Prasība, kas celta 2007. gada 26. oktobrī — Francijas Republika/Eiropas Savienības Padome

(Lieta C-479/07)

(2007/C 297/52)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Francijas Republika (pārstāvji — E. Belliard, G. de Bergues un A.-L. During)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — A. de Gregorio Merino un M.-M Joséphidès)

Prasītājas prasījumi:

Pamati un galvenie argumenti

Ar savu prasības pieteikumu, kurš Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2007. gada 10. oktobrī (saņemts pa faksu 2007. gada 5. oktobrī) un kurš, piemērojot Tiesas Statūtu 51. un 54. panta otro daļu, ar Pirmās instances tiesas (astotā palāta) 2007. gada 26. oktobra rīkojumu nodots Tiesai, prasītāja apstrīd Regulā Nr. 809/2007 Padomes izmantoto “driftertīklu” definīciju, ciktāl šaā definīcijā driftertīklu skaitā iekļauti stabilizētie tīkli, tādi kā “thonaille” veida tīkli. Regulās Nr. 894/207, Nr. 812/2004 un Nr. 2187/2005 paredzēto driftertīklu ierobežojumu paplašinot attiecībā uz “thonaille” veida tīkliem, konkrētajā regulā neesot ievērots gan pienākums norādīt pamatojumu, gan arī samērīguma princips un nediskriminācijas princips.

Ar savu pirmo pamatu prasītāja, tātad, norāda, ka, apstrīdētajā regulā neminot, pirmkārt, iemeslus, kuru dēļ Padome nolēma stabilizētos tīklus iekļaut driftertīklu skaitā un tādējādi paplašināt šim tīklu veidam paredzētā aizlieguma materiālo piemērošanas jomu, un, otrkārt, zinātniskos un tehniskos viedokļus, pamatojoties uz kuriem tā pieņēma šo normu, Padome nav ievērojusi savu pienākumu norādīt pamatojumu.

Ar otro pamatu prasītāja norāda, ka tādu stabilizēto tīklu kā “thonaille” veida tīklu aizliegums ir acīmredzami nepiemērots gan attiecībā uz iepriekš minētajās regulās nosprausto mērķi ierobežot zvejniecības, ko veic ar driftertīklu palīdzību, neierobežoto ekspansiju, gan arī attiecībā uz mērķi ierobežot piezveju. Tā kā to veic nelielā mērogā ar ierobežotu neliela izmēra kuģu skaitu, zvejniecība ar “thonaille” veida tīkliem ir amatnieku darbība, ko veic nelielā Vidusjūras piekrastes daļā un kam nav nekāda nekontrolējamas ekspansijas riska. Turklāt “thonaille” veida tīkli tiek tehniski adaptēti, lai piezvejas un it īpaši aizsargāto sugu piezvejas risku samazinātu līdz minimumam.

Ar trešo pamatu prasītāja, visbeidzot, apgalvo, ka ir pārkāpts nediskriminācijas princips tādēļ, ka “thonaille” veida tīklu un driftertīklu situāciju apstrīdētā regula regulē vienādi, kaut arī, gan attiecībā uz “thonaille” veida tīklu specifiskajām tehniskajām īpašībām, gan arī attiecībā uz konkrēto kuģu nelielo skaitu un praktizējamo zvejniecības darbību samazināto nozveju vienas un otrās tīklu kategorijas situācija ir atšķirīga.

(1)  OV L 182, 1. lpp.