Uzklausīšanas amatpersonas nobeiguma ziņojums lietā COMP/C-3/37.792 — Microsoft

(ievērojot 15. pantu Komisijas 2001. gada 23. maija Lēmumā 2001/462/EK, EOTK par uzklausīšanas amatpersonu darba uzdevumiem dažos tiesas procesos par konkurenci — OV L 162, 19.6.2001., 21. lpp.)

(2007/C 26/04)

Lēmuma projektā minētajā lietā ir izklāstīti šādi apsvērumi.

Procedūra un iebildumu izklāsts

Sun Microsystems Inc (“Sun”), pamatojoties uz Padomes Regulas Nr. 17/62 3. pantu (1), 1998. gada 10. decembrī iesniedza sūdzību pret Microsoft Corporation (“Microsoft”), kurā apgalvoja, ka Microsoft nelikumīgi nav sniegusi saskarnes informāciju, kas nepieciešama sadarbspējas nodrošināšanai, un tas galarezultātā ļautu Microsoft savu noteicošo stāvokli personālo datoru operētājsistēmu jomā paplašināt uz radniecīgiem tirgiem darba grupu serveru operētājsistēmu programmatūras jomā. Lieta, kas tika ierosināta, pamatojoties uz Sun sūdzību, tika reģistrēta ar Nr. IV/C-3/37.345.

Saskaņā ar Regulas Nr. 2842/89 2. pantu (2) Komisija savu pirmo iebildumu izklāstu nosūtīja Microsoft2000. gada 1. augustā. Microsoft atbildēja 2000. gada 17. novembrī.

Komisija 2000. gada februārī pēc savas iniciatīvas uzsāka izmeklēšanu par to, vai Microsoft nav pretlikumīgi piesaistījusi savu Media Player produktu savai dominējošai Windows operētājsistēmai, lieta tika reģistrēta ar Nr. COMP/C-3/37.792.

Otrs iebildumu izklāsts Microsoft tika nosūtīts 2001. gada 30. augustā, tam pievienojot attiecīgos secinājumus par pirmajā iebildumu izklāstā izvirzītajiem jautājumiem saistībā ar procedūru lietā Nr. COMP/C-3/37.792. Tas attiecās uz Windows Media Player sadarbspēju un tā iekļaušanu Windows vidē. Microsoft atbildēja 2001. gada 16. novembrī. Tā atteicās no savām tiesībām uz mutisko uzklausīšanu.

Trešo iebildumu izklāstu Microsoft saņēma 2003. gada 6. augustā. Šis papildu iebildumu izklāsts attiecās uz tām pašām ļaunprātīgajām darbībām, kas bija minētas pirmajā un otrajā iebildumu izklāstā, un tajā tika norādīts, ka minētie jaunie fakti ir lasāmi un saprotami pirmo divu iebildumu izklāstu kontekstā. Jo īpaši tajā bija ietverti secinājumi, kas tika iegūti tirgus aptaujā, kā arī sīki izklāstīti Komisijas paredzētie tiesiskās aizsardzības līdzekļi.

Microsoft atbildes uz iebildumu izklāstiem

Sākotnēji Microsoft tika dotas 8 nedēļas, lai atbildētu uz trešo iebildumu izklāstu, tas ir, līdz 2003. gada 1. oktobrim. 2003. gada 7. un 8. augustā viņiem tika atļauta piekļuve Komisijas lietas materiāliem. Tā bija ceturtā reize, kad Microsoft tika atļauta šāda piekļuve. 2003. gada 7. septembrīMicrosoft termiņam, kas bija noteikts atbildes uz iebildumiem sniegšanai, lūdza 60 dienu pagarinājumu, tas ir, līdz 2003. gada 4. decembrim. Es uzskatīju, ka tik liels pagarinājums nav pamatots. Tomēr, jo īpaši ņemot vērā gaidāmās brīvdienas un svētku dienas, es piešķīru termiņa pagarinājumu līdz 2003. gada 17. oktobrim. 2003. gada 17. oktobrīMicrosoft sniedza atbilstošu atbildi uz trešo iebildumu izklāstu.

Microsoft lūdza atļauju iesniegt papildu materiālus apsekojumu informācijas un ekonomisko konsultantu firmu Mercer un NERA analīzes veidā. Microsoft tika atļauts iesniegt papildu informāciju līdz 2003. gada 31. oktobrim, bet ar noteikumu, ka Komisijai tiks iesniegti apsekojuma izejas dati pirms to nodošanas ekonomiskai analīzei. Microsoft izpildīja šo noteikumu un 31. oktobrī pienācīgi iesniedza Mercer un NERA ziņojumus.

Trešo personu piedalīšanās procedūrā, savstarpēja informācijas nodošana

Kā formālam sūdzības iesniedzējam Sun tika izsniegta iebildumu izklāstu nekonfidenciālā versija.

Bez Sun procedūrā aktīvi piedalījās daudzas citas trešās personas, un tām tika piešķirts ieinteresēto trešo personu statuss.

Trešajām personām tika izsniegta visu trīs iebildumu izklāstu nekonfidenciālā versija un Microsoft atbildes. Trešo personu rakstiskie iesniegumi tika nosūtīti Microsoft apsvērumu izteikšanai. Ņemot vērā to, ka starp pusēm un trešajām personām notika savstarpēja apmaiņa ar visiem galvenajiem dokumentiem, lietai bija raksturīga augsta pārredzamības pakāpe attiecībā uz visām iesaistītajām pusēm un personām.

Savā 2003. gada 4. novembra vēstulē Microsoft pieprasīja, lai viens dokuments un divi ziņojumi, ko ir iesniedzis sūdzības iesniedzējs un viena trešā persona un kurus Komisija 3. novembrī bija nosūtījusi Microsoft, netiktu iesniegti vai izskatīti mutiskajā uzklausīšanā. Es šo prasību neapmierināju, pamatojoties uz to, ka ziņojumi attiecas uz izskatāmo lietu, taču es informēju uzklausīšanas dalībniekus par to, ka Microsoft vēl nav bijusi pietiekama iespēja formāli izteikt savus apsvērumus par šiem dokumentiem.

Mutiskā uzklausīšana

Savā rakstiskajā atbildē uz trešo iebildumu izklāstu Microsoft pieprasīju mutisku uzklausīšanu.

Mutiskā uzklausīšana notika 2003. gada 12., 13. un 14. novembrī. Tajā piedalījās Microsoft, sūdzības iesniedzējs un astoņas ieinteresētās personas. Lai dotu Microsoft plašas iespējas mutiski izklāstīt savus argumentus, pirmā diena un otrās dienas pirmā puse tika paredzētas Microsoft izklāstam. Sūdzības iesniedzējam un trešajām personām katrai tika dots laiks no 30 minūtēm līdz divām stundām, lai izteiktu savus apsvērumus. Nobeigumā Microsoft izmantoja iespēju komentēt trešo personu apsvērumus kā mutiskās uzklausīšanas laikā, tā arī pēc tās rakstiski.

Mutiskās uzklausīšanas laikā trešā persona (RealNetworks) mēģināja atspēkot Microsoft apgalvojumu, ka Microsoft Windows operētājsistēma pienācīga darbība nav iespējama bez Windows Media Player funkcionālajām spējām. Šī trešās personas prezentācija izsauca domstarpības par to, vai RealNetworks nav pilnībā izņēmusi no Windows Windows Media Player lietojumprogrammas bināro kodu. Lai pārbaudītu RealNetworks prezentācijas pareizību, Komisija uzaicināja Microsoft un RealNetworks uz tikšanos savās telpās Briselē. 2004. gada 23. janvārī, piedaloties Komisijas un Microsoft pārstāvjiem, RealNetworks atkārtoja savu prezentāciju uz klēpjdatora. Šis dators tika nodots Microsoft, lai veiktu papildu pārbaudi, un Microsoft savus apsvērumus iesniedza 2004. gada 6. februārī.

Komisijas 2004. gada 16. februāra vēstule

Microsoft vēlreiz tika atļauta piekļuve Komisijas lietas materiāliem 2004. gada 16. janvārī. Tajā pašā dienā Komisija nosūtīja vēstuli Microsoft. Vēstules mērķis bija novērst pārpratumus attiecībā uz Komisijas secinājumiem saistībā ar vairākiem dokumentiem un pierādījumiem, kuri tika minēti mutiskās uzklausīšanas laikā un pievienoti lietas dokumentiem. Šajā nolūkā dokumenti un pierādījumi, kā arī attiecīgie Komisijas secinājumi tika uzskaitīti vēstules pielikumā. Turklāt, reaģējot uz Microsoft atbildi uz trešo iebildumu izklāstu, Komisija savā 2004. gada 16. janvāra vēstulē norādīja uz pareizu iebildumu interpretāciju, kas izteikti sadarbspējas jomā. Microsoft tika dota iespēja par abiem šīs vēstules aspektiem izteikt savus apsvērumus līdz 2004. gada 30. janvārim.

Savās 24. un 27. janvāra vēstulēs Microsoft pauda uzskatu, ka 2004. gada 16. janvāra vēstulē ir iekļauti vairāki jauni fakti un ka tādēļ tā varētu būt uzskatāma par jaunu un neatbildētu iebildumu izklāstu. Microsoft pieprasīja norādes arī par to, uz kuru daļu iebildumu izklāstā attiecas Komisijas 16. janvāra vēstules pielikumā minētie secinājumi, un lūdza pagarināt termiņu atbildes sniegšanai līdz 2003. gada 13. februārim. Ar savām 30. janvāra un 5. februāra vēstulēm es pagarināju Microsoft termiņu apsvērumu izteikšanai līdz 2004. gada 8. februārim.

Microsoft2004. gada 7. februārī iesniedza savus apsvērumus par Komisijas 16. janvāra vēstules pielikumu. Tajā apliecināts, ka 16. janvāra vēstulē ir minēti jauni iebildumi. Bez tam Microsoft pieprasīja apstiprinājumu tam, ka viņu apsvērumi tiks ņemti vērā.

Savās 30. janvāra un 20. februāra vēstulēs es paudu uzskatu, ka Komisijas 2004. gada 16. janvāra vēstule nepārprotami tika sagatavota, lai nodrošinātu to, ka Microsoft pareizi izprot iebildumus, kas izteikti sadarbspējas jomā, kā arī secinājumus, kurus Komisija varētu izdarīt attiecībā uz atsevišķiem lietas dokumentiem. Tādējādi es nepiekritu Microsoft viedoklim par to, ka šī vēstule būtu uzskatāma par neatbildētu jaunu iebildumu izklāstu. Taču savā 20. februāra vēstulē es apstiprināju, ka Komisija ņems vērā Microsoft atbildes būtību.

Procedūras laikā daži no otrajā iebildumu izklāstā minētajiem iebildumiem tika izņemti, proti, tie, kas attiecas uz tehnoloģisko strukturēšanu, diskriminējošu licencēšanu un ļaunprātīgu licencēšanas politiku.

Ņemot vērā iepriekš minēto, es uzskatu, ka šajā lietā ir ievērotas Microsoft un trešo personu tiesības tikt uzklausītām.

(1)  Padomes 1962. gada 6. februāra Regula Nr. 17, Pirmā regula par EK Līguma 85. un 86. panta īstenošanu (OV L 13, 21.2.1962., 204. lpp.)

(2)  Komisijas 1998. gada 22. decembra Regula Nr. 2842/98/EEK par pušu uzklausīšanu dažu procedūru gaitā saskaņā ar EK Līguma 85. un 86. pantu (OV L 354, 30.12.1998., 18.-21. lpp.)