensīvāki; vienlaikus pauž nopietnas bažas par Ķīnas iestāžu nevēlēšanos novērst daudzos cilvēktiesību pārkāpumus un nodrošināt iedzīvotājiem pamattiesības un pamatbrīvības; šajā sakarā pauž patiesu sarūgtinājumu par Ķīnas iestāžu sniegto pamatojumu lēmumam par Ķīnas un ES 11. augstākā līmeņa sanāksmes atlikšanu; norāda, ka jauno ES un Ķīnas augstākā līmeņa sanāksmi ir paredzēts rīkot 2009. gada pirmajā pusē, un pauž cerību, ka šajā sakarībā progresu var panākt visās sadarbības jomās;

39.

pauž nožēlu par Ķīnas iestāžu lēmumu pārtraukt sarunas ar Dalailamas pārstāvjiem un atgādina tām par saistībām, ko Ķīna apņēmās pildīt pēc 2008. gada marta traģiskajiem notikumiem pirms Olimpiskajām spēlēm; vēlreiz aicina Padomi nozīmēt īpašo sūtni, kas nodarbotos ar Tibetas jautājumiem, jo tas ļautu cieši sekot situācijai un atvieglotu dialoga atsākšanu starp pusēm;

40.

atgādina par priekšlikumiem, kas izklāstīti Parlamenta 2001. gada 15. novembra rezolūcijā par vispārējām partnerattiecībām un kopēju stratēģiju Eiropas Savienības un Latīņamerikas attiecībām (6) un atkārtoti iekļauti Parlamenta 2006. gada 27. aprīļa (7) un 2008. gada 24. aprīļa (8) rezolūcijās, kuras pieņēma saistībā ar ES un Latīņamerikas un Karību reģiona valstu augstākā līmeņa sanāksmēm Vīnē un Limā, t.i., priekšlikumiem sagatavot Eiropas un Latīņamerikas miera un drošības hartu, kuras pamatā būtu ANO Statūti un kura ļautu uzsākt kopējas politiskas, stratēģiskas un ar drošību saistītas darbības un iniciatīvas; aicina Padomi un Komisiju aktīvi darboties, lai panāktu šo tālejošo mērķi;

41.

atzinīgi vērtē centienus noslēgt starpreģionu asociācijas nolīgumus ar Latīņameriku, kas ir pirmie šāda veida nolīgumi, ko ES plāno noslēgt;

42.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO ģenerālsekretāram, NATO ģenerālsekretāram, EDSO pašreizējam priekšsēdētājam, EDSO Parlamentārās asamblejas priekšsēdētājam, Eiropas Padomes Ministru komitejas priekšsēdētājam, kā arī Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas priekšsēdētājam.