This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document C2007/297/40
Case C-445/07 P: Appeal brought on 28 September 2007 by the Commission of the European Communities against the judgment delivered on 18 July 2007 in Case T-189/02 Ente per le Ville Vesuviane v Commission of the European Communities
Lieta C-445/07 P: Apelācija, ko 2007. gada 28. septembrī iesniegusi Eiropas Kopienas Komisija par Pirmās instances tiesas (otrā palāta) 2007. gada 18. jūlija spriedumu lietā T-189/02 Ente per le Ville vesuviane /Eiropas Kopienas Komisija
Lieta C-445/07 P: Apelācija, ko 2007. gada 28. septembrī iesniegusi Eiropas Kopienas Komisija par Pirmās instances tiesas (otrā palāta) 2007. gada 18. jūlija spriedumu lietā T-189/02 Ente per le Ville vesuviane /Eiropas Kopienas Komisija
OV C 297, 8.12.2007, p. 25–25
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
8.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 297/25 |
Apelācija, ko 2007. gada 28. septembrī iesniegusi Eiropas Kopienas Komisija par Pirmās instances tiesas (otrā palāta) 2007. gada 18. jūlija spriedumu lietā T-189/02 Ente per le Ville vesuviane/Eiropas Kopienas Komisija
(Lieta C-445/07 P)
(2007/C 297/40)
Tiesvedības valoda — itāļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — L. Flynn, kam palīdz A. Dal Ferro, avvocato)
Otrs lietas dalībnieks: Ente per le Ville vesuviane
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
— |
atcelt Pirmās instances tiesas 2007. gada 18. jūlija spriedumu lietā T-189/02 daļā, ar kuru atzīst par pieņemamu Ente per le Ville vesuviane prasību par atcelšanu; |
— |
atzīt par nepieņemamu Ente per le Ville vesuviane prasību atcelt Komisijas 2002. gada 13. marta Lēmumu D(2002) 810111; |
— |
piespriest Ente per le Ville vesuviane atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā un pirmās instances tiesas tiesvedībā. |
Pamati un galvenie argumenti
Komisija uzskata, ka tās apelācijas sūdzība par Pirmās instances tiesas spriedumu ir pieņemama, jo, neskatoties uz to, ka tās prasība pēc būtības pirmajā instancē tika apmierināta, nav pieņemta iebilde par nepieņemamību, ko tā izvirzījusi pret Ente per le Ville vesuviane.
Kā norāda apelācijas sūdzības iesniedzēja, pārsūdzētais spriedums nav spēkā, jo ar to pārkāpj Kopienu tiesības tiktāl, ciktāl ar to atzīst par pieņemamu Ente per le Ville vesuviane iesniegto prasību, jo tā esot tieši skarta EKL 230. panta ceturtās daļas nozīmē. Apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka atbilstoši spēkā esošajai Kopienu judikatūrai, gadījumā, kā tas ir šajā lietā, ja pastāv akts, kas adresēts dalībvalstij, kurai ir diskrecionārā vara, kā rezultātā tā var izvēlēties, vai attiecināt šo judikatūru uz prasītāju vai nē, prasītājs nevar tikt uzskatīts par tieši skartu ar attiecīgo lēmumu neatkarīgi no tā, vai tas ir Kopienu fondu “saņēmējs” vai nē.