19.2.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 41/53

—

ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Dienvidkaukāzu un jo īpaši 2004. gada 26. februāra rezolūciju ar Eiropas Parlamenta ieteikumu Padomei par ES politiku attiecībā uz Dienvidkaukāzu (1),

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Melnās jūras reģiona sinerģija — jauna reģionālās sadarbības iniciatīva”(COM(2007)0160),

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu par Eiropas kaimiņattiecību politikas nostiprināšanu (COM(2006)0726),

—

ņemot vērā Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) rīcības plānus, kas pieņemti kopīgi ar Armēniju, Azerbaidžānu un Gruziju,

—

ņemot vērā Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumentu (ENPI), kas cieši saistīts ar kopīgi pieņemto rīcības plānu īstenošanu un aizstāj tehnisko palīdzību, kuru līdz šim nodrošināja TACIS un MEDA,

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Enerģētikas politika Eiropai”(COM(2007)0001),

—

ņemot vērā Komisijas Eiropas kaimiņattiecību politikas konferenci, kas notika 2007. gada 3. septembrī,

—

ņemot vērā 2007. gada 15. novembra rezolūciju par Eiropas kaimiņattiecību politikas stiprināšanu (2) ,

—

ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Ieteikumu Nr. 1771 (2006. gads) un Rezolūciju Nr. 1525 (2006. gads) par Stabilitātes pakta Dienvidkaukāzam izveidi,

—

ņemot vērā Parlamenta 2007. gada 26. septembra rezolūciju par virzību uz kopēju Eiropas ārpolitiku enerģētikas jomā (3),

—

ņemot vērā 2008. gada 17. janvāra rezolūciju par pieeju Melnās jūras reģionālās politikas jomā (4) ,

—

ņemot vērā 2006. gada 14.—15. decembra un 2007. gada 21.—22. jūnija Eiropadomes prezidentūras secinājumus, kā arī Vācijas prezidentūras 2007. gada 15. jūnija progresa ziņojumu “Eiropas kaimiņattiecību politikas stiprināšana”,

—

ņemot vērā 2007. gada 19.—20. novembra Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu pārstāvju secinājumus par drošību un attīstību un ES apņemšanos īstenot ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 1325 (2000. gads) par sievietēm, mieru un drošību,

—

ņemot vērā partnerības un sadarbības nolīgumus, kas noslēgti ar Armēniju, Azerbaidžānu un Gruziju,

—

ņemot vērā ES un Armēnijas Parlamentārās sadarbības komitejas devītās sanāksmes, kura notika 2007. gada 30. janvārī, galīgo paziņojumu un ieteikumus,

—

ņemot vērā ES un Azerbaidžānas Parlamentārās sadarbības komitejas astotās sanāksmes, kura notika 2007. gada 12. septembrī, galīgo paziņojumu un ieteikumus,

—

ņemot vērā ES un Gruzijas Parlamentārās sadarbības komitejas devītās sanāksmes, kura notika 2007. gada 26. jūnijā, galīgo paziņojumu un ieteikumus,

—

ņemot vērā Armēnijā un Azerbaidžānā nesen notikušās parlamenta vēlēšanas un EDSO/ODIHR novērošanas ziņojumus,

—

ņemot vērā ANO Drošības padomes 2007. gada 15. oktobra Rezolūciju Nr. 1781 (2007) par Gruzijas un Abhāzijas konfliktu un ANO Novērošanas misijas Gruzijā mandāta pagarināšanu,

—

ņemot vērā Padomes prezidentūras Deklarāciju Nr. 14818/07 par pašreizējo stāvokli Gruzijā un Deklarāciju Nr. 14809/07 par Eynulla Fatullayev notiesāšanu Azerbaidžānā,

—

ņemot vērā Baku iniciatīvu, kas paredz attīstīs sadarbību enerģētikas jomā, un 2006. gada 7. novembrī Briselē parakstīto Saprašanās memorandu starp ES un Azerbaidžānu par stratēģiskajām partnerattiecībām enerģētikas jomā,

—

ņemot vērā ES apņemšanos veicināt ANO Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu un ievērot Eiropas Konsensu attīstības jomā (5),

—

ņemot vērā Eiropadomes 2003. gada 12. decembrī apstiprināto Eiropas Drošības stratēģiju “Droša Eiropa labākā pasaulē”,

—

ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas pārraudzības ziņojumus,

—

ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

—

ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumu (A6-0516/2007),

A.

tā kā Vispārējo lietu padomes 2001. gada 26. februāra sanāksmē ES pauda vēlmi uzņemties aktīvāku politisko lomu Dienvidkaukāza reģionā, rast veidus, kā atbalstīt centienus, kuru mērķis ir novērst un atrisināt konfliktus reģionā, kā arī piedalīties atjaunošanas procesā pēc konflikta;

B.

tā kā Baku—Tbilisi—Karsas dzelzceļa darbības uzsākšana starp Dienivdkaukāza reģionu, Turciju un Rietumeiropu atver jaunas durvis starp Dienvidkaukāza reģionu, Turciju un Rietumeiropu; tomēr ar to tiek pastiprināta Armēnijas izolācija un tādējādi netiek ievēroti EKP mērķi; tā kā augsta līmeņa grupas transporta jautājumos ieteikumi tomēr tiks īstenoti un Eiropas—Kaukāza—Āzijas transporta koridora (TRACECA) ass vēl joprojām ir galvenā transnacionālā ass Kaukāzā, tai saistot visas reģiona valstis;

C.

tā kā EKP paplašināšana, tajā iekļaujot Armēniju, Azerbaidžānu un Gruziju, ir nozīmīgs solis uz priekšu, lai nodrošinātu Eiropas Savienības līdzdalību reģionā, jo šāda EKP paplašināšana rada nepieciešamos sākotnējos nosacījumus, lai ES varētu iesaistīties Dienvidkaukāza reģionā, un sniedz reģiona valstīm iespēju ciešāk sadarboties ar ES; tā kā ir nepieciešami stimuli, lai motivētu Armēniju, Azerbaidžānu un Gruziju turpināt reformu procesu;

D.

tā kā EKP ir balstīta uz kopējām vērtībām un politisko, ekonomisko un institucionālo reformu efektīvu īstenošanu un tās apstiprinātais mērķis ir radīt zonu, ko veido draudzīgas kaimiņvalstis, kuras ir noturīgas demokrātijas ar funkcionējošu tirgus ekonomiku un kurās tiek nodrošināts tiesiskums;

E.

tā kā EKP ir jāattīsta, lai panāktu labāku un efektīvāku ES politiku reģionā un lai ES iegūtu tās potenciālam atbilstošu lomu drošības un stabilitātes nodrošināšanas jomā; tā kā ES ir skaidrāk jānosaka tās loma reģionā un vairāk jāiesaistās tajā;

F.

tā kā Dienvidkaukāza valstu iekļaušana EKP nozīmē lielāku atbildību un saistības arī no šo valstu puses; tā kā labas kaimiņattiecības un reģionālā sadarbība ir EKP būtiski elementi;

G.

tā kā Kalnu Karabahas konflikta — konflikta, kurš saasina attiecības starp Armēniju un Azerbaidžānu, — un Gruzijas iekšējo konfliktu Abhāzijā un Dienvidosetijā atrisināšana miermīlīgā ceļā ir ļoti svarīga ES kaimiņvalstu stabilitātei, kā arī Dienvidkaukāza reģiona ekonomiskajai un sociālajai attīstībai;

H.

tā kā, lai kopējo kaimiņvalstu problēmas risinātu efektīvāk, jautājumam par to neatrisināto konfliktu, kas izraisījās pēc PSRS sabrukuma, izplatīšanos ārpus vienas valsts robežām jābūt prioritāram ES un Krievijas attiecībās;

I.

tā kā, no ES konstruktīvas iesaistīšanās viedokļa raugoties, šis reģions ir nozīmīgs ne tikai tā ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ, šim reģionam esot tranzīta zonai energoresursu piegādei no Vidusāzijas uz Eiropu, bet arī tāpēc, ka visas minētās valstis ir ieinteresētas reģiona attīstībā, lai veicinātu demokrātiju, labklājību un tiesiskumu un tādējādi radītu efektīvu pamatu reģionālajai un starpreģionu attīstībai un sadarbībai Dienvidkaukāza teritorijā;

J.

tā kā šis reģions ir kļuvis par zonu, kur konkurē vairāku ietekmīgu ģeopolitisko dalībnieku stratēģiskās intereses; tā kā Individuālās partnerības rīcības plāni, kuri saista visas trīs valstis ar NATO, padara aliansi par jaunu dalībnieku reģionā;

K.

tā kā dialogs un darbību saskaņošana starp ES, Krieviju un ASV varētu veicināt demokrātiju, palielināt energoapgādes drošību un stiprināt reģionālo drošību Dienvidkaukāza reģionā;

L.

tā kā pēdējo gadu laikā Gruzijā un Armēnijā ir novērojama spēcīga ekonomiskā izaugsme un Armēnijas ekonomikas izaugsme ir viena no straujākajām pasaulē, NKP pieaugumam 2006. gadā sasniedzot 34,5 %, galvenokārt pateicoties šīs valsts gāzes un naftas rezervēm; tā kā, neskatoties uz šiem izaugsmes rādītājiem, šo triju valstu sabiedrību aizvien raksturo ļoti augsts nabadzības un bezdarba līmenis, ierobežota piekļuve sociālajiem pakalpojumiem, zemi ienākumi un šo ienākumu nevienlīdzīga sadale;

M.

tā kā Dienvidkaukāzā notiek destabilizējoša bruņošanās sacensība, kam raksturīga nepieredzēti strauja militārā arsenāla palielināšana,

1.

atzinīgi vērtē Armēnijas, Azerbaidžānas un Gruzijas iekļaušanu EKP un to, ka 2006. gada 14. novembrī attiecīgās sadarbības padomes apstiprināja divpusējos EKP rīcības plānus, un izsaka atbalstu pastāvīgajiem centieniem šos plānus īstenot, iesaistot visus procesa dalībniekus;

2.

uzsver, ka, izvēloties politisko pieeju saistībā ar trim Dienvidkaukāza valstīm, nevajadzētu ignorēt šo triju valstu raksturīgās īpašības; atbalsta diferenciācijas ieviešanu, piemērojot EKP attiecībā uz minētajām valstī, un uzver nepieciešamību stiprināt ES attiecības ar šīm valstīm atbilstoši to nopelniem, īstenojot atbilstīgos EKP rīcības plānus;

3.

atzīmē Armēnijas, Gruzijas un Azerbaidžānas ģeopolitisko stāvokli saistībā ar Krieviju, Irānu un Turciju, kā arī citu ekonomikas lielvalstu, piemēram, Krievijas, ASV un Ķīnas, pieaugošo interesi par šo reģionu; uzskata, ka tāpēc ir ļoti svarīgi sadarbību ar Dienvidkaukāzu, tostarp arī ar enerģētiku saistītos jautājumos, padarīt par prioritāti;

4.

apstiprina, ka ES galvenie mērķi reģionā ir atbalstīt Dienvidkaukāza valstu attīstību, lai tās kļūtu par atvērtām, miermīlīgām, drošām un stabilām valstīm, kuras varētu veicināt labas kaimiņattiecības reģionā un reģionālo stabilitāti un kuras spētu atbalstīt Eiropas vērtības un attīstīt iestāžu un juridisko sadarbību savā starpā un ar ES; lai sasniegtu šos mērķus, aicina ES izstrādāt tādu reģionālo politiku Dienvidkaukāzam, kura jāīsteno kopā ar reģiona valstīm un kura jāpapildina, izstrādājot atsevišķas divpusējas politikas;

5.

uzsver, ka EKP mērķis bija pārvarēt šķelšanos Eiropā, pakāpeniski paplašinot demokrātijas, labklājības un drošības telpu; aicina ES un Dienvidkaukāza valstis ar sadraudzības, speciālistu nosūtīšanas un citus pieejamo palīdzības programmu palīdzību izmantot jauno dalībvalstu plašās zināšanas un pieredzi, ko tās guvušas, ES integrācijas procesā reformējot sabiedrību un ekonomiku, jo īpaši stiprinot robežu robežapsardzību un muitas iestādes un attīstot reģionālo sadarbību savā starpā;

6.

uzsver, ka EKP politikas pārskati un finansējums ir jāizmanto, lai veicinātu iestāžu izveidi, cilvēktiesību ievērošanu, tiesiskumu, demokratizāciju un reģionālo sadarbību; atkārtoti apstiprina nepieciešamību pēc turpmākām noteiktām darbībām no ES puses, lai veicinātu patiesu reģionālo sadarbību un integrāciju; aicina Komisiju regulāri ziņot par sasniegto saistībā ar reģionālās sadarbības procesu un atbilstoši pielāgot tās politiku un instrumentus; sagaida, ka starp ES un dažādām iesaistītajām pusēm partnervalstīs, jo īpaši ar pilsonisko sabiedrību, tiks veidotas aizvien konstruktīvākas attiecības, lai tādējādi EKP procesu padarītu dinamiskāku un pārredzamāku;

7.

atzīmē, ka straujās un noteiktās NKP izaugsmes dēļ Azerbaidžāna ir kļuvusi par palīdzības sniedzēju, starptautiskajiem donoriem ievērojami samazinot savu darbību šajā valstī; iesaka ES koncentrēties uz zinātības un paraugprakes nodošanu Twinning, TAIEX un Sigma programmu ietvaros (atbilstoši Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumentam);

8.

uzskata, ka tirdzniecības politika ir nozīmīgs elements, lai nodrošinātu politisko stabilitāti un ekonomisko attīstību, kuras rezultātā Dienvidkaukāzā samazināsies nabadzība, un ka tā ir būtiski svarīga turpmākai integrācijai starp ES un Dienvidkaukāzu; uzsver, ka saistībā ar tirdzniecības politiku ir jāņem vērā sociālā dimensija;

9.

atbalsta Komisijas priekšlikumu veikt priekšizpēti, lai ar tās palīdzību novērtētu iespēju slēgt brīvās tirdzniecības līgumu ar Gruziju un Armēniju; uzskata, ka šāds līgums sniegs labumu visām pusēm; vienlaikus aicina Komisiju un Padomi īstenot pasākumus, lai nodrošinātu, ka Armēnija, Gruzija un Azerbaidžāna gūst pēc iespējas lielāku labumu no vispārējo preferenču sistēmas, un tajā pašā laikā uzsver, cik nozīmīga divpusējo tirdzniecības attiecību turpmākai veicināšanai ir Azerbaidžānas dalība PTO; mudina Azerbaidžānas iestādes novērst pēdējos šķēršļus, kas tai traucē pievienoties PTO, piemēram, augstos muitas tarifus, pārredzamības trūkumu un nespēju piemērot tirdzniecības noteikumus, korupciju, kā arī nespēju ieviest intelektuālā īpašuma tiesības, un aicina Komisiju arī turpmāk atbalstīt Azerbaidžānu tās pievienošanās PTO procesā;

10.

atzīmē, ka Gruzija izjūt ievērojamu spiedienu, ko izraisa Krievijas ekonomiskais embargo, kuru ieviesa vairāk kā pirms viena gada, slēdzot Gruzijas produktu tradicionālo tirgu un tādējādi atņemot daudziem pilsoņiem iztikas līdzekļus; uzsver, ka brīvās tirdzniecības līguma ar Gruziju ātra noslēgšana ir vienlīdz svarīga gan ES un Gruzijas attiecību stiprināšanai, gan Krievijas embargo seku atvieglošanai;

11.

uzsver, ka visām trim valstīm arī turpmāk būs jācenšas samazināt nabadzību un jāievēro ilgtspējīgas attīstības princips; iesaka pieņemt efektīvu politiku, lai samazinātu sociālo polarizāciju un nodrošinātu pilnīgu piekļuvi sociālās drošība sistēmām; aicina Komisiju arī turpmāk atbalstīt šīs trīs valstis, stiprinot to spējas uzlabot un ieviest nabadzības samazināšanas politiku;

12.

uzskata, ka EKP nodrošina labu pamatu reģionālai un apakšreģionālai sadarbība, lai tādējādi radītu patiesu drošības, stabilitātes un demokrātijas telpu gan Dienvidkaukāza, gan Melnās jūras reģionā; uzskata, ka diferencēta divpusēja pieeja attiecībā uz trim Dienvidkaukāza valstīm nav iedomājama bez globālas un daudzpusīgas dimensijas, paredzot reģionālās sadarbības attīstību; tāpēc:

13.

atzinīgi vērtē iekšējās politiskās un iestāžu reformas, kuras EKP rīcības plāna īstenošanas ietvaros Armēnijā tika uzsāktas pēc konstitucionālās reformas; mudina Armēnijas iestādes turpināt šādu virzību un panākt turpmāku attīstību, stiprinot demokrātiskas struktūras, tiesiskumu un cilvēktiesību aizsardzību; īpaši aicina veikt papildu pasākumus, lai izveidotu neatkarīgas tiesu iestādes, veicinātu policijas, civildienesta un vietējo valdību reformas, apkarotu korupciju un radītu dzīvotspējīgu pilsonisko sabiedrību; atzīmē Starptautiskās vēlēšanu novērošanas misijas paziņojumu par to, ka 2007. gada maija parlamenta vēlēšanas kopumā atbilda starptautiskajām prasībām; ir pārliecināts, ka Armēnijas iestādes cieši sadarbosies ar Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju (EDSO) un Eiropas Padomi, risinot atlikušās problēmas, lai vēl vairāk uzlabotu standartus, kas jau ir sasniegti, un pilnībā nodrošinātu prezidenta vēlēšanu, kam jānotiek 2008. gada 19. februārī, brīvu un godīgu īstenošanu; kopumā atbalsta konstruktīva dialoga izveidi starp valdību un opozīciju, lai tādējādi stiprinātu plurālismu, kas ir būtisks demokrātijas elements; aicina Armēnijas iestādes arī izpētīt apgalvojumus par korupciju un vārda brīvības neievērošanu;

14.

atkārtoti pauž bažas par cilvēktiesību situācijas pasliktināšanos un plašsaziņas līdzekļu brīvības samazināšanos Azerbaidžānā; aicina Azerbaidžānas iestādes nodrošināt plašsaziņas līdzekļu brīvību; šajā sakarā atzinīgi vērtē prezidenta 2007. gada 28. decembra apžēlošanu, pēc kuras seši žurnālisti tika atbrīvoti no cietuma, un aicina Azerbaidžānas iestādes nekavējoties atbrīvot visus žurnālistus, kuri vēl joprojām atrodas cietumā, pārtraukt žurnālistu apspiešanu, īpaši izmantojot tiesību aktus par krimināli sodāmu neslavas celšanu, un pasludināt moratoriju tiesību aktu par krimināli sodāmu neslavas celšanu izmantošanai, tādējādi paužot šīs valsts iestāžu apņemšanos ievērot vārda brīvību; sagaida, ka Azerbaidžānas iestādes, ņemot vērā nākamā gada vēlēšanas, ievēros Eiropas Padomes Venēcijas komisijas ieteikumus, nodrošinot pulcēšanās brīvību un ierobežojumu atcelšanu saistībā ar politisko partiju darbību, kā arī garantēs EDSO standartu pilnīgu ievērošanu; aicina Azerbaidžānas iestādes arī nepieļaut vardarbību no policijas puses un izmeklēt visus apgalvojumus par sliktu izturēšanos aresta laikā; atgādina par ES gatavību sniegt atbalstu Azerbaidžānai, tai īstenojot reformas saistībā ar cilvēktiesību ievērošanu un demokrātiju;

15.

atzīmē plašās reformas, kuras Gruzijas valdība uzsāka pēc “Rožu revolūcijas”; mudina panākt turpmāku progresu, nodrošinot plurālistisku valsts pārvaldi, dialogu starp valdību un opozīciju, tiesiskumu un pienākumu ievērošanu cilvēktiesību jomā, jo īpaši saistībā ar tiesu iestāžu neatkarību, pilnīgu neiecietību pret vardarbību no policijas puses, kriminālās tiesvedības reformu un ieslodzījuma apstākļu uzlabošanu; aicina Gruzijas iestādes ievērot īpašuma tiesības, pulcēšanās brīvību, vārda brīvību, minoritāšu tiesības atbilstoši Vispārējai konvencijai par nacionālo minoritāšu aizsardzību un plašsaziņas līdzekļu brīvību; sagaida, ka pirms likumdošanas iestāžu un prezidenta vēlēšanām, kam jānotiek 2008. gadā, Gruzija īstenos EKP rīcības plāna mērķus un Eiropas Padomes ieteikumus saistībā ar demokrātiskas valsts pārvaldes ilgtermiņa noturīgumu, savstarpēji atkarīgu un savstarpēji ierobežojošu likumdošanas varas, izpildvaras un tiesu varas patstāvīgu mehānismu un institucionālo reformu;

16.

atgādina par pastāvīgo atbalstu Gruzijas centieniem īstenot politiskas un ekonomiskas reformas un stiprināt demokrātiskas iestādes, tostarp pārskatīt Vēlēšanu kodeksu, tādējādi veidojot miermīlīgu un pārtikušu Gruziju, kura var veicināt stabilitāti gan reģionā, gan visā Eiropā; pauž nopietnas bažas par politiskajiem notikumiem Gruzijā 2007. gadā novembrī, kuru rezultātā policija apspieda miermīlīgas demonstrācijas, tika slēgti neatkarīgi plašsaziņas līdzekļi un pasludināts ārkārtas stāvoklis; pauž apmierinājumu par to, ka atbilstoši Starptautiskās vēlēšanu novērošanas misijas novērtējumam 2008. gada 5. janvārī notikušās prezidenta vēlēšanas pēc būtības atbilda EDSO un Eiropas Padomes prasībām un standartiem, kas noteikti saistībā ar demokrātiskām vēlēšanām; uzskata, ka neskatoties uz ievērojamām problēmām, kuras atklājās un kuras nekavējoties jārisina, šīs vēlēšanas bija pirmās prezidenta vēlēšanas, kuras bija balstītas uz patiesu kandidātu sacensību un kurās Gruzijas iedzīvotāji varēja izdarīt savu politisko izvēli; aicina visus Gruzijas politiskos spēkus censties radīt demokrātisku politisko kultūru, kurā politiskie oponenti tiek cienīti un kurā konstruktīva dialoga mērķis ir atbalstīs un stiprināt Gruzijas nenoturīgās demokrātiskās iestādes; aicina Gruzijas iestādes pirms parlamenta vēlēšanām, kam jānotiek 2008. gada pavasarī, novērst Starptautiskās vēlēšanu novērošanas misijas provizoriskajā ziņojumā atzīmētās nepilnības;

17.

atzinīgi vērtē to, ka prezidenta vēlēšanas 2008. gada 5. janvārī pagāja mierīgi, un uzskata to par soli uz priekšu ceļā uz Gruzijas sabiedrības demokratizāciju un demokrātisko iestāžu izveidi un stiprināšanu; sagaida, ka nesen ievēlētais prezidents veiks nepieciešamos pasākumus, lai šajā nolūkā veidotu konstruktīvu dialogu ar opozīciju; tomēr pauž bažas par vēlēšanu kampaņas vispārējo gaitu, jo tā notika ļoti polarizētā vidē, kurai raksturīgs uzticēšanās trūkumus un bieži ziņojumi par pārkāpumiem, kā arī bijušā prezidenta valsts lietu un viņa vēlēšanu kampaņas pārklāšanās, tādējādi radot nelīdzsvarotu vidi kampaņai; aicina Gruzijas iestādes steidzamā kārtā pienācīgi izskatīt visas sūdzības saistībā ar vēlēšanu procesu; mudina Gruzijas iestādes pilnībā ņemt vērā starptautisko novērotāju piezīmes par minēto problēmu risināšanu, kā arī pienācīgi un pamatīgi sagatavoties gaidāmajām vispārējām vēlēšanām; aicina opozīcijas spēkus darboties atbildīgā veidā un ņemt vērā vēlēšanu rezultātus, kā arī konstruktīvi iesaistīties politiskās debatēs Gruzijas demokrātiskajās iestādēs;

18.

uzsver, ka Armēnijas, Azerbaidžānas un Gruzijas skaidra apņemšanās ievērot cilvēktiesības un pamatbrīvības ir būtiski svarīga, lai noteiktu turpmākās attiecības ar ES; sagaida, ka šīs valsti īstenos EKP rīcības plāna mērķus un Eiropas Padomes ieteikumus šajā jautājumā; lūdz Komisiju ar visām trim valstīm apspriest iespēju izveidot cilvēktiesību apakškomitejas;

19.

sagaida, ka pirms vēlēšanām 2008. gadā Armēnijas, Azerbaidžānas un Gruzijas iestādes nodrošinās vārda brīvību, pulcēšanās brīvību un plašsaziņas līdzekļu brīvību; uzsver, ka attiecību padziļināšanai ar ES būtiski svarīga ir šo valstu spēja nodrošināt godīgu un līdzsvarotu piekļuvi gan valsts, gan privātajiem plašsaziņas līdzekļiem un rīkot starptautiskajiem standartiem atbilstošas vēlēšanas;

20.

atzinīgi vērtē to, ka Polija tika nozīmēta par valsti, kas, gatavojoties 2008. gada janvāra vēlēšanām, ES vārdā pildīja starpnieka lomu starp Gruzijas valdību un opozīcijas plašsaziņas līdzekļiem; uzskata, ka ļoti nozīmīga ir to jauno dalībvalstu iesaistīšana, kurām ir izveidojušās ciešākas kultūras un vēsturiskās saiknes reģionā;

21.

uzsver, cik svarīgi, veicinot demokrātiju un tiesiskumu, ir atbalstīt pilsonisko sabiedrību un sniegt tai lielākas iespējas, kā arī attīstīt kontaktus starp cilvēkiem; mudina Komisiju pilnībā izmantot Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumenta sniegtās iespējas, lai, inter alia, uzraudzītu EKP īstenošanu; uzsver, ka EKP procesam un jo īpaši tā uzraudzīšanai jābūt atvērtai sadarbībai un apspriedēm ar pilsonisko sabiedrību; mudina Komisiju sniegt piemēru, radot konkrētus mehānismus, lai apspriestos ar pilsonisko sabiedrību; uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt, ka līdzekļi tiek sadalīti taisnīgā veidā, nepieļaujot politiski motivētu valsts iejaukšanos; aicina Komisiju izstrādāt arī pamatnostādnes vietējām un reģionālajām varas iestādēm par to specifisko lomu EKP rīcības plānu īstenošanā;

22.

uzsver, cik svarīgi ir sadarboties jautājumā par brīvību pārvietoties pāri ES un tās kaimiņvalstu robežām; aicina Komisiju un Padomi pēc iespējas ātrāk padarīt darbspējīgu ES un Gruzijas Tieslietu, pilsoņu brīvību un iekšlietu apakškomiteju un veikt nepieciešamos pasākumus, lai uzsāktu sarunas par atpakaļuzņemšanas un vīzu režīma atvieglošanas nolīgumiem starp ES un Gruziju un lai parakstītu nolīgumu par mobilitātes partnerattiecībām ar ES, vienlaicīgi uzsverot, ka aizkavēšanās var negatīvi ietekmēt Gruzijas iekšējo konfliktu atrisināšanu, un atzīmējot grūtības, ko rada Krievijas iestāžu lēmumu piešķirt Abhāzijā un Dienvidosetijā dzīvojošajām personām Krievijas pases; atbalsta sarunu uzsākšanu par nolīgumiem ar Armēniju un Azerbaidžānu; mudina dalībvalstis palielināt sadarbību, lai uzlabotu konsulāro dienestu efektivitāti Dienvidkaukāza valstīs un paātrinātu kopīgo vīzu pieteikumu centru izveidi; atbalsta papildu iniciatīvu izpētīšanu, izstrādājot visaptverošu pieeju migrācijai Austrumeiropā un Dienvidaustrumeiropā;

23.

aicina Komisiju arī no finansiālā viedokļa veicināt Eiropas NVO pārstāvību Armēnijā, Azerbaidžānā un Gruzijā, lai tādējādi izplatītu šo organizāciju zināšanas un pieredzi organizētas pilsoniskās sabiedrības veidošanā;

24.

aicina Komisiju darīt visu nepieciešamo, lai tuvinātu triju Dienvidkaukāza valstu NVO un pilsoniskās sabiedrības ar mērķi tādā veidā veicināt dialogu, sekmēt savstarpējo saprašanos un rūpīgi risināt reģiona problēmas; aicina attiecīgo valstu iestādes nekavēt šādu iniciatīvu īstenošanu;

25.

uzsver, ka personu pārvietošanās atvieglošana ir saistīta ar drošām robežām, un atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu Dienvidkaukāzā veicināt reģionālo sadarbību integrētas robežu pārvaldības jomā; uzsver, ka vietējās pierobežas satiksmes nolūkos ir nepieciešams efektīvā veidā atvieglot vīzu režīmu; uzsver, ka abu pušu laba griba ir priekšnoteikums sadarbībai visas Gruzijas un Krievijas savstarpējās robežas garumā; uzsver budžeta un ieņēmumu pārredzamības nozīmību, lai nodrošinātu, ka valdība ir atbildīga par izdevumiem parastu pilsoņu priekšā;

26.

aicina šīs trīs valstis pastiprināt centienus cīņā pret korupciju, kā arī labvēlīgas ieguldījumu un uzņēmējdarbības vides izveidē; uzsver, cik svarīga ir budžeta pārredzamība, kuras mērķis ir nodrošināt valdības atbildību par valsts izdevumiem; uzsver, ka īpašumtiesību attīstība ir būtiski svarīga mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmei un ilgtspējīgai ekonomiskajai attīstībai; atbalsta to, ka tiek veicinātas tirgus ekonomikas reformas, kuru mērķis ir palielināt konkurētspēju un stiprināt privāto sektoru; atbalsta liberalizācijas pasākumu saskaņošanu ar PTO principiem un šo pasākumu pastiprināšanu; uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt, ka ekonomiskās reformas tiek papildinātas ar atbilstošiem pasākumiem sociālajā jomā;

27.

aicina visu triju valstu iestādes nodrošināt, ka pasākumi, kas tiek veikti saistībā ar cīņu pret korupciju, netiek izmantoti politiskos nolūkos un ka izmeklēšanas, kriminālvajāšanas un tiesas procesi notiek godīgā un pārredzamā veidā;

28.

atzīmē, ka neatrisināto konfliktu, kas izraisījās pēc PSRS sabrukuma, un no tiem izrietošās nedrošības dēļ ir pieauguši reģiona valstu izdevumi militāriem nolūkiem, tādējādi negatīvi ietekmējot šo valstu ekonomisko un sociālo attīstību; tāpēc aicina reģiona valstis pārtraukt izdevumu militāriem nolūkiem pieaugumu;

29.

uzskata, ka pēc PSRS sabrukuma izraisījušos neatrisināto konfliktu atrisināšana miermīlīgā ceļā ir pamats tam, lai Dienvidkaukāzā, kā arī plašākā reģionālā kontekstā panāktu politisko stabilitāti un ekonomisko attīstību; uzsver, ka ES piemīt būtiska loma dialoga kultūras un sapratnes veicināšanā reģionā un iepriekšminētās ANO Drošības padomes Rezolūcijas Nr. 1325 (2000. gads) īstenošanas nodrošināšanā; atbalsta pārrobežu programmu izmantošanu un dialogu starp pilsoniskajām sabiedrībām, jo tas ir instruments konfliktu pārveidošanai un uzticības vairošanai, pārvarot domstarpības; īpaši atzinīgi vērtē Komisijas centienus sniegt palīdzību un nodrošināt informāciju Abhāzijai un Dienvidosetijai; atbalsta ES Īpašā pārstāvja Dienvidkaukāzā Peter Semneby priekšlikumu abos reģionos atvērt informācijas birojus; lūdz Komisiju un Semneby sniegt šādu atbalstu un izplatīt informāciju arī Kalnu Karabahā;

30.

noraida visus ārvalstu mēģinājumus radīt sevišķas ietekmes sfēras; aicina kopīgo kaimiņattiecību kontekstā veidot konstruktīvu sadarbību ar visam valstīm un mudina Krieviju nepretoties tam, ka ES iesaistās konfliktu risināšanā un miera uzturēšanas operācijās Dienvidkaukāzā;

31.

atzīmē, ka pretruna starp pašnoteikšanās un teritoriālās integritātes principiem veicina pēc PSRS sabrukuma izraisījušos neatrisināto konfliktu saglabāšanos Dienvidkaukāza reģionā; uzskata, ka šo problēmu var pārvarēt tikai ar sarunu palīdzību, pamatojoties uz ANO Statūtos un Helsinku Nobeiguma aktā paredzētajiem principiem un ievērojot reģionālās integrācijas kontekstu; atzīmē, ka šis process nevar notikt bez starptautiskās kopienas atbalsta, un aicina ES šajā nolūkā ierosināt pasākumus; turklāt uzskata, ka, lai sarunu ceļā panāktu risinājumu reģiona konfliktiem, ļoti svarīga ir attiecību uzlabošanās starp nacionalitātēm, pamatojoties uz Eiropas standartiem, un minoritāšu tiesību veicināšana, tādējādi stiprinot Dienvidkaukāza valstu pilsoņu saliedētību;

32.

atkāroti uzsver beznosacījumu atbalstu Gruzijas teritoriālajai integritātei un tās starptautiski atzīto robežu neaizskaramībai un atbalsta Gruzijas iestāžu pastāvīgos centienus panākt risinājumu iekšējiem konfliktiem Abhāzijā un Dienvidosetijā; tomēr pauž nožēlu par agresīvo retoriku, ko izmanto konflikta puses, un atbalsta ANO ģenerālsekretāra Ban ki Moon aicinājumu divkāršot centienus ar mērķi novērst darbības, kuras var izraisīt karadarbības atjaunošanos Abhāzijā; mudina puses pilnīgi izmanot dialoga un sarunu formātu, lai rastu galīgo risinājumu konfliktam Dienvidosetijā; aicina de facto iestādes radīt drošus apstākļus, lai iekšzemē pārvietotās personas varētu atgriezties, un ievērot neatņemamās īpašumtiesības konfliktu rajonos atbilstoši iepriekš minētajai ANO Drošības padomes rezolūcijai 1781 (2007. gads); uzsver, ka pieņemama risinājuma rašana saistībā ar cilvēktiesību jautājumiem, piemēram, iekšzemē pārvietoto personu atgriešanos un šo personu īpašumu, kā arī kara noziegumu un pazudušo personu lietu pienācīga izmeklēšana, iesaistoties visām pusēm, būs pamats tam, lai panāktu jebkādu ilgstošu risinājumu; aicina visas puses atgriezties pie sarunu galda; atzinīgi vērtē pēc liela pārtraukuma nesen notikušo pirmo Gruzijas un Abhāzijas ierēdņu augsta līmeņa sanāksmi;

33.

uzskata, ka turpmāka kavēšanās, risinot Kalnu Karabahas konfliktu, nesniegs labumu nevienai no iesaistītajām pusēm, bet gan apdraudēs reģionālo stabilitāti un kavēs reģionālo un ekonomisko attīstību; atkārtoti pauž cieņu un atbalstu Azerbaidžānas (svītrojums) teritoriālajai integritātei un starptautiski atzītajām robežām, kā arī tur dzīvojošo cilvēku pašnoteikšanās tiesībām atbilstoši ANO Statūtiem un Helsinku Nobeiguma aktam; aicina Armēniju un Azerbaidžānu nekavējoties izmantot visas iespējas, lai miermīlīgā ceļā atrisinātu Kalnu Karabahas konfliktu; atkārtoti pauž stingru atbalstu Minskas grupai, tomēr ar nožēlu atzīmē ievērojamu panākumu trūkumu sarunās; aicina puses piemērot atbilstīgās ANO Drošības padomes rezolūcijas un jo īpaši ļaut bēgļiem un iekšzemē pārvietotajām personām drošā un cienīgā veidā atgriezties mājās; brīdina par agresīvo un provokatīvo retoriku, kura var apdraudēt sarunu procesu;

34.

pauž nožēlu, ka centienus tuvināt trīs reģiona valstis negatīvi ietekmē pēc PSRS sabrukuma izraisījušies neatrisinātie konflikti, kurus rada teritoriālas pretenzijas un separātisms; uzsver, ka konfliktu zonas bieži tiek izmatotas kā drošs patvērums organizētai noziedzībai, naudas atmazgāšanai, narkotiku tirdzniecībai un ieroču kontrabandai;

35.

atgādina attiecīgajām iestādēm, ka bēgļus un iekšzemē pārvietotās personas nedrīkst konfliktos izmantot kā instrumentu; aicina īstenot noteiktus pasākumus, lai uzlabotu iekšzemē pārvietoto personu dzīves apstākļus un sociālo stāvokli, pirms šo personu cilvēktiesības atgriezties mājās tiek reāli piemērotas;

36.

aicina Komisiju un dalībvalstis arī turpmāk finansiāli atbalstīt Armēnijas, Azerbaidžānas un Gruzijas centienus risināt ar bēgļiem un iekšzemē pārvietotajām personām saistīto situāciju, palīdzot atjaunot ēkas un celt ceļus, ūdens un elektropiegādes infrastruktūru, slimnīcas un skolas, lai šīs kopienas būtu labāk integrētas, un vienlaikus veicinot reģionu, kur šīs kopienas dzīvo, attīstību, uzmanību pievēršot vietējiem iedzīvotājiem, kuri bieži arī dzīvo zem nabadzības sliekšņa; uzsver, ka ir jārisina problēma, kas saistīta ar lielo skaitu sauszemes mīnu, kuras pēc Kalnu Karabahas konflikta vēl joprojām ievaino un dažreiz arī nogalina cilvēkus;

37.

aicina galvenās reģionā iesaistītās puses konstruktīvi iesaistīties, lai atrisinātu pēc PSRS sabrukuma izraisījušos neatrisinātos konfliktus reģionā, un veikt pasākumus ar mērķi normalizēt to attiecības ar kaimiņvalstīm; atkārtoti aicina Turciju iesaistīties nopietnā un intensīvā darbā, lai saskaņā ar ANO Statūtiem, atbilstīgām ANO Drošības padomes rezolūcijām un citām atbilstīgām starptautiskām konvencijām atrisinātu visus nopietnos strīdus ar kaimiņvalstīm, kā arī iesaistītos godīgā un atklātā diskusijā par pagātnes notikumiem; atkārtoti aicina Turcijas un Armēnijas valdības sākt samierināšanās procesu saistībā ar pašreizējiem un pagātnes notikumiem un aicina Komisiju veicināt šo procesu, izmantojot EKP un Melnās jūras reģiona sinerģijas ietvaros īstenoto reģionālo sadarbību; aicina Komisiju un Padomi kopā ar Turcijas un Armēnijas iestādēm izskatīt jautājumu par Turcijas robežas ar Armēniju atvēršanu;

38.

iesaka izveidot 3+3 formāta konferenci par drošību un sadarbību Dienvidkaukāzā, šajā konferencē iesaistot trīs Dienvidkaukāza valstis, no vienas puses, un ES, Amerikas Savienotās Valstis un Krieviju, no otras puses, lai apspriestu jautājumus saistībā ar drošību un reģionālo sadarbību Dienvidkaukāzā, īpašu uzmanību pievēršot atbilstoša pamata izveidei, lai risinātu pēc PSRS sabrukuma izraisījušos neatrisinātos konfliktus;

39.

piešķir lielu nozīmi Baku—Tbilisi—Erzurumas gāzes cauruļvada un Baku—Tbilisi—Ceihanas naftas cauruļvada atklāšanai un uzsver, cik nozīmīgi ir Kaspijas enerģijas koridoru projekti, kuri varētu veicināt reģiona ekonomisko un tirdzniecības attīstību un kuri varētu palielināt no Azerbaidžānas un Kaspijas jūras baseina uz ES tirgu notiekošās energoapgādes un attiecīgo tranzīta sistēmu drošību un diversifikāciju; tomēr stingri pieprasa, lai iesaistītas valstis un Komisija atbilstoši reģionālās sadarbības mērķim, kas tiek veicināts EKP ietvaros, Baku—Tbilisi—Erzurumas gāzes cauruļvada projektā iekļautu Armēniju;

40.

uzsver, cik svarīgi ir padziļināt ES un Azerbaidžānas partnerattiecības enerģētikas jomā, kā tas paredzēts iepriekš minētajā 2006. gada 7. novembrī parakstītajā Saprašanās memorandā, un atzinīgi vērtē Azerbaidžānas un Gruzijas valdību gatavību arī turpmāk aktīvi darboties, veicinot uz tirgu balstītu energoapgādi un tranzīta diversifikāciju reģionā, tādējādi ievērojami palielinot Eiropas energoapgādes drošību;

41.

atzinīgi vērtē iepriekš minētās augsta līmeņa grupas 2005. gada novembra ziņojumu “Tīkls mieram un attīstībai” un Komisijas paziņojumu par galveno Eiropas transporta ašu paplašināšanu kaimiņvalstīs (COM(2007)0032); atkārtoti pauž atbalstu jaunu infrastruktūras objektu un dzīvotspējīgu transporta koridoru izveidei, jo tie dažādo piegādātājus un maršrutus, piemēram, Kaspijas jūras un Melnās jūras energoapgādes koridors un Nabuko cauruļvads, kā arī INOGATE (Interstate Oil and Gas Transport to Europe) un TRACECA projekti, kas savieno Melnās jūras un Kaspijas jūras reģionu;

42.

atzīmē tādas jaunas situācijas veidošanos, kurā klimata pārmaiņas un apgādes drošība ir sevišķi svarīgi elementi; atzīst, ka apgādes diversifikācija ir ļoti svarīga un to var panākt, tikai ciešāk sadarbojoties ar kaimiņvalstīm, jo īpaši tām, kas atrodas Dienvidkaukāza un Vidusāzijas reģionā, un atbalsta reģionālo un starpreģionu sadarbību; uzskata, ka energoapgādes diversifikācijas projektiem ir jābūt vienai no stiprinātās EKP prioritātēm, un aicina palielināt atbalstu ražotājvalstu un tranzītvalstu ieguldījumu vides un reglamentējošo noteikumu uzlabošanai, pamatojoties uz Enerģētikas hartas nolīguma principiem;

43.

atzīmē, ka tiek lēsts, ka Azerbaidžānas gāzes un naftas rezerves būs izmantojamas turpmākos piecpadsmit līdz divdesmit gadus; atzīmē, ka saskaņā ar nesenajiem aprēķiniem naftas laukos zem Kaspijas jūras ir apmēram 14 miljardi barelu naftas, kā arī gāzes resursi apmēram 850—1370 miljardu kubikmetru apmērā; atzīst, ka jāpieliek pūliņi, lai nepieļaut, ka valsts nonāk “resursu lāsta” lamatās; tāpēc uzsver ilgtspējīgu alternatīvu risinājumu nozīmību gan no politikas, gan no ekonomikas viedokļa; aicina Azerbaidžānas valdību īstenot nepieciešamos pasākumus ar mērķi radīt vajadzīgo tiesisko regulējumu un operatīvo pamatu, lai ES atbalsts atjaunojamās enerģijas un energoefektivitātes jomā tiktu izmantots pēc iespējas labāk;

44.

pauž interesi par Komisijas priekšlikumu veikt priekšizpēti par iespējamu kaimiņvalstu nolīgumu enerģētikas jomā un šajā nolūkā mudina EKP partnervalstis ievērot starptautiskās tiesības un pasaules tirgos noteiktās saistības;

45.

atbalsta Armēnijas valdības centienus priekšlaicīgi pārtraukt Medzamor kodolelektrostacijas pašreizējā bloka ekspluatāciju un rast dzīvotspējīgus alternatīvus energoapgādes risinājumus, kā to pieprasa ES, tomēr pauž bažas par valdības lēmumu celt jaunu bloku tajā pašā kodolelektrostacijā, kura atrodas seismiskā zonā, un aicina Armēnijas iestādes rast alternatīvus energoapgādes risinājumus;

46.

iesaka, sadarbojoties enerģētikas jomā, ņemt vērā arī valstu pašu vajadzību pēc enerģijas un labumu, ko šīs valstis var gūt, jo īpaši saistībā ar piekļuvi energoresursiem; aicina Komisiju nodrošināt, ka enerģētikas projekti, ko finansē no oficiālās attīstības palīdzības līdzekļiem Eiropas kaimiņattiecības politikas instrumenta ietvaros, tiešā veidā samazina nabadzību un sniedz labumu vietējiem iedzīvotājiem; aicina Komisiju vairāk atbalstīt triju valstu centienus cīņā pret klimata pārmaiņām un izpētīt konkrētus risinājumus, ar kuru palīdzību varētu novērst neefektīvus enerģijas ražošanas un patēriņa veidus, cita starpā nododot tehnoloģijas;

47.

atzinīgi vērtē starpreģionu iniciatīvas, piemēram, Baku—Tbilisi—Karsa dzelzceļa projektu; uzskata, ka šī iniciatīva paver iespēju uzlabot šīs pasaules daļas ekonomisko un politisko iekļaušanu Eiropas un pasaules ekonomikā un ka tā veicinās reģiona ekonomikas un tirdzniecības attīstību; tomēr uzsver, ka projekts apiet pastāvošo un pilnībā funkcionējošo dzelzceļa līniju Armēnijā; mudina Dienvidkaukāza republikas un Turciju īstenot efektīvu reģionālās ekonomiskās integrācijas politiku un atturēties no netālredzīgiem un politiski motivētiem reģionāliem enerģētikas un transporta projektiem, kuros netiek ievēroti EKP drošas attīstības principi;

48.

atkārtoti aicina ES Īpašo pārstāvi Dienvidkaukāzā darīt pieejamus Eiropas Parlamentam regulāros ziņojumus, tostarp visaptverošo nobeiguma ziņojumu, ko sagatavo misijas beigās;

49.

atzinīgi vērtē Komisijas 2007. gada 10. maija lēmumu stiprināt tās delegāciju Erevānā un līdz 2007. gada beigām atvērt delegāciju Baku; aicina Komisiju nodrošināt, ka šī delegācijas sāk darboties bez kavēšanās;

50.

uzskata, ka ES Īpašā pārstāvja Dienvidkaukāzā redzamības veicināšana ir ļoti svarīga, lai uzlabotu informācijas sniegšanu par ES pieeju attiecīgajām valstīm un to pilsoņiem; uzskata, ka šajā sakarā ļoti svarīga ir pilsoniskās sabiedrības aktīva iesaistīšana;

51.

aicina Komisiju un Padomi, pamatojoties uz katras atsevišķas valsts sasniegumiem, izskatīt iespēju noslēgt jaunus paplašinātus nolīgumus ar attiecīgajām valstīm;

52.

aicina attiecīgo valstu parlamentus palielināt parlamentārās opozīcijas pārstāvību to delegācijās Parlamentārās sadarbības komitejās un atbalsta reģionālās parlamentārās sadarbības palielināšanu, tostarp Melnās jūras reģiona ekonomiskās sadarbības organizācijas Parlamentāro asambleju un Dienvidkaukāza parlamentāro iniciatīvu;

53.

uzsver, ka, lai stiprinātu Eiropas Savienības un Dienivdkaukāza valstu mijiedarbību, jāizmanto esošās daudzpusējās organizācijas;

54.

atkārto, ka ir nepieciešama sadarbība starp ES iestādēm un citiem divpusējiem un daudzpusējiem dalībniekiem, lai tādējādi nodrošinātu saskaņotību starp rīcības plāniem un Eiropas Padomes, EDSO, NATO un ANO saistībām;

55.

uzsver to, cik nozīmīgs Eiropas Savienībai ir Dienvidkaukāza reģions, un to, ka Parlamentam ir cieši jāuzrauga dažādo EKP rīcības plānu īstenošana;

56.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu un Armēnijas, Azerbaidžānas un Gruzijas valdībām un parlamentiem, kā arī Turcijas, Amerikas Savienoto Valstu un Krievijas Federācijas valdībām un ANO ģenerālsekretāram.