Prasība, kas celta 2008. gada 21. maijā — Eiropas Kopienu Komisija/Beļģijas Karaliste

(Lieta C-222/08)

(2008/C 209/35)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — H. Van Vliet un A. Nijenhuis)

Atbildētāja: Beļģijas Karaliste

Prasītājas prasījumi:

Pamati un galvenie argumenti

Viens no Direktīvas 2002/22 mērķiem tostarp ir regulēt situācijas, kad tirgus nespēj apmierināt galapatērētāju vajadzības, un tajā ir ietverti noteikumi par piekļuvi universālam pakalpojumam. Direktīvas 12. panta 1. punkts nosaka, ka, ja valsts pārvaldes iestādes uzskata, ka universālā pakalpojuma sniegšana var radīt negodīgu apgrūtinājumu uzņēmumiem, kas izraudzīti sniegt universālo pakalpojumu, tās var aprēķināt šī pakalpojuma sniegšanas neto izmaksas atbilstoši šajā pantā noteiktajam veidam. IV pielikuma A daļā ir ietverti noteikumi par neto izmaksu aprēķinu. 13. panta 1. punktā ir noteikts, ka, ja, pamatojoties uz 12. pantā minēto neto izmaksu aprēķinu, valsts pārvaldes iestādes atklāj, ka uzņēmums ir pakļauts negodīgam apgrūtinājumam, dalībvalstis pēc izraudzītā uzņēmuma pieprasījuma var izlemt ieviest kompensējošu mehānismu.

Kā uzskata Komisija, Beļģija nav pareizi ieviesusi Direktīvas 12. panta 1. punkta, 13. panta 1. punkta un IV pielikuma A daļas noteikumus. Beļģijas tiesiskajā regulējumā nav paredzēts izvērtēt jautājumu par to, vai sociālo tarifu piedāvāšana universālā pakalpojuma nodrošināšanai rada negodīgu apgrūtinājumu izraudzītajiem uzņēmumiem. Tādējādi Beļģijas tiesiskais regulējums neatbilst prasībām par neto izmaksu aprēķinu, kas it īpaši paredzētas Direktīvas IV pielikuma A daļas noslēgumā.