16.12.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 320/1

1.

Padomes 2002. gada 14. februāra rezolūciju par valodu daudzveidības un valodu mācīšanās veicināšanu (1), kurā uzsvērts, ka valodu zināšanas ir viena no pamatprasmēm, kas vajadzīgas katram iedzīvotājam, lai reāli iesaistītos Eiropas zinību sabiedrībā, un tādējādi atvieglo integrēšanos sabiedrībā un sekmē sociālo kohēziju;

2.

Barselonas Eiropadomes 2002. gada 15. un 16. marta secinājumiem, kuros ir pausts aicinājums rīkoties, lai uzlabotu pamatprasmes, konkrēti — jau no mazām dienām vispārēji mācīt divas svešvalodas (2);

3.

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1983/2006/EK (2006. gada 30. decembris) par Eiropas kultūru dialoga gadu (2008. gads) (3);

4.

Padomes 2006. gada 19. maija secinājumiem par Eiropas Valodu prasmes rādītāju (4), kuros atkārtoti apliecināts, ka svešvalodu prasmes gan palīdz veicināt tautu savstarpējo saprašanos, gan ir darbaspēka mobilitātes priekšnoteikums un tādējādi uzlabo Eiropas Savienības ekonomikas konkurētspēju;

5.

Padomes 2008. gada 22. maija secinājumiem par darba plānu kultūras jomā no 2008. līdz 2010. gadam (5), kuros uzsvērts daudzvalodības kultūras aspekts un īpaši tās nozīme piekļuvē kultūrai un ieguldījums jaunradē;

6.

Padomes 2008. gada 22. maija secinājumiem par starpkultūru kompetencēm, kuros atzīta valodu mācīšanās un tulkošanas nozīme, lai apgūtu prasmes dažādu kultūru jomās;

7.

Padomes 2008. gada 22. maija secinājumiem par daudzvalodību, kuros cita starpā Komisiju aicina līdz 2008. gada beigām izstrādāt priekšlikumus plašai politikas sistēmai daudzvalodības jomā.

—

Komisijas 2008. gada 18. septembra paziņojumu “Daudzvalodība — Eiropas priekšrocība un kopīga apņemšanās” (6);

—

Komisijas 2008. gada 3. jūlija Zaļo grāmatu “Migrācija un mobilitāte — ES izglītības sistēmu problēmas un iespējas” (7),

—

valodu un kultūru daudzveidība ir raksturīga Eiropas identitātei; Eiropai tā ir gan kopīgs mantojums, gan bagātība, gan izaicinājums, gan priekšrocība;

—

daudzvalodība ir svarīgs vairāku nozaru temats, kas attiecas uz sociālo, kultūras, ekonomikas un tātad arī izglītības jomu;

—

mazāk lietotu Eiropas valodu veicināšana ir nozīmīgs ieguldījums daudzvalodībā;

—

vēl būtu jāveic liels darbs, lai veicinātu valodu apguvi un novērtētu valodu daudzveidības kultūras aspektus visos izglītības un apmācību līmeņos un arī, lai paaugstinātu informētību par dažādajām Eiropas valodām un to izplatību pasaulē;

—

daudzvalodība ir īpaši būtiska arī veicinot kultūru daudzveidību, inter alia plašsaziņas līdzekļu jomā un tiešsaistē pieejamo materiālu satura jomā, kā arī veicinot kultūru dialogu Eiropā un ar citiem pasaules reģioniem; īpašu ieguldījumu dod tulkošana, jo tā veido saikni starp valodām un kultūrām un dara plaši pieejamu daiļradi un idejas;

—

valodu daudzveidība Eiropā rada papildu vērtību ekonomikas un kultūras attiecību attīstībai starp Eiropas Savienību un pārējo pasauli;

—

daudzvalodība palīdz attīstīt jaunradi, radot iespējas citādai domāšanai, pasaules uztverei un iztēles izpausmei.

a)

paaugstināt informētību par valodu daudzveidības un valodu apguves priekšrocībām starp visiem sabiedrības slāņiem un jo īpaši jauniešiem mācību sākumā gan vispārējā izglītībā, gan arodizglītībā;

b)

nodrošināt uzņemošās valsts valodas mācīšanu migrantiem, it īpaši jauniešiem, kā būtisku veiksmīgas integrācijas un nodarbinātības sastāvdaļu, vienlaicīgi cienot šo personu dzimtās valodas.

a)

censties jauniešiem jau no mazām dienām un pēc vispārējās izglītības arodizglītībā un augstākajā izglītībā nodrošināt dažādu un kvalitatīvu valodu un kultūras izglītības iespēju piedāvājumu, dodot iespēju apgūt vismaz divas svešvalodas, kas ir nosacījums integrācijai uz zināšanām balstītā sabiedrībā;

b)

pielikt pūles, lai veicinātu valodu prasmju apguves un regulāras papildināšanas iespējas visiem standarta, neformālās un pašmācības ceļā;

c)

censties paplašināt to valodu klāstu, ko māca dažādos izglītības sistēmas līmeņos, tostarp atzītas valodas, kuras tik plaši nelieto, lai dotu skolēniem iespējas izvēlēties, balstoties uz tādiem apsvērumiem, kā personīgās intereses vai ģeogrāfiskais novietojums;

d)

iedrošināt apgūt un izplatīt Eiropas valodas, izmantojot inovatīvus rīkus, piemēram, tādus kā ciparu komunikāciju tehnoloģijas un tālmācība, kā arī tādas metodes, kas balstītas uz saistīto valodu savstarpēju saprašanu;

e)

veicināt skolēnu vērtēšanu ar atzītiem instrumentiem, piemēram, Eiropas Padomes Eiropas vienoto valodu prasmes līmeņa noteikšanas sistēmu un Europass Valodu pasi un, attiecīgā gadījumā, ar Eiropas Valodu prasmes rādītāju;

f)

īpašu uzmanību veltīt turpmākai valodu skolotāju izglītībai un citu mācību priekšmetu skolotāju valodu prasmju uzlabošanai, lai veicinātu to, ka priekšmetus, kas nav saistīti ar valodām, var mācīt svešvalodās (Mācību satura un integrētās valodu apguves pieeja — Content and Language Integrated Learning (CLIL));

g)

sekmēt valodu skolotāju mobilitāti un apmaiņu Eiropā, lai pēc iespējas lielāks skaits skolotāju būtu pavadījuši noteiktu laiku valstī, kurā runā tajā valodā, ko māca attiecīgais skolotājs;

h)

izmantot programmu “Mūžizglītība” un attiecīgās valstu sistēmas, lai atbalstītu visu sabiedrības slāņu — īpaši jauniešu, kuri mācās, un pasniedzēju — mobilitāti, kas viņiem var palīdzēt uzlabot valodu zināšanas, kā arī ierosmes, piemēram, Eiropas valodu marķējumu, lai izstrādātu valodu apguves un didaktiskos līdzekļus.

a)

atbalstīt visdažādāko valodu pieejamību un apguvi, lai palīdzētu uzņēmumiem, it īpaši MVU, paplašināt piekļuvi pasaules tirgiem, jo īpaši — jauniem tirgiem.

b)

sekmēt valodu zināšanu nozīmes palielināšanu saistībā ar darbinieku karjeras attīstību, jo īpaši mazos un vidējos uzņēmumos;

c)

vajadzības gadījumā izmantot Eiropas struktūrfondus, lai turpmākā arodizglītībā un pieaugušo izglītībā nodrošinātu ar darbu saistītus valodu kursus;

d)

novērtēt un izmantot to pilsoņu valodu prasmes, kuri savulaik ir imigrējuši, kā līdzekli kultūru dialoga un ekonomikas konkurētspējas stiprināšanai.

A.

Saistībā ar pašreizējo politiku un programmām:

B.

Sākt diskusiju par to, cik svarīgi un iespējami būtu ar laiku izstrādāt konkrētu tulkošanas atbalsta programmu, kas atbilstu attiecīgiem kultūras, tehnoloģijas un profesionālā darba aspektiem.

a)

stiprināt sadarbību starp dalībvalstīm un to kultūras iestādēm vai citām pārstāvības institūcijām trešās valstīs, kā arī veicināt valodu partnerattiecības un kultūru dialogu ar trešām valstīm;

b)

optimāli izmantot Eiropas valodu potenciālu, lai pilnveidotu kultūras un ekonomikas dialogu ar pārējām pasaules valstīm un lai palielinātu Eiropas Savienības nozīmi starptautiskajā līmenī;

c)

uzlabot sadarbību ar valsts un starptautiskām organizācijām, jo īpaši ar Eiropas Padomi un UNESCO, kas strādā valodu apguves un valodu un kultūras daudzveidības jomā.

1.

atbalstīt dalībvalstu centienus sasniegt minētajā rezolūcijā noteiktos mērķus, izmantojot visu potenciālu, ko sniedz Eiropas sadarbība izglītības, kultūras un citās būtiskās politikas jomās;

2.

saistībā ar jauno plašo politikas sistēmu daudzvalodības jomā un savu kompetenču robežās pieņemt pasākumus, kas būtu vērsti uz to, lai pienācīgi ņemtu vērā iedzīvotāju un iestāžu valodu vajadzības, pievēršot īpašu uzmanību:

3.

sadarbībā ar dalībvalstīm un sevišķu uzmanību pievēršot paraugprakses piemēriem līdz 2011. gada vidum sniegt ziņojumu par šīs rezolūcijas īstenošanu;

4.

periodiski pārskatīt stāvokli valodu prasmju jomā Eiropā, īpaši pamatojoties uz dalībvalstu veiktiem pētījumiem, Eiropas vienoto valodu prasmes līmeņa noteikšanas sistēmu un ja vajadzīgs Eiropas Valodu prasmes rādītāju.