Prasība, kas celta 2005. gada 16. novembrī — Itālijas Republika pret Komisiju

(lieta T-424/05)

(2006/C 22/41)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Itālijas Republika (pārstāvis — Paolo Gentili, Avvocato dello Stato)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

Pamati un galvenie argumenti

Itālijas Republikas iesniegtā prasība attiecas uz Komisijas 2005. gada 6. septembra Lēmumu C(2005) 3302.

Ar šo lēmumu Komisija atzina, ka ar kopējo tirgu nav saderīgs 12. pants dekrētā-likumā Nr. 269/2003, kas vēlāk kļuva par likumu Nr. 326/2003.

Minētais pants būtībā paredz, ka tā nodokļa likme, kas aizstāj ienākuma nodokli, kurš uzlikts tīrajai peļņai, kas gūta no dažādu veidu ieguldījumu fondiem un ieguldījumu sabiedrībām ar mainīgu kapitālu, ir jāsamazina no 12,5 % uz 5 %, ja kalendārajā gadā vismaz sestajā daļā no fondu darbības laika fondi vai ieguldījumu sabiedrības ar mainīgu kapitālu vismaz divas trešdaļas no savu aktīvu vērtības ir ieguldījuši mazos vai vidējos kotētos uzņēmumos. Minētie fondi vai ieguldījumu sabiedrības ar mainīgu kapitālu tiek saukti par “specializētajiem”.

Komisija uzskata, ka jautājums ir par selektīvu pasākumu, kas, pirmkārt, ir labvēlīgs mazajiem vai vidējiem uzņēmumiem, ja tos salīdzina ar citiem uzņēmumiem, jo tie saņem ieguldījumus no fondiem, un, otrkārt, specializētajiem fondiem vai ieguldījumu sabiedrībām ar mainīgu kapitālu, ja tos salīdzina ar vispārējiem fondiem vai ieguldījumu sabiedrībām ar mainīgu kapitālu, ļaujot tiem katrai kapitāla daļai piešķirt vairāk līdzekļu, jo šiem līdzekļiem tiek piemērots samazināts nodoklis, kas aizstāj minēto ienākuma nodokli. Turklāt, jautājums ir par pasākumu, kas nav saistīts ar vispārējo nodokļu sistēmu un kas izpaužas kā vienkāršs atbalsts darbībai. Visbeidzot, nepastāv nekādi izņēmuma apstākļi, kas varētu attaisnot attiecīgo pasākumu atbilstoši EKL 87. panta 3. punkta c) apakšpunktam.

Itālijas valdība uzskata, ka attiecībā uz Apstrīdēto lēmumu, pirmkārt, ir pieļauts procesuālo noteikumu pārkāpums, jo lēmums uzsākt EKL 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru tika pieņemts, Komisijai un Itālijas valdībai iepriekš neiesniedzot piezīmes, kā to paredz Regula Nr. 659/99 par “valsts atbalsta procedūru” (pirmais pamats).

Otrkārt, nav norādīts pamatojums saistībā ar būtisku jautājumu, ko Itālijas valdība izvirzīja procedūras laikā, proti, ka Itālijas tiesību aktos (ar kuriem ir transponētas direktīvas par finanšu tirgu uzraudzību) kopējie ieguldījumu fondi un ieguldījumu sabiedrības ar mainīgu kapitālu ir veidoti kā vienkārši daļās sadalīti atsevišķi īpašumi. Tādējādi tos nevar uzskatīt par uzņēmumiem Kopienu tiesību nozīmē. Komisija ņēma vērā šo situāciju, bet norādīja, ka “dažos gadījumos” šīs ieguldījumu struktūras ir uzskatāmas par uzņēmumiem; Komisija tomēr nav precizējusi to, kādos gadījumos un ar kādiem nosacījumiem fondi un ieguldījumu sabiedrības ar mainīgu kapitālu iegūst šādu statusu (otrais pamats).

Trešais pamats attiecas uz EKL 87. panta pārkāpumu, ņemot vērā to, ka fondus un ieguldījumu sabiedrības ar mainīgu kapitālu būtībā nekādā gadījumā nevar uzskatīt par uzņēmumiem Kopienu tiesību nozīmē, jo tie ir tikai pārvedamu vērtspapīru kolektīva īpašuma forma. Pat ja tos uzskatītu par uzņēmumiem, iespējamais atbalsts nebūtu selektīvs, jo jebkura ieinteresēta persona (sabiedrības, kas pārvalda kopējos “līgumiskos” fondus vai atbalsta ieguldījumu sabiedrības ar mainīgu kapitālu) varētu vienlaicīgi ar vispārējām struktūrām izveidot specializētas struktūras un tādējādi varētu saņemt nodokļu samazinājumu.

Ceturtajā pamatā ir izteikti iebildumi par to, ka lēmumā ir norādīts, ka iespējamā atbalsta ieguvēji ir kotētie mazie vai vidējie uzņēmumi, kaut gan faktiski nodokļa samazinājumu — tieši pretēji — saņem tikai fondu vai ieguldījumu sabiedrību ar mainīgu kapitālu daļu īpašnieki, proti, iespējams, jebkura ieinteresētā persona, un tieši tāpēc samazinājums netiek piešķirts uzņēmumiem un tas nav selektīvs. Komisija nav pierādījusi, ka samazinājuma tieša piemērošana daļu īpašniekiem radīja netiešu samazinājumu minētajām sabiedrībām.

Izvirzot piekto pamatu, Itālijas valdība vēlreiz norāda uz EKL 87. panta pārkāpumu un to, ka lēmumā nav norādīts pamatojums, jo Komisija ir atzinusi, ka pasākums ietekmē Kopienas iekšējo konkurenci, neraugoties uz to, ka ekonomiskā ietekme ir ļoti neliela (pati Komisija uzskata, ka 2004. gadā attiecīgā summa sasniedza EUR 1 100 000). Turklāt Komisija nav norādījusi, kāpēc tā minēto atbalstu kvalificējusi kā atbalstu darbībai, jo nodoklis, kas aizstāja minēto ienākuma nodokli, nav uzskatāms par administratīvajiem izdevumiem, kas radušies starpniekam, kurš pārvalda kolektīvās ieguldījumu struktūras. Mērķis uzlabot mazo un vidējo uzņēmumu stāvokli, norāda uz to, ka attiecībā uz šiem uzņēmumiem pasākumam ir strukturāls raksturs.

Izvirzot sesto pamatu, tiek apstrīdēta tā lēmuma daļa, kurā tiek noliegts, ka ir piemērojams EKL 87. panta 3. punkta c) apakšpunktā paredzētais izņēmums. Mērķis palielināt mazu uzņēmumu pamatkapitālu, kam iekļūt riska kapitāla tirgū ir daudz grūtāk nekā plaši kotētiem uzņēmumiem, faktiski ir ekonomikas politikas mērķis, kurš ir saistīts ar iepriekš minēto noteikumu, kas paredz izņēmumu.