Válassza ki azokat a kísérleti funkciókat, amelyeket ki szeretne próbálni

Ez a dokumentum az EUR-Lex webhelyről származik.

Dokumentum 62009CN0101

    Lieta C-101/09: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Bundesverwaltungsgericht (Vācija) 2009. gada 13. marta rīkojumu — Vācijas Federatīvā Republika/D, piedalās: federālo interešu pārstāvis Bundesverwaltungsgericht, pilnvarotais patvēruma lietās Bundesamt für Migration und Flüchtlinge

    OV C 129, 6.6.2009., 7—7. o. (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    6.6.2009   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 129/7


    Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Bundesverwaltungsgericht (Vācija) 2009. gada 13. marta rīkojumu — Vācijas Federatīvā Republika/D, piedalās: federālo interešu pārstāvis Bundesverwaltungsgericht, pilnvarotais patvēruma lietās Bundesamt für Migration und Flüchtlinge

    (lieta C-101/09)

    2009/C 129/11

    Tiesvedības valoda — vācu

    Iesniedzējtiesa

    Bundesverwaltungsgericht

    Lietas dalībnieki pamata procesā

    Prasītāja: Vācijas Federatīvā Republika

    Atbildētājs: D

    Piedalās: federālo interešu pārstāvis Bundesverwaltungsgericht

    pilnvarotais patvēruma lietās Bundesamt für Migration und Flüchtlinge

    Prejudiciālie jautājumi

    1.

    Vai par smagu nepolitisku noziegumu vai darbībām, kas ir pretējas ANO mērķiem un principiem, Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu (1), 12. panta 2. punkta b) un c) apakšpunkta izpratnē ir uzskatāms tas, ka ārvalstnieks daudzus gadus kā kaujinieks un amatpersona, daļēji arī kā pārvaldes struktūras dalībnieks, bija iesaistīts organizācijā (šajā gadījumā — “PKK”), kura, veicot bruņotu cīņu pret valsti (šajā gadījumā — Turcija), arvien no jauna pielieto arī teroristiskās metodes un ir minēta Padomes Kopējās nostājas par konkrētu pasākumu īstenošanu cīņā pret terorismu pielikumā esošajā personu, grupu un organizāciju sarakstā, un, līdz ar to, ārvalstnieks, ieņemot nozīmīgu amatu, organizācijas bruņoto cīņu aktīvi atbalstījis?

    2.

    Ja atbilde uz 1. jautājumu ir apstiprinoša: vai izslēgšana no to personu loka, kas saskaņā ar Direktīvas 2004/83/EK 12. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktu ir atzītas par bēgļiem, prasa, lai ārvalstnieks joprojām radītu draudus?

    3.

    Ja atbilde uz 2. jautājumu ir noliedzoša: vai izslēgšanas no to personu loka, kas saskaņā ar Direktīvas 2004/83/EK 12. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktu ir atzītas par bēgļiem, priekšnosacījums ir samērīguma katrā konkrētā gadījumā pārbaude?

    4.

    Ja atbilde uz 3. jautājumu ir apstiprinoša:

    a)

    vai, pārbaudot samērīgumu, ir jāņem vērā, ka saskaņā ar 1950. gada 4. novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 3. pantu vai valsts normām ārvalstnieks bauda aizsardzību pret izraidīšanu?

    b)

    Vai izslēgšana ir nesamērīga tikai īpašos izņēmuma gadījumos?

    5.

    Vai Direktīvas 2004/83/EK 3. panta izpratnē ar šo direktīvu ir savienojams, ka ārvalstniekam, neskatoties uz izslēgšanas iemesla saskaņā ar Direktīvas 12. panta 2. punktu esamību un bēgļa statusa atcelšanu atbilstoši direktīvas 14. panta 3. punktam, saskaņā ar valsts konstitucionālajām tiesībām tomēr ir tiesības uz patvērumu?


    (1)  OV L 304, 12. lpp.


    Az oldal tetejére