Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62007CA0188

Lieta C-188/07: Tiesas (virspalāta) 2008. gada 24. jūnija spriedums ( Cour de cassation (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Commune de Mesquer / Total France SA , Total International Ltd (Direktīva 75/442/EEK — Atkritumu apsaimniekošana — Atkritumu jēdziens — Piesārņotājs maksā princips — Īpašnieks — Iepriekšējie īpašnieki — Produkta ražotājs — Nafta un mazuts — Kuģa bojāeja — Starptautiskā konvencija par civilo atbildību par naftas piesārņojuma radītajiem zaudējumiem — Starptautiskais naftas piesārņojuma radīto zaudējumu kompensācijas fonds)

OV C 209, 15.8.2008, p. 10–11 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

15.8.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/10


Tiesas (virspalāta) 2008. gada 24. jūnija spriedums (Cour de cassation (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Commune de Mesquer/Total France SA, Total International Ltd

(Lieta C-188/07) (1)

(Direktīva 75/442/EEK - Atkritumu apsaimniekošana - Atkritumu jēdziens - “Piesārņotājs maksā’ princips - Īpašnieks - Iepriekšējie īpašnieki - Produkta ražotājs - Nafta un mazuts - Kuģa bojāeja - Starptautiskā konvencija par civilo atbildību par naftas piesārņojuma radītajiem zaudējumiem - Starptautiskais naftas piesārņojuma radīto zaudējumu kompensācijas fonds)

(2008/C 209/14)

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Cour de cassation

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Commune de Mesquer

Atbildētājas: Total France SA, Total International Ltd

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Cour de cassation — Padomes 1975. gada 15. jūlija Direktīvas 75/442/EEK par atkritumiem (OV L 194, 39. lpp.), ko groza Padomes 1991. gada 18. marta Direktīva 91/156/EEK (OV L 78, 32. lpp.), 1. panta, kā arī I pielikuma Q4 un 1. panta b) un c) apakšpunkta, un 15. panta Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. aprīļa Direktīvā 2006/12/EK par atkritumiem (OV L 114, 9. lpp.) interpretācija — Atkritumu jēdziens — Ogļūdeņražu un mazuta (viena vai sajaukumā ar ūdeni vai smiltīm) iekļaušana? — Atkritumu radītāja un/vai īpašnieka atbildība, ja vielas pārvadājumu ir veikusi trešā persona

Rezolutīvā daļa:

1)

tāda viela kā pamata lietā aplūkotā, proti, mazuts, kas ir pārdots kā degviela, Padomes 1975. gada 15. jūlija Direktīvas 75/442/EEK par atkritumiem, kas ir grozīta ar Komisijas 1996. gada 24. maija Lēmumu 96/350/EK, izpratnē nav atkritumi, jo tas ir izmantots vai tirgots ekonomiski labvēlīgos apstākļos un to bez iepriekšējas pārstrādes var lietot kā degvielu;

2)

pēc kuģa bojāejas jūrā netīši izlieta nafta, kas ir sajaukusies ar ūdeni, kā arī nogulām un nonākusi līdz dalībvalsts piekrastei, to noklājot, ir atkritumi Direktīvas 75/442, kas ir grozīta ar Lēmumu 96/350, 1. panta a) punkta izpratnē, jo to vairs nevar izmantot vai lietot bez iepriekšējas pārstrādes;

3)

lai attiecībā uz netīši jūrā izlietu naftu, kas ir radījusi dalībvalsts piekrastes piesārņojumu, piemērotu Direktīvas 75/442, kas ir grozīta ar Lēmumu 96/350, 15. pantu:

valsts tiesa šīs naftas pārdevēju un kuģa fraktētāju, kas to pārvadā, var uzskatīt par minēto atkritumu ražotāju Direktīvas 75/442, kas ir grozīta ar Lēmumu 96/350, 1. panta b) punkta izpratnē, un tādējādi par “iepriekšējo īpašnieku”, lai piemērotu šīs direktīvas 15. panta otrā ievilkuma pirmo daļu, ja šī tiesa, ņemot vērā faktus, ko tikai tā ir tiesīga izvērtēt, nonāk pie secinājuma, ka šis pārdevējs fraktētājs ir veicinājis šī kuģa bojāejas radīta piesārņojuma risku, īpaši, ja tas neveica pasākumus attiecībā uz kuģa izvēli, lai novērstu tādus negadījumus;

ja izrādās, ka Starptautiskais naftas piesārņojuma radīto zaudējumu kompensācijas fonds nemaksā izmaksas, kas saistītas ar netīši jūrā izlietas naftas radīto atkritumu apglabāšanu, vai nespēj tās maksāt sakarā ar kompensācijai noteiktā limita, kas ir paredzēts šim apdrošināšanas gadījumam, pārsniegšanu un ka, piemērojot ierobežojumus un/vai dalībvalsts tiesībās paredzēto atbrīvošanu no atbildības, ieskaitot to, kas izriet no starptautiskajiem līgumiem, neļauj šīs izmaksas maksāt kuģa īpašniekam un/vai kuģa fraktētājam, tad, pat ja tie Direktīvas 75/442, kas ir grozīta ar Lēmumu 96/350, 1. panta c) punkta izpratnē tiktu uzskatīti par “īpašniekiem”, šādām valsts tiesībām, lai nodrošinātu transponēšanu atbilstoši šīs direktīvas 15. pantam, ir jāatļauj, ka minētās izmaksas maksā to produktu ražotājs, no kuriem radušies izlijušie atkritumi. Tomēr atbilstoši “piesārņotājs maksā” principam tādam radītājam ir jāmaksā šīs izmaksas tikai tad, ja tas ar savu darbību ir veicinājis risku, ka kuģa bojāeja varētu radīt piesārņojumu.


(1)  OV C 129, 9.6.2007.


Top