15.8.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/30

—

atzīt, ka Itālijas Republika:

nav izpildījusi 1987. gada 23. jūlija Padomes Regulas (EEK) Nr. 2241/87 (1), kas nosaka konkrētus kontroles pasākumus zvejniecībai, 1. panta 1. punktā un 1993. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2847/93 (2), ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai, 2. panta 1. punktā un 31. panta 1. un 2. punktā paredzētos pienākumus;

—

piespriest Itālijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

1.

Itālijas zvejas flote, jau no brīža, kad aizliegums turēt uz klāja un izmantot par 2.5 km garākus driftertīklus tika pieņemts 1992. gadā un 2001. gadā aizliegums izmantot jebkāda garuma driftertīklus, sistemātiski un būtiskā apmērā nav ievērojusi šo aizliegumu.

2.

Atbilstoši Komisijas uzskatiem, šīs situācijas nozīmīgumu un smagumu var tieši secināt uz Itālijas aizlieguma ievērošanas uzraudzības pārbaudes sistēmas neefektivitāti un Itālijas tiesiskajā regulējumā noteikto sodu par aizlieguma neievērošanu neadekvātumu.

3.

Šajā sakarā Komisija norāda, ka driftertīklu lietošanas pārraudzību veic vairākas viena ar otru konkurējošas iestādes, ka visi pārējie tām uzticētie uzdevumi ir svarīgāki par uzraudzību, kura turklāt netiek koordinēta adekvātā veidā. Cilvēkresursu, laika un vajadzīgo līdzekļu trūkums liedz efektīvi veikt uzraudzību.

4.

Tāpat iztrūkst adekvāta stratēģiska driftertīklu lietošanas uzraudzības programmēšana un plānošana. Komisija norāda, ka kontroles ir rūpīgi jāplāno, balstoties uz īpašiem riska faktoriem un pilnīgu, integrētu un saprātīgu stratēģiju. Tāpat jāpievērš lielāka uzmanība noteiktiem gada periodiem un atsevišķiem reģioniem, kā arī uzraudzības posteņiem. Diemžēl pašlaik Itālijas valsts iestādes nav veikušas šādas darbības.

5.

Valsts iestādēm, kuras ir atbildīgas par driftertīklu lietošanas uzraudzību, nav pieejas informācijai par zvejas kuģu atrašanās vietu, kas saskaņā ar Regulas Nr. 2847/93 3. pantu tiek apkopota, izmantojot “Izvietojuma uzraudzības sistēmu ar satelīta palīdzību”. Komisija veiktajā pārbaudē secināja, ka ievērojams daudzums zvejas kuģu vēl joprojām nav aprīkoti ar satelītnovērošanas iekārtām, kas ir vajadzīgas, lai sistēma varētu atbilstīgi strādāt. Tiktāl, ciktāl tas attiecas uz datu apkopošanu, kuģa žurnālu, deklarāciju par izvešanu krastā un pārdošanas deklarāciju, kuras tiek pieprasītas saskaņā ar Regulu Nr. 2847/93, datorizēšanu un a fortiori šo datu salīdzināšanu ar izvietojuma uzraudzības sistēmu ar satelīta palīdzību apkopoto informāciju, tā ir tālu no tā, lai būtu ieviesta.

6.

Tā kā Itālijas valsts iestāžu veiktā driftertīklu lietošanas pārraudzība izskatās pilnībā neapmierinoša, tad šīs iestādes vairs nav spējīgas efektīvi novērst Kopienu tiesību attiecībā uz šādu tīklu turēšanu un lietošanu pārkāpumus.

7.

Šajā sakarā Komisija norāda, ka, pirmkārt, pretēji Regulas Nr. 3094/86 (3) 9.a pantam un tiesību normām, ar kurām vēlāk tika atkārtots un paplašināts šī tiesību noteikuma saturs, Itālijas spēkā esošais tiesiskais regulējums sodu jomā būtībā aizliedz tikai driftertīklu lietošanu vai mēģinājumu lietot un nevis to, ka tie vispār atrodas uz klāja.

8.

Otrkārt, tad, kad faktiski tiek atklāts, ka ir noticis driftertīklu lietošanas aizlieguma pārkāpums, vietējās uzraudzības iestādes par to atbilstīgā veidā neiformē kompetentās iestādes, galvenokārt tādēļ, ka pastāv saspīlēta sociālā situācija un jebkurā gadījumā driftertīklu lietošanu necenšas efektīvā veidā novērst vai nosodīt. Piespriesto sodu daudzums un apmērs faktiski ir niecīgs.

9.

Līdz ar to Komisija uzskata, ka ir pietiekami pierādīts, ka kontroles un sodu sistēma, ko Itālijas iestādes īstenoja ar mērķi nodrošināt Kopienu tiesību noteikumu attiecībā uz driftertīkliem ievērošanu, ir pilnīgi neadekvāta, lai nodrošinātu dalībvalstīm Regulas Nr. 2241 1. panta 1. punktā un 31. panta 1. un 2. punktā paredzēto pienākumu izpildi.