Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document C2006/096/13

    Lieta C-104/06: Prasība pret Zviedrijas Karalisti, ko Eiropas Kopienu Komisija iesniedza 2006. gada 22. februārī

    OV C 96, 22.4.2006, p. 7–8 (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)

    22.4.2006   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 96/7


    Prasība pret Zviedrijas Karalisti, ko Eiropas Kopienu Komisija iesniedza 2006. gada 22. februārī

    (Lieta C-104/06)

    (2006/C 96/13)

    tiesvedības valoda — zviedru

    Eiropas Kopienu Tiesā 2006. gada 22. februārī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Zviedrijas Karalisti, ko cēla Eiropas Kopienu Komisija, kuru pārstāv L. Ström van Lier un R. Lyal, pārstāvji, kas norādīja adresi Luksemburgā.

    Prasītājas prasījumi Tiesai ir šādi:

    1)

    atzīt, ka, pieņemot un saglabājot spēkā tādas nodokļu tiesību normas par nodokļa maksāšanas atlikšanu attiecībā uz ienākumiem no kapitāla, kas gūti no tāda īpašuma pārdošanas, kura mitinās tā īpašnieks, ja nodokļa maksātājs iegūst aizstājošu īpašumu, ar kurām noteikts, ka tas ir atļauts vienīgi, ja pārdotais īpašums un iegūtais īpašums atrodas Zviedrijas teritorijā, Zviedrijas Karaliste nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek EKL 18., 39., 43. pants un 56. panta 1. punkts kā arī EEZ 28., 31. un 40. pants.;

    2)

    piespriest Zviedrijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

    Pamati un galvenie argumenti

    Zviedrijas likumā par ienākumu nodokli ir ietvertas normas par nodokļa maksāšanas atlikšanu attiecībā uz privāta apdzīvojama nekustamā īpašuma pārdošanu un ar to saistītajām tiesībām. Nodokļa maksātājs var atlikt nodokļa maksāšanu, ja viņš/viņa paziņo par ienākumiem no kapitāla, balsoties uz pārdošanu, kas skar pastāvīgu dzīvesvietu Zviedrijā un ir ieguvis vai ir iecerējis ievākties aizstājošā īpašumā. Tomēr nodokļa atlikšana nav atļauta, ja pārdotie un no jauna iegūtie īpašumi atrodas ārpus Zviedrijas teritorijas. Minētie apstākļi ir acīmredzams šķērslis EK līgumā un EEZ līgumā paredzēto pamatbrīvību izmantošanai.

    Zviedrijas tiesību normas nav piemērotas, lai nodrošinātu Zviedrijas nodokļu sistēmas viendabīgumu, jo, attiecībā uz vienu vienīgu nodokļa maksātāju, nepastāv tieša saikne starp nodokļu priekšrocību (atliktā nodokļa maksāšana) un šīs priekšrocības kompensāciju, maksājot nodevu tās pašas nodokļa uzlikšanas kontekstā. Jebkura gadījumā, Zviedrijas tiesību normas nav samērīgas ar to izvirzīto mērķi.


    Top