27.9.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/2

1)

Vai pakalpojumu līgums (šajā gadījumā ūdensapgādes un notekūdeņu novadīšanas pakalpojumi), saskaņā ar kuru līgumslēdzējas iestādes tieša atlīdzība netiek maksāta līgumdarba izpildītājam, bet gan līgumdarba izpildītājs iegūst tiesības iekasēt privāttiesisku atlīdzību no trešām personām, tādēļ vien ir kvalificējams kā pakalpojumu koncesija Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs (1) 1. panta 3. punkta b) apakšpunkta nozīmē, atšķirībā no finansiālās interesēs noslēgta pakalpojuma līguma direktīvas 1. panta 2. punkta a) un d) apakšpunkta nozīmē?

2)

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša, vai tādi līgumi, kādi ir minēti pirmajā jautājumā, ir pakalpojumu koncesija, ja publisko tiesību struktūras dēļ (pieslēgšanas un lietošanas pienākums; cenu aprēķins atbilstoši izmaksu segšanas principam) ar attiecīgo pakalpojumu saistītais uzņēmējdarbības risks jau no paša sākuma, proti, arī tad, ja līgumslēdzēja iestāde pakalpojumu sniegtu pati, ir ievērojami ierobežots, taču līgumdarba izpildītājs šo ierobežoto risku pārņem pilnā apmērā vai vismaz lielākajā daļā?

3)

Ja atbilde uz otro jautājumu arī ir noliedzoša, vai direktīvas 1. panta 3. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar pakalpojuma sniegšanu saistītajam uzņēmējdarbības riskam, it īpaši realizācijas riskam, kvalitatīvā ziņā jābūt tuvu tādam riskam, kāds parasti pastāv brīvās tirgus ekonomikas apstākļos ar vairākiem konkurējošiem pakalpojuma piedāvātājiem?