23.10.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 268/1

---

PADOMES REZOLŪCIJA

(2008. gada 26. septembris)

“Attīstot Eiropas kosmosa politiku”

(2008/C 268/01)

PADOME

ŅEMOT VĒRĀ Eiropas Kopienas un Eiropas Kosmosa aģentūras pamatnolīgumu, kas stājies spēkā 2004. gada maijā, un to, ka abas puses sadarbojas aizvien ciešāk;

PATUROT PRĀTĀ Kosmosa padomes 2004. gada 25. novembra, 2005. gada 7. jūnija un 2005. gada 28. novembra sanāksmē pieņemtās norādes;

UZSVEROT 2007. gada 22. maija Kosmosa padomes Rezolūciju, kurā atzinīgi vērtēta un atbalstīta Eiropas kosmosa politika un ar kuru izveidoti Eiropas kosmosa politikas pamati;

ATZĪMĒJOT, ka Rezolūcijā Eiropas Komisija, EKA ģenerāldirektors un Eiropas Savienība, kā arī EKA dalībvalstis aicinātas saistībā ar pamatnolīgumu uzraudzīt un izvērtēt politikas īstenošanu, tostarp Rezolūcijas pielikumos definēto galveno jautājumu īstenošanu;

ATZĪMĒJOT, ka dalībvalstis, pamatojoties uz Eiropas Kosmosa politikas īstenošanas plānu, kā prioritāras ir noteikušas divas programmatiskas darbības jomas, kas ir — veiksmīga GALILEO un GMES (Globālais monitorings par vidi un drošību) īstenošana, kā arī vairāki horizontāli jautājumi;

ATZĪSTOT būtisko progresu, kas panākts šajās jomās kā tas izklāstīts kopīgajā EKA-EK progresa ziņojumā, un PAUŽOT GANDARĪJUMU par gūtajiem panākumiem veidojot Eiropas starptautisko attiecību stratēģiju attiecībā uz kosmosu;

Šajā sakarā APSTIPRINA, cik būtiski Eiropai ir saglabāt autonomu piekļuvi kosmosam, pasaules līmeņa zinātnisko programmu, tās vadošos satelīta lietojumu pakalpojumus praktiskā meteoroloģijā un komerciāli piedāvātos sakaros, kā arī ilgstpējīgu un novatorisku tehnoloģiju bāzi;

UZSVER, cik svarīgi ir stiprināt EK-EKA kosmosa tehnoloģiju izstrādes programmu koordināciju, galvenokārt par būtiski svarīgām kosmosa tehnoloģijām saistībā ar Eiropas stratēģisku neatkarību;

ATGĀDINA par diskusijām, kas notika neoficiālajā Eiropas ministru, kas atbildīgi par kosmosa jomu, sanāksmē Kourou, Eiropas Kosmosa centrā, 2008. gada 21. un 22. jūlijā.

I   KOSMOSA REDZĒJUMS EIROPĀ

ATZĪSTOT, ka ar Eiropas kosmosa politiku izveidoja redzējumu, saskaņā ar ko Eiropu stiprina kā pasaules mēroga kosmosa līderi, kura lietojumi, pakalpojumi un ar tiem saistītā infrastruktūra atbalsta Eiropas politikas vajadzības un mērķus, sniedz ieguldījumu tās sociālajā, kultūras, ekonomikas un zinātniskās ietekmes vairošanā, attīsta tās rūpniecisko un zinātnisko potenciālu un pamatoti, saskaņoti un reālistiski nodrošina tās politisko un tehnoloģisko autonomiju;

ATZĪSTOT, ka šī politiku, kuras pamatā ir ES, EKA un to attiecīgās dalībvalstis, kas iesaistītas Eiropas Kosmosa programmā, būtu jāturpina īstenot un turpmāk attīstīt, saglabājot augstus mērķus to spēju robežās, kas ir pieejamas pētniecībai un funkcionāliem lietojumiem;

UZSVEROT, ka visas Eiropas kosmosā veiktās darbības palīdz tuvināt ANO “Visuma telpas līgumā” izklāstīto mērķu sasniegšanu un pilnībā tajā respektē ietvertos principus, jo īpaši:

—	Visuma telpa jāpēta un jāizmanto tā, lai visas valstis varētu gūt labumu, kā arī visu valstu interesēs, un atzīstot Visuma telpu par piederīgu visai cilvēcei;

—	Visuma telpa jāizmanto tikai miera mērķiem;

—	Visuma telpas pētniecībā un izmantojumā jāveicina starptautiska sadarbība;

—	un ka Eiropa atbalsta nerimtīgos ANO miera mērķiem paredzēta Visuma telpas izmantojuma komitejas (Committee on the Peaceful Uses of Outer Space — COPUOS) pūliņus mazināt un novērst kosmisku atkritumu rašanos,

UZSVEROT to, cik svarīgi ir pastiprināt sabiedrības atbalstu kosmosa tehnoloģiju izstrādei, nodrošināt darbību papildināmību un maksimāli izvērst sinerģijas ar notikumiem, kas nav saistīti ar kosmosa jomu;

ATZĪSTOT, ka Eiropas Savienība, EKA un to attiecīgās dalībvalstis ir trīs galvenie Eiropas kosmosa politikas spēki un UZSVEROT, ka Eiropas Savienība uzņemas paaugstinātu atbildību par kosmosa lietām, jo īpaši par kosmosa lietojumiem, kā jau tas pienākas globālam spēkam, un tas sniedz papildu vērtību EKA un dalībvalstīm, vienlaikus ievērojot katras iesaistītās personas kompetenci;

IEVĒROJOT TO, ka ar šiem nosacījumiem un saistībā ar Eiropas kosmosa politiku, Eiropas Savienība, kā arī EKA un to attiecīgās dalībvalstis ir galvenie spēki kosmosa jomā un ka tie izvērtīs Eiropu par vadošu kosmosa spēku starptautiskajā arēnā. Šajā sakarā NOSAKA, ka jāapskata turpmāk minētie jautājumi:

—

saskaņā ar starptautisko attiecību stratēģiju veicināt saskaņotu pieeju starptautiskajai sadarbībai attiecībā uz kosmosa programmām, ņemot vērā to globālo raksturu, tajā pat laikā atzīstot, ka Eiropai būtu jāspēj saskarties ar konkurenci pasaules mērogā. Saules sistēmas izpēte, Zemes vide un ilgtspējīga attīstība ir galvenās jomas, kurās jāīsteno starptautiskā sadarbība;

—	visām ES un EKA dalībvalstīm nodrošināt atvērtu un vienlīdzīgu piekļuvi ieguvumiem, kas izriet no kosmosa jomā veiktām darbībām politikas, zinātnisko datu, tehnoloģiskas attīstības, tirdzniecības darbību un pakalpojumu jomā;

—

stiprināt pašreizējos mehānismus, lai koordinētu to Eiropas kompetenci un ieguldījumus kosmosa jomā, ko finansē ar Kopienas līdzekļiem, starpvaldību un valsts līdzekļiem, kā arī izveidot mehānismus, lai uzlabotu sinerģiju starp civilām un aizsardzības kosmosa programmām, vienlaikus ievērojot īpašās prasības abās nozarēs, tostarp lēmumu pieņemšanas kompetenci un finanšu sistēmas;

—	garantēt nepārtrauktu autonomu, uzticamu un izmaksu ziņā efektīvu piekļuvi kosmosam ar ES, EKA un to attiecīgajām dalībvalstīm pieņemamiem nosacījumiem, pamatojoties gan uz to, ka ir pieejams atbilstīgu un konkurētspējīgu palaišanas iekārtu komplekts, gan funkcionējošs Eiropas kosmosa centrs;

—

pamatojoties uz ES, EKA un ES dalībvalstu politikas vajadzībām visā ES apvienot vajadzību pēc kosmosa lietojumiem un ar pārskatāma procesa palīdzību reaģēt uz vajadzībām, dodot iespēju ES noteikt lietotāju prasības, izstrādāt prioritātes un nodrošināt pakalpojumu nepārtrauktību. Vajadzīgo rīku uzturēšana, lai sniegtu šos pakalpojumus, tostarp to finansēšana būtu jāveic partnerībā ar atbilstīgajām ieinteresētajām personām un vajadzības gadījumā operatoriem;

—	veicināt atbilstīga tiesiskā regulējuma izstrādi, lai atvieglotu straujo novatorisku un konkurētspējīgu pakārtotu pakalpojumu parādīšanos, galvenokārt ar mērķi nodrošināt ilgstošu piekļuvi visam ar kosmosu saistīto lietojumu spektram;

—	organizēt kosmosa pārvaldību saskaņā ar 4. Kosmosa padomes Rezolūciju un politiskajiem ES, EKA un to attiecīgo dalībvalstu mērķiem, galvenokārt lēmumu pieņemšanas procesa optimizēšanai kosmosa jomā Eiropas Savienības Padomē, kā arī citās ES iestādēs;

—

izstrādāt atbilstīgus ES instrumentus un finansēšanas shēmas, ņemot vērā kosmosa nozares specifiku, vajadzību stiprināt šīs nozares vispārējo un rūpniecisko konkurētspēju un nepieciešamību pēc līdzsvarotas rūpniecības struktūras; un piedāvāt atbilstīgu ilgtermiņa Kopienas ieguldījumu ar kosmosu saistītos pētījumos un ilgtspējīgai ar kosmosu saistītu lietojumu darbībai Eiropas un tās pilsoņu labā, īpaši apsverot visas ar kosmosu saistītās politikas sekas saistībā ar nākamo finanšu perspektīvu;

—	stiprināt sadarbību ar attīstības valstīm;

UZSVER ES un EKA dalībvalstu ministru, kas atbild par kosmosa jomu, tik biežu cik nepieciešams tikšanos papildu vērtību, lai risinātu galvenos politiskos jautājumus, pamatojoties uz atbilstīgu plānu.

II   PAŠREIZĒJĀS PRIORITĀTES

PAUŽ GANDARĪJUMU par būtiskiem panākumiem Galileo un GMES programmās:

—	veiksmīga GIOVE-B palaišana un novērtēšana orbītā, kas dod iespēju parādīt kritiski nepieciešamās jaunās tehnoloģijas, kas vajadzīgas Galileo sistēmas darbībai;

—	Padomes 2007. gada novembra secinājumi un pēc tiem pieņemtā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula par Eiropas GNSS programmu turpmāku īstenošanu, kurā precizēta Galileo izvēršanas fāzes publiskā pārvaldība un EGNOS funkcijas un darbību ietekme uz Galileo finansējumu;

—	EKA dalībvalstu lēmums sākt GMES Kosmosa elementu programmu; EK-EKA nolīguma noslēgšana, kurā paredzēts Kopienas ieguldījums šajā programmā; kā arī sākotnējā darbības finansējuma piešķiršana no EK puses, īstenojot GMES sagatavošanās darbības 2008. gadā;

—	GMES iepriekšēju pakalpojumu demonstrācija GMES forumā Lillē;

—	GMES un Āfrikas partnerības uzsākšana ar “Lisabonas procesu saistībā ar GMES un Āfriku”, lai sniegtu pakalpojumus lietotājiem Āfrikā;

—	priekšlikums attiecībā uz Minhenes plānā aprakstīto GMES fundamentālo uzbūvi;

ATKĀRTOTI APSTIPRINA to, ka gan Galileo, gan GMES ātra īstenošana aizvien ir prioritāra.

A.   GALILEO

ATZĪSTOT, ka Galileo ir pirmā svarīgākā ES kosmosa programma;

AICINA Komisiju ņemt vērā un analizēt pagātnes grūtības, lai pilnībā varētu izmantot ieguvumus no gūtās pieredzes;

GAIDA Galileo starpiestāžu komitejas izveidi;

UZSVER vajadzību pēc pastiprinātas koordinācijas starp Eiropas Komisiju, EKA un to attiecīgajām dalībvalstīm pētniecības un attīstības jomā saistībā ar satelītnavigācijas sistēmām, pakalpojumiem un lietojumiem;

IZCEĻ nepārtrauktu sadarbību ar starptautiskiem partneriem par sistēmas savietojamības un savstarpējas izmantojamības jautājumiem;

AICINA Komisiju risināt juridiskos aspektus, kas radušies pēc tam, kad Eiropas Kopiena kļuvusi par to materiālo un nemateriālo aktīvu īpašnieku, ko tā finansējusi saistībā ar kosmosa lietojumiem, kā Galileo un EGNOS programmas, jo īpaši attiecībā uz jautājumiem par atbildību.

B.   GMES

ATGĀDINOT, ka GMES ir lietotāju iniciēta ierosme, ar kuru būtu maksimāli jāpalielina pašreizējās kosmosa un ar kosmosu nesaistītu Zemes novērošanas centru, tostarp EUMETSAT, ES Satelītcentra u.t.t. spējas un pakalpojumus Eiropā;

UZSVER, ka tās uz vietas esošā Zemes novērošanas infrastruktūra, kuru uztur dalībvalstis, kopā ar kosmosa novērošanas infrastruktūru ir nozīmīgs ieguldījums Zemes novērošanas spēju attīstībā un tai būtu jābūt pastāvīgi pieejamai GMES;

UZSVER, ka datu un pakalpojumu nepārtrauktība ir neatsverama un ka Eiropas Savienībai jāgarantē šī nepārtrauktība, jo īpaši ar ilgtermiņa finansējumu, pamatojoties uz partnerību dažādiem GMES elementiem;

ATKĀRTOTI APLIECINA, ka EKA uzņemas kā iepirkuma aģentūras lomu atsevišķām GMES Sentinel misijām un visu GMES kosmosa elementu koordinatora lomu, tostarp koordinējot dalībvalstu, EUMESTAT un turpmāko GMES partneru ieguldījumu;

AICINA Komisiju noteikt piemērotu GMES juridisko pamatu, vajadzības gadījumā iesaistot Padomes Ģenerālsekretariātu un izpētot, kāda ietekme būtu satelītu no tālienes uzņemtu datu sertificēšanai;

UZSVER, ka liela daļa GMES informācijas pakalpojumu būtībā ir Eiropas sabiedrības īpašums un tas jādara pieejams saskaņā ar pilnīgas un atklātas piekļuves principu, nosakot dažus ar drošību saistītus ierobežojumus;

IDENTIFICĒ vajadzību izstrādāt darbības plānu, kā rezultātā tiktu izveidota ES GMES programma, kuras mērķis ir nodrošināt GMES pakalpojumu un tiem vajadzīgo svarīgo datu nepārtrauktību. Rīcības plānā tiktu iekļauta:

—	pieeja attiecībā uz vispārēju GMES pārvaldību un visām tās sastāvdaļām, nosakot atbilstīgās iesaistītās personas un to uzdevumus un pienākumus, pamatojoties uz GMES partnerību, kā arī uz pasākumiem atbilstīgai to EKA dalībvalstu dalībai, kuras nav ES dalībvalstis;

—

ilgtspējīga GMES finansējuma plāns, pamatojoties uz vispārēju GMES finansējuma vajadzību analīzi un budžeta stratēģijas definēšanu valsts un Eiropas līmenī, ņemot vērā trīs secīgus posmus: pētniecības un attīstības posms, kas jāfinansē no pētniecībai un attīstībai atvēlētām apropriācijām, pārejas posms, kurā pētniecības un attīstības finansējums ir apvienots ar darbībai piešķirtu finansējumu, darbības posms, kurā finansējums piešķirts darbībai, kurā iesaistīti lietotāji;

—	darbības pakalpojumu piegādes mehānismu definēšana katram GMES pakalpojuma veidam, tostarp nosakot to veicējus;

—	starp ES un dalībvalstīm pastāvošā procesa definēšana, lai formalizētu viņu saistības attiecībā uz GMES sniedzamo ieguldījumu, izmantojot uz vietas pastāvošu novērošanu un pakalpojumu infrastruktūras;

—	GEO ierosmes un citu starpvaldību vai daudzpusēju ierosmju, piemēram, CEOS vietas noteikšana, piekļūstot plašam pieejamu datu spektram, kā arī GMES ieguldījumam šajos starptautiskajos centienos;

—	process, lai izstrādātu visaptverošu datu politiku attiecībā uz visiem GMES sistēmas radītiem datiem, tostarp atbilstīgu marķējumu un datu drošības politiku, kas nodrošinās, ka visi konfidenciālie dati ir pilnībā aizsargāti un tiek saglabāta to konfidencialitāte.

ATZINĪGI VĒRTĒ

—	Eiropas Komisijas priekšlikumu attiecībā uz jaunu sagatavošanās darbību 2009. gada Provizoriskajā budžeta grozījumu projektā, paverot ceļu GMES darbības posma turpmākam finansējumam;

—	Komisijas ieceri visus šos jautājumus risināt paziņojumā, ko pieņems 2008. gada oktobra beigās pēc apspriešanās ar galvenajām ieinteresētajām personām, galvenokārt ar EKA vienojoties par vispārēju programmatisku pieeju GMES Kosmosa elementam;

—	EKA ģenerāldirektorāta nodomu pēc konsultēšanās ar EKA dalībvalstīm un Komisiju iesniegt priekšlikumu attiecībā uz GMES Kosmosa elementa otrā segmenta programmu parakstīšanai EKA padomē ministru līmenī 2008. gada novembrī.

III   JAUNAS EIROPAS KOSMOSA POLITIKAS PRIORITĀTES

UZSVER, ka Eiropadome atzinīgi vērtēja 2008. gada 14. marta kopīgo Augstā pārstāvja un Eiropas Komisijas ziņojumu par klimata pārmaiņām un starptautisko drošību, kurā galvenokārt atgādināts, ka lielākā daļa no ANO saņemtajiem ārkārtas humānās palīdzības lūgumiem 2007. gadā bija attiecināmi uz klimata jomu un tajos identificēta klimata pārmaiņu daudzkāršošanās efekta drošībai radītie draudi.

ATGĀDINA, ka Eiropadome lūdza Eiropas Savienības Padomi iesniegt ieteikumus atbilstīgai turpmākai darbībai šajā jomā;

NOSAKA četras šādas Eiropas Kosmosa politikas īstenošanas prioritārās jomas turpmākajam periodam:

A.   KOSMOSS UN KLIMATA PĀRMAIŅAS

ŅEMOT VĒRĀ, ka klimata problēmas, ar kurām cilvēcei jāsaskaras, rada globāla mēroga bažas un ka ES ziņā ir piemērot tās politiku, lai varētu ar tām cīnīties;

UZSVER mērķi uzlabot kvalitatīvo un kvantitatīvo izpratni par klimata pārmaiņu apmēru un to sekām, kā arī vajadzību turpināt un paplašināt Eiropas ieguldījumu šīs izpratnes veicināšanā un ar to saistītā modelēšanā, lai sniegtu zinātniskus pierādījumus saistībā ar būtiskākajiem lēmumiem, kas jāpieņem vides politikā;

ATZĪST kosmosa programmu vienreizējo ieguldījumu, kas izmantojot šo programmu globālās novērošanas spējas un ilgtermiņa pārklājumu sniedz datu virkni, kas klimata pārmaiņu pētījumu veikšanai nepieciešami zinātniekiem, papildinot citus novērojumu un mērījumu instrumentus;

ATZĪST ieguldījumu, ko EKA Dzīvās planētas programma un valstu Zemes zinātniskās kosmosa misijas, EUMETSAT darbības programma un GMES Kosmosa elementu infrastruktūra ir devušas, lai vāktu novērojumus, kas ļautu Eiropai iegūt klimata pārmaiņu laikrindas un izprast būtiskus klimata procesus;

AICINA zinātniekus kopā ar Eiropas Komisiju, EKA un EUMETSAT definēt to, kā GMES pakalpojumu spektrs un Eiropas kosmosa novērojumu arhīvi varētu visefektīvākā veidā sniegt ieguldījumu datu sniegšanā, tostarp Būtiskus klimata rādītājus zinātniskiem pētījumiem;

AICINA Komisiju veikt pētījumu, lai novērtētu vajadzību pilnībā piekļūt standartizētiem datiem un nepieciešamību pēc paaugstinātas skaitļošanas jaudas un līdzekļiem, lai to veiktu, ņemot vērā pastāvošās spējas un tīklošanu Eiropā;

PAUŽ GANDARĪJUMU par EKA un EUMETSAT kopīgi gatavotajiem programmu priekšlikumiem par Trešās paaudzes meteosat (MTG), kas 2008. gada novembrī jāiesniedz EKA ei ministru līmenī un pēc tam — EUMETSAT Padomei; MTG, kura galvenais uzdevums ir praktiska meteoroloģija, sniegs arī ieguldījumu GMES, klimata novērošanā un tādējādi globālu klimata pārmaiņu noteikšanā.

B.   KOSMOSA JOMAS DEVUMS LISABONAS STRATĒĢIJĀ

UZSVER, ka kosmosa joma kā augsto tehnoloģiju pētniecības un attīstības joma, ekonomiskā ziņā izmantojot gūtos rezultātus, var sniegt devumu Lisabonas mērķu sasniegšanā, lai īstenotu ES ekonomiskos, izglītības, sociālos un vides centienus un attaisnotu iedzīvotāju cerības un, lai sasniegtu izaugsmes un nodarbinātības mērķus, sniedzot jaunas uzņēmējdarbības iespējas un dažādu pakalpojumu novatoriskus risinājumus visā Eiropā, tādējādi veicinot teritoriālo kohēziju;

UZSKATA, ka ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembrī pieņemto Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem un tās jauno tematisko sadaļu Kosmoss kā daļa no īpašās programmas “Sadarbība”, kosmoss ES tiek atzīts kā viena no prioritārajām jomām un Eiropas uz zināšanām balstītas sabiedrības veidošanas galvenajiem pamatelementiem;

UZSVER, ka ir sagaidāms, ka kosmosa lietojumi, kā satelīta telekomunikācijas, EGNOS un Galileo sistēmas un GMES radīs būtiskas globālā tirgus iespējas, īpaši MVU, izstrādājot papildu vērtību sniedzošus, pakārtotus pakalpojumus; un ka ES, EKA un to attiecīgajām dalībvalstīm atbilstīgi ir maksimāli jāizvērš vērtība, ko tās iegūst no šiem kosmosa aktīviem. Šī izaugsme būtu jāveicina, lai varētu ātrāk parādīties saimnieciskas iespējas un tādu pakalpojumu izstrāde, ar kuriem nemanāmi notiek navigācijas, novērošanas un komunikāciju satelīta sistēmu integrācija, kā arī to apvienošana ar zemes sakaru tīkliem. Lai to panāktu nepieciešams atbilstīgs tiesiskais regulējums, ilgtspējīga piekļuve radiofrekvenču nodrošinājumam kosmosa lietojumiem un standartu izstrāde atbilstīgajās jomās;

ŅEM VĒRĀ, ka tādējādi varētu apsvērt iespēju darbības kosmosa jomā ietvert Vadošo tirgu ierosmē.

C.   KOSMOSS UN DROŠĪBA

IZCEĻ kosmosa būtisko devumu KĀDP/EDAP, tostarp Petersbergas uzdevumiem un tādējādi Eiropas iedzīvotāju drošībai;

ATGĀDINA, ka kosmosa aktīvi mūsu ekonomikā ir kļuvuši neatsverami un tādējādi jāgarantē to drošība; UZSVER vajadzību Eiropai, saskaņā ar tās mērķi stiprināt savu statusu kā pasaules klases līderim kosmosa jomā, attīstīt Eiropas spējas, lai uzraudzītu un novērotu tās kosmosa infrastruktūru un kosmosa atkritumus, sākotnēji balstoties uz pašreizējiem valstu un Eiropas līdzekļiem, gūstot labumu no attiecībām, kas var tikt izveidotas ar citām partnervalstīm un to spējām;

UZSKATA, ka, ņemot vērā šo spēju starptautisko un politisko raksturu, Eiropas Savienība uzņemsies aktīvu lomu, sasaistoties ar EKA un to atbilstīgām dalībvalstīm, lai pakāpeniski izveidot šīs spējas un atbilstīgu pārvaldības struktūru;

UZSVER vajadzību Eiropai būt spējīgai noteikt neatbilstību starptautisko nolīgumu un saistību īstenošanai, kas ir galvenais instruments, lai sargātu un veicinātu Eiropas vērtības;

saistībā ar pašreizējo lēmumu pieņemšanas kompetenci un finanšu sistēmām PAUŽ GANDARĪJUMU par strukturētu dialogu starp iesaistītajām personām no Eiropas iestāžu puses, atbildot uz 2007. gada Kosmosa padomes Rezolūciju ar mērķi panākt būtiskus panākumus, saistībā ar kosmosa, drošības un aizsardzības jautājumu koordināciju, tostarp ar Eiropas Komisiju, Padomes ģenerālsekretariātu, Eiropas Aizsardzības aģentūru un dalībvalstīm;

ATGĀDINOT, ka GMES balstās uz divējāda lietojuma novērošanas spējām un, ka Galileo, GMES un satelītu komunikācijas sistēmas sniegs pakalpojumus, kas var būt interesanti no dažu drošības aspektu viedokļa;

ATZĪST, ka militāriem lietotājiem Galileo vai GMES jāizmanto saskaņā ar principu, ka Galileo un GMES ir civilas sistēmas, kas pakļautas civilai kontrolei un attiecīgi jebkādām izmaiņām attiecībā uz šo principu būs nepieciešama izskatīšana saistībā ar Līguma par Eiropas Savienību V nodaļu un, jo īpaši saistībā ar tā 17. un 23. pantu, kā arī saistībā ar EKA Konvenciju;

UZSVER vajadzību:

—	definēt veidu un līdzekļus, kā uzlabot civilu un aizsardzības kosmosa programmu koordināciju ilgtermiņa vienošanās veidā;

—	izveidot spējas, lai apmierinātu Eiropas lietotāju vajadzības pilnīgai kosmosa vides situācijas izpratnei, izmantojot koordinētu darbību Eiropā un, iespējams, ar citiem partneriem;

—	atzīt Eiropas atkarību no aizjūras piegādātājiem attiecībā uz atsevišķām būtiski svarīgām kosmosa tehnoloģijām un elementiem, izstrādāt atkarības mazināšanas stratēģijas, lai nodrošinātu garantētu Eiropas piekļuvi un veikt praktiskus soļus, lai turpinātu samazināt Eiropas atkarību;

UZSVER ieguvumus, kas rastos, izmantojot pašreizējās spējas un infrastruktūru valstu, kā arī Eiropas līmenī;

ŅEM VĒRĀ EKA ģenerāldirektorāta nodomu iesniegt priekšlikumu programmai, lai radītu izpratni par situāciju kosmosā, parakstīšanai EKA padomē ministru līmenī 2008. gada novembrī, izveidojot darbības spēju pamatu un ievērojot Eiropas Aizsardzības aģentūras, ES un EKA dalībvalstu kompetenci.

D.   KOSMOSA IZPĒTE

PAUŽ GANDARĪJUMU par veiksmīgo EKA Columbus laboratorijas darbības uzsākšanu un veiksmīgajām automātiskā nesēja “Jules Verne” demonstrācijām, kas ir patiesi Eiropas tehnoloģiju izstrādes projekti un ir būtiski svarīgi elementi, lai nodrošinātu Eiropas piekļuvi Starptautiskajai Kosmosa stacijai ISS un tās ilgtspējīgai izmantošanai;

APSTIPRINA, ka kosmosa izpēte ir politisku un globālu centienu kopums un, ka Eiropai būtu jāuzņemas tās darbības vispasaules programmā, bez jebkāda monopolstāvokļa vai apropriācijām no vienas valsts puses; dažādas iesaistītās personas piedalās savu spēju robežās un ar to prioritātēm;

UZSVER vajadzību Eiropā izveidot kopīgu izpētes ilgtermiņa stratēģiskā plānojuma redzējumu, kas nodrošinātu Eiropai svarīgākās pozīcijas, tādējādi balstoties uz tās izcilības jomām, tādēļ Eiropas Savienībai, EKA un to attiecīgajām dalībvalstīm, ievērojot savu kompetenci un ciešā sadarbībā ir turpmāk jāattīsta un starptautiskā arēnā jāveicina nepieciešamais politiskais dialogs ar citām valstīm, kas ir iesaistītas vispasaules pētniecības programmā;

PAUŽ GANDARĪJUMU par Komisijas priekšlikumu organizēt augsta līmeņa politisko konferenci par kosmosa izpētes ilgtermiņa globālo vīziju, aizsākot sabiedrības diskusiju par Eiropas lomu saistībā ar šiem globālajiem centieniem un pamatojoties uz atbilstīgiem sagatavošanas pētījumiem, kurus koordinētu EKA, lai izvērtētu Eiropas izcilības jomas un izstrādātu dažādus Eiropas ieguldījuma scenārijus ar saistītām izmaksām un plānojumu;

ŅEM VĒRĀ Globālo Pētniecības stratēģiju, kas ieskicē galveno jaudu plānu globālo koordināciju attiecībā uz izpēti ar robotu un cilvēku palīdzību, tostarp vēlāk iespējamo cilvēku ekspedīciju uz Marsu;

APSTIPRINA, ka Eiropa, pamatojoties uz desmitgadēm ilgu veiksmīgu pētniecības pieredzi, kuras galvenais virzītājspēks ir bijusi zinātne, ir apņēmusies uzņemties nozīmīgu lomu starptautiskajā pasākumā, lai pētītu Saules sistēmu un izveidotu pamatīgu izpratni par nosacījumiem, kas ļautu dzīvībai eksistēt ārpus mūsu planētas, un ATZĪST to, ka Eiropas kā šo darbību pamatpīlāra izveide var tikt panākta vienīgi veicot ilgtspējīgus ieguldījumus;

SAPROT, ka izstrādājamās tehnoloģijas ir rūpīgi jāizvērtē, lai perspektīvā pieņemtu būtiskus lēmumus, un UZSVER, ka tiem var būt ilgstoša ietekme uz to, kā pasaulē uztvers Eiropas zinātniskās un tehnoloģiskās spējas un kā to vērtēs paši Eiropas iedzīvotāji;

UZSVER kosmosa izpētes nozīmību, iedvesmojot jauniešus Eiropā izvēlēties ar zinātni un tehnoloģiju saistītu karjeru un stiprināt šīs spējas Eiropā.

---