5.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 172/45

—

uzsver, ka Eiropas Savienībai jāturpina īstenot atvērto durvju politiku paplašināšanās jomā, lai tā kļūtu par pamatu demokrātisko reformu un ekonomiskās izaugsmes veicināšanai arī ārpus pašreizējās ES robežām;

—

norāda, ka Kopenhāgenas kritēriju un stabilizācijas un asociācijas procesa nosacījumu ievērošana ir dalībvalstīm izvirzītā pamatprasība, īpaši uzsverot pašu valstu nopelnu principu, kam bija centrālā vieta arī iepriekšējās paplašināšanās;

—

norāda, ka ir jāsaglabā Turcijas vēlēšanās pievienoties Eiropas Savienībai un ka Eiropas Savienībai jāpilda saistības, ko tā uzņēmusies, pieņemot lēmumu uzsākt pievienošanās sarunas; tomēr RK piekrīt Komisijai, ka sarunas ar Turciju ir process kura rezultātus nav iespējams paredzēt iepriekš;

—

atzinīgi vērtē Horvātijas panākto progresu Kopenhāgenas politisko un ekonomisko kritēriju izpildē, kā arī acquis communautaire un stabilizācijas un asociācijas nolīguma īstenošanā;

—

uzskata, ka Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas republika ir guvusi ievērojamus panākumus Kopenhāgenas politisko un ekonomisko kritēriju izpildē un īpaši uzsver 2007. gada beigās panākto progresu; tādēļ aicina Padomi pieņemt lēmumu par pievienošanās sarunu uzsākšanu ar Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku;

Ziņotājs

:

Alin Adrian Nica kgs (RO/ALDE) Dudeștii Noi vietējās pašvaldības mērs

1.

atkārtoti pauž pārliecību, ka Eiropas Savienības paplašināšana ir viens no efektīvākajiem politiskās ietekmes līdzekļiem. Minētais process ir svarīgs solis miera un stabilitātes nodrošināšanā Eiropā un kandidātvalstu iedzīvotājiem sniedz ne tikai papildu iespējas izmantot Eiropas ekonomikas zonas labklājību, bet arī ES kopīgās vērtības, galvenokārt brīvību, demokrātiju un solidaritāti;

2.

uzsver, ka Eiropas Savienībai jāturpina īstenot atvērto durvju politiku paplašināšanās jomā, lai tā kļūtu par pamatu demokrātisko reformu un ekonomiskās izaugsmes veicināšanai arī ārpus pašreizējās ES robežām;

3.

norāda, ka Kopenhāgenas kritēriju un stabilizācijas un asociācijas procesa nosacījumu ievērošana ir dalībvalstīm izvirzītā pamatprasība, īpaši uzsverot pašu valstu nopelnu principu, kam bija centrālā vieta arī iepriekšējās paplašināšanās;

4.

uzsver, ka integrācijas procesa izdošanās pirmām kārtām ir atkarīga no tā, kā kandidātvalsts sagatavojas pievienoties ES, kā arī no reformu stabilitātes un no stingrības pakāpes to īstenošanā;

5.

norāda, ka veiksmīga integrācija pamatojas uz progresa uzraudzību un tiesību aktu pielāgošanu;

6.

vērš uzmanību uz to, ka vietējām pašvaldībām ir aktīvi jāiesaistās integrācijas procesā, jo runa ir par strukturālu un demokrātisku procesu, kuru nevar īstenot tikai centralizētā līmenī bez visu pārvaldes līmeņu aktīvas līdzdalības un, ja pilnībā netiek neievēroti subsidiaritātes un tuvuma principi;

7.

uzskata, ka gadījumos, ja centrālā administrācija ierosina tiesību normas vietējo pašvaldību kompetences jomā, ir jākonsultējas ar vietējo un reģionālo pārvaldes iestāžu asociatīvajām struktūrām;

8.

uzsver, ka valsts ilgtspējīga attīstība lielā mērā ir atkarīga no decentralizācijas pamatprincipa ievērošanas un īstenošanas visos decentralizācijas līmeņos, t.i., lēmumu pieņemšanas, administratīvajā un finanšu līmenī;

9.

divdesmitā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā dziļi ietekmēja Balkānu tautu kolektīvo apziņu, tādēļ visu vietējā, reģionālā un valsts līmeņa iesaistīto pušu sadarbība šajā reģionā ir svarīga, lai atrisinātu tās problēmas, kas izraisīja nesaskaņas pagātnē;

10.

atzīmē, ka ir būtiski atbalstīt sadarbības iniciatīvas un centienus (piemēram, 2008 — Starpkultūru dialoga gads), kā arī paraugprakses un pieredzes (tostarp veiksmīgākās pieredzes Eiropas pašvaldību hartas pamatideju īstenošanā) apmaiņu starp dalībvalstu un kandidātvalstu reģionālajām un vietējām pašvaldībām, šajā ziņā RK var uzņemties būtisku lomu, sekmējot mācību seminārus, kuru mērķis ir iegūto zināšanu un pieredzes apmaiņa starp ES valstu reģionālajām un vietējām pašvaldībām. Šī atbalsta pamatā vispirms jābūt jauno dalībvalstu, kas pievienojās ES 2004. un 2007. gadā, pieredzei, vēl jo vairāk tādēļ, ka daļa no tām ir trīs jauno kandidātvalstu kaimiņvalstis.

11.

uzsver, ka atbalsts Turcijai ilgajā un sarežģītajā reformu procesā ir visu interesēs. Pievienošanās procesa pamatprincips ir, ka sarunu norises ātrums ir atkarīgs no šo reformu progresa, arī izmantojot Eiropas Savienības atbalsta programmas. Turcijai un Eiropas Savienībai būs jāiztur pacietības un izturības pārbaude minētā procesa īstenošanā;

12.

norāda, ka ir jāsaglabā Turcijas vēlēšanās pievienoties Eiropas Savienībai un ka Eiropas Savienībai jāpilda saistības, ko tā uzņēmusies, pieņemot lēmumu uzsākt pievienošanās sarunas; tomēr RK piekrīt Komisijai, ka sarunas ar Turciju ir process kura rezultātus nav iespējams paredzēt iepriekš. Tādējādi, pieņemot lēmumu par to, vai Turcija var pievienoties ES, jāņem vērā tikai viens kritērijs: vai tiek ievēroti Eiropas Savienības noteiktie pievienošanās nosacījumi; turklāt ir svarīgi, lai Turcija uzņemtos saistības veicināt labas kaimiņattiecības saskaņā ar sarunās izvirzītajiem nosacījumiem. Tomēr Turcijai jāpārtrauc jebkādā veidā izmantot ekonomiskus ierobežojumus un robežu slēgšanu, kā arī jāatturas no militārām operācijām vai draudu izteikšanas kaimiņvalstīm;

13.

atzinīgi vērtē parlamenta vēlēšanu sekmīgu norisi un pauž cerību, ka jaunā valdība paātrinās to reformu īstenošanu, kas nepieciešamas, lai izpildītu pievienošanās kritērijus, tādējādi panākot ievērojamu progresu problemātisku jautājumu risināšanā. Tomēr vienlaicīgi pauž bažas par Turcijas bruņoto spēku atkārtotu iejaukšanos politiskajās norisēs un uzskata, ka jāpieliek lielākas pūles, lai nodrošinātu pilnīgu un efektīvu armijas politisko kontroli;

14.

atzinīgi vērtē nesen veiktos pasākumus, lai grozītu konstitūciju, un uzskata, ka gadījumā, ja minētie grozījumi tiks pieņemti, tie veicinās Kopenhāgenas politisko kritēriju izpildi; un norāda, ka jāgroza kriminālkodeksa 301. pants, kas paredz sodu par Turcijas un turciskuma aizvainošanu, un jānosaka vispārējas tiesības brīvi paust savus uzskatus;

15.

uzsver, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kas īsteno lielāko daļu Kopienas tiesību aktu, jāuzņemas būtiska un noteicoša loma gan iekšējās demokratizācijas, gan Eiropas integrācijas procesā, un šajā sakarā iesaka Eiropas Komisijai vērst uzmanību uz vietējo pašvaldību nozīmi sarunās ar Turcijas valdību;

16.

ierosina pārskatīt pašvaldību likumu, lai stiprinātu valsts iestādes vietējā līmenī un palielinātu to efektivitāti;

17.

ierosina veikt pētījumu, lai pēc Eiropas Savienības dalībvalstu parauga noteiktu Turcijas vietējo kopienu reģionālās attīstības iespējamos modeļus, kas ļautu izstrādāt un īstenot reģionālo politiku un stratēģiju, noteikt prioritātes vietējās un reģionālās attīstības jomā un īstenot programmas, ko atbalsta Kopienas pirmspievienošanās fondi, vēlāk struktūrfondi;

18.

norāda, ka ir jāizveido Apvienotā konsultatīvā komiteja, kuras sastāvā būtu Reģionu komitejas un Turcijas vietējo pašvaldību pārstāvji; tādēļ ierosina iesniegt Turcijas valdībai lūgumu par minētās komitejas izveidi un aicina Eiropas Komisiju uzsvērt šādas struktūras nozīmīgo lomu sarunās ar Turciju;

19.

vērš uzmanību uz to, ka Turcijai arī turpmāk jāveic konkrēti pasākumi vietējās valsts pārvaldes finanšu decentralizācijai, lai nostiprinātu vietējo pašvaldību autonomiju un vienlaikus samazināta to atkarību no valsts budžeta;

20.

uzsver, ka līdzās vietējo pašvaldību administratīvās kompetences paplašināšanai jāpiešķir pietiekami finanšu līdzekļi jauno pienākumu veikšanai;

21.

secina, ka Turcija pašlaik īsteno valsts sektora reformu, lai uzlabotu valsts iestāžu administratīvo kapacitāti un palielinātu to efektivitāti valsts un Kopienas finansējuma pārvaldībā;

22.

vērš uzmanību uz Turcijā pastāvošo sieviešu diskrimināciju attiecībā uz iespēju strādāt civildienestā pārvaldes un tieslietu jomā, neraugoties uz to, ka tiesisks regulējums minētajā jomā jau daļēji atbilst Eiropas tiesību aktiem; īpaši uzsver sieviešu diskrimināciju izglītības pieejamības jomā. Daudzām sievietēm reliģisko tradīciju dēļ nav iespēju turpināt mācības pēc pamatizglītības iegūšanas;

23.

vērš uzmanību uz etnisko minoritāšu, jo īpaši kurdu minoritātes, diskrimināciju Turcijā;

24.

uzsver grūtības, ar kādām saskaras nemusulmaņu reliģiskās kopienas, jo tām nav juridiskās personas statusa; Minētajās kopienās novērojamas problēmas saistībā ar labdarības pasākumiem, tiesībām uz reliģijas brīvību, kopienu vadītāju izvēli un garīdznieku apmācību. Turklāt vērš uzmanību uz atkārtotiem uzbrukumiem un atentātiem, kas skar nemusulmaņu reliģiju pārstāvji un ticīgie. Valstij ir jādod garantija, ka tas vairs neatkārtosies. Lai sasniegtu šo mērķi, valsts aparāts jāiesaista ekstrēmo grupu kontrolē, nepieļaujot to postošās darbības;

25.

atzinīgi vērtē Horvātijas panākto progresu Kopenhāgenas politisko un ekonomisko kritēriju izpildē, kā arī acquis communautaire un stabilizācijas un asociācijas nolīguma īstenošanā; īpaši kaimiņvalstīm Horvātijas piemērs var apliecināt, kādas priekšrocības var nodrošināt cieša ekonomiska un politiska integrācija Eiropas Savienības struktūrās un vērtībās. Atzinīgi vērtē pievienošanās sarunās 2007. gadā panākto patiešām ievērojamo progresu un aicina jaunizveidoto Horvātijas valdību pastiprināt centienus, lai būtu izpildīti priekšnoteikumi vēl neizskatīto sadaļu atvēršanai;

26.

atzinīgi vērtē Horvātijā veiktos pasākumus valsts pārvaldes decentralizācijas jomā vietējā līmenī un aicina turpināt iesākto darbu; uzskata, ka minēto pasākumu īstenošanā īpaša uzmanība jāvelta subsidiaritātes principam, lai lēmumi tiktu pieņemti pēc iespējas tuvāk iedzīvotājiem;

27.

atzīst, ka jāatbalsta un jāstiprina Horvātijas nepārtraukta iesaistīšanās reģionālajās iniciatīvās, kas vēl vairāk veicinājušas Horvātijas un tās kaimiņvalstu attiecību uzlabošanos, un tādēļ ir jāstiprina pārrobežu sadarbība starp Horvātijas un tās kaimiņvalstu — Bosnijas un Hercegovinas, Serbijas, Slovēnijas un Melnkalnes — pierobežu reģionu vietējām pašvaldībām;

28.

atzinīgi vērtē Horvātijas un Starptautiskās krimināltiesas pilnīgu sadarbību un uzsver nepieciešamību turpināt iesākto darbu kara noziegumu izmeklēšanā, un jo īpaši liecinieku aizsardzības pilnveidošanā;

29.

atzinīgi vērtē to, ka Horvātijas un Slovēnijas premjerministri ir panākuši neformālu vienošanos, ka strīdīgais robežjautājums jānodod izlemšanai trešai pusei. Horvātijas un Slovēnijas valdības tiek aicinātas izmantot visas iespējas minētā nolīguma izpildei; Komiteja atbalsta Horvātijas parlamenta lēmumu, ka līdz draudzīga un labvēlīga risinājuma panākšanai Horvātija neieviesīs Ekoloģijas un zivsaimniecības aizsardzības zonu;

30.

domā, ka ir sasniegts progress mazākumtautību konstitucionālā likuma labākas ieviešanas jomā un ka romu minoritātes stāvoklis Horvātijā uzlabojas, tomēr uzsver, ka Horvātijai un Slovēnijai miermīlīgā ceļā jāatrisina pastāvošās teritoriālās domstarpības, kas ietekmē arī vietējos iedzīvotājus. Uzskata, ka jāpanāk progress bēgļu un etnisko minoritāšu, galvenokārt romu tautas, sociālās integrācijas jomā, nodrošinot viņiem atvieglotu pieeju sabiedriskajiem pakalpojumiem un augstākajai izglītībai;

31.

uzsver, ka ir būtiski svarīgi veikt īpašus pasākumus atbildīgas valsts pārvaldes jomā, īpašu uzmanību veltot korupcijas apkarošanai. Šajā sakarā ļoti atzinīgi vērtējama Korupcijas novēršanas un organizētās noziedzības apkarošanas biroja (USKOK) pilnvaru paplašināšana, kā arī Horvātijas tiesību aizsardzības iestāžu izmeklēto korupcijas noziegumu skaita palielināšanās. Horvātijas valdība tiek aicināta vēl vairāk pastiprināt centienus valsts pretkorupcijas programmas 2006.–2008. gadam īstenošanai;

32.

atzinīgi vērtē panākumus mājokļu un infrastruktūras būvniecības un atjaunošanas jomā, kā arī mājokļu programmu, ar kuras palīdzību paredzēts atrisināt iepriekšējo īrnieku tiesību jautājumu, un aicina šo programmu turpināt un paātrināt;

33.

norāda, ka ir svarīgi atrisināt privātīpašuma jautājumu, atdodot ārzemju iedzīvotājiem un bēgļiem namīpašumus un piešķirot kompensācijas personām, kuru mājokļi tika nopostīti kara laikā. Vienlaikus atzinīgi vērtē izveidoto mājokļu atjaunošanas programmu, kuras īstenošana tomēr būtu jāpaātrina;

34.

secina, ka ir panākts zināms progress vietējās valsts pārvaldes reformas jomā, tomēr tiesiskā regulējuma valsts pārvaldes jomā nevienmērīga īstenošana ir veicinājusi pārvaldes neefektivitāti;

35.

uzskata, ka Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas republika ir guvusi ievērojamus panākumus Kopenhāgenas politisko un ekonomisko kritēriju izpildē un īpaši uzsver 2007. gada beigās panākto progresu; tādēļ aicina Padomi pieņemt lēmumu par pievienošanās sarunu uzsākšanu ar Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku;

36.

atzinīgi vērtē to, ka valstij ir izdevies izpildīt virkni stabilizācijas un asociācijas nolīguma noteikumus;

37.

konstatē, ka Ohridas pamatnolīguma īstenošana ir izraisījusi dziļas pārmaiņas Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas sabiedrībā, kas tagad pilnībā atzīst, ka tā ir etniski daudzveidīga un daudzkulturāla; turklāt tas ir būtisks politisks kritērijs, lai pievienotos Eiropas Savienībai; atkārtoti norāda, ka nekavējoties ir pilnībā jāpiemēro BADINTERA princips un ka visām partijām jāievēro savstarpējā cieņa un jāsadarbojas demokrātiskajās iestādēs, kas tika izveidotas ar ļoti lielām pūlēm; RK tomēr pauž nožēlu par etnisko minoritāšu ierobežotu integrāciju;

38.

aicina Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas republiku izmantot Eiropas pieredzi valsts pārvaldes un izglītības jomā, kur tiek ievērota etniskā un valodu daudzveidība; aicina nākotnē noslēgt vienošanās, kas nodrošinātu divu lielāko etnisko kopienu un dažādu minoritāšu līdzāspastāvēšanu uz vienlīdzīgiem un saskaņotiem nosacījumiem; šajā sakarā atzinīgi vērtē konstitūcijas noteikumu efektīvu piemērošanu, lai nodrošinātu minoritāšu kopienu vienlīdzīgu pārstāvību valsts pārvaldē;

39.

pauž nožēlu par korupcijas plašo izplatību, kas vēl joprojām rada nopietnas problēmas. Šī iemesla dēļ RK iesaka valsts iestādēm veikt pasākumus korupcijas izskaušanai;

40.

atzinīgi vērtē darbu valsts pārvaldes decentralizācijas jomā vietējā līmenī un vēlēšanos uzlabot tās kvalitāti, veicot vairāku pašvaldības iestāžu pārstrukturēšanu racionālu apsvērumu dēļ un attīstības veicināšanai. Tomēr norāda, ka ir nekavējoties jāpaātrina finanšu decentralizācijas process, lai stiprinātu vietējo un reģionālo pašvaldību autoritāti;

41.

izsaka nožēlu, ka nav izdevies panākt progresu jautājumā par valsts nosaukumu. Atzinīgi vērtē sarunu atsākšanu, piedaloties ANO īpašajam sūtnim Matthew Nimetz, un aicina Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku pielikt visas pūles, lai šo jautājumu atrisinātu saskaņā ar ANO Drošības Padomes Rezolūcijām Nr. 817/93 un 845/93, tādējādi veicinot labu kaimiņattiecību izveidošanu un reģionālās sadarbības attīstīšanu;

42.

atzinīgi vērtē paveikto darbu, lai padarītu iedzīvotājiem pieejamu informāciju saistībā ar valsts pārvaldi nolūkā uzlabot administrācijas pārredzamību, taču uzsver, ka administrācija vēl nav gatava vai arī nevēlas atvieglot informācijas pieejamību;

43.

atzinīgi vērtē RK Biroja 2008. gada 4. marta lēmumu izveidot RK un Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas apvienoto konsultatīvo komiteju pēc Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas valdības oficiāla lūguma; prasa veikt visus nepieciešamos administratīvos sagatavošanas darbus, lai minētās komitejas pirmā sanāksme varētu notikt 2008. gada sākumā pirmajā pusē.