5.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 172/12

—

pauž pārliecību, ka ilgstoša digitālā plaisa ir sociālās un ekonomiskās atstumtības faktors. Digitālo iespēju vienlīdzības radīšana ir ne vien sociāli nepieciešama, bet tai ir arī milzīgs — līdz šim neizmantots — saimnieciskais potenciāls. Ir svarīgi izmantot IST kā jaunu “sociālo instrumentu”, kas veido IST stratēģiju saikni ar Kopienas sociālo politiku;

—

vērš dalībvalstu uzmanību uz nepieciešamību veicinat e-integrāciju un izstrādāt konkrētas programmas, kurām ir noteikts termiņš un kuras ir iespējams novērtēt. Komiteja uzskata, ka būtiska nozīme ir vietējā un reģionālā līmeņa dalībai valstu un Savienības e-integrācijas iniciatīvās, kā arī uzskata par būtisku uzsvērt, ka vietējās un reģionālās pašvaldības izstrādā īpašus plānus informācijas sabiedrības veicināšanai vietējā līmenī;

—

atbalsta plašāku sabiedrības informēšanu, pieredzes apmaiņu starp interešu pārstāvjiem, kā arī sadarbību vietējā un reģionālajā līmenī, piedaloties IST uzņēmumiem, pārvaldes iestādēm, pakalpojumu sniedzējiem, patērētāju un sociālajām organizācijām, lai panāktu pēc iespējas lielāku efektivitāti;

—

uzskata, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir būtiska nozīme un atbildība, lai sekmētu platjoslas pieejamību par pieņemamu cenu tādās teritorijās, kur šā mērķa sasniegšanai tirgus mehānismi vien nav pietiekami, un ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir jāvada izmēģinājuma projekti, lai mazinātu plaisu e-pieejamības jomā, un jāizstrādā jaunas pieejas iedzīvotājiem paredzētu elektronisko pakalpojumu jomā;

—

uzsver nozīmi, kāda ir apmācībai un izglītībai, kas pielāgota visas sabiedrības nepārtrauktas digitālās attīstības vajadzībām, īpaši ņemot vērā tādas neaizsargātas grupas kā vecāka gadagājuma cilvēki, ekonomiski neaktīvas personas, personas ar zemu izglītības līmeni un personas, kas nav apguvušas datorzināšanas, kas nepieciešamas darbam;

—

aicina Eiropas Komisiju izmantot tādus rādītājus par IST izplatību un izmantošanu dažādos reģionos, kas būtu noderīgi un nepieciešami, lai īstenotu pasākumus reģionu ekonomiskās, sociālās un tehnoloģiskās konverģences jomā.

Ziņotājs

:

SZALAY kgs (HU/ALDE), Vesprēmas pilsētas padomes loceklis

1.

tiecas sekmēt un īstenot ilgtspējīgu sociālo un ekonomisko kohēziju reģionos, tādēļ atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas paziņojumu “Eiropas i2010 iniciatīva par e-integrāciju — Iesaisties informācijas sabiedrībā”, kas ir jauns impulss un mudinājums plašāk izvērst e-integrāciju. Informācijas un sakaru tehnoloģiju (IST) trūkumam, tāpat kā to piemērošanai, lietojumam un attīstībai ir arī tālāka ietekme (spillover effect). IST trūkuma rezultātā digitālā plaisa kļūst arvien plašāka un dziļāka;

2.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas paziņojumā sniegto saturīgo un skaidro analīzi un stratēģisko pasākumu sistēmu, kas izstrādāta, pamatojoties uz to. Komiteja atzinīgi vērtē vēlmi izstrādāt Eiropas Savienības līmeņa pieeju (1);

3.

pilnībā piekrīt secinājumam, ka e-integrācija ir panākumu atslēga ceļā uz i2010 iniciatīvā (2)“Informācijas sabiedrība izaugsmei un nodarbinātībai” un līdz ar to arī Lisabonas stratēģijā noteikto ekonomisko un sociālo progresu;

4.

piekrīt uzskatam, ka IST veltītas investīcijas ir svarīgs līdzeklis, kas vietējiem un reģionālajiem dalībniekiem palīdz risināt problēmas saistībā ar vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanu dažādās jomās. Komiteja vērš uzmanību uz vietējo un reģionālo pašvaldību aktīvu iesaistīšanu Savienības resursu pieprasīšanas un izmantošanas stratēģiju un programmu izstrādē, jo tās kā iedzīvotājiem vistuvākais pārvaldes līmenis tieši saskaras ar vietējām prasībām un izjūt vajadzības, kurām nepieciešami risinājumi;

5.

piekrīt tam, ka dokumentā ir noteikti stingri pasākumi un ar tiem saistīti konkrēti uzdevumi attiecībā uz e-integrācijas dalībniekiem, kas ir individuālie lietotāji, IST uzņēmumi, pakalpojumu sniedzēji, pārvaldes iestādes un nevalstiskās organizācijas;

6.

norāda, ka iniciatīva atbalsta RK agrākajos atzinumos izteiktos priekšlikumus par konkrētiem pasākumiem, kas vērsti uz to, lai izveidotu uz vienlīdzību pamatotu informācijas sabiedrību, proti, par novecošanu informācijas sabiedrībā (3), platjoslas plaisas pārvarēšanu un e-pārvaldību (4), Eiropas demogrāfisko nākotni (5), IST pētniecību (6), cilvēku ar invaliditāti stāvokli (7);

7.

atzīst, ka, pamatojoties uz pašreizējiem rādītājiem, Rīgas konferencē noteikto mērķu īstenošana līdz 2010. gadam ir apdraudēta. Atsevišķu valstu centieni joprojām ir sadrumstaloti un trūkst sadarbības. Tādēļ aicina dalībvalstis pastiprināt centienus un nākamajos gados ieviest konkrētas, kontrolējamas programmas ar noteiktiem termiņiem;

8.

uzskata par svarīgu uzsvērt nozīmi, kāda ir vietējā un reģionālā līmeņa dalībai valstu un Savienības e-integrācijas iniciatīvās, jo tieši šajā līmenī, ieviešot visinovatīvākos un visatbilstīgāk virzītos pasākumus, var izveidot visus aptverošu digitālo sabiedrību,

9.

uzskata par būtisku uzsvērt, ka vietējās un reģionālās pašvaldības izstrādā īpašus informācijas sabiedrības veicināšanas un vietējās digitalizācijas plānus, īstenojot “Vietējās digitalizācijas programmu”;

10.

aicina Eiropas Komisiju pilnībā iesaistīt Reģionu Komiteju iniciatīvās, kuru mērķis ir ieviestās un īstenotās stratēģijas pārskatīšana;

11.

vēlas savlaicīgi saņemt informāciju par vidusposma novērtējuma ziņojuma par i2010 stratēģijas īstenošanu rezultātiem un secinājumiem, kā arī paust viedokli par to;

12.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas 2008. gadā īstenojamo kampaņu “E-integrācija — piedalies!”, kurā nozīmīgu sākotnēju ieguldījumu ir sniedzis 2007. gada novembrī Lahti pilsētā (Somijā) notikušais RK seminārs “Veicināt e-iekļaušanu vietējā un reģionālajā līmenī Eiropas Savienībā”. RK vēlas aktīvi piedalīties 2008. gada kampaņā, kā arī vēlas atbalstīt pēc iespējas plašāku dalību sabiedriskajā apspriešanā. Minētā sakarā Komiteja uzsver savu veicinošo nozīmi vietējā un reģionālā līmeņa kampaņu, stratēģiju un programmu sagatavošanā;

13.

atzinīgi vērtē 2008. gada beigās plānotās ministru konferences par e-integrāciju organizēšanu, kā arī to, ka tajā tiks pasniegta Eiropas e-integrācijas balva. Komiteja pauž vēlmi aktīvi piedalīties konferences organizēšanā, tostarp Eiropas e-integrācijas balvas kandidātu izvirzīšanā;

14.

pauž pārliecību, ka ilgstoša digitālā plaisa kavē sociālo kohēziju un labklājības radīšanu un pastāvēšanu, kā arī ir sociālās un ekonomiskās atstumtības faktors. Iniciatīva i2010 uzlabos iedzīvotāju un plašākā nozīmē — sabiedrības dzīves kvalitāti;

15.

piekrīt tam, ka digitālo iespēju vienlīdzības radīšana ir ne vien sociāli nepieciešama, bet tai ir arī milzīgs — līdz šim neizmantots — saimnieciskais potenciāls;

16.

iesaka Eiropas Komisijai īpašu vērību veltīt saimnieciski mazāk attīstītiem reģioniem, lai tie varētu izmantot faktiskās konverģences iespējas, ko sniedz IST, un novērst atstumtības risku;

17.

apstiprina vēlmi un apņemšanos integratīvas informācijas sabiedrības mērķus aktīvi iekļaut reģionālās attīstības plānos, kā arī aktīvi piedalīties ar to saistītajos tematiskajos tīklos “Reģioni ekonomiskajām pārmaiņām” (8);

18.

piekrīt Eiropas Komisijai, ka ES struktūrfondi un lauku attīstības fondi palīdz izveidot platjoslas infrastruktūru un attīstīt un izmantot e-pakalpojumus, jo īpaši nomaļos un lauku apvidos, tādējādi daudzās vietās izlīdzinot atšķirības lauku un pilsētu attīstībā;

19.

uzskata, ka visā Eiropas Savienības teritorijā platjoslas pieslēguma pieejamība par pieņemamu cenu ir pamatnosacījums, lai attiecīgajā teritorijā iedzīvotājiem varētu nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus, sekmētu konkurētspēju un ražību un lai būtu iespējama vispārēja informācijas sabiedrības un zināšanu attīstība;

20.

uzsver, ka reģionālajām un vietējām pašvaldībām kā noteiktu pakalpojumu un izglītības iespēju nodrošinātājām, kā arī tādēļ, ka tās atrodas tuvu iedzīvotājiem, ir būtiska nozīme un atbildība, kas ļauj tām sekmēt platjoslas pieejamību par pieņemamu cenu tādās teritorijās, kur šā mērķa sasniegšanai tirgus mehānismi vien nav pietiekami. Pārvaldes iestāžu veiktie pasākumi var būt piemērs uz lietotāju virzītas e-pārvaldes risinājumiem, tām sekmējot digitālo prasmju apgūšanu un radot labvēlīgus apstākļus ar IST saistītai uzņēmējdarbībai un pētniecībai;

21.

uzsver, ka Eiropas kohēzijas politikā laika posmā no 2007. līdz 2013. gadam viens no tautsaimniecības modernizācijas mērķu pamatvirzieniem ir reģionu un pilsētu pievilcības palielināšana, nodrošinot atbilstošas kvalitātes un atbilstoša līmeņa pakalpojumus un to pieejamību. Komiteja uzskata, ka šie centieni sekmē elektronisko sabiedrisko pakalpojumu attīstību un zināšanu ekonomikas izaugsmi, pētniecības un inovācijas iespējām piešķirot dinamismu;

22.

atgādina, ka IST ir būtisks faktors, lai uzlabotu vietējo, valsts un Eiropas iestāžu darba saskaņošanu un to sadarbību, kā arī minēto iestāžu un Eiropas iedzīvotāju sadarbību dažādās jomās;

23.

atsaucoties uz Amsterdamas līgumu, ar kuru aizliegta diskriminācija, pamatojoties uz invaliditāti, Komiteja mudina uzlabot publisko interneta vietņu pieejamību, kas pašlaik vēl nebūt neatbilst noteiktajiem mērķiem. Komiteja uzsver, ka reģioni un pilsētas var palīdzēt labot minēto stāvokli, ne tikai, iegādājoties, izstrādājot un izplatot atbilstīgus ražojumus un pakalpojumus, bet arī sekmējot tādas tautsaimnieciskās vides radīšanu, kas nodrošina uzņēmumiem labāku piekļuvi lielākiem tirgiem; tādēļ vietējām un reģionālajām pašvaldībām, ieskaitot lielas pilsētu teritorijas, varētu būt svarīgi ieguldīt līdzekļus IKT un attiecīgās infrastruktūras pilnveidošanā;

24.

piekrīt Eiropas Komisijas uzskatam, ka arī vietējām un reģionālajām pašvaldībām jāvada izmēģinājuma projekti;

25.

piekrīt uzskatam, ka jaunas prasmju attīstīšanas programmas ir vajadzīgas arī par sabiedrisko pakalpojumu attīstību un vadību atbildīgām personām, lai nodrošinātu rīcības plānā paredzēto pasākumu izpildāmību;

26.

uzskata, ka digitālā plaisa attiecībā uz prasmēm vēl joprojām ir liela, apdraudētās grupas ir: vecāka gadagājuma cilvēki, ekonomiski neaktīvas personas, personas ar zemu izglītības līmeni un personas, kas nav apguvušas datorzināšanas, kas nepieciešamas, lai darba dzīvē pilnībā attīstītu savas digitālās prasmes;

27.

atzinīgi vērtē Komisijas plānu 2008. gadā sagatavot Savienības mēroga pārskatu par digitālajām prasmēm un līdz 2008. gada beigām izstrādāt norādījumus attiecībā uz digitālo prasmju politiku, kas piemērojama visapdraudētākajām grupām;

28.

uzsver nozīmi, kāda ir apmācībai un izglītībai, kas pielāgota visas sabiedrības nepārtrauktas digitālās attīstības vajadzībām, īpaši ņemot vērā apdraudētās grupas;

29.

piekrīt tam, ka visu pārvaldes līmeņu iestādēm, kas sekmē digitālās prasmes, ir īpaša loma un atbildība, un atbalsta rūpniecības un sociālo organizāciju aktīvu iesaistīšanos un sadarbību, lai sasniegtu minēto mērķi;

30.

IST piedāvā izcilu iespēju paaugstināt sabiedrisko pakalpojumu līmeni Komiteja piekrīt uzskatam, ka IST izstrāde un izplatīšana var radīt iespēju Eiropas pilsētām nostiprināt savu nozīmi kā attīstības veicinātājām, zināšanu centriem, kā arī patiesām inovatīvu pakalpojumu un ar tiem saistītu zināšanu krātuvēm;

31.

uzskata — ja IST izstrādi vēlamies saistīt ar Eiropas pilsētu lomas stiprināšanu, vispirms jānostiprina vietējo un reģionālo pašvaldību nozīme, lai tās īstenotu stratēģijas, kas virzītas uz konkurētspējas aizsardzību un tās palielināšanu;

32.

uzsver jaunas, uz iedzīvotājiem paredzētas un elektroniskajiem pakalpojumiem virzītas pieejas nozīmi, kā arī par tās izveidošanu atbildīgo vietējo un reģionālo pašvaldību lomu. Šis uzdevums ir īpaši svarīgs nomaļos, īpaši nomaļos un lauku apgabalos, kā arī salu iedzīvotājiem, kur IST izstrādes sociālās un saimnieciskās priekšrocības ir nepieciešamas kohēzijas īstenošanai un tās var sniegt vislielāko pievienoto vērtību;

33.

atzīst, ka e-integrācijas sekmēšana vietējā un reģionālajā līmenī var paaugstināt iedzīvotāju dzīves kvalitāti, stiprināt viņu dalību vietējā sabiedriskajā dzīvē, veicināt konkurētspēju, jaunu uzņēmumu dibināšanu un labāku, efektīvāku, iedzīvotājiem pielāgotāku sabiedrisko un privāto pakalpojumu ieviešanu;

34.

aicina pastiprināt darbību un sniegt jaunu impulsu attiecībā uz Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūras (ENISA) atbalstīto uzdevumu nepieļaut un savlaicīgi risināt tīkla un informācijas drošības problēmas, kā arī rast tām faktiskus risinājumus;

35.

paredzot demogrāfiskās pārmaiņas, uzskata par vēlamu un nepieciešamu radīt un attīstīt telemedicīnas (9) pamatnosacījumus, sekmējot medicīnas pakalpojumu līmeņa paaugstināšanu, gados vecāka gadagājuma iedzīvotāju patstāvības un dzīves kvalitātes uzlabošanu, viņu iekļaušanos sabiedrībā un radot nosacījumus, lai viņi ar savu uzkrāto pieredzi un profesionālajām zināšanām varētu sekmēt sabiedrības attīstību. Turklāt pastiprināti izmantojot IST, var uzlabot jau pastāvošo uz IST pamatoto veselības aprūpi, radīt jaunus šādus produktus un pakalpojumus, tās var palīdzēt uzlabot iedzīvotāju veselības stāvokli, pieeju sabiedriskajiem medicīnas pakalpojumiem padarīt efektīvāku, kā arī sekmēt sociālo dienestu izdevumu ilgtspējīgu samazināšanu;

36.

uzsver — ņemot vērā tirgus intereses —, ka ir svarīgi izveidot ieinteresēto personu patiesajām vajadzībām atbilstīgus produktus un pakalpojumus un nodrošināt to pieejamību. Saistībā ar iepriekš minēto aicina tuvināt atšķirīgās regulējošās sistēmas un attiecībā uz tehnoloģijām izmantot galvenajām tendencēm atbilstošus risinājumus;

37.

iesaka, lai iniciatīvā “Reģioni ekonomiskajām pārmaiņām” lielāka uzmanība tiktu pievērsta vecāka gadagājuma cilvēkiem piedāvātajiem IST pakalpojumiem;

38.

atzinīgi vērtē to, ka pētniecības programmās (Septītajā pamatprogrammā, Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju politikas atbalsta programmā) ir uzsvērta e-integrācija, lai risinātu problēmu loku saistībā ar novecošanu un invaliditāti;

39.

stingri uzstāj, ka jānodrošina, lai tiktu turēta cieņā kultūru un valodu daudzveidība;

40.

norāda, ka nākamo paaudžu interesēs jāapzina un jāsaglabā Eiropas rakstiskais mantojums, turklāt tas jādara attiecībā uz visām Eiropas valodām un valstīm (10),

41.

īpaši uzsver interešu pārstāvju ciešas profesionālās sadarbības un partnerības nozīmi;

42.

uzsver, ka nolūkā panākt vispilnīgāko ilgtspējību un efektivitāti saskaņoti un konsekventi jānovērš regulatīvie, tehniskie un citi šķēršļi, kas kavē e-integrācijas izplatību;

43.

uzsver vietējo un reģionālo pašvaldību iesaistīšanas nozīmi ne tikai īstenošanas posmā, bet arī stratēģijas izstrādes posmā, kā arī, lai uzturētu efektīvus sakarus ar interešu pārstāvjiem, nodrošinātu saziņu, paaugstinātu programmu efektivitāti;

44.

noteikti atbalsta Eiropas Komisijas ieteiktos pasākumus, kas virzīti uz IST jomā veikto pētījumu skaita palielināšanu un to kvalitātes paaugstināšanu. Papildus pētniecībai un izstrādei jāuzsver mehānismi, kas palīdz pētniecības rezultātus izmantot visā Eiropas rūpniecībā, sniedzot konkrētus rezultātus;

45.

pauž gandarījumu par to, ka pētniecības programmās ir uzsvērta digitālā satura bagātība, savietojamība, un informācijas apmaiņas drošība;

46.

piekrīt, tam, ka IST kā jaunam “sabiedrības instrumentam” ir liela nozīme, tādēļ IST stratēģijas jāsaista ar Savienības sociālo politiku;

47.

RK uzsver, ka jāattīsta tās horizontālās prioritārās jomas, kas sekmē vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanu (piemēram, publisko mājas lapu pieejamība visiem iedzīvotājiem, kā arī platjoslas infrastruktūras izveidošana) un kurām nepieciešams valsts atbalsts;

48.

atzīst, ka Savienības līmeņa e-integrācijas politika var sniegt pievienoto vērtību (saskaņošana, sadarbība, forums, partnerība, finansējums). Piekrīt, ka ir svarīgi palielināt šīs jomas caurskatāmību un sociālās atbildības apziņu;

49.

atbalsta plašu un pastāvīgu informācijas un labākās prakses apmaiņu starp interešu pārstāvjiem, atklātumu, kā arī sadarbību vietējā un reģionālajā līmenī, piedaloties IST uzņēmumiem, pārvaldes iestādēm, publiskajiem un privātajiem pakalpojumu sniedzējiem, patērētāju organizācijām, lai panāktu pēc iespējas lielāku efektivitāti;

50.

turklāt uzskata par svarīgu izveidot Eiropas mēroga reģionālo tīklu, kas palīdzētu palielināt un uzlabot iespējas reģionu dalībai sadarbības projektos. Integratīva informācijas sabiedrība IST nozarei paver plašas tirgus iespējas;

51.

uzsver trīskārtēja ieguvuma iespēju: ieguvumu rūpniecībai, lietotājiem un sabiedrībai (triple-win);

52.

iesaka Eiropas Komisijai izstrādāt un izmantot tādus rādītājus, kas ilustrē vai ļauj veikt salīdzinošu novērtējumu par IST izplatību un izmantošanu dažādos reģionos, lai regulāri varētu izdarīt secinājumus, kas nepieciešami reģionālo pasākumu ieviešanai attiecībā uz tehnoloģijām, kā arī ekonomisko un sociālo konverģenci.