Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document C2007/297/34

    Lieta C-420/07: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Court of Appeal ( Civil Division ) ( England and Wales ) 2007. gada 13. septembra rīkojumu — Meletis Apostolides / David Charles Orams , Linda Elizbeth Orams

    OV C 297, 8.12.2007, p. 20–21 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    8.12.2007   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 297/20


    Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Court of Appeal (Civil Division) (England and Wales) 2007. gada 13. septembra rīkojumu — Meletis Apostolides/David Charles Orams, Linda Elizbeth Orams

    (Lieta C-420/07)

    (2007/C 297/34)

    Tiesvedības valoda — angļu

    Iesniedzējtiesa

    Court of Appeal (Civil Division) (England and Wales)

    Lietas dalībnieki pamata procesā

    Prasītājs: Meletis Apostolides

    Atbildētāji: David Charles Orams, Linda Elizbeth Orams

    Prejudiciālie jautājumi

    1.

    Šajā jautājumā

    termins “valdības kontrolētā daļa” attiecas uz to Kipras Republikas daļu, kuru pilnībā kontrolē Kipras Republikas valdība; un

    termins “ziemeļu daļa” attiecas uz to Kipras Republikas daļu, kuru Kipras Republikas valdība pilnībā nekontrolē.

    Vai tas, ka atbilstoši 2003. gada Kipras Pievienošanās akta ES 10. protokola 1. panta 1. punktam tiek apturēta acquis communautaire piemērošana ziemeļu daļai, liedz dalībvalsts tiesai atzīt un izpildīt spriedumu, kuru ir pieņēmusi Kipras Republikas tiesa, kas atrodas valdības kontrolētajā daļā, attiecībā uz zemi ziemeļu daļā, ja šāda atzīšana un izpilde tiek lūgta atbilstoši Padomes 2000. gada 22. decembra Regulai (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (1) (OV L 12, 1. lpp.) (turpmāk tekstā — “Regula 44/2001”), kas ir acquis communautaire daļa?

    2.

    Vai Regulas 44/2001 35. panta 1. punkts ļauj vai liek dalībvalsts tiesai atteikt citas dalībvalsts tiesu sprieduma izpildi attiecībā uz zemes īpašumu šīs pēdējās dalībvalsts daļā, kuru pilnībā nekontrolē šīs dalībvalsts valdība? Konkrēti, vai šāds spriedums ir pretrunā Regulas 44/2001 22. pantam?

    3.

    Vai dalībvalsts tiesas, kura atrodas šīs valsts daļā, kuru pilnībā kontrolē šīs valsts valdība, spriedumu par zemes īpašumu šajā valstī, kurš atrodas šīs valsts daļā, kuru pilnībā nekontrolē šīs valsts valdība, var atteikt atzīt un izpildīt atbilstoši Regulas 44/2001 34. panta 1. punktam tādēļ, ka šo spriedumu praktiski nav iespējams izpildīt vietā, kurā atrodas attiecīgais zemes īpašums, kaut gan spriedumu var izpildīt dalībvalsts valdības kontrolētajā daļā?

    4.

    Ja

    pret atbildētāju ir ticis pieņemts aizmuguriski taisīts spriedums;

    atbildētājs pēc tam izcelsmes tiesā ir uzsācis tiesvedību, pārsūdzot aizmuguriski taisīto spriedumu; bet

    viņa prasība ir tikusi noraidīta pēc pilnīgas un taisnīgas uzklausīšanas tādēļ, ka viņš nav izvirzījis pamatotu aizstāvību (kas atbilstoši valsts tiesību aktiem ir priekšnoteikums šāda sprieduma atcelšanai),

    vai atbildētājs, pamatojoties uz Regulas 44/2001 34. panta 2. punktu, var apstrīdēt sākotnējā aizmuguriski taisītā sprieduma vai sprieduma par prasību atcelt aizmuguriski taisīto spriedumu izpildi tāda iemesla dēļ, ka viņam dokuments, ar kuru tika ierosināta lieta, netika uzrādīts pietiekami laicīgi un tādā veidā, lai viņš varētu nodrošināt sev aizstāvību pirms sākotnējā aizmuguriski taisītā sprieduma pieņemšanas? Vai ir nozīme tam, ka tiesas sēdē tika izskatīta tikai atbildētāja aizstāvība pret prasību?

    5.

    Piemērojot testu Regulas 44/2001 34. panta 2. punktā par to, vai atbildētājam “dokuments, ar kuru ierosināta lieta, vai līdzīgs dokuments nav uzrādīts pietiekami laicīgi [un tādā veidā], lai viņš varētu nodrošināt sev aizstāvību”, kādiem apsvērumiem ir nozīme attiecībā uz šo izvērtējumu? It sevišķi:

    a)

    Ja dokuments faktiski tika uzrādīts atbildētājam personīgi, vai ir nozīme izvērtējumam attiecībā uz atbildētāja vai viņa juristu darbībām (vai bezdarbību) pēc dokumenta uzrādīšanas?

    b)

    Kāda — ja vispār kāda — nozīme būtu konkrētajai atbildētāja vai viņa juristu rīcībai vai grūtībām, ar ko tie ir saskārušies?

    c)

    Vai ir nozīme tam, ka atbildētāja jurists būtu varējis ierasties tiesā pirms aizmuguriski taisītā sprieduma pieņemšanas?


    (1)  OV L 12, 1. lpp.


    Top