26.8.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 201/5

1.

Komisija 2008. gada 14. martā saņēma paziņojumu par ierosināto koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (“Apvienošanās Regula”) 4. pantu, kuras rezultātā uzņēmums StatoilHydro ASA (“SH”, Norvēģija) Apvienošanās Regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē pārņem ConocoPhillips Company (“ConocoPhillips”, Amerikas Savienotās Valstis) skandināvu naftas uzņēmumus, proti, ConocoPhillips Denmark APS (“JET Denmark”), ConocoPhillips Nordic AB (“JET Sweden”) un ConocoPhillips JET AS (“JET Norway”). JET Denmark nonāks Statoil A/S (Dānija) īpašumā, JET Sweden tiks pievienots Svenska Statoil AB (Zviedrija), bet JET Norway — Statoil Norway AS (Norvēģija).

2.

ConocoPhillips uzņēmumi Skandināvijā kopīgi tiks saukti par “JET Scandinavia”.

3.

Pārbaudījusi paziņojumu, Komisija 2008. gada 13. maijā secināja, ka uz paziņoto darījumu attiecas Apvienošanās Regulas darbības joma un ka šis darījums rada pamatotas šaubas par tā saderību ar kopējo tirgu un EEZ līgumu. Tādēļ Komisija saskaņā ar Apvienošanās Regulas 6. panta 1. punkta c) apakšpunktu ierosināja lietu.

4.

StatoilHydro ASA (SH) ir integrēts naftas un gāzes uzņēmums, kas nodarbojas ar jēlnaftas un dabasgāzes izpēti un ieguvi (galvenokārt Norvēģijā), degvielas un citu naftas atvasinājumu rafinēšanu, mazumtirdzniecību un cita veida realizāciju. SH tika izveidots 2007. gadā, kad Statoil ASA pārņēma Norvēģijas naftas un gāzes uzņēmumu Norsk Hydro ASA  (2). SH pārvalda degvielas uzpildes stacijas Dānijā, Norvēģijā un Zviedrijā, izmantojot “Statoil” zīmolu (3). Papildus uzņēmums pārvalda degvielas uzpildes stacijas Zviedrijā, izmantojot “Hydro” zīmolu.

5.

JET Scandinavia pārvalda degvielas uzpildes stacijas Dānijā, Norvēģijā un Zviedrijā, izmantojot “JET” zīmolu. JET Sweden pieder arī rafinētās naftas krātuves, no kurām viena paredzēta JET Norway mazumtirdzniecības tīkla apgādei.

6.

SH un JET Scandinavia kopā turpmāk tekstā sauktas par Pusēm.

7.

Gan SH, gan JET Scandinavia darbojas motordegvielas mazumtirdzniecības tirgos.

8.

Šajā lietā attiecīgais produkta tirgus ir definēts kā motordegvielas mazumtirdzniecības tirgus.

9.

Produkta tirgus ir valsts mēroga, jo daudzām degvielas uzpildes un tehniskās apkopes stacijām lielā mērā pārklājas klientūra, izraisot tālejošas sekas attiecībā uz cenām, un svarīgākie konkurences parametri vairāk tiek izšķirti valsts nekā vietējā līmenī. Taču, tā kā vairums degvielas mazumtirdzniecības tīklu uzrauga apkārtējās degvielas uzpildes stacijas, novērtējumā jāņem vērā, ka konkurence pastāv arī vietējā mērogā.

10.

Lēmumā pausts uzskats, ka ir nopietni apšaubāma ierosinātās apvienošanās saderība i) ar kopējo tirgu motordegvielas mazumtirdzniecības tirgū Zviedrijā un ii) ar kopējo tirgu un EEZ līgumu motordegvielas mazumtirdzniecības tirgū Norvēģijā.

11.

Lēmumā pausts uzskats, ka ierosinātā apvienošanās nerada nopietnas bažas attiecībā uz Dānijas motordegvielas mazumtirdzniecības tirgu, jo apvienotais uzņēmums turpinās saskarties ar atlikušo tirgus dalībnieku konkurenci.

12.

SH jau ir pārliecinoši lielākais piegādātājs Zviedrijas motordegvielas mazumtirdzniecības tirgū, un, iegūstot JET Sweden (tirgus daļa 10-20 %) – tādējādi ievērojami palielinot savu tirgus daļu – SH vēl vairāk nostiprinās savas pozīcijas kā vadošais degvielas uzpildes un tehniskās apkopes staciju tīkls Zviedrijas tirgū, ņemot vērā ievērojamos šķēršļus iekļūšanai tirgū.

13.

JET Sweden, kas pārvalda pilnībā automatizētas stacijas (163 stacijas), ir efektīvākais operators Zviedrijas tirgū ar krietni lielāku vidējo caurplūdumu uz vienu staciju nekā konkurentiem.

14.

JET Sweden sistemātiski piedāvā zemākas cenas nekā konkurenti, piemērojot diferencētas cenas, un uzņēmumam ir ilga pieredze šo diferencēto cenu aizsargāšanā tajos gadījumos, kad to apdraudējuši konkurenti.

15.

SH iekšējie dokumenti parāda, ka SH uzskata JET Sweden par savu spēcīgāko konkurentu.

16.

JET Sweden konkurences spēku apstiprinājusi Komisijas veiktā i) tirgus izpēte, ii) klientu aptauja un iii) ekonometriskā analīze par JET Sweden ietekmi uz cenām Statoil tīklā.

17.

Tādējādi lēmumā secināts, ka JET Sweden kā neatkarīga konkurenta izslēgšana un tā apvienošanās ar Zviedrijā lielāko operatoru rada nopietnas bažas par uzņēmuma ietekmi uz konkurenci Zviedrijas motordegvielas mazumtirdzniecības tirgū.

18.

Norvēģijas motordegvielas mazumtirdzniecības tirgus ir ļoti piesātināts, jo šī tirgus [90–100] % ir sadalīti starp četriem dalībniekiem (SH, Shell, Esso, YX Energi). JET Norway tirgus daļa ir aptuveni [0–5] %.

19.

JET Norway motivācija atšķiras no pārējo četru tirgus dalībnieku motivācijas, jo atšķirībā no tiem JET Norway i) ir vienīgais dalībnieks, kas pārvalda pilnībā automatizētu degvielas uzpildes staciju tīklu Norvēģijā, ii) tā cenas degvielas uzpildes stacijās ir spēcīgs un pievilcīgs signāls klientiem, iii) tas darbojas tikai Norvēģijas dienvidaustrumos sakarā ar loģistikas grūtībām, kas nav ļāvušas uzņēmumam izvērst darbību visā Norvēģijā.

20.

JET Norway ierobežo konkurentu darbību, jo JET Norway i) ir ieguvusi lielāku tirgus daļu Norvēģijas dienvidaustrumos ([5–10] %) nekā valsts līmenī, ii) ir efektīvākais operators Norvēģijas tirgū ar krietni augstāku vidējo caurplūdumu uz vienu staciju nekā konkurentiem, iii) strādā ar peļņu par spīti loģistikas grūtībām, iv) sistemātiski piedāvā cenas, kas ir zemākas par neautomatizēto staciju piedāvātajām cenām, piemērojot cenas diferenciāli.

21.

SH iekšējie dokumenti parāda, ka SH uzskata Jet Norway par spēcīgu konkurentu.

22.

JET Norway konkurences spēku apstiprinājusi Komisijas veiktā i) tirgus izpēte, ii) klientu aptauja un iii) ekonometriskā analīze par JET Norway ietekmi uz cenām Statoil tīklā. Turklāt arī Norvēģijas konkurences uzraudzības iestāde apstiprinājusi JET Norway konkurences spēku Norvēģijas dienvidaustrumos.

23.

Tādējādi lēmumā secināts, ka JET Norway kā neatkarīga konkurenta izslēgšana radītu vienpusējas sekas, ņemot vērā ievērojamos šķēršļus iekļūšanai tirgū. Šo iemeslu dēļ lēmumā secināts, ka darījums rada nopietnas bažas par konkurenci Norvēģijas motordegvielas mazumtirdzniecības tirgū.

24.

Lai novērstu Komisijas konstatētos draudus konkurencei, 2008. gada 25. jūlijā puses iesniedza saistības attiecībā uz Norvēģiju un Zviedriju.

25.

Tirgus pētījuma atbildes parādīja, ka ar zināmām korekcijām pušu piedāvātās saistības būtu pietiekamas, lai novērstu ierosinātā darījuma radītos draudus konkurencei.

26.

Saņēmušas Komisijas informāciju par tirgus pētījuma rezultātiem, puses 2008. gada 1. septembrī savās sākotnējās saistībās veica izmaiņas, iekļaujot iepriekšminētās korekcijas.

27.

Zviedrijā SH ierosina 158 automatizētu staciju tīkla pārdošanu. Šā tīkla tirgus daļa, ko veido 118 Hydro stacijas un 40 JET stacijas, būtu aptuveni [5–10] %.

28.

Papildus SH ierosina piedāvāt pircējam iespēju i) iegādāties pašreizējo JET Sweden daļu (50 %) kopuzņēmumā (JET Sweden un SH), kas pārvalda 2 noliktavas Zviedrijā un ir to īpašnieks, ii) saņemt benzīnu un dīzeļdegvielu no noteiktām SH noliktavām vai noteiktām trešo pušu noliktavām, ar kurām SH ir noslēgti caurplūduma vai apmaiņas līgumi, līdz 2011. gada 31. decembrim, iii) saņemt iestrādes Zviedrijas tiesību aktos noteikto obligātās uzglabāšanas prasību izpildei līdz 2011. gada 31. decembrim un iv) saņemt attiecīgus līgumus ar loģistikas operatoriem par rafinētu produktu izplatīšanu JET stacijās līdz 2011. gada 31. decembrim.

29.

Norvēģijā SH iegūtu JET Norway, bet nekontrolētu to un pārdotu tālāk, ievērojot atbilstošus pārejas nosacījumus. Turklāt pirms darījuma pircēja daļa Norvēģijas motordegvielas mazumtirdzniecības tirgū nedrīkst pārsniegt 10 %.

30.

Papildus SH ierosina piedāvāt JET Norway pircējam iespēju i) iegādāties Zviedrijas noliktavu (atrodas Stremstadē (Strömstad), pie Norvēģijas robežas), kas patlaban pieder JET Norway un tiek izmantota mazumtirdzniecībai Norvēģijā, ii) iepirkt no SH noteiktu benzīna apjomu līdz 2011. gada 31. decembrim, iii) saņemt iestrādes Norvēģijas tiesību aktos noteikto obligātās uzglabāšanas prasību izpildei līdz 2011. gada 31. decembrim un iv) saņemt attiecīgos līgumus ar loģistikas operatoriem par rafinētu produktu izplatīšanu JET stacijās līdz 2011. gada 31. decembrim.

31.

To respondentu skaits, kas uzskata, ka ierosinātie korektīvie pasākumi novērstu draudus konkurencei, bija līdzīgs pretēji domājošo skaitam. Līdzīgs rezultāts tika konstatēts arī jautājumā par pārdotā tīkla dzīvotspēju.

32.

Izteiktās šaubas par konkurencei radīto draudu novēršanu tika pamatotas ar i) SH pašreizējo spēcīgo tirgus pozīciju un ii) faktu, ka pārdotais tīkls būtu pārāk neliels un nespētu konkurēt ar SH pēc apvienošanās.

33.

Galvenās izteiktās šaubas par dzīvotspēju tika pamatotas ar i) jaunizveidotā tīkla vispārējo un vidējo caurplūdumu un ii) faktu, ka pārdodamajām Hydro stacijām būtu neizdevīga atrašanās vieta.

34.

Turklāt pārliecinošs respondentu vairākums pauda uzskatu, ka piegādes līguma darbības laiks (trīs gadi), ko SH piedāvā potenciālajam pircējam, ir par īsu. Vairāki respondenti izteica viedokli, ka līgumam būtu jādarbojas piecus gadus.

35.

Lēmumā konstatēts, ka bažas par konkurences novēršanu un dzīvotspēju nav pamatotas.

36.

Patiesi, jaunajam tīklam i) būs trešais lielākais vidējais caurplūdums pēc SH un Tanka, ii) ir valsts mēroga pārklājums, iii) ir laba pārstāvība apdzīvotākajās teritorijās un iv) būtu “kritiskā masa”, kas nepieciešama pieskaitāmo izdevumu segšanai un efektīvai konkurēšanai.

37.

Visbeidzot, vairāki respondenti izrādīja interesi par jaunā tīkla iegādi.

38.

SH2008. gada 1. septembrī iesniedza grozītu saistību priekšlikumu, kurā potenciālajam pārdodamā tīkla pircējam piedāvāta iespēja pagarināt piegādes līguma darbību no trim līdz pieciem gadiem, līdz 2013. gada 31. decembrim. Ņemot vērā šo pagarinājumu, piegādes līgumu darbības laiks vairs nav par iemeslu Komisijas bažām.

39.

Līdz ar to lēmumā pausts uzskats, ka ierosinātie korektīvie pasākumi novērsīs Komisijas nopietnās šaubas attiecībā uz Zviedriju.

40.

Lielākā konkurentu daļa pauda uzskatu, ka JET Norway pārdošana radītu dzīvotspējīgu konkurentu un novērstu Komisijas bažas par konkurenci.

41.

Turklāt JET Norway pircējs būs ieinteresēts konkurēt ar SH un trim pārējiem tirgus dalībniekiem, jo pircēja daļa Norvēģijas motordegvielas mazumtirdzniecības tirgū pirms darījuma nedrīkstēs pārsniegt 10 %. Šis noteikums atturēs trīs pārējos tirgus dalībniekus no JET Norway iegādes.

42.

Taču, tāpat kā Zviedrijā, pārliecinošs respondentu vairākums pauda uzskatu, ka piegādes līguma darbības laiks (trīs gadi), ko SH piedāvā potenciālajam pircējam, ir nepietiekams. Vairāki respondenti izteica viedokli, ka līgumam būtu jādarbojas piecus gadus.

43.

SH2008. gada 1. septembrī iesniedza grozītu saistību priekšlikumu, kurā potenciālajam JET Norway pircējam piedāvāta iespēja pagarināt piegādes līguma darbību no trim līdz pieciem gadiem, līdz 2013. gada 31. decembrim. Ņemot vērā šo pagarinājumu, piegādes līgumu darbības laiks vairs nav par iemeslu Komisijas bažām.

44.

Līdz ar to lēmumā pausts uzskats, ka ierosinātie korektīvie pasākumi novērsīs Komisijas nopietnās šaubas attiecībā uz Norvēģiju.

45.

Iepriekšminēto iemeslu dēļ lēmumā konstatēts, ka, ja SH pilda saistības, ko tas uzņēmies, paziņotā koncentrācija atzīstama par saderīgu ar kopējo tirgu un EEZ līguma darbību atbilstoši EK Apvienošanās Regulas 8. panta 2. punktam un EEZ līguma 57. pantam.