27.2.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 54/14

---

Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Spānijas Karalistes, Beļģijas Karalistes, Polijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Slovākijas Republikas, Igaunijas Republikas, Austrijas Republikas un Portugāles Republikas Ierosme, lai pieņemtu Padomes Lēmumu (… gada …) par Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu

(2008/C 54/03)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, un jo īpaši tā 31. pantu un 34. panta 2. punkta c) apakšpunktu,

ņemot vērā ierosmi, ar ko nākusi klajā Slovēnijas Republika, Francijas Republika, Čehijas Republika, Zviedrijas Karaliste, Spānijas Karaliste, Beļģijas Karaliste, Polijas Republika, Itālijas Republika, Luksemburgas Lielhercogiste, Nīderlandes Karaliste, Slovākijas Republika, Igaunijas Republika, Austrijas Republika un Portugāles Republika,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

tā kā:

(1)	Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, kas izveidots ar 1998. gada 29. jūnija Vienoto rīcību 98/428/TI (1), ir izrādījies ļoti noderīgs, atvieglojot tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās.

(2)

Saskaņā ar 53. pantu 1990. gada 19. jūnija Konvencijā, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, un 6. pantu 2000. gada 29. maija Konvencijā par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās, savstarpēja juridiska palīdzība notiek, izmantojot tiešus kompetentu tiesu iestāžu kontaktus. Tādu savstarpējas tiesiskas palīdzības decentralizāciju tagad izmanto plaši.

(3)	Pakāpeniski īsteno principu, kas paredz savstarpēji atzīt tiesu lēmumus krimināllietās. Tādējādi ne tikai ir apliecināts princips, kas paredz tiešus kompetentu tiesas iestāžu kontaktus; tas arī paātrina procedūras un padara tās pilnībā juridiskas.

(4)	Tiesu sadarbībā notikušo pārmaiņu radīto iespaidu vēl vairāk pastiprināja Eiropas Savienības paplašināšanās 2004. un 2007. gadā. Tādas attīstības dēļ Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls ir vēl vajadzīgāks nekā toreiz, kad tas izveidots, un tālab tas ir jāstiprina.

(5)	Ar Lēmumu 2002/187/TI (2) ir izveidots Eurojust, lai uzlabotu kompetentu dalībvalstu iestāžu koordināciju un sadarbību. Lēmumā 2002/187/TI ir paredzēts, ka Eurojust ir jāuztur privileģētas attiecības ar Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu, kā pamatā ir apspriedes un savstarpēja papildināmība.

(6)	Piecus gadus ilgā Eurojust un Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla līdzāspastāvēšana liecina gan to, ka abas struktūras ir jāsaglabā, gan to, ka skaidrāk jāformulē to savstarpējās attiecības.

(7)	Ir jāstiprina Eiropas Savienības dalībvalstu tiesiskā sadarbība, un tālab ir jāļauj Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla un Eurojust kontaktpunktiem tieši un daudz efektīvāk sazināties jebkurā laikā, izmantojot drošu tālsakaru tīklu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Izveide

Saskaņā ar Vienoto rīcību 98/428/TI izveidotais dalībvalstu savstarpējais tiesiskās sadarbības kontaktpunktu tīkls, še turpmāk — “Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls” turpina darboties saskaņā ar šo lēmumu.

2. pants

Struktūra

1.   Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu izveido, ņemot vērā katras dalībvalsts, kā arī par starptautisku tiesisku sadarbību atbildīgo centralizēto iestāžu un tiesu vai citu konkrēti starptautiskas sadarbības jomā kompetentu iestāžu pamatlikumus, juridiskās tradīcijas un iekšējo uzbūvi.

2.   Katrā dalībvalstī saskaņā ar tās iekšējiem noteikumiem un iekšējo pienākumu sadalījumu izveido vienu vai vairākus kontaktpunktus tā, lai efektīvi būtu aptverta visa tās teritorija.

3.   Katrā dalībvalstī līdztekus kontaktpunktu izveidei ieceļ attiecīgās valsts korespondentu, kas darbojas Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklā.

4.   Katra dalībvalsts nodrošina, lai tās kontaktpunkti darbotos saistībā ar tiesu sadarbību krimināllietās, un viņiem būtu pietiekamas tādas Eiropas Savienības valodas zināšanas, kura nav attiecīgās valsts valoda, jo ir jāspēj sazināties ar citu dalībvalstu kontaktpunktiem. Pirms izraudzīties jaunu kontaktpunktu, dalībvalstis var lūgt attiecīgās valsts korespondenta atzinumu.

5.   Ja kādā Eiropas Savienības dalībvalstī ir iecelti Vienotā rīcībā 96/277/TI (3) minētie tiesneši koordinatori un viņu pienākumi ir tādi paši kā pienākumi, kas ar 4. pantu ir uzticēti kontaktpunktiem, saskaņā ar 10. pantu viņus ar Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu un drošu tālsakaru tīklu saista tā dalībvalsts, kura katrā attiecīgā gadījumā ieceļ tiesnešus koordinatorus saskaņā ar attiecīgās valsts noteiktām procedūrām.

6.   Komisija izraugās kontaktpunktu jautājumiem, kas ir tās kompetencē.

7.   Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklam ir sekretariāts, kas ir atbildīgs par tīkla pārvaldīšanu sadarbībā un saziņā ar Padomes prezidentvalsti. Sekretariāts var pārstāvēt tīklu saziņā ar prezidentvalsti.

3. pants

Sadarbības tīkla darbība

Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls konkrēti darbojas šādās trijās jomās:

a)	atvieglina attiecīgu kontaktu izveidi starp dažādu dalībvalstu kontaktpunktiem, lai tie veiktu 4. pantā izklāstītās funkcijas;

b)	organizē regulāras dalībvalstu pārstāvju sanāksmes saskaņā ar 5., 6. un 7. pantā izklāstītajām procedūrām;

c)	nepārtraukti sniedz konkrētu atjauninātu pamatinformāciju, jo īpaši — saskaņā ar 8., 9. un 10. pantā izklāstītajām procedūrām un izmantojot attiecīgu tālsakaru tīklu.

4. pants

Kontaktpunktu, arī attiecīgo valstu korespondentu funkcijas

1.   Kontaktpunkti, arī attiecīgo valstu korespondenti, ir aktīvi starpnieki, kuru uzdevums ir atvieglināt dalībvalstu tiesisko sadarbību, jo īpaši — apkarojot smagus noziegumus. Tos izmanto, lai vietējas tiesu iestādes un citas kompetentas iestādes attiecīgā valstī, kā arī citu valstu kontaktpunkti, vietējas tiesu iestādes un citas kompetentas iestādes varētu izveidot vispiemērotākos tiešus kontaktus.

Vajadzības gadījumā kontaktpunktu pārstāvji var ceļot, lai saskaņā ar attiecīgo administrāciju nolīgumiem tiktos ar citu dalībvalstu kontaktpunktu pārstāvjiem.

2.   Kontaktpunkti, arī attiecīgo valstu korespondenti, sniedz juridisku un praktisku informāciju, kas vajadzīga viņu valsts tiesu iestādēm, citu valstu kontaktpunktiem un vietējām tiesu iestādēm, lai ļautu tām sagatavot konstruktīvu tiesiskās sadarbības lūgumu vai kopumā uzlabotu tiesisko sadarbību.

3.   Kontaktpunkti, arī valstu korespondenti sadarbībā ar Eiropas Tiesiskās apmācības tīklu attiecīgā līmenī kompetentu savas dalībvalsts iestāžu vārdā organizē apmācības pasākumus par tiesisko sadarbību.

5. pants

Kontaktpunktu regulāro sanāksmju mērķi

1.   Regulāras Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla dalībnieku sanāksmes, uz ko uzaicina vismaz divus kontaktpunktus no katras dalībvalsts, notiek ar šādiem mērķiem:

a)	ļaut kontaktpunktu pārstāvjiem savstarpēji iepazīties un dalīties informācijā, jo īpaši par tīkla darbību;

b)	būt par diskusiju forumu tādu praktisku un juridisku problēmu apspriešanai, ar kurām dalībvalstis saskaras tiesiskā sadarbībā, jo īpaši attiecībā uz Eiropas Savienības pieņemto pasākumu īstenošanu.

2.   Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklā gūto pieredzi nodod kompetentām Eiropas Savienības darba grupām, lai pārrunātu iespējamus grozījumus tiesību aktos un praktiskus uzlabojumus starptautiskās tiesiskās sadarbības jomā.

6. pants

Plenārsēžu biežums

Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla dalībnieki vismaz reizi gadā un tad, kad dalībvalstīm tas ir vajadzīgs, pēc Padomes prezidentvalsts uzaicinājuma — ņemot vērā arī dalībvalstu vēlmes, ka tīkla dalībniekiem būtu jāsanāk — regulāri sanāk ad hoc plenārsēdēs, kurās piedalās attiecīgo valstu korespondenti.

7. pants

Sanāksmju vieta

1.   Sanāksmes var notikt Briselē, Padomes telpās — saskaņā ar Padomes reglamentā iekļautiem noteikumiem.

2.   Tomēr dalībvalstīs var organizēt alternatīvas sanāksmes, lai visu dalībvalstu kontaktpunktu pārstāvji varētu tikties ar uzņēmējas valsts iestāžu pārstāvjiem, kas nav attiecīgās valsts kontaktpunkti, un tajā apmeklēt tās īpašās struktūras, kuru pienākumos ietilpst starptautiska tiesiska sadarbība vai konkrētu smagu noziegumu apkarošana.

8. pants

Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklā izplatītās informācijas saturs

Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls dara kontaktpunktiem un kompetentām tiesu iestādēm pieejamu šādu informāciju:

1)	sīkas ziņas par kontaktpunktiem katrā dalībvalstī — vajadzības gadījumā līdz ar skaidrojumu par to pienākumiem valsts līmenī;

2)

IT instrumentu, ar ko kādas dalībvalsts sprieduma iestāde var apzināt kompetentas iestādes citās dalībvalstīs, lai saņemtu un izpildītu tiesiskas sadarbības lūgumus, arī Eiropas apcietināšanas orderus, Eiropas pierādījumu iegūšanas rīkojumus, rīkojumus iesaldēt līdzekļus, kā arī savstarpējas palīdzības lūgumus;

3)	konspektīva juridiska un praktiska informācija par dalībvalstu tiesu un procesuālajām sistēmām;

4)	svarīgākie juridiskie instrumenti un — saistībā ar konkrētā laikā spēkā esošām konvencijām — deklarācijas un atrunas.

9. pants

Informācijas atjaunināšana

1.   Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklā izplatīto informāciju nepārtraukti atjaunina.

2.   Katra dalībvalsts konkrēti atbild par sistēmā ietverto datu pareizību un uzreiz informē Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla sekretariātu, tiklīdz jāgroza dati par kādu no četriem 8. pantā minētajiem punktiem.

10. pants

Tālsakaru līdzekļi

1.   Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls nodrošina:

a)	to, ka saskaņā ar 8. pantu sniegto informāciju dara pieejamu tīkla lapā, ko visu laiku atjaunina;

b)	to, ka Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunktu operatīvas darbības vajadzībām ir izveidots drošs tālsakaru tīkls;

c)	to, ka drošs tālsakaru tīkls dalībvalstīm nodrošina savstarpēju datu un visu tiesiskas sadarbības lūgumu plūsmu, kā arī savstarpēju plūsmu no tām un Eurojust dalībniekiem, korespondentiem attiecīgās valstīs, un Eurojust ieceltiem tiesnešiem koordinatoriem.

2.   Drošo tālsakaru tīklu, kas minēts 1. punktā, operatīvā darbā var izmantot arī attiecīgo valstu korespondenti, attiecīgo valstu korespondenti terorisma jautājumos, Eurojust attiecīgo valstu korespondenti un Eurojust ieceltie tiesneši koordinatori. To var saistīt ar Eurojust lietu apstrādes sistēmu, kas minēta 16. pantā Lēmumam 2002/187/TI.

11. pants

Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla attiecības ar Eurojust

1.   Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls un Eurojust uztur privileģētas attiecības, kas balstās uz apspriedēm un savstarpēju papildināmību — jo īpaši starp attiecīgo Eurojust valstu locekļiem, Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunktiem attiecīgajā dalībvalstī, kā arī attiecīgo Eurojust valstu korespondentiem un attiecīgo Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla valstu korespondentiem. Lai nodrošinātu efektīvu sadarbību, veic šādus pasākumus:

a)	Eurojust ir pieeja centralizētai Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla informācijai saskaņā ar šā lēmuma 8. pantu un drošam tālsakaru tīklam, kas izveidots saskaņā ar šā lēmuma 10. pantu.

b)

neskarot 13. pantu Lēmumā 2002187/TI un saskaņā ar šā lēmuma 4. panta 4. punktu Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkti, katru konkrētu gadījumu izskatot īpaši, informē Eurojust par lietām, kurās ir iesaistītas divas dalībvalstis un kas nonāk Eurojust kompetences jomā: — gadījumos, ja var rasties jurisdikcijas kolīzijas vai — gadījumos, kad ir atteikts tiesiskas sadarbības lūgums — tostarp arī Eiropas apcietināšanas orderis, Eiropas pierādījumu iegūšanas rīkojums, rīkojumus iesaldēt līdzekļus, kā arī savstarpējas palīdzības lūgums.

c)	Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkti arī informē Eurojust, katru konkrētu gadījumu izskatot īpaši, par visām lietām, kas nāk Eurojust kompetencē un kurās ir iesaistītas vismaz trīs dalībvalstis.

d)	Attiecīgu valstu locekļi, katru konkrētu gadījumu izskatot īpaši, informē Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunktus par visām lietām, ko labāk varētu izskatīt tīklā.

e)

Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla sekretariāts ir Eurojust sekretariāta daļa. Tas darbojas kā atsevišķa un autonoma vienība. Tas var izmantot Eurojust resursus, kas ir vajadzīgi Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla uzdevumu veikšanai. Noteikumi, kas attiecas uz Eurojust personālu, attiecas uz Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla sekretariāta personālu, ja tie sader ar Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla sekretariāta darbības patstāvību;

f)	Eurojust locekļi no attiecīgām valstīm var piedalīties Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla sanāksmēs pēc Tiesiskās sadarbības tīkla uzaicinājuma. Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkti var saņemt uzaicinājumu apmeklēt Eurojust sanāksmes, katru gadījumu izskatot atsevišķi.

2.   Eurojust administrācija atbalsta Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu. Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla darbības izmaksas var segt no Eurojust budžeta saskaņā ar Lēmuma 2002/187/TI 33. pantu.

12. pants

Informācijas sniegšana Padomei un Komisijai

Eurojust administratīvais direktors un Padomes prezidentvalsts reizi divos gados Padomei un Komisijai iesniedz rakstisku ziņojumu par Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla darbībām un vadību, arī par budžeta apsaimniekošanu. Lai to nodrošinātu, prezidentvalsts reizi divos gados sagatavo ziņojumu par Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla darbībām un par visām Eiropas Savienības noziedzības apkarošanas politikas problēmām, ko izgaismojušas Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla darbības. Minētajā ziņojumā Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls ar prezidentvalsts starpniecību var nākt klajā ar priekšlikumiem, kā uzlabot tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās. Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls var arī iesniegt Padomes vai prezidentvalsts lūgtus ziņojumus vai jebkādu citu informāciju par Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla darbību.

13. pants

Budžets

Eurojust budžetā — saskaņā ar Lēmuma 2002/187/TI 35. panta 1. punktu — ietver īpašu daļu par Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu, lai tas varētu pildīt uzticētos uzdevumus.

14. pants

Teritoriāls piemērojums

Attiecībā uz Apvienoto Karalisti šo lēmumu piemēro Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei, Normandijas salām un Menas salai.

15. pants

Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla darbības izvērtējums

Reizi četros gados Padome izvērtē, kā darbojas Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, par pamatu ņemot ziņojumu, ko Komisija sastādījusi sadarbībā ar Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu.

16. pants

Vienotās rīcības 98/428/TI atcelšana

Ar šo ir atcelta Vienotā rīcība 98/428/TI.

17. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 191, 7.7.1998., 4. lpp.

(2)  Padomes Lēmums 2002/187/TI (2002. gada 28. februāris), ar ko izveido Eurojust, lai pastiprinātu cīņu pret smagiem noziegumiem (OV L 63, 6.3.2002., 1. lpp.).

(3)  OV L 105, 27.4.1996., 1. lpp.

---