Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62009CN0057

    Lieta C-57/09: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar 2009. gada 10. februāra Bundesverwaltungsgericht (Vācija) rīkojumu — Vācijas Federatīvā Republika/B, piedalās: federālo interešu pārstāvis Bundesverwaltungsgericht

    OV C 129, 6.6.2009, p. 3–3 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    6.6.2009   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 129/3


    Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar 2009. gada 10. februāra Bundesverwaltungsgericht (Vācija) rīkojumu — Vācijas Federatīvā Republika/B, piedalās: federālo interešu pārstāvis Bundesverwaltungsgericht

    (lieta C-57/09)

    2009/C 129/04

    Tiesvedības valoda — vācu

    Iesniedzējtiesa

    Bundesverwaltungsgericht

    Lietas dalībnieki pamata procesā

    Prasītāja: Vācijas Federatīvā Republika

    Atbildētājs: B

    Piedalās: federālo interešu pārstāvis Bundesverwaltungsgericht

    Prejudiciālie jautājumi

    1.

    Vai par smagu nepolitisku noziegumu vai darbībām, kas ir pretējas ANO mērķiem un principiem, Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu (1), 12. panta 2. punkta b) un c) apakšpunkta izpratnē ir uzskatāms tas, ka pieteicējs ir piederējis organizācijai, kura ir minēta Padomes Kopējās nostājas par konkrētu pasākumu īstenošanu cīņā pret terorismu pielikumā esošajā personu, grupu un organizāciju sarakstā un pielieto teroristiskas metodes, un pieteicējs aktīvi ir atbalstījis šīs organizācijas bruņoto cīņu?

    2.

    Ja atbilde uz 1. jautājumu ir apstiprinoša: vai izslēgšana no to personu loka, kas saskaņā ar Direktīvas 2004/83/EK 12. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktu ir atzītas par bēgļiem, prasa, lai pieteicējs joprojām radītu draudus?

    3.

    Ja atbilde uz 2. jautājumu ir noliedzoša: vai izslēgšanas no to personu loka, kas saskaņā ar Direktīvas 2004/83/EK 12. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktu ir atzītas par bēgļiem, priekšnosacījums ir samērīguma katrā konkrētā gadījumā pārbaude?

    4.

    Ja atbilde uz 3. jautājumu ir apstiprinoša:

    a)

    vai, pārbaudot samērīgumu, ir jāņem vērā, ka saskaņā ar 1950. gada 4. novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 3. pantu vai valsts normām pieteicējs ir ieguvis aizsardzību pret izraidīšanu?

    b)

    Vai izslēgšana ir nesamērīga tikai īpašos izņēmuma gadījumos?

    5.

    Vai Direktīvas 2004/83/EK 3. panta izpratnē ar šo direktīvu ir savienojams, ka pieteicējam, neskatoties uz izslēgšanas iemesla saskaņā ar Direktīvas 12. panta 2. punktu esamību, saskaņā ar valsts konstitucionālajām tiesībām tomēr ir tiesības uz patvērumu?


    (1)  OV L 304, 12. lpp.


    Top