This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 32009A1013(02)
Commission Opinion within the framework of Article 17(5) of Directive 2003/88/EC of the European Parliament and of the Council concerning certain aspects of the organisation of working time ( The Working Time Directive ) — Extension of transitional arrangements for the working time of doctors in training in the Netherlands
Komisijas Atzinums atbilstoši 17. panta 5. punktam Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem ( Darba laika direktīva ) – Ar darba laiku saistītu pārejas pasākumu termiņa pagarināšana ārstiem mācībās Nīderlandē
Komisijas Atzinums atbilstoši 17. panta 5. punktam Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem ( Darba laika direktīva ) – Ar darba laiku saistītu pārejas pasākumu termiņa pagarināšana ārstiem mācībās Nīderlandē
OV C 245, 13.10.2009, p. 6–9
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
|
13.10.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 245/6 |
KOMISIJAS ATZINUMS
atbilstoši 17. panta 5. punktam Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem (“Darba laika direktīva”)
Ar darba laiku saistītu pārejas pasākumu termiņa pagarināšana ārstiem mācībās Nīderlandē
2009/C 245/02
1. Ievads
Šā atzinuma pamatā ir 17. panta 5. punkts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/88/EK (1) par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem (“Darba laika direktīva”). Tas attiecas uz Nīderlandes paziņojumu saskaņā ar šo pantu, ka tā līdz 2011. gada 31. jūlijam vēlas turpināt darba laika ierobežojumu pārejas posmu attiecībā uz ārstiem mācībās.
Ārsti mācībās 1993. gadā tika svītroti no pirmās darba laika direktīvas darbības jomā iekļauto subjektu loka. Situācija mainījās 2000. gadā, grozot direktīvu, un pašlaik uz ārstiem mācībās tāpat kā uz citiem darba ņēmējiem attiecas konsolidētā darba laika direktīva (2). Direktīvas 6. pants ierobežo darba laiku līdz vidēji (3) 48 stundām nedēļā, ieskaitot virsstundas. Tomēr darba laika direktīvas 17. panta 5. punkts pieļauj pārejas pasākumus, lai piemērotu šos ierobežojumus attiecībā uz nedēļas darba laiku ārstiem mācībās.
Attiecīgās 17. panta 5. punkta daļas ir šādas.
“… Ievērojot 6. panta (iknedēļas darba stundu ierobežojums līdz vidēji 48 stundām) minētās atkāpes (attiecībā uz ārstiem mācībās), tiek atļauts piecu gadu pārejas laiks no 2004. gada 1. augusta.
Dalībvalstis vajadzības gadījumā var izmantot līdz diviem gadiem ilgu laiku (no 2009. gada 1. augusta), lai apzinātu grūtības, izpildot darba laika noteikumus attiecībā uz to atbildību par veselības pakalpojumu un medicīniskās aprūpes organizēšanu un sniegšanu. Vismaz sešus mēnešus pirms pārejas laika beigām attiecīgā dalībvalsts informē Komisiju, norādot iemeslus, lai Komisija pēc attiecīgas apspriedes veikšanas varētu sniegt atzinumu trīs mēnešu laikā pēc šādas informācijas saņemšanas. Ja dalībvalsts neievēro Komisijas atzinumu, tai jāpamato šāds lēmums. Dalībvalsts paziņojumu un pamatojumu, kā arī Komisijas atzinumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un nosūta Eiropas Parlamentam.
Dalībvalstis vajadzības gadījumā var izmantot papildu laiku līdz vienam gadam, lai apzinātu īpašās grūtības, izpildot (iepriekšējā) daļā minētās saistības. Tās ievēro šajā daļā paredzēto procedūru.
Dalībvalstis nodrošina, ka nekādā gadījumā iknedēļas darba stundu skaits nepārsniedz vidēji 58 stundas pirmajos trīs gados pārejas laikposmā, vidēji 56 stundas nākamajos divos gados un vidēji 52 stundas jebkurā atlikušajā laikposmā …
Ievērojot 16. panta b) punktu (bāzes laikposms vidējā nedēļas darba laika aprēķināšanai), atkāpes (attiecībā uz ārstiem mācībās) ir atļautas ar nosacījumu, ka bāzes laikposms nepārsniedz 12 mēnešus pārejas perioda (2004.–2007.) pirmajā daļā un sešus mēnešus pēc tam.”
Direktīvas 17. panta 5. punktā turklāt paredzēts, ka darba devēji apspriežas ar darba ņēmēju pārstāvjiem par visiem pasākumiem, kas attiecas uz pārejas laikposmu. Darba devējs laikus apspriežas ar darba ņēmēju pārstāvjiem, lai panāktu vienošanos, kad vien tas ir iespējams, par pasākumiem, kas attiecas uz pārejas periodu. Ar šādu vienošanos jāievēro direktīvas 17. panta 5. punktā paredzētie ierobežojumi, taču tajā var īpaši noteikt pasākumus, kas jāpieņem, lai līdz pārejas perioda beigām nedēļas darba laiku samazinātu līdz vidēji 48 stundām nedēļā.
Kopsavilkums par šiem pārejas pasākumiem sniegts turpmāk tabulā.
Tabula. Kopsavilkums par pārejas noteikumiem saskaņā ar direktīvas 17. panta 5. punktu attiecībā uz ārstiem mācībās
|
Periods |
Iespējamā atkāpe |
Nosacījumi |
||||
|
2004. gada 1. augusts–2009. gada 31. jūlijs |
Atkāpe no maksimāli 48 stundu vidējā nedēļas darba laika |
Pārejas periodā piemēro šādus vidējā nedēļas darba laika ierobežojumus:
|
||||
|
2009. gada 1. augusts–2011. gada 31. jūlijs |
Termiņa pagarinājums attiecībā uz iepriekšminēto atkāpi no maksimāli 48 stundu darba laika |
Ja nepieciešams apzināt grūtības, izpildot darba laika noteikumus attiecībā uz atbildību par veselības pakalpojumu un medicīniskās aprūpes organizēšanu un sniegšanu. Dalībvalstij, kura vēlas izmantot šo atkāpi, līdz 2009. gada 31. janvārim jāinformē Komisija, norādot iemeslus. Komisija sniedz atzinumu par paziņojumu. Visos gadījumos maksimālais vidējais darba laiks – 52 stundas nedēļā. Bāzes laikposms nedrīkst pārsniegt 6 mēnešus. |
||||
|
2011. gada 1. augusts–2012. gada 31. jūlijs |
Iespējams papildus pagarināt termiņu attiecībā uz iepriekšminēto atkāpi |
Ja nepieciešams apzināt īpašas grūtības, izpildot iepriekšminētos pienākumus. Dalībvalstij, kura vēlas izmantot šo atkāpi, līdz 2011. gada 31. janvārim jāinformē Komisija (norādot iemeslus). Komisija sniedz atzinumu par paziņojumu. Visos gadījumos maksimālais vidējais darba laiks – 52 stundas nedēļā. Bāzes laikposms nedrīkst pārsniegt 6 mēnešus. |
2. Dalībvalsts paziņojums
Ar 2009. gada 27. janvāra vēstuli, kas reģistrēta 2009. gada 29. janvārī, Nīderlandes valsts iestādes paziņoja Komisijas dienestiem, ka tās vēlas izmantot iespēju saskaņā ar 17. panta 5. punktu saglabāt īpašus pārejas noteikumus Nīderlandē attiecībā uz ārstiem mācībās divu gadu laikposmā, sākot ar 2009. gada 1. augustu. Paziņojumā ir šādi punkti.
|
— |
Saskaņā ar valsts tiesību aktiem (5) vidējais nedēļas darba laiks ārstiem mācībās atbilstīgi direktīvas 17. panta 5. punktam jau ir ierobežots līdz 56 stundām sešu mēnešu bāzes laikposmā līdz 2009. gada 31. jūlijam. |
|
— |
Turklāt dežūras laiks ir pilnībā ieskaitīts, aprēķinot maksimālo iespējamo nedēļas darba laiku ārstiem mācībās. |
|
— |
Tomēr organizācijas, kas pārstāv darba devējus slimnīcu nozarē (6), informēja valsts iestādes, ka nav iespējams īstermiņā veikt vajadzīgos pasākumus, lai organizētu vajadzīgās dežūras slimnīcās, ievērojot vidējo nedēļas darba laiku 48 stundas. Tās uzskata, ka ir būtiski atļaut 52 stundu ierobežojumu vēl divus gadus, lai garantētu medicīnas pakalpojumu vajadzīgo kvalitāti un nepārtrauktību. |
|
— |
Valsts iestādes uzskata, ka 48 stundu darba nedēļas pakāpeniska ieviešana šajā nozarē veicinās kultūras pārmaiņas – tās prasīs laiku. |
|
— |
Valsts iestādes ir piekritušas slimnīcu darba devēju organizāciju lūgumam, ievērojot neapspriežamu nosacījumu, ka darba devēju organizācijas kopā ar darba ņēmēju organizācijām līdz 2009. gada 1. augustam izstrādā praktiski īstenojamu plānu, kā līdz 2011. gada 1. augustam vidējo nedēļas darba laiku samazināt līdz 48 stundām. |
|
— |
2009. gada 22. jūlija vēstulē Nīderlandes iestādes informēja Komisiju, ka par šādu īstenošanas plānu 2009. gada 22. jūlijā vienojās ar attiecīgajiem sociālajiem partneriem, un Nīderlandes iestādes līdz 2009. gada augusta beigām oficiāli apstiprinās šo informāciju. |
3. Paziņojuma apspriešanas rezultāti
Kad tika pieņemts pašreizējais 17. panta 5. punkts, Komisija sniedza paziņojumu par šīs tiesību normas otrās daļas jēdziena “pēc attiecīgas apspriedes” interpretāciju, ka pirms atzinuma sniegšanas par pārejas pasākumu termiņa pagarināšanu attiecībā uz darba laiku ārstiem mācībās Komisijai “Eiropas līmenī jāapspriežas ar vadību un darba ņēmējiem un dalībvalstu pārstāvjiem (…)” (7).
Par Nīderlandes paziņojumu Komisijas dienesti pienācīgi apspriedās ar visām dalībvalstīm un Eiropas sociālajiem partneriem.
Atbildes tika saņemtas no septiņām dalībvalstīm (Bulgārijas, Francijas, Grieķijas, Lietuvas, Luksemburgas, Spānijas un Zviedrijas). Neviena dalībvalsts nav izteikusi iebildumus, ka Nīderlande izmantos pagarinātu pārejas periodu.
BusinessEurope norādīja, ka tās loceklis – Nīderlandes Rūpniecības un darba devēju konfederācija (VNO-NCW) – atbalsta Nīderlandes paziņojumu. Tā apstiprināja, ka Nīderlandes valsts iestāžu lēmuma izmantot pārejas noteikumus pamatā ir pašas slimnīcu nozares pieprasījums un ka Nīderlandes Slimnīcu asociācija, VNO-NCW biedrs, pilnībā atbalsta šo pieeju un piekrīt vēstules saturam, kuru valsts iestādes nosūtīja Eiropas Komisijai.
Eiropas Arodbiedrību konfederācija sākotnējā atbildē norādīja, ka Nīderlandes arodbiedrības uzskatot, ka valsts iestādes nav pietiekami apspriedušās ar sociālajiem partneriem par šo jautājumu, taču sīkāka informācija netika sniegta.
4. Novērtējums par paziņojumu saistībā ar direktīvu
Darba laika direktīvu Eiropas Parlaments un Padome pieņēma saskaņā ar EK līguma 137. panta 2. punktu, kas paredz Kopienas pasākumus, lai uzlabotu darba vidi, kas aizsargā darba ņēmēju veselību un drošību. Šīs direktīvas galvenais mērķis ir noteikt minimālās drošības un veselības prasības darba laika organizēšanai.
Saskaņā ar Komisijai pieejamo informāciju stāvoklis atbilstīgi valsts tiesību aktiem ir šāds.
|
— |
Parasti piemēro vidējā nedēļas darba laika ierobežojumu 48 stundas bāzes laikposmā, kas nepārsniedz 16 nedēļas. Darba laiks šajā sistēmā ir reglamentēts ar sīki izstrādātiem koplīgumiem. Tomēr saskaņā ar 1996. gada Likumu par darba laiku tā saukto “neaktīvo” dežūras laiku darba vietā uzskatīja par atpūtas laiku un neiekļāva nedēļas darba laika aprēķinā. |
|
— |
Pēc Eiropas Kopienu Tiesas sprieduma Jaeger lietā (8), ka šādi periodi pilnībā jāieskaita kā darba laiks direktīvas izpratnē, šo spriedumu valsts tiesas izmantoja vairākās lietās, kas attiecās uz Nīderlandes veselības aprūpes un neatliekamās palīdzības nozarēm. Tādējādi ar Likumu 605/2005 par darba laiku grozīja Nīderlandes valsts tiesību aktus, nosakot neaktīvo dežūras laikā darba vietā kā darba laiku. Saskaņā ar valsts tiesību aktiem koplīgumi, kas datēti pirms šiem grozījumiem, pašlaik ir spēkā neesoši, ciktāl tie neatbilst jaunajai definīcijai. |
|
— |
Tā kā valsts iestādes uzskatīja, ka šis grozījums būtiski ietekmē veselības un aprūpes nozares, tad 2005. gadā kā pagaidu pasākumu nozarēs, kuras plaši izmanto dežūras laiku, ieviesa ierobežotu atteikumu saskaņā ar direktīvas 22. pantu. |
|
— |
Saskaņā ar šo pagaidu pasākumu izmantot atteikumu iespējams ierobežotās situācijās, kad dežūras laiks ir vajadzīgs pakalpojumu kvalitātes un nepārtrauktības nodrošināšanai un ja no tā nevar izvairīties, organizējot darbu savādāk. Tam vajadzīgs koplīgums un attiecīgā darba ņēmēja individuāla piekrišana. Tas ir iespējams tikai, ja par katru izlaistu dienas vai nedēļas atpūtas laiku piešķir tūlītēju kompensējošu atpūtu. Ja šie nosacījumi ir izpildīti, darba ņēmējs var piekrist strādāt līdz 60 stundām nedēļā, ieskaitot dežūras laiku, aprēķinot vidējo līdz 26 nedēļu periodā. |
Ņemot vērā šo informāciju, Komisija uzskata, ka direktīvā paredzētie aizsardzības nosacījumi atkāpes izmantošanai, šķiet, ir pareizi transponēti.
Komisija uzskata, ka (kopumā) ir īpaši vēlams atļaut valsts iestādēm elastību vispārējās apmācības un darba sistēmas reorganizēšanā, ja tā var mazināt to ārstu, kuri piekrīt izmantot atteikumu, ilgās darba stundas.
Ņemot vērā apspriešanas laikā saņemtās atbildes, īpaši no attiecīgajiem sociālajiem partneriem, Komisija uzskata, ka iemesli, kurus valsts iestādes izvirzīja, ir pieņemami.
5. Secinājumi
Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka
|
— |
var pieņemt, ka Nīderlande saskaņā ar Direktīvas 2003/88/EK (Darba laika direktīva) 17. panta 5. punktu no 2009. gada 1. augusta pieprasa termiņa pagarinājumu vēl līdz diviem gadiem, pirms tā attiecībā uz ārstiem mācībās var piemērot darba laika ierobežojumu, kas noteikts direktīvas 6. pantā, |
|
— |
jāuzsver, ka saskaņā ar direktīvas 17. panta 5. punktu dalībvalstis šajā situācijā nodrošina, ka nedēļas darba laiks nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt 52 stundas nedēļā vidēji periodā, kas nepārsniedz sešus mēnešus, |
|
— |
norādīts, ka paziņojums atkarīgs no nosacījuma, ko paredz valsts iestādes, ka attiecīgās darba devēju un darba ņēmēju organizācijas līdz 2009. gada 1. augustam valsts līmenī izstrādās apstiprināto plānu, lai līdz 2011. gada 1. augustam slimnīcu nozarē panāktu 48 stundu nedēļas darba laiku. Jānorāda, ka par šo plānu vienojās 2009. gada 22. jūlijā, |
|
— |
valsts līmenī darba devēji tiek aicināti saskaņā ar 17. panta 5. punkta sesto daļu iesaistīties to personu informēšanā, kuras pārstāv ārstus mācībās, , un apspriesties ar šīm personām, lai, kad vien iespējams, panāktu vienošanos par pasākumiem, kas attieksies uz pagarinātu pārejas periodu, un pasākumiem, kas jāpieņem, lai līdz pārejas perioda beigām nedēļas darba laiku kopumā samazinātu līdz vidēji 48 stundām, |
|
— |
valsts iestādēm jānodrošina šā atzinuma izplatīšana, lai kompetentās valsts iestādes to (attiecīgā gadījumā) varētu ņemt vērā. |
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Direktīva 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem, OV L 299, 18.11.2003., 9. lpp. Ar šo direktīvu konsolidē un atceļ divas iepriekšējās direktīvas – Direktīvu 93/104/EK un Direktīvu 2000/34/EK.
(2) Direktīva 2000/34/EK attiecībā uz ārstiem mācībās bija jātransponē valstu tiesību aktos līdz 2004. gada 1. augustam.
(3) Saskaņā ar Direktīvas 16., 17., 18. un 19. pantu vidējo skaitu rēķina “atsauces laikposmā”, kas nepārsniedz 4 mēnešus (pamatnoteikums), 6 mēnešus (saskaņā ar tiesību aktiem vai koplīgumu, īpašās darbībās, kas ietver mācībās esošu ārstu darbības) vai 12 mēnešus (tikai saskaņā ar koplīgumu).
(4) Bāzes laikposms ir maksimālais periods, pēc kura var aprēķināt vidējo darba laiku.
(5) Likums par darba laiku (het Arbeidstijdenbesluit)
(6) Nīderlandes Universitāšu medicīnas centru federācija (Nederlandse Federatie van Universitair medische centra/NFU) un Nīderlandes Slimnīcu asociācija (Nederlandse Vereniging van ziekenhuizen/NVZ).
(7) Komisijas paziņojums par Direktīvas 2000/34/EK 1. panta 6. punkta īstenošanu, OV L 195, 1.8.2000., 45. lpp.
(8) Jaeger (Lieta C-151/02).