PADOMES PASKAIDROJUMA RAKSTS

I.   IEVADS

Komisija 2002. gada 20. martā saistībā ar Lisabonas stratēģiju pieņēma priekšlikumu direktīvai par pagaidu darba ņēmēju darba apstākļiem, lai labāk apvienotu elastīgumu darba tirgū un darba drošību, kā arī radītu vairāk un labākas darbavietas.

Saskaņā ar Līguma 251. pantu, Eiropas Parlaments iesniedza atzinumu 2002. gada 21. novembrī pēc pirmā lasījuma.

Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 2002. gada 19. septembrī sniedza atzinumu par Komisijas priekšlikumu.

Reģionu komiteja 2002. gada 23. janvāra vēstulē apliecināja, ka nenāks klajā ar atzinumu par priekšlikumu direktīvai.

Komisija 2002. gada 28. novembrī pieņēma grozītu projektu, ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu.

Padome 2008. gada 9. un 10. jūnija sanāksmē ar kvalificētu balsu vairākumu panāca politisku vienošanos par Kopējo nostāju, vienlaicīgi panākot politisku vienošanos par Darba laika direktīvu arī ar kvalificētu balsu vairākumu.

Saskaņā ar EK līguma 251. panta 2. punktu Padome oficiāli pieņēma Kopējo nostāju ar kvalificētu balsu vairākumu 2008. gada 15. septembrī.

II.   MĒRĶIS

Direktīvas priekšlikuma mērķis ir nodrošināt pagaidu darba ņēmēju aizsardzību un uzlabot pagaidu darba kvalitāti, nodrošinot vienlīdzīgas attieksmes principa piemērošanu pagaidu darba ņēmējiem un atzīstot pagaidu darba aģentūras kā darba devējus. Direktīvas priekšlikuma mērķis ir arī izveidot piemērotu sistēmu pagaidu darba izmantošanai, lai efektīvi palīdzētu veidot darba vietas un izstrādāt elastīgas darba formas.

III.   KOPĒJĀS NOSTĀJAS ANALĪZE

1.   VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

Saskaņā ar Līguma 137. panta 1. punktu “Kopiena atbalsta un papildina dalībvalstu darbības” vairākās jomās, tostarp tādā kā “darba apstākļi”.

Līguma 137. panta 2. punktā noteikts, ka Padome “ar direktīvām var noteikt obligātas prasības attiecībā uz minēto darbību pakāpenisku īstenošanu, ievērojot nosacījumus un tehniskās normas katrā dalībvalstī”.

Padomes Kopējā nostāja ir saskaņā ar Līguma 137. panta 2. punktā noteiktajiem mērķiem attiecīgajā jomā, jo tā ir izstrādāta, lai nodrošinātu pagaidu darba ņēmēju aizsardzību un uzlabotu pagaidu darba kvalitāti. Turklāt Kopējā nostājā arī ņem vērā vajadzību izveidot piemērotu sistēmu pagaidu darba izmantošanai, lai palīdzētu veidot darba vietas un izstrādāt elastīgas darba formas.

Kopējā nostājā ņemti vērā Komisijas ierosinātie un Parlamenta atbalstītie mērķi, jo īpaši tas, lai vienlīdzīgas attieksmes principu jau no pirmās dienas piemērotu kā vispārēju noteikumu. Kopumā tajā ir ietverti lielākā daļa grozījumu, ko Parlaments pieņēmis Komisijas priekšlikuma pirmajā lasījumā.

2.   UZBŪVE UN SVARĪGĀKIE ELEMENTI

2.1.   Vispārēja uzbūve un direktīvas nosaukums

Kopējās nostājas vispārējā uzbūve ir saskaņā ar Komisijas grozītā priekšlikuma vispārējo uzbūvi. Attiecībā uz direktīvas nosaukumu Padome ir ņēmusi vērā Komisijas grozīto priekšlikumu un izvēlējusies vispārīgāku nosaukumu — Direktīva par pagaidu darbu. Jāņem vērā, ka vairākās vietās Padomes Kopējā nostājā ir precizēti galvenie termini un izteicieni, jo īpaši konsekventi lietojot angļu valodas terminus “pagaidu darba ņēmējs” un “pagaidu darba aģentūra”.

2.2.   Galvenās atšķirības no grozītā Komisijas priekšlikuma

4. pantā par pagaidu darba izmantošanas ierobežojumu un aizliegumu pārskatīšanu, vienlaicīgi būtiski ņemot vērā Parlamenta 34. grozījuma garu, Padome pievienoja jaunu 3. punktu par sociālo partneru norunāto nolīgumu pārskatīšanu. Padome uzskatīja, ka lai ievērotu to autonomiju, sociālajiem partneriem būtu pašiem jāpārskata tas, vai to norunātie ierobežojumi un aizliegumi ir pamatojami ar noteikumiem, kas izklāstīti 4. panta pirmajā daļā. Padome uzskatīja, ka nav vajadzīgs saglabāt precīzi formulēto atsauci uz nepamatotu ierobežojumu un aizliegumu pārtraukšanu.

Lai gan kopumā Padome ņēma vērā Komisijas grozīto priekšlikumu, tā grozīja 5. panta 3. punktu un būtiski mainīja 5. panta 4. un 5. punkta formulējumu. Padome arī uzskatīja, ka vienlīdzīgas attieksmes principam jau no pirmās dienas būtu jābūt vispārējam noteikumam. No principa atšķirīgai attieksmei pret pagaidu darba ņēmējiem būtu jābūt norunātai ar sociālajiem partneriem, izmantojot koplīgumus vai valsts līmenī noslēgtus nolīgumus ar sociālajiem partneriem. Ņemot vērā 5. panta 3. līdz 5. punktā veiktos grozījumus, īpašs Komisijas grozītajā priekšlikumā paredzētais izņēmums attiecībā uz īstermiņa līgumiem (sešas nedēļas vai īsāki) vairs nebija vajadzīgs vai atbilstošs.

5. panta 3. un 4. punktā, kā arī dažās citās vietās dokumentā, Kopējā nostājā ņemti vērā tie Parlamenta grozījumi, kuros uzsvērts sociālo partneru nozīmīgums, vienojoties par darba apstākļiem un nodarbinātības nosacījumiem. Kopējās nostājas 5. panta 5. punktā ir ņemtas vērā Parlamenta bažas par ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu.

Padomes Kopējā nostājā paredzēts 10. pantā iekļaut jaunu 1. punktu par pasākumiem, kas dalībvalstīm būtu jāveic, lai nodrošinātu pagaidu darba aģentūru un lietotājuzņēmumu atbilstību minētajai direktīvai.

Padome uzskatīja, ka lai īstenotu direktīvu, dalībvalstīm būtu vajadzīgi trīs gadi, savukārt Komisija ierosināja divu gadu īstenošanas termiņu (11. pants).

Bez tam ir atjaunināti un grozīti daži apsvērumi, lai paskaidrotu Padomes veiktos grozījumus Komisijas grozītajā priekšlikumā, kā arī lai aprakstītu notikumus pēc grozītā priekšlikuma publicēšanas 2002. gadā. Piemēram, 8. un 9. apsvērumā iekļāva atsauces uz Lisabonas Stratēģijas atkārtotu izvēršanu 2005. gadā, kā arī uz norunātajiem vispārējiem elastdrošības principiem, ko Eiropadome apstiprināja 2007. gada decembrī.

3.   GROZĪJUMI, KO EIROPAS PARLAMENTS PIEŅĒMIS PIRMAJĀ LASĪJUMĀ

3.1.   Eiropas Parlamenta izdarītie grozījumi, ko Padome ir pieņēmusi

Kopējā nostājā kopumā ir pieņemti 26 grozījumi (Nr. 1., 15., 19., 20., 23., 26., 27., 28., 29., 30., 31., 32., 33., 34., 35., 36., 40., 42., 43., 46., 47., 48., 49., 51., 85. un 86.), ja ne vārds vārdā, tad vismaz pēc būtības.

Īpaši jāpiemin tas, ka Padome pieņēma 1. grozījumu attiecībā uz direktīvas nosaukumu, trīs grozījumus apsvērumos (15., 19. un 20. grozījums), kā arī grozījumus šādos pantos: 1. pantā par darbības jomu (23. grozījums), 2. pantā par direktīvas mērķi (26. grozījums), 3. pantā par definīcijām (27. līdz 33. un 85. grozījums), 4. pantā par ierobežojumu un aizliegumu pārskatīšanu (34. līdz 36. grozījums), 5. pantā par vienlīdzīgas attieksmes principu (40., 42., 43 un 86. grozījums), 6. pantā par nodarbinātības, kolektīvo iekārtu un profesionālo mācību pieejamību (46. līdz 49. grozījums) un 7. pantā par pagaidu darba ņēmēju pārstāvību (51. grozījums).

Jāņem vērā, ka daži grozījumi ir iekļauti citās Kopējās nostājas teksta daļās, nekā paredzēts Parlamenta sākotnējā priekšlikumā. Piemēram, daļa no 32. grozījuma ir izklāstīta 5. panta 1. punktā, nevis 3. panta 1. punkta d) apakšpunktā. Vēl viens piemērs ir 36. grozījums, kas vispārīgi ir izklāstīts 20. apsvērumā, nevis iekļauts 4. pantā.

3.2.   Eiropas Parlamenta izdarītie grozījumi, ko Padome ir pieņēmusi daļēji

4. grozījums par “jaunām regulēta elastīguma formām” pēc būtības ir izteikts 9. apsvērumā, tomēr Padome drīzāk uzskatīja par piemērotu atjaunināt minētā apsvēruma redakciju un atsaukties uz vispārējiem elastdrošības principiem, par kuriem vienojās 2007. gadā, nekā izmantot Parlamenta pirmā lasījuma atzinumā ierosināto redakciju.

6. grozījums pēc būtības ir pieņemts kā 5.apsvērums, precizējot saistību starp šo direktīvu un Direktīvu 1999/70/EK (1999. gada 28. jūnijs) par darbu uz noteiktu laiku. Šī grozījuma sakarībā Kopējā nostājā ņemts vērā Komisijas grozītais priekšlikums.

12. grozījuma būtība par nenoteikta termiņa darba līgumiem kā darba attiecību vispārēju formu ir ietverts 15. apsvērumā.

18. grozījuma pamatmērķi, ļaujot sociālajiem partneriem vienoties un noteikt pagaidu darba ņēmēju pamata darba apstākļus un nodarbinātības nosacījumus, ja tie atšķiras no vienlīdzīgas attieksmes principa, ir ietverti Kopējā nostājā (skatīt 16. un 17. apsvērumu un 5. panta 3. un 4. punktu).

24. grozījums ir pieņemts daļēji, jo ir lietderīgi precizēt saskaņā ar grozīto priekšlikumu, ka lietotājuzņēmumi un pagaidu darba aģentūras ietilpst attiecīgās direktīvas darbības jomā. Tomēr nebūtu piemēroti ļaut dalībvalstīm izslēgt dažus uzņēmumus no vienlīdzīgas attieksmes principa piemērošanas (grozījuma pēdēja daļa).

54. grozījums (par darba vietu izveidi, par pagaidu darba pievilcības paaugstināšanu un par atšķirīgu valsts apstākļu atzīšanu) ir pieņemts pēc būtības un iekļauts 2. pantā (Direktīvas mērķis), kura patreizējā redakcija ir šāda: “tajā pašā laikā ņemot vērā vajadzību izveidot piemērotu sistēmu pagaidu darba izmantošanai, lai efektīvi palīdzētu veidot darba vietas un izstrādāt elastīgas darba formas”. Vajadzība ņemt vērā atšķirīgus valstu apstākļus ir skaidri noteikta 12., 16., 17. un 19. apsvērumā.

87. grozījums ir daļēji iekļauts 5. panta 1. punktā; lai gan grozījuma pirmā daļa (par vienlīdzīgas attieksmes principu) bija iekļauta Komisijas grozītajā priekšlikumā un Padome to iekļāva Kopējā nostājā, grozījuma otrā daļa kļuva nevajadzīga, jo jēdziens “salīdzināmais darba ņēmējs” no teksta ir svītrots (sal. Komisijas un Padomes pieņemto 28. grozījumu).

Saskaņā ar Komisijas grozīto priekšlikumu 92. grozījums ir daļēji iekļauts 5. panta 3. punktā. Tomēr Padome uzskatīja par piemērotu īpaši noteikt, ka sociālo partneru nolīgumos būtu jāparedz “pagaidu darba ņēmēju vispārēja aizsardzība”, slēdzot nolīgumus par darba apstākļiem un nodarbinātības nosacījumiem, kas atšķiras no vienlīdzīgas attieksmes principa.

3.3.   Eiropas Parlamenta izdarītie grozījumi, ko Padome nav pieņēmusi

Padome neuzskatīja par vēlamu iekļaut Kopējā nostājā 3., 5., 7., 8., 9., 10., 11., 12. (pirmā daļa), 13., 16., 21., 22., 25., 44., 45., 52., 53., 71., 84., 88., 91., 93., 94. un 95. grozījumu šādu iemeslu dēļ:

i)   Apsvērumi

Līdz ar to, ka nebija īpaša vajadzība apsvērumos paskaidrot dažus vēsturiskus notikumus attiecībā uz pagaidu darbu vai direktīvas projektu, Padome ņēma vērā Komisijas grozīto priekšlikumu, noraidot 3., 5., 7. un 11. grozījumu, kā arī 12. grozījuma pirmo daļu.

Saskaņā ar Komisijas grozīto priekšlikumu Padome nepieņēma 8., 9., 10., 13. un 84. grozījumu. Minētie grozījumi ietvēra konkrētus piemērus par to, kā pagaidu darbs varētu palīdzēt vai kaitēt pagaidu darba ņēmējiem (sievietēm, darba ņēmējiem ar pārtraukumiem darba stāžā, u.tml.) vai lietotājuzņēmumiem (jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem), vai ietekmēt rūpniecisko attiecību sistēmas vai tradīcijas.

16. un 94. grozījums kļuva nevajadzīgs, jo Komisijas grozītajā priekšlikumā vairs nebija ietverts bijušais 16. apsvērums par to, kādos gadījumos attieksmes atšķirības būtu uzskatāmas par pieņemamām.

Saistībā ar 7. pantu (skatīt v) punktu še turpmāk) paskaidrotie iemesli attiecas arī uz 21. grozījuma par darba ņēmēju informēšanu, konsultēšanu un iesaistīšanu noraidīšanu.

22. grozījums par pārrobežu darba mobilitāti (Komisija to ir apstiprinājusi), ko varētu uzskatīt par piemēru, Kopējā nostājā nav iekļauts, jo teksts attiecībā uz pārrobežu mobilitāti nekādā veidā nav ierobežots.

Padome izmainīja 12. apsvēruma redakciju, padarot to ievērojami īsāku. Tomēr pārstrādātajā apsvēruma redakcijā ir iekļauti daži 93. grozījuma aspekti (piem., aicinājums precizēt pagaidu darba ņēmēju tiesības un pagaidu darba aģentūru kā darba devēju statusu).

Lai gan Padome pastiprināja 15. apsvērumu par pagaidu darba ņēmējiem, kam ir pastāvīgs darba līgums ar aģentūru, pievienojot teikumu par to, ka nenoteikta termiņa darba līgumi ir darba attiecību vispārēja forma, Kopējā nostāja neietver sīkāku 88. grozījuma redakciju par to, ko šādi pastāvīga darba līgumi sniegtu pagaidu darba ņēmējiem.

ii)   1. pants — Darbības joma

Ņemot vērā Komisijas grozīto priekšlikumu, Padome nepieņēma 25. grozījumu, ar ko paredzēja paplašināt iespēju nepiemērot šo direktīvu darba līgumiem vai attiecībām, kas noslēgtas saskaņā ar īpašām mācību programmām, kas nesaņem valsts atbalstu.

iii)   4. pants — Ierobežojumu un aizliegumu pārskatīšana

91. grozījumā Parlaments aicināja plaši pārskatīt valstu tiesību aktus attiecībā uz pagaidu darba ņēmējiem. Padome, līdzīgi kā Komisija savā grozītajā priekšlikumā, uzskatīja, ka tas būtu ārpus minētās direktīvas darbības jomas.

iv)   5. pants — Vienlīdzīgas attieksmes princips

Atbilstoši grozītajam priekšlikumam, 39. grozījumu (par diskriminācijas aizliegumu) uzskatīja par nevajadzīgu, jo 5. panta 1. punkta tekstā iekļāva 32. grozījuma būtiskākos elementus.

Lai gan 44. grozījums bija kļuvis nevajadzīgs, jo grozītā priekšlikuma 5. panta 5. punkts netika iekļauts Kopējā nostājā, ir jāņem vērā, ka šī grozījuma būtība tika ietverta teksta kodolā, kurā aicināts neaizliegt atšķirīgas valsts prakses.

45. grozījumu par drošību un veselības aizsardzību darba vietā un mācībām par drošības jautājumiem uzskatīja par nevajadzīgu, jo jebkurā gadījumā piemēro attiecīgos Kopienas tiesību aktus darba drošības un veselības aizsardzības jomā, un jo īpaši Direktīvu 91/383/EEK, kas papildina pasākumus, kuru mērķis ir veicināt uzlabojumus darba drošībā un veselības aizsardzībā attiecībā uz darba ņēmējiem, kas pieņemti darbā uz noteiktu laiku vai arī īslaicīgā darbā. Tādēļ Padome ņēma vērā Komisijas grozīto priekšlikumu un noraidīja šo grozījumu.

v)   7. pants — Pagaidu darba ņēmēju pārstāvība

95. grozījumu un tā pavadošo 21. grozījumu attiecībā uz 21. apsvērumu nepieņēma, jo tas sniedzās ārpus minētā panta par pagaidu darba ņēmēju pārstāvību darbības jomas.

Šajā sakarībā būtu jāņem vērā, ka Kopējās nostājas 8. pants ietver atsauci uz Direktīvu 2002/14/EK, ar ko izveido vispārēju sistēmu darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Eiropas Kopienā.

vi)   10. pants — Sodi

Padome uzskata, ka 10. panta 2. punktā lietotais formulējums “darba ņēmēji un/vai to pārstāvji” pareizi ņem vērā dažādās situācijas dalībvalstu darba tirgū. Tādēļ Kopējā nostājā minētais formulējums ir saglabāts, noraidot 52. grozījumu.

vii)   11. pants — Īstenošana

11. panta par īstenošanu tekstu uzskatīja par pietiekami skaidru arī bez 53. grozījumā ierosinātās redakcijas “vajadzības gadījumā, saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi”.

71. grozījums (par direktīvas nepiemērošanu dažās situācijās uz pieciem gadiem) kļuva nevajadzīgs, jo Kopējā nostāja 5. pantā nosaka, ka vienlīdzīgas attieksmes princips ir vispārējs noteikums jau no pirmās dienas un neparedz iespēju izslēgt no minētā principa piemērošanas norīkojumus, kas īsāki par sešām nedēļām. Tomēr būtu jāņem vērā, ka minētā grozījuma par ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu pēdējās daļas būtība ir ietverta Kopējās nostājas 5. panta 5. punktā.

IV.   SECINĀJUMS

Padome uzskata, ka Kopējā nostāja kopumā saskan ar grozītā Komisijas priekšlikuma galvenajiem mērķiem. Padome arī uzskata, ka tā ir ņēmusi vērā galvenos mērķus, kādus ar Komisijas pirmajā priekšlikumā izdarītajiem grozījumiem ir vēlējies sasniegt Eiropas Parlaments.