5.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 172/1

—

uzskata, ka, lai ar kopēju politiku starpniecību izteiktu kolektīvo gribu sasniegt noteiktos mērķus, ir nepieciešams spēcīgs politiskais un ekonomiskais satvars ar pietiekamiem resursiem vidēja termiņa laikposmā;

—

uzskata, ka turpmākais Kopienas budžets jāveido atbilstoši Lisabonas Līgumā noteiktajai ES kompetencei un subsidiaritātes principam, un tajā ir jāņem vērā Līguma juridiskā pamata paplašināšanās, un nepieļauj nekādu sacensību starp esošajām politikām, kuru mērķi joprojām ir būtiski, un jaunajām Eiropas rīcības jomām vai jaunajām politikām, kas radušās līdz ar jaunajiem visaptverošajiem uzdevumiem;

—

aicina izskatīt budžeta attīstību arī atbilstoši integrācijas pakāpeniskai virzībai; vēlas, lai Eiropas budžetā būtu paredzēti līdzekļi arī Kopienas līmeņa izmēģinājuma pasākumiem atšķirībā no pašreizējās budžeta mēroga tendences;

—

pieprasa, lai ES budžeta reformas stratēģijas pamatā būtu mērķis izpētīt visas iespējas, kas saistītas ar daudzlīmeņu pārvaldību un reģionālo un vietējo pašvaldību ieguldījumu. Atgādina, ka reģionālās un vietējās pašvaldības var sniegt ievērojamu ieguldījumu Eiropas politiku koncepcijas izstrādē, plānošanā, līdzfinansēšanā un īstenošanā;

—

izsaka īpašas bažas par to, ka Eiropas Savienības finansēto politiku iespējamā nodošana valstu kompetencē radītu nepietiekamu un neefektīvu, ES līmenī nesaskaņotu rīcību vai arī Kopienas intervences sviras efekta zudumu;

—

atkārtoti apstiprina, ka stabila daudzgadu finanšu shēma, kas pārsniedz piecu gadu laikposmu, ir būtisks nosacījums, lai garantētu Eiropas Savienības darbības efektivitāti, tādēļ ierosina pagarināt daudzgadu finansiālās shēmas plānošanas periodu līdz 10 gadiem, un pēc starpposma pārskata veikšanas piešķirt rezervē iekļautās summas, piemēram, 25 % apmērā, jauniem izdevumiem nolūkā uzsākt jaunas iniciatīvas vai stiprināt politikas, kurām tas visvairāk nepieciešams; šāds risinājums nodrošinātu arī atbilstību Eiropas demokrātiskajiem mērķiem;

—

uzskata, ka Kopienas budžeta jaunā finansēšanas sistēma ir jābalsta uz pārredzamību un pašu resursiem, tādējādi garantējot vienlīdzību, taisnīgumu, solidaritāti, stabilitāti, publisko atpazīstamību, skaidrību, precizitāti un vienkāršību; pēc iespējas mazāk atbrīvojumu.

Ziņotāji

:

Michel DELEBARRE (FR/PSE), Dankerkas mērs.

Luc VAN DEN BRANDE (BE/PPE), Flandrijas parlamenta loceklis.

1.

uzskata, ka, lai mērķtiecīgi reaģētu uz Eiropas iedzīvotāju vēlmēm, ar Eiropas budžeta reformas starpniecību pirmām kārtam ir jāstiprina uzticības demokrātiskais pakts, kas vieno iedzīvotājus ar Eiropas Savienību, tādējādi atjaunojot partnerību starp iestādēm, kuras ir atbildīgas par politiku izstrādi dažādos teritoriālajos līmeņos;

2.

atgādina, ka Eiropas Savienība cenšas radīt globālu labklājības un kohēzijas modeli, kurā apvienots Eiropas politiskais tēls un identitātes saglabāšana, līdzdalības un demokrātijas veicināšana vietējā un reģionālajā līmenī;

3.

ir pārliecināta, ka Eiropas Savienības pievienotā vērtība izpaužas kā miers, aizsardzība un stabilitāte, ko tā garantē saviem iedzīvotājiem; kā Eiropas iedzīvotājiem sniegtās iespējas pilnībā attīstīt savu potenciālu kā personībām, pārsniedzot valstu robežas un Eiropas līmenī; kā dažādu tautību un kultūru iedzīvotāju Eiropas apziņas un solidaritātes radīšana, veicinot ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju; kā iespējas Eiropas iedzīvotājiem veikt tirdzniecību vienota tirgus apstākļos, un kā kopīga nostāja attiecībā uz 21. gadsimta izvirzītajām problēmām;

4.

uzskata, ka budžeta pārskatīšanas uzdevums ir panākt minētā ekonomikas un sociālā modeļa attīstību, neietekmējot tā pamatus un gūstot vēl lielākas priekšrocības, ko sniedz Eiropas teritoriālā bagātība un daudzveidība, ieskaitot kultūras daudzveidību, lai nodrošinātu kohēziju;

5.

uzskata, ka, lai ar kopēju politiku starpniecību izteiktu kolektīvo gribu sasniegt noteiktos mērķus, ir nepieciešams spēcīgs politiskais un ekonomiskais satvars ar pietiekamiem resursiem vidēja termiņa laikposmā;

6.

atgādina par Kopienas budžeta vērtību; tas balstās uz solidaritātes, daudzgadu finanšu shēmas stabilitātes un nosacītības principiem un ir būtisks elements, lai nodrošinātu visas Eiropas Savienības rīcības efektivitāti un turpināšanos laikā un telpā;

7.

ir pārliecināta, ka tieši Eiropas budžeta daudzgadu finansiālā sistēma garantē stratēģiskās darbības nepārtrauktību attiecībā uz Eiropas politikas galvenajām nostādnēm un pārliecību attiecībā uz decentralizētiem ieguldījumiem;

8.

šajā sakarā atkārtoti izsaka savu atbalstu jaunajam Līgumam, kas iezīmē jaunu virzību Eiropas integrācijas procesā, stiprinot, atjauninot, pat pārformulējot politikas, kas jau ir Kopienas integrācijas centrā, un iekļaujot citas nozīmīgākās politikas Kopienas līmenī;

9.

uzskata, ka turpmākais Kopienas budžets jāveido, pamatojoties uz Lisabonas Līgumā noteiktajām Kopienas kompetencēm un subsidiaritātes principu un, ja nepieciešams, tajā jāņem vērā Līguma juridiskā pamata paplašināšanās, un nepieļauj nekādu sacensību starp esošajām politikām, kuru mērķi joprojām ir būtiski, un jaunajām Eiropas rīcības jomām vai jaunajām politikām, kas radušās līdz ar jaunajiem visaptverošajiem uzdevumiem;

10.

aicina izskatīt budžeta attīstību arī atbilstoši integrācijas pakāpeniskai virzībai, balstoties uz sociālo, ekonomisko un teritoriālo kohēziju veicinošu pasākumu īstenošanu;

11.

vēlas, lai Eiropas budžets ietvertu arī Kopienas līmeņa izmēģinājuma pasākumus;

12.

stingri uzskata, ka nepieciešams pieņemt visaptverošu skatījumu par publiskās intervences un finanšu kopumu Eiropas, valsts, vietējā un reģionālajā līmenī, ņemot vērā esošos budžeta ierobežojumus. Papildus subsīdijām tajā būtu jāiekļauj arī citi finansējuma veidi, tostarp fiskālo pasākumu izmantošana, un jāņem vērā citu Eiropas finanšu partneru, piemēram, Eiropas Investīcijas bankas, iesaistīšanās;

13.

uzskata, ka ES budžeta reformas mērķis ir skaidrs: nodrošināt Eiropas Savienībai finanšu instrumentus, kas atbilst līgumos noteiktajiem politiskajiem, sociālajiem un teritoriālajiem uzdevumiem un perspektīvām, kā arī ieviest vienkāršu un pārredzamu sistēmu, kura iedzīvotājiem sniedz skaidru izpratni par Eiropas pievienoto vērtību;

14.

uzskata, ka Eiropai ir jāizmanto šī iespēja, lai kļūtu par saskaņotāku politisko vienību, par piederību kurai mūsu līdzpilsoņi leposies un kas viņiem dos ticību nākotnei un attiecībām ar visu pārējo pasauli.

15.

uzsver to, ka jaunais Līgums iezīmē ievērojamu attīstību Eiropas daudzlīmeņu pārvaldības jomā, paplašinot subsidiaritātes principu vietējā un reģionālajā līmenī un iekļaujot kohēzijas teritoriālo dimensiju. Šī perspektīva stiprina saikni starp Eiropas Savienību un tās iedzīvotājiem un ļauj panākt progresu, vienlaikus respektējot identitāti un daudzveidību;

16.

uzsver, ka Eiropas Savienības iestāžu, dalībvalstu un reģionālo un vietējo pašvaldību partnerība ir mūsdienām vispiemērotākais pārvaldības modelis, un iespējas un uzdevumi bieži vien teritoriāli, taču to netiešā ietekme ir daudz plašāka;

17.

atgādina, ka reģionālās un vietējās pašvaldības var sniegt ievērojamu ieguldījumu, jo īpaši savu starptautisko, starpiestāžu un starpnozaru pieredzi, Eiropas politiku koncepcijas izstrādē, plānošanā, līdzfinansēšanā un īstenošanā;

18.

pieprasa ticamu Eiropas budžetu, kas ļautu pielāgot galvenos mērķus atbilstīgi īpašajām vietējām vajadzībām;

19.

šajā sakarā vērš uzmanību uz to, ka atbilstoši vispārējai varas nodošanas vai decentralizācijas tendencei vairākās dalībvalstīs vietējās un reģionālās pašvaldības ir ieguvušas arvien lielākas pilnvaras un uzņēmušās būtiskus pienākumus, lai veiktu pasākumus nozarēs, ko visvairāk ietekmē Eiropas galvenās problēmas;

20.

uzsver arī, ka vietējas un reģionālās pašvaldības ir kļuvušas par valsts finansējuma vadošajiem dalībniekiem, uz kuriem Eiropas budžetam ir ievērojama sviras ietekme — gan kvantitatīvā, gan kvalitatīvā ziņā. Jau 2004. gadā tie nodrošināja vairāk nekā 60 % no kopējā valstu ieguldījuma paplašinātajā Eiropā;

21.

piekrīt Eiropas Komisijas secinājumam, kas minēts Ceturtajā ziņojumā par ekonomisko un sociālo kohēziju, ka daudzās dalībvalstīs par valsts ieguldījumu ir atbildīgas gan vietējās un reģionālās pašvaldības, gan valdība. To kompetencē ir arī ieguldījumi izglītības, mājokļu, pētniecības un izstrādes, transporta, publisko infrastruktūru un vides aizsardzības jomā. Šī tendence ir pastiprinājusies pēdējo desmit gadu laikā;

22.

norāda, ka ņemot vērā nepieciešamību pēc Eiropas politiku integrētas un elastīgas īstenošanas, vietējās un reģionālās pašvaldības kopīgi ar Eiropas Savienības un valstu iestādēm var pārvērst pieņemtās stratēģiskās vadlīnijas konkrētā darbībā;

23.

informē, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām bieži ir jāpanāk dažādu valsts politiku un Eiropas politiku saskanīgums, kombinējot dažādas nozaru politikas reģionālā un pilsētteritoriju mērogā;

24.

uzsver, ka ir jāsasniedz sociālās, ekonomiskās un teritoriālās kohēzijas mērķis, tam paredzot nepieciešamos finanšu līdzekļus un balstoties uz solidaritātes, integrācijas, vairāku līmeņu pārvaldības un Eiropā jau īstenotās teritoriālās sadarbības principiem un lietderīgi izmantojot pieredzi, kas gūta paplašinātās iestāžu partnerības jomā;

25.

uzskata, ka Līguma jaunais teritoriālās kohēzijas mērķis dod papildu stimulu visas Eiropas Savienības politikas izstrādāt un īstenot teritoriālā līmenī. Tas mums liek gan atzīt mūsu reģionu daudzveidības vērtību, gan meklēt risinājumus, lai samazinātu atšķirības, kas pastāv Eiropas Savienības pārvaldības dažādajos līmeņos;

26.

pieprasa, lai Eiropas budžeta reformas stratēģijas pamatā būtu mērķis izpētīt visas iespējas, kas saistītas ar daudzlīmeņu pārvaldību un reģionālo un vietējo pašvaldību ieguldījumu.

27.

uzskata, ka Eiropas Savienībā šobrīd ir īpaši nozīmīgu sociāli ekonomisko pārmaiņu periods gan kā paplašinātai un joprojām augošai kopienai, gan kā nozīmīgam dalībniekam pasaules arēnā, un ka tai jārod nopietnu vides, energopolitikas, demogrāfisko, tehnoloģisko un drošības problēmu risinājums;

28.

konstatē, ka saskaroties ar minētajām pārmaiņām un uzdevumiem, dalībvalstis atsevišķi ne vienmēr spēj rīkoties pietiekami efektīvi;

29.

novēro, ka lielākajā daļā nozaru koordinācijas atvērtā metode, pat ja to pielieto papildinoši, vēl nav pierādījusi savu spēju novērst minētos trūkumus;

30.

atgādina, ka kopējās vai Kopienas politikas un “kopienas metode” ir visefektīvākais līdzeklis, lai sasniegtu kopīgo politisko mērķi;

31.

izsaka īpašas bažas par to, ka Eiropas Savienības finansēto politiku iespējamā — pilnīgā vai daļējā — nodošana valstu kompetencē radītu nepietiekamu un neefektīvu, kontinenta līmenī nesaskaņotu rīcību vai arī kavētu globālo pārmaiņu savienošanu sadrumstalotas attīstības dēļ;

32.

turklāt vērš uzmanību uz to, ka nododot Kopienas politiku valstu kompetencē, zustu sviras efekts, ko rada Eiropas Savienības finansiālā intervence, palielinot labvēlīgo ietekmi uz konkrētu īstenoto pasākumu finansēšanu;

33.

atgādina, ka, nodošana valstu kompetencē apgrūtinās pārrobežu darbību saskaņotu un ilgtspējīgu attīstību;

34.

atkārtoti apstiprina, ka Eiropas Savienības finanšu līdzdalības sviras efekts ir daudz plašāks nekā finanšu palielināšana, kuru tradicionāli nodrošina valstu līdzfinansējuma sistēmas. Sviras efekts no darbības un finansiālā viedokļa ir nozīmīgs arī publiskā un privātā sektora partnerību veicināšanā;

35.

turklāt uzsver, ka Kopienas finansējuma svira atbalsta citu valsts investīciju politiku, kas īstenotas vietējā līmenī, stratēģiskās vadlīnijas. Tā palīdz ievērojami uzlabot valstu administrāciju un privātā sektora pārstāvju plānošanas un pārvaldības spējas, un tā ir būtisks elements Kopienas integrācijas procesā un iedzīvotāju izpratnes veidošanā par to;

36.

aicina veikt pievienotās vērtības novērtējumu, pienācīgi ņemot vērā pārvaldības dažādus līmeņus: Eiropas, valstu, reģionālo un vietējo;

37.

atgādina, ka Eiropas finansiālās līdzdalības pievienotā vērtība var būt arī pasākumiem, kas, iespējams, nav tik būtiski vai prioritāri valsts vai vietējā līmenī, piemēram, pārrobežu sadarbība;

38.

uzskata, ka pievienotā vērtība ir cieši saistīta ar papildināmības principa piemērošanu, saskaņā ar kuru Kopienas intervence nedrīkst būt par iemeslu tam, lai atbrīvotu no finanšu saistībām valsts līmenī. Viens no šādiem piemēriem ir kohēzijas politika;

39.

aicina atzīt Kopienas budžeta līdzdalības vispārējo veicinošo ietekmi, kas, iedrošinot visvairāk atpalikušās valstis vai reģionus panākt citas valstis un veikt modernizāciju, rada pozitīvu ietekmi uz visu Eiropas sociāli ekonomisko sistēmu.

40.

atzīst, ka Eiropai ir jāsaskaras ar lieliem pārbaudījumiem un uzdevumiem, piemēram, kohēzija un konkurētspēja saistībā ar inovāciju, cilvēkresursu un nodarbinātības līmeņa un kvalitātes uzlabošana, klimata pārmaiņas, mūsu enerģētikas modeļa modernizācija, demogrāfiskā līdzsvara trūkums un migrācijas spiediens, drošība pasaulē un Eiropas kontinentā;

41.

uzsver, ka Eiropas Savienības uzdevums tomēr nedrīkst aprobežoties ar reaģēšanu uz jaunām problēmām, tai ir jāturpina virzīties uz noteikto mērķi integrācijas jomā;

42.

tādēļ uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai Eiropas Savienība turpinātu pabeigt iekšējā tirgus izveidi, ņemot vērā ilgtspējīgu attīstību, taisnīgumu un sociālo iekļaušanu un tādējādi gūstot vēl vairāk priekšrocību no Eiropas teritoriālās bagātības un kultūru daudzveidības;

43.

aicina Eiropas Savienību nolūkā popularizēt savas vērtības un sasniegt politiskos mērķus, strādāt, lai Eiropas Savienības politisko dzīvi padarītu demokrātiskāku, veicinot vietējo un reģionālo pašvaldību, kā arī pilsoniskās sabiedrības attīstību;

44.

norāda, ka jaunie uzdevumi un pārbaudījumi kopumā pieprasa pārvaldīt globalizāciju un nodrošināt teritoriālo kohēziju visā Eiropā un pie tās robežām;

45.

uzsver, ka Eiropas vietējām un reģionālajām pašvaldībām, neraugoties uz sociāli ekonomiskajām atšķirībām, ir jāsaskaras ar līdzīgām problēmām, ņemot vērā īpašās iezīmes, kādas tām var būt dažādās teritorijās;

46.

atzīst, ka šajā procesā, kura pamatā jābūt vairāklīmeņu pārvaldībai, vietējām un reģionālajām pašvaldībām jārod arī iespēja parādīt vēl neizmantoto potenciālu;

47.

uzskata, ka nākamajam Kopienas budžetam ir jānodrošina:

48.

uzskata, ka ar Lisabonas līgumu Eiropas Savienībai ir paredzēts potenciāli efektīvāks lēmumu pieņemšanas mehānisms budžeta struktūras noteikšanai;

49.

atkārtoti apstiprina, ka stabila daudzgadu finanšu shēma, kas pārsniedz piecu gadu laikposmu, ir būtisks nosacījums, lai garantētu Eiropas Savienības darbības efektivitāti un ļautu tirgus dalībniekiem ilgtermiņā plānot savus ieguldījumus un īstenot teritoriālās attīstības projektus;

50.

tādēļ ierosina pagarināt daudzgadu finansiālās shēmas plānošanas periodu līdz 10 gadiem, nepiešķirot uzreiz visus finanšu līdzekļus. Lai nodrošinātu atbilstību Eiropas vēlēšanu grafikam, viena no iespējām būtu perioda dalīšana divās daļās: finanšu līdzekļi pirmajiem pieciem gadiem tiktu piešķirti pilnībā, un tad tiktu veikts starpposma pārskats, lai piešķirtu rezervē iekļautās summas, piemēram, 25 % apmērā, jauniem izdevumiem nolūkā uzsākt jaunas iniciatīvas vai stiprināt politikas, kurām tas visvairāk nepieciešams;

51.

uzskata, ka elastīgums nodrošina iespējas palielināt Kopienas izdevumu ietekmi un tas ir nepieciešams, lai pielāgotos iespējamām situācijas izmaiņām, taču, ja to nepārvalda pienācīgi, var rasties risks, ka Eiropas attīstība būs nevienmērīga;

52.

uzskata, ka mērķa īstenošanas mehānismi, piemēram, tie, kurus izmēģināja attiecībā uz kohēzijas politiku 2007.–2013. gadam, var atvieglot nozīmīgāko politisko mērķu koordināciju, izmantojot dažādas budžeta pozīcijas;

53.

aicina nākamajā Kopienas budžetā iekļaut noteiktus līdzekļus izmēģinājumu atbalstam atsevišķi no resursiem, kas iezīmēti vispārēja rakstura pasākumu atbalstam;

54.

aicina precizēt kontroles mehānismus un vajadzības gadījumā tieši un efektīvi piemērot sankcijas;

55.

atkārtoti uzsver nepieciešamību īstenot partnerības principu gan budžeta izstrādes, gan tā īstenošanas posmā;

56.

atgādina, ka Eiropas Komisija ir izvirzījusi un attīstījusi ideju par objektīvu trīspusējo līgumu un vienošanos; atgādina par tās priekšlikumu pārskatīt minētos līdzekļus, un pamatojoties uz Eiropas Komisijas uzsāktajā eksperimentālajā posmā attiecībā uz trīspusējiem nolīgumiem gūto pieredzi, ierosina ieviest Eiropas teritoriālos līgumus;

57.

uzsver, ka patiesa partnerība nav iespējama bez katras līguma puses finansiāla ieguldījuma; ierosina virzīt pārdomas par Eiropas teritoriālo līgumu finansēšanas jautājumu uz pašreizējā budžeta pozīciju un struktūrfondu līdzekļu sinerģiju gan Eiropas līmenī, gan vietējā, reģionālajā un valsts līmenī, ņemot vērā iespējamo pievienoto vērtību un neiedibinot ne papildu Kopienas reģionālās politikas finanšu instrumentu, ne minētā mērķa īstenošanai pieprasot papildu finanšu līdzekļus;

58.

uzskata, ka Eiropas budžetam būtu jātiecas uz lielāku pārskatāmību, pastiprinot partnerību vietējā līmenī un komunikāciju vietējā, reģionālajā un Eiropas līmenī.

59.

atbalsta viedokli, ka Eiropai ir jāpārorientē politiskās darbības sistēma un finanšu resursi pietiekami tālai nākotnes perspektīvai no 2020. gada līdz 2030. gadam;

60.

norāda, ka pašu resursu robežvērtība šobrīd ir noteikta 1,24 % apmērā no Eiropas Savienības NKP;

61.

Reģionu komiteja konstatē, ka ES budžets:

62.

pauž nožēlu par to, ka starpība starp budžetā pašreiz pieejamajiem resursiem un noteikto pašu resursu maksimālo vērtību turpina palielināties;

63.

norāda, ka “taisnīgas peļņas” aprēķini ir pakāpeniski “ieslodzījuši” dalībvalstis šaurā loģikā, kas ir ļoti tālu no Eiropas ideāla un iedzīvotāju interesēm;

64.

noraida šādas loģikas pastiprināšanu vietējo un reģionālo pašvaldību interesēs. Minētās pašvaldības ir galvenie labklājības sasniegšanas virzītājspēki valstu līmenī un daudzreiz arī institucionāli dalībnieki, kas tieši iesaistīti nodokļu sistēmu noteikšanā valstu līmenī;

65.

uzskata, ka obligāti jāievieš kvalitatīvas izmaiņas Kopienas budžeta finansēšanas sistēmā, lai ļautu dažādām ieinteresētām iestādēm gūt progresīvāku skatījumu par to pašu budžetu;

66.

uzskata, ka Kopienas budžeta jaunā finansēšanas sistēma ir jābalsta uz pašu resursiem, kas garantē pārredzamību, vienlīdzību, taisnīgumu, solidaritāti, stabilitāti, publisko atpazīstamību, skaidrību, precizitāti un vienkāršību;

67.

pieprasa iestādēm, kurām ir kompetences budžeta jomā, izstrādāt un ieviest jaunu finansēšanas formulu, kurā būtu pēc iespējas mazāk atbrīvojumu un kura paredzētu sasniegt mērķus, kas izvirzīti saistībā ar ekonomikas un sociālā modeļa popularizēšanu;

68.

paziņo, ka RK paredz joprojām aktīvi piedalīties Eiropas pārdomās un debatēs par budžeta reformu, jo īpaši saistībā ar Eiropas Komisijas ierosinātā pārskatīšanas priekšlikuma izpēti;

69.

uzskata, ka Kopienas budžeta un tā finansēšanas avotu reforma jāpapildina ar spēcīgu un pārredzamu komunikācijas politiku, kas paredzēta gan plašai sabiedrībai, gan institucionālajiem un sociāli ekonomiskās jomas dalībniekiem, uz kuriem tā attiecas visvairāk. Tādējādi iedzīvotāji būs labāk informēti par to, kādā veidā ir izmantota viņu nauda, un tas viņus tuvinātu iestādēm, kuras ir atbildīgas par Kopienas plānu un projektu pārvaldību. Komiteja ir gatava iesaistīties šajos demokrātijas centienos kopā ar citam iestādēm.