27.9.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/3

1)

Vai iegrāmatošana Muitas kodeksa (1) 221. panta nozīmē ir iegrāmatošana 217. panta nozīmē, kurā ir noteikts, ka muitas dienesti muitas nodokļa summu ieraksta uzskaites dokumentos vai jebkurā citā līdzvērtīgā dokumentā?

2)

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, kādā veidā ir jāizpilda Muitas kodeksa 217. pantā noteiktais pienākums, saskaņā ar kuru muitas nodokļa summa jāieraksta “uzskaites dokumentos vai jebkurā citā līdzvērtīgā dokumentā”? Vai ar to ir saistītas konkrētas minimālas tehniskas vai formas prasības vai arī 217. pants sīkāk izstrādātu noteikumu pieņemšanu par muitas nodokļa summas iegrāmatošanas praksi pilnībā atstāj dalībvalstu ziņā, nesaistot to ar minimālajām prasībām? Vai iegrāmatošana atšķiras no prasījumu ierakstīšanas kontos par pašu resursiem atbilstoši 6. pantam Padomes 2000. gada 22. maija Regulā (EK, Euratom) Nr. 1150/2000, ar ko īsteno Lēmumu 94/728/EK, Euratom par Kopienu pašu resursu sistēmu (2)?

3)

Vai Muitas kodeksa 221. panta 1. punkts ir jāsaprot tādējādi, ka muitas iestādes paziņojums parādniekam par muitas nodokļa summu saskaņā ar attiecīgajām procedūrām tikai tad ir uzskatāms par muitas nodokļa summas paziņojumu parādniekam 221. panta 1. punkta nozīmē, ja muitas iestādes muitas nodokļa summu ir iegrāmatojušas pirms tās paziņošanas parādniekam? Ko turklāt nozīmē 221. panta 1. punktā lietotais jēdziens “saskaņā ar attiecīgajām procedūrām”?

4)

Ja atbilde uz trešo jautājumu ir apstiprinoša, vai tad var pastāvēt pieņēmums par labu valstij, ka muitas nodokļa iegrāmatojums ir veikts pirms tā paziņošanas parādniekam? Vai valsts tiesa var pamatoties uz pieņēmumu par muitas iestāžu deklarācijas pareizību, ka muitas nodokļa summa ir iegrāmatota pirms tās paziņošanas parādniekam, vai arī iestādēm valsts tiesā ir sistemātiski jāiesniedz rakstiski pierādījumi par muitas nodokļa summas iegrāmatošanu?

5)

Vai Muitas kodeksa 221. panta 1. punktā paredzētā muitas nodokļa summas iegrāmatošana ir jāveic pirms tās paziņošanas parādniekam, lai izvairītos no spēkā neesamības vai tiesību uz muitas parāda piedzīšanu vai pēcmuitošanas piedzīšanu dzēšanas? Vai, citiem vārdiem, 221. panta 1. punkts ir jāsaprot tādējādi, ka muitas nodokļa summu nevar piedzīt, ja muitas iestādes to saskaņā ar attiecīgajām procedūrām paziņo parādniekam, lai gan pirms paziņošanas muitas parāds nav ticis iegrāmatots, kā rezultātā muitas iestādēm, lai summu varētu piedzīt vēlāk, muitas nodokļa summa no jauna saskaņā ar attiecīgajām procedūrām ir jādara zināma parādniekam pēc tam, kad tā ir tikusi iegrāmatota, un ievērojot Muitas kodeksa 221. pantā noteikto noilguma termiņu?

6)

Ja atbilde uz piekto jautājumu ir apstiprinoša: kādas sekas izriet no tā, ja parādnieks samaksā muitas nodokļa summu, kas tam ir paziņota bez iepriekšējas iegrāmatošanas? Vai tas nav uzskatāms par parāda maksājumu, ko viņš valstij var prasīt atlīdzināt?