Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62007CN0514

    Lieta C-514/07 P: Apelācija, ko 2007. gada 22. novembrī ierosinājusi Zviedrijas Karaliste par Pirmās instances tiesas (virspalāta) 2007. gada 12. septembra spriedumu lietā T-36/04 Association de la presse internationale ASBL (API) /Eiropas Kopienu Komisija

    OV C 51, 23.2.2008, p. 32–32 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    23.2.2008   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 51/32


    Apelācija, ko 2007. gada 22. novembrī ierosinājusi Zviedrijas Karaliste par Pirmās instances tiesas (virspalāta) 2007. gada 12. septembra spriedumu lietā T-36/04 Association de la presse internationale ASBL (API)/Eiropas Kopienu Komisija

    (Lieta C-514/07 P)

    (2008/C 51/54)

    Tiesvedības valoda — angļu

    Lietas dalībnieki

    Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Zviedrijas Karaliste (pārstāvji — A. Falk un S. Johannesson)

    Pārējās lietas dalībnieces: Association de la presse intermationale a.s.b.l. (API) un Eiropas Kopienu Komisija

    Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

    atcelt Pirmās instances tiesas 2007. gada 12. septembra sprieduma lietā T-36/04 rezolutīvās daļas otro punktu;

    pilnībā atcelt Komisijas 2003. gada 20. novembra lēmumu atbilstoši API prasījumiem Pirmās instances tiesā un tādējādi arī attiecībā uz atteikto piekļuvi dokumentiem, kurus Komisija iesniedza lietā T-209/01 Honeywell/Komisija, lietā T-210/01 General Electric/Komisija un lietā C-203/03 Komisija/Austrija; un

    piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

    Pamati un galvenie argumenti

    1.

    Pārsūdzētajā spriedumā Pirmās instances tiesa esot nepareizi piemērojusi Kopienas tiesības, neatceļot Komisijas lēmumu pilnībā.

    2.

    No vienas puses Pirmās instances tiesa konstatēja, ka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (1) 4. panta 2. punktu iestādēm ir pienākums izvērtēt, vai iepazīšanās ar dokumentu īpaši un konkrētā veidā nodarītu kaitējumu interesēm, ko aizsargā izņēmums. Tikai šādā gadījumā izņēmums var būt pamats atteikumam atļaut iepazīties ar dokumentu. Šāds vērtējums ir jāveic attiecībā uz katru dokumentu atsevišķi. Apelācijas sūdzības iesniedzēja atbalsta šo secinājumu.

    3.

    Tomēr, no otras puses Pirmās instances tiesa secināja, ka tieši šajā gadījumā Komisijai nebija pienākuma veikt šādu vērtējumu, norādot uz apstākli, ka pastāv vispārēja prasība nodrošināt konfidencialitāti dokumentiem, kuri iesniegti lietās, kas atrodas izskatīšanā, līdz ir notikusi procesa mutvārdu daļa. Šī vispārējā konfidencialitātes prasība daļēji ir pamatota ar tiesībām uz taisnīgu tiesu neatkarīgā tiesā un daļēji — ar apstākli, ka Komisijai ir jāvar aizstāvēt savas tiesības kā lietas dalībniecei. Šajā sakarā Pirmās instances tiesa atzina, ka Komisija nav veikusi nepareizu vērtējumu, atsakot piekļuvi iesniegtajiem dokumentiem.

    4.

    Apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka šis nolēmums nav savienojams ar pienākumu izvērtēt jautājumu par atļauju iepazīties ar dokumentu, ņemot vērā konkrētā dokumenta saturu. Ar savu spriedumu Pirmās instances tiesa tādējādi esot nepareizi piemērojusi Kopienas tiesības.


    (1)  OV L 145, 43. lpp.


    Top