5.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 172/7

—

uzskata, ka stratēģija nomaļajiem reģioniem joprojām ir atbilstīga, tomēr vēl jāiegulda liels darbs, un tā būtu jāturpina, jāpilnveido un jāaktualizē;

—

atzīmē, ka Komisijas norādītie jautājumi, kas nākotnē jārisina gan ES, gan nomaļajiem reģioniem un par kuriem Komisija sākusi debates tās paziņojumā, proti, klimata pārmaiņas, demogrāfiskās izmaiņas, migrācijas plūsmu pārvaldība, jūrniecības politika un lauksaimniecība, ir ārkārtīgi nozīmīgi un prioritāri jautājumi kā Eiropas, tā pasaules darba kārtībā un to ietekme dažādos ES reģionos ir būtiska;

—

uzsver, ka Komisijas 2004. gada maija paziņojumā definētās Kopienas stratēģijas nomaļajiem reģioniem pamatā ir vispārēja un saskaņota pieeja, tiecoties visās Kopienas politikās iekļaut stratēģijas trīs mērķus: uzlabot iekšējo un ārējo piekļuvi, veicināt vietējās tautsaimniecības konkurētspēju un nodrošināt reģionālo integrāciju ģeogrāfiski tuvākajā apkārtnē;

—

aicina Komisiju, lai, veicot KLP “veselības pārbaudi” un turpmākās reformas, tiktu ņemtas vērā nomaļo reģionu īpatnības, vienlaikus saglabājot atsaistīšanas un modulācijas piemērošanas izņēmumus un paredzot atbilstīgu finansējumu minēto reģionu lauksaimniecībai;

—

rosina Komisiju ņemt vērā nomaļo reģionu īpašo stāvokli un steidzami pieņemt pasākumus, lai kompensētu negatīvo ietekmi saistībā ar gaisa transporta iekļaušanu emisiju kvotu tirdzniecības shēmā;

Ziņotājs

:

Paulino RIVERO BAUTE kungs (ES/ALDE), Kanāriju salu autonomā apgabala priekšsēdētājs

1.

Septiņi nomaļie reģioni — Azoru salas, Kanāriju salas, Gvadelupa, Franču Gviāna, Madeiras sala, Martinika un Reinjona — ir pilntiesīgi ES dalībnieki, vienlaikus to unikālā un īpatnējā stāvokļa dēļ tie nav līdzīgi pārējiem ES reģioniem.

2.

Minēto stāvokli raksturo vairāku pastāvīgu nelabvēlīgu apstākļu kopums, jo īpaši lielais attālums, mazā teritorija un ražošanas struktūru daudzveidības trūkums, kas ir iemesli šo reģionu nošķirtībai un neaizsargātībai, kā atzīts EK līguma 299. panta 2. punktā.

3.

Minētie faktori rada papildu izmaksas un īpašus šķēršļus šo reģionu izaugsmei, konverģencei un ekonomiskajai ilgtspējai, liedzot tiem pilnībā piedalīties iekšējā tirgus dinamiskajos procesos, ierobežojot iedzīvotāju iespējas un mazinot uzņēmumu konkurētspēju.

4.

Nomaļie reģioni Eiropas Savienībai nozīmē arī zināmas priekšrocības. Pateicoties savam ģeogrāfiskajam stāvoklim, tie var būt stratēģiskas platformas, ES tiecoties apliecināt savu nozīmi pasaulē.

5.

Iepriekš minētais pilnībā attaisno atsevišķo pieeju, Kopienas politikas piemērojot tā, lai apmierinātu šo reģionu īpašās vajadzības un palielinātu to iekšējās attīstības spējas.

6.

Tādēļ būtu jāatbalsta nomaļo reģionu un to nacionālo iestāžu aicinājums stiprināt, pilnveidot un aktualizēt vispārēju un saskaņotu stratēģiju nomaļajiem reģioniem, tādējādi izveidojot patiesu Kopienas nomaļo reģionu atbalsta politiku.

7.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas 1986. gadā uzsākto iniciatīvu izveidot atbilstīgu sistēmu Kopienas tiesību aktu un politiku piemērošanai nomaļajiem reģioniem, pamatojoties uz salu un nomaļo reģionu īpašu iespēju programmām (POSEI);

8.

atgādina, ka, pieņemot īpašu Līguma pantu, proti, 299. panta 2. punktu, atbilstīgi ES visattālāko apgabalu reģionālajām īpatnībām tika ņemti vērā vairāki konkrēti mērķi:

9.

šajā sakarā atgādina, ka Komiteja atzinīgi vērtēja Eiropas Komisijas 2000. gada 14. martā pieņemto ziņojumu par EK līguma 299. panta 2. punkta piemērošanas pasākumiem, kuru mērķis bija nodrošināt “kvalitatīvu lēcienu” Kopienas pieejā nomaļajiem reģioniem un ar kuriem bija jāsāk jauns izšķirīgs posms vispārējas un saskaņotas nomaļo reģionu ilgtspējīgas attīstības stratēģijas noteikšanā;

10.

atgādina, ka Eiropadomes 2002. gada jūnijā Seviļā notikušās sanāksmes secinājumos atzīmēta nepieciešamība stiprināt Līguma 299. panta 2. punkta piemērošanu un iesniegt attiecīgus priekšlikumus, lai nomaļo reģionu īpašās vajadzības ņemtu vērā dažādās Kopienas politikās, īpaši transporta politikā, kā arī veicot atsevišķu politiku, īpaši reģionālās politikas, reformu; Komiteja arī izmanto šo iespēju, lai uzsvērtu Komisijas apņemšanos iesniegt jaunu ziņojumu par minētajiem reģioniem, pamatojoties uz visaptverošu un saskanīgu pieeju to īpatnībām un iespējamajiem problēmu risinājumiem;

11.

pauž gandarījumu par Komisijas 2004. gada 26. maijā pieņemto paziņojumu “Uzlabota partnerība nomaļajiem reģioniem” un Komisijas 2004. gada 6. augustā pieņemto ziņojumu “Uzlabota partnerība nomaļajiem reģioniem: kopsavilkums un perspektīvas”. Komiteja konstatē, ka ir atzīts nomaļo reģionu īpašais stāvoklis, kas pilnībā pamato īpašas pieejas nepieciešamību dažādās Kopienas politikās, lai gan ar Komisijas priekšlikumu tikai daļēji un tādēļ nepietiekami tiek pildītas Seviļas Eiropadomes uzticētās pilnvaras un risinātas reģionu un attiecīgo valstu apliecinātās vajadzības;

12.

atzinīgi vērtē Komisijas vēlmi iepazīstināt ar tās stratēģijas nomaļajiem reģioniem rezultātiem un nākotnes perspektīvām, sagatavojot paziņojumu “Stratēģija nomaļajiem reģioniem: sasniegumi un nākotnes perspektīvas” (COM(2007) 507 galīgā redakcija) un klāt pievienoto darba dokumentu “Stratēģijas nomaļajiem reģioniem attīstība un novērtējums” (SEC(2007) 1112).

13.

uzskata, ka stratēģija nomaļajiem reģioniem joprojām ir atbilstīga, tomēr vēl jāiegulda liels darbs, un tā būtu jāturpina, jāpilnveido un jāaktualizē. To apliecina nomaļo reģionu statusa nostiprināšana nesen pieņemtajā Lisabonas līguma 299. pantā;

14.

vispirms atzinīgi vērtē to, ka Komisija jaunajā paziņojumā apliecina atbildīgu attieksmi pret nomaļajiem reģioniem, uzsverot nepieciešamību atzīt to īpatnības un apņemoties arī nākotnē tiem veltīt īpašu uzmanību;

15.

Komiteja ir gandarīta arī par to, ka Komisija, atzīstot nepieciešamību ņemt vērā nomaļo reģionu īpatnības dažādajās Kopienas politikās, vienlaikus atzīst arī pievienoto vērtību un priekšrocības, ko šie reģioni Eiropas Savienībai sniedz vispasaules kontekstā;

16.

konstatē, ka 2004. gada stratēģijas izpildes pasākumu rezultāti ir pozitīvi un ka nomaļajiem reģioniem paredzēto svarīgāko attīstības rīcībpolitiku pārskatīšana un jaunu politiku definēšana kopumā ir bijusi sekmīga;

17.

atzīmē, ka traucējumi, ar ko saskaras nomaļie reģioni, ir pastāvīgi un raksturīgi visiem minētajiem reģioniem neatkarīgi no to ienākumiem un atgādina, ka nomaļo reģionu problēmas nav saistītas tikai un vienīgi ar ienākumiem, bet ir kompleksa strukturāla parādība, kas būtiski ietekmē iedzīvotājus un uzņēmumu konkurētspēju;

18.

atzinīgi vērtē Komisijas vēlmi pilnveidot ikvienu Kopienas stratēģijas nomaļajiem reģioniem virzienu, īstenojot papildu pasākumus, un aktualizēt un papildināt minēto stratēģiju, pielāgojot to vispasaules mēroga nākotnes izaicinājumiem. Aicina Komisiju, lai tā, izstrādājot attiecīgus priekšlikumus, ievērotu nepieciešamo konsekvenci;

19.

uzskata, ka Komisijas ieteiktie pasākumi, kas īstenojami īstermiņā un paredzēti piekļuves nomaļajiem reģioniem uzlabošanai un konkurētspējas palielināšanai, kopumā ir vai nu pārāk nekonkrēti, vai arī aprobežojas ar norādēm, kā efektīvāk izlietot nomaļajiem reģioniem jau piešķirtos līdzekļus;

20.

atzīmē, ka pasākumi reģionālās integrācijas jomā ir konkrētāki un praktiskāki, tomēr nav pietiekami un jāpapildina ar citiem pasākumiem, kas palīdzētu praksē efektīvi īstenot mērķi integrēt nomaļos reģionus to ģeogrāfiskajā apkārtnē;

21.

atgādina, ka nomaļie reģioni saskaras ar divkāršu integrācijas problēmu, proti, saistībā ar iekšējo tirgu un to ģeogrāfiski tuvāko apkārtni. To ģeostratēģiskais stāvoklis turklāt nozīmē lielas priekšrocības ES, padarot šos reģionus par priviliģētām platformām, kuras ES var izmanto kā izejpunktu tās ārējās darbības īstenošanai attiecīgajās pasaules daļās;

22.

atzinīgi vērtē to, ka Komisija sākusi praktiski īstenot 2004. gada paziņojumā minēto Plaša mēroga kaimiņattiecību rīcības plānu. Komiteja tomēr atzīmē, ka būtu jāturpina intensīvs darbs, jo īpaši, lai uzlabotu saskaņotību starp ERAF (Eiropas Reģionālās attīstības fonds) un EAF (Eiropas Attīstības fonds) nolūkā panāk nomaļo reģionu efektīvu praktisku reģionālo integrāciju to ģeogrāfiskajā apkārtnē;

23.

atzinīgi vērtē to, ka Komisija sniegusi informāciju nomaļajiem reģioniem saistībā ar gatavošanos noslēgt Ekonomiskās partnerības nolīgumus starp ES un ĀAK valstīm. Komiteja tomēr atzīmē, ka sarunu pašreizējā posmā minētie nolīgumi rada tūlītēju apdraudējumu nomaļajiem reģioniem un to piedāvātās priekšrocības paredzamas ilgtermiņā, turklāt tās ir nekonkrētas;

24.

pauž nožēlu, ka Komisija nav ietvērusi tās pašas iepriekš paziņotos konkrētu pasākumu priekšlikumus nomaļo reģionu MVU ārējo investīciju sekmēšanai, kas palīdzētu nodrošināt šo reģionu labāku integrāciju to ģeogrāfiskajā apkārtnē;

25.

atzīmē, ka Komisijas norādītie jautājumi, kas nākotnē jārisina gan ES, gan nomaļajiem reģioniem un par kuriem Komisija sākusi debates tās paziņojumā, proti, klimata pārmaiņas, demogrāfiskās izmaiņas, migrācijas plūsmu pārvaldība, jūrniecības politika un lauksaimniecība, ir ārkārtīgi nozīmīgi un prioritāri jautājumi kā Eiropas, tā pasaules darba kārtībā un to ietekme dažādos ES reģionos ir būtiska;

26.

uzsver, ka minētā ietekme uz nomaļajiem reģioniem var būt vēl nozīmīgāka, jo savu īpatnību dēļ tie ir īpaši jutīgi un neaizsargāti;

27.

uzsver, ka Komisijas 2004. gada maija paziņojumā definētās Kopienas stratēģijas nomaļajiem reģioniem pamatā ir vispārēja un saskaņota pieeja, tiecoties visās Kopienas politikās iekļaut stratēģijas trīs mērķus: uzlabot iekšējo un ārējo piekļuvi, veicināt vietējās tautsaimniecības konkurētspēju un stiprināt reģionālo integrāciju ģeogrāfiski tuvākajā apkārtnē;

28.

atzinīgi vērtē un piekrīt Komisijas atziņai, ka Kopienas nomaļo reģionu atbalsta pasākumu stratēģija iegūst arvien horizontālāku virzību un ka šo reģionu attīstībai un to integrācijai iekšējā tirgū nepieciešams piemērot visas Kopienas politikas;

29.

norāda uz iepriekš minēto trīs stratēģisko virzienu nozīmi un atbilstību, jo tie joprojām ir Kopienas stratēģijas nomaļajiem reģioniem svarīgākie virzieni un atzīmē, ka, izstrādājot dažādas Kopienas politikas, jāņem vērā aktuālais tautsaimnieciskais stāvoklis un tam jāpielāgojas;

30.

uzskata, ka sakarā ar šiem jaunajiem uzdevumiem un prioritātēm Eiropas darba kārtībā un tādu svarīgu politiku kā Kopējā lauksaimniecības politika pārskatīšanu jāveic novērtējums par šo uzdevumu un prioritāšu iespējamo ietekmi uz Kopienas stratēģijas nomaļajiem reģioniem trim virzieniem, lai iegūtu īpašu analīzi, kas nomaļo reģionu īpatnības ļautu ņemt vērā vispārējās pārdomās par to, kā ES šos uzdevumus risināt;

31.

uzsver, ka Komisijai jālieto iepriekš minētā metode, lai novērtētu četru risināmo jautājumu iespējamo ietekmi uz stratēģijas trim virzieniem, un pauž nožēlu, piemēram, par to, ka Komisija šo ietekmi nav pietiekami ņēmusi vērā nomaļajiem reģioniem tik svarīgā un būtiskā jautājumā kā gaisa transports un attiecībā uz šiem reģioniem nav piedāvājusi īpašu pieeju tās priekšlikumā direktīvai par gaisa transporta iekļaušanu emisiju kvotu tirdzniecības shēmā;

32.

uzskata, ka nomaļie reģioni vēl var sniegt lielu ieguldīju minētajās četrās jomās, jo attiecīgie jautājumi tiem ir būtiski svarīgi to īpašā stāvokļa dēļ;

33.

atgādina par nomaļo reģionu ārkārtējo jūrniecības dimensiju, kas piedāvā ES lieliskas iespējas inovācijas, pētniecības, vides un bioloģiskās daudzveidības jomā;

34.

atkārtoti uzsver vispārējas pieejas nepieciešamību pieaugošās migrācijas jautājumā, kas īpaši skar nomaļos reģionus, jo tie ir Eiropas Savienības “aktīvās” robežas. Tādēļ norāda uz 2007. gada 30. oktobrī Adehē (Tenerife, Spānija) notikušās konferences “Reģionu un pilsētu loma migrācijas plūsmu pārvaldībā” secinājumiem un jo īpaši nepieciešamību aktīvāk iesaistīt vietējās un Eiropas iestādes migrācijas pārvaldībā, finansiālā sloga sadalē un migrācijas ietekmes uz nomaļo reģionu ekonomisko un sociālo kohēziju novērtējumā;

35.

pauž pārliecību, ka migrācijas plūsmu pārvaldībā būtiski svarīgi ir stiprināt dialogu un sadarbību ar izcelsmes un tranzīta valstīm; atgādina arī, ka nomaļo reģionu vietējām un reģionālajām pašvaldībām jābūt būtiski iesaistītām šādas sadarbības veicināšanā, jo tās var būt platformas sadarbībai ar trešām valstīm, kuras ir kaimiņvalstis, šai nolūkā izmantojot Eiropas Komisijas programmas. Komiteja ir jo īpaši gandarīta par nomaļo reģionu un trešo valstu, kas atrodas tām kaimiņos, teritoriālās sadarbības saskaņotas plānošanas eksperimentālo iniciatīvu;

36.

uzskata, ka nepieciešama rīcība saistībā ar nelegālās imigrācijas iemesliem, izveidojot efektīvu legālās migrācijas politiku, apkarojot nelegālo ekonomiku un nepavadītu nepilngadīgo imigrantu plūsmu izcelsmes vietās veicot izglītības un nodarbinātības sekmēšanas pasākumus;

37.

atbalsta Komisijas viedokli, ka jārisina samilzušās problēmas, ko rada demogrāfiskais spiediens kaimiņvalstu sadrumstalotajos reģionos, un mudina Komisiju iespējami ātri veicināt pētījumus, kuros tiek analizēta šā procesa ietekme uz zemes izmantojuma plānošanu, darba tirgu, izglītības un apmācības vajadzībām un sabiedriskajiem pakalpojumiem šajos reģionos, ierosinot katrā gadījumā atbilstīgas metodes;

38.

piekrīt Komisijai, ka sakarā ar nomaļo reģionu ģeogrāfisko stāvokli un neaizsargātību cīņa pret klimata pārmaiņām un pielāgošanās to radītajām sekām ir nozīmīga šo reģionu problēma; īpašajiem pasākumiem, lai novērstu negatīvo ietekmi uz pieejamību, tautsaimniecību un iedzīvotājiem, jābū konkrētiem un efektīviem;

39.

piekrīt Komisijai, ka lauksaimniecība ir būtisks tautsaimniecības faktors nomaļajos reģionos, kurus nelabvēlīgi ietekmē ģeogrāfiski un klimatiski apstākļi, tādēļ uzskata, ka ir būtiski izstrādāt šo reģionu lauksaimniecības nozares attīstības nākotnes stratēģiju, tādējādi spējot risināt uzdevumus, ko nosaka pastiprinātā globālā konkurence;

40.

ņemot vērā, ka galvenais instruments Kopienas stratēģijā nomaļajiem reģioniem ir ekonomiskā un sociālā kohēzija, Komiteja uzskata, ka īpaši svarīgi ir novērtēt, vai apspriežamie jautājumi tajos var ietekmēt sociālo un ekonomisko kohēziju;

41.

uzskata, ka šāda novērtējuma rezultātus varētu izmantot, pārskatot Kopienas kohēzijas politiku pēc 2013. gada. Minētie rezultāti būtu arī ieguldījums zaļajā grāmatā par teritoriālo kohēziju, ko Komisija plāno pieņemt 2008. gadā;

42.

uzskata, ka apspriežamie jautājumi būtu jāiekļauj Kopiena stratēģijas nomaļajiem reģioniem jaunajā posmā, ko Komisija uzsāks, kad būs noslēgušās konsultācijas, lai stratēģiju attīstītu, pilnveidotu un atjauninātu;

43.

uzskata, ka partnerībai starp nomaļajiem reģioniem, attiecīgajām valstīm un Komisiju arī turpmāk jābūt būtiskam elementam, izstrādājot Kopienas ilgtermiņa stratēģiju šiem reģioniem;

44.

pauž stingru pārliecību, ka nomaļajiem reģioniem joprojām nepieciešams atbalsts visās Kopienas politikās, lai tie būtu konkurētspējīgāki un tautsaimniecības attīstībā turpinātu konverģences procesu, nodrošinot saviem iedzīvotājiem tādas pašas iespējas kā pārējo Eiropas reģionu iedzīvotājiem;

45.

visbeidzot pauž atbalstu Eiropadomei, kurai visaugstākajā līmenī būtu atkārtoti jāapliecina un jāatjauno politiskās saistības attiecībā uz nomaļajiem reģioniem, kā arī jāapstiprina nepieciešamība paātrināt Kopienas stratēģijas nomaļajiem reģioniem pilnveidošanu;

46.

aicina Komisiju turpināt darbu pie 2004. gada stratēģijas nomaļajiem reģioniem, tās paziņojumā minētos pasākumus īstenojot praksē un sekmējot dažādu Kopienas politiku atbilstību un saskaņotību, lai stratēģija tās jaunajā posmā būtu vispusīga un konsekventa;

47.

aicina Komisiju izstrādāt vidusposma pārskatu, kas ļautu, pirmkārt, novērtēt stratēģijas ietekmi uz to nomaļo reģionu tatsaimniecības attīstību, kuri atteikušies no konverģences mērķa, un, otrkārt, veikt novērtējumu par to, kā Eiropas fondu izmantošana ietekmē faktisko konverģences procesu pārējos nomaļajos reģionos;

48.

aicina Komisiju, izmantojot POSEI reformu ietekmes novērtējumu, ko tā veiks 2009. gadā, piedāvāt atbilstīgus pasākumus piemērota un pastāvīga atbalsta nodrošināšanai nomaļo reģionu tradicionālajām nozarēm, kas ir būtiskas minēto reģionu saimnieciskajai dzīvotspējai;

49.

aicina Komisiju, lai, veicot KLP “veselības pārbaudi” un turpmākās reformas, tiktu ņemtas vērā nomaļo reģionu īpatnības, vienlaikus saglabājot atsaistīšanas un modulācijas piemērošanas izņēmumus un paredzot atbilstīgu finansējumu to lauksaimniecībai;

50.

aicina Komisiju nodrošināt lielāku nomaļo reģionu lauksaimniecības produktu aizsardzību no pieaugušā apdraudējuma, ko izraisa pakāpeniska Eiropas Savienības importa liberalizācija, un veikt atbilstīgus pasākumus, kas minētajos reģionos novērstu lauksaimniecības destabilizāciju sakarā ar Kopienas tirgus lielāku atvērtību;

51.

aicina Komisiju nākamajos plānošanas periodos izstrādāt īpašas lauku attīstības rīcībpolitikas nomaļajiem reģioniem, paredzot arī atbilstīgu finansējumu;

52.

aicina Komisiju attiecībā uz četriem paziņojumā izvirzītajiem jautājumiem jau pastāvošajās iniciatīvās nekavējoties ņemt vērā nomaļo reģionu īpatnības;

53.

atgādina, ka, pateicoties nomaļajiem reģioniem, Eiropas Savienībai piemīt izteikta pasaules mēroga jūras dimensija, tiem veidojot patiesas dabīgas jūras zinātņu laboratorijas. Tādēļ Komiteja uzskata, ka šajos reģionos steidzami jāīsteno prioritāri pasākumi, kas virzīti uz minētā potenciāla aizsargāšanu un attīstīšanu;

54.

rosina Komisiju ņemt vērā nomaļo reģionu īpašo stāvokli un steidzami pieņemt pasākumus, lai kompensētu negatīvo ietekmi saistībā ar gaisa transporta iekļaušanu emisiju kvotu tirdzniecības shēmā;

55.

uzsver, ka, nepastāvot citām alternatīvām, nomaļie reģioni ir pilnībā atkarīgi no gaisa transporta, kas nodrošina lidojumus gan ārpus to teritorijas, gan starp salām, un ka CO2 emisiju kopējā vērtība lidojumu maršrutos, kuri savieno ar nomaļajiem reģioniem ir nenozīmīga salīdzinājumā ar ES emisiju kopējo apjomu;

56.

aicina Komisiju atsevišķi risināt demogrāfiskās attīstības un migrācijas plūsmu pārvaldības problēmas. Uzsver, ka tās ir atšķirīgas un sarežģītas, nomaļos reģionus skarot īpaši smagi, tādēļ gan vienai, gan otrai problēmai jāvelta vislielākā uzmanība;

57.

aicina uz īpašu un steidzamu rīcību, lai uzlabotu traģisko stāvokli, kas izveidojies, ierodoties nepavadītiem nepilngadīgajiem imigrantiem, tādēļ aicina valstu un Eiropas iestādes uzņemties atbildību par minētās situācijas pārvaldību un ar to saistītā finansiālā sloga sadali;

58.

aicina Komisiju izstrādāt novērtējumu par četru apspriežamo jautājumu ietekmi uz Kopienas stratēģijas nomaļajiem reģioniem trim galvenajiem virzieniem.

59.

Aicina Komisiju izvērtēt, vai minētie četri jautājumi var ietekmēt nomaļo reģionu ekonomisko un sociālo kohēziju, ņemot vērā, ka Kopienas stratēģijas nomaļajiem reģioniem pamatinstruments ir ekonomiskās un sociālās kohēzijas politika.