Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62006TN0079

    Lieta T-79/06: Prasība, kas celta 2006. gada 23. februārī — Sachsa Verpackung pret Komisiju

    OV C 96, 22.4.2006, p. 32–33 (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)

    22.4.2006   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 96/32


    Prasība, kas celta 2006. gada 23. februārī — Sachsa Verpackung pret Komisiju

    (Lieta T-79/06)

    (2006/C 96/52)

    Tiesvedības valoda — franču

    Lietas dalībnieki

    Prasītāja: Sachsa Verpackung GmbH (Vieda, Vācija) (pārstāvji — F. Puel un L. François-Martin, avocats)

    Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

    Prasītājas prasījumi

    atcelt lēmuma 1. panta k) apakšpunktu, 2. panta i) apakšpunktu un 4. panta 21) apakšpunktu;

    pakārtoti, grozīt lēmuma 2. panta i) apakšpunktu un samazināt soda naudas apmēru;

    piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

    Pamati un galvenie argumenti

    Ar šo prasības pieteikumu prasītāja lūdz daļēji atcelt Komisijas 2005. gada 30. novembra lēmumu C(2005)4634 final par EKL 81. panta piemērošanas procedūru (lieta COMP/F/38.354 — Rūpnieciskie maisi), kurā Komisija atzina, ka uzņēmumi, lēmuma adresāti, tostarp prasītāja, pārkāpa EK līguma 81. pantu, piedaloties nolīgumos vai saskaņotās darbībās rūpniecisko maisu nozarē Beļģijā, Nīderlandē, Luksemburgā, Vācijā, Francijā un Spānijā. Lēmuma daļā, kas attiecas uz prasītāju, Komisija atzina, ka prasītāja piedalījās vienā un nepārtrauktā pārkāpumā un uzlika tai soda naudu.

    Pirmā prasījuma pamatojumam, ko prasītāja izvirza kā galveno prasījumu, tā atsaucas uz trim pamatiem.

    Pirmajā pamatā tā pārmet Komisijai, ka tā pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā attiecībā uz prasītājas iesaistīšanās nozīmi kartelī, uzskatot, ka prasītāja ir aktīvi iesaistījusies vispārējo kvotu noteikšanā, klientu sadalīšanā un cenu noteikšanā.

    Otrais pamats attiecas uz pamatojuma trūkumu, jo Komisija neesot norādījusi pietiekamu tiesisku pamatojumu par prasītājas dalību karteļa Vācijas apakšgrupā.

    Trešajā pamatā prasītāja apgalvo, ka Komisija ir pārkāpusi Regulas Nr. 1/2003 (1) 23. panta 2. punktu un Regulas Nr. 17/62 (2) 15. pantu, pēc prasītājas uzskatiem nepareizi atzīstot, ka tā nebija neatkarīga sabiedrība, un tāpat nepareizi lemjot, ka tās mātes sabiedrība, Groupe Gascogne, ir solidāri atbildīga par soda naudas samaksu. Prasītāja turklāt apgalvo, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu, nosakot prasītājai uzliekamo soda naudas daļu par laika posmu, kad tā bija pārkāpuma dalībniece, kas tādējādi pārsniedza 10 % apgrozījuma robežu.

    Pakārtotā prasījuma pamatojumam prasītāja apgalvo, ka Komisija nav pareizi novērtējusi uzliktās soda naudas apmēru un ka tā ir pārkāpusi samērīguma principu, nepareizi interpretējot pārkāpuma smagumu un ilgumu un neņemot vērā vainu mīkstinošos apstākļus, kā arī prasītājas sadarbību saskaņā ar paziņojumu par sadarbību (3).


    (1)  Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV L 1, 1. lpp.).

    (2)  Padomes 1962. gada 6. februāra Regula Nr. 17, Pirmā Regula par Līguma [81]. un [82]. panta īstenošanu (OV 1962, 13, 204. lpp.).

    (3)  Komisijas paziņojums par atbrīvojumu no sodanaudas un sodanaudas samazināšanu karteļu gadījumos (OV 2002, C 45, 3. lpp.).


    Top