This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document C2006/096/50
Case T-75/06: Action brought on 27 February 2006 — Bayer CropScience a.o. v Commission
Lieta T-75/06: Prasība, kas celta 2006. gada 27. februārī — Bayer CropScience u.c. pret Komisiju
Lieta T-75/06: Prasība, kas celta 2006. gada 27. februārī — Bayer CropScience u.c. pret Komisiju
OV C 96, 22.4.2006, p. 31–31
(ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)
|
22.4.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 96/31 |
Prasība, kas celta 2006. gada 27. februārī — Bayer CropScience u.c. pret Komisiju
(Lieta T-75/06)
(2006/C 96/50)
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāji: Bayer CropScience AG (Manheima pie Reinas, Vācija), Makteshim-Agan Holding BV (Amsterdama, Nīderlande), Teko AE (Atēnas, Grieķija) un Aragonesas Agro SA (Madride, Spānija) (Pārstāvji — C. Mereu un K. van Maldegem, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija
Prasītāju prasījumi:
|
— |
atcelt Komisijas 2005. gada 2. decembra Lēmumu 2005/864/EK (1) par endosulfāna neiekļaušanu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā un atļauju atsaukšanu attiecībā uz šo vielu saturošajiem augu aizsardzības līdzekļiem; un |
|
— |
piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā. |
Pamati un galvenie argumenti
Padomes Direktīvā 91/414 (2) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (pazīstama kā “augu aizsardzības līdzekļu direktīva” vai “AALD”) ir noteikts, ka dalībvalstis nevar atļaut produktu, ja vien tas nav iekļauts Direktīvas I pielikumā. Prasītāji, kuri ir endosulfāna ražotāji, pieprasa atcelt apstrīdēto Lēmumu, ar kuru tiek noraidīta endosulfāna iekļaušana šajā pielikumā.
Pamatojot savu prasību, vispirms tie izvirza virkni procesuālo noteikumu pārkāpumu, proti, ka apstrīdētā lēmuma vērtējums ir balstīts uz citiem kritērijiem, kā tiem, kas ir minēti Direktīvā 91/414, tas ir nepilnīgs un tajā prasītāju iesniegtie dati tiek izmantoti tikai izlases kārtā; ka Komisijas ieviestās jaunās vadlīnijas un noteiktie kritēriji tika piemēroti ar atpakaļejošu spēku pēc prasītāja paziņojuma un datu iesniegšanas; un ka Komisija atteicās sniegt ieteikumus un konsultēties ar prasītājiem sakarā ar mainīgajiem vērtējuma kritērijiem un politiku.
Prasītāji tālāk apgalvo, ka, [raugoties] no materiālo tiesību viedokļa, ar apstrīdēto lēmumu tiek pārkāpts EKL 95. panta 3. punkts un Direktīvas 91/414 5. panta 1. punkts. Tie uzskata, ka Komisija nav izpildījusi savu pienākumu saskaņā ar šiem noteikumiem — izvērtēt aktīvas vielas un iekļaut tās I pielikumā, ņemot vērā pastāvošo zinātnisko un tehnisko pieredzi, un attiecināt uz tām tikai 5. pantā minētās prasības.
Turpinot, tie izvirza virkni Kopienu tiesību vispārējo principu, proti: samērīguma principa, tiesiskās paļāvības un tiesiskās drošības principa, pienākuma veikt rūpīgi un objektīvi novērtējumu, tiesību uz taisnīgu lietas izskatīšanu (tiesības uz aizstāvēšanos un taisnīgu tiesas spriešanu), principa par zinātniska atzinuma pārākumu un neatkarību, vienlīdzīgas attieksmes principa, principa par to, lex specialis prevalē pār vispārīgām normām un visbeidzot estoppel principa [saskanīgas rīcības princips], pārkāpumu.
(1) OV L 317, 3.12.2005., 25. lpp.
(2) OV L 230, 19.8.1991., 1. lpp.