Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document C2006/022/40

lieta T-422/05: Prasība, kas celta 2005. gada 21. novembrī — Combescot pret Komisiju

OV C 22, 28.1.2006, p. 22–23 (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)

28.1.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 22/22

Prasība, kas celta 2005. gada 21. novembrī — Combescot pret Komisiju

(lieta T-422/05)

(2006/C 22/40)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Philippe Combescot (Lecce, Itālija) (pārstāvji –Alberto Maritati un Viola Messa, Avv.ti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāja prasījumi:

—

atcelt iecēlējinstitūcijas 2004. gada 29. jūlijā lēmumu iecelt amatā Briseles birojā Philippe Combescot, ar kuru atcelts un aizvietots cits līdzīgs lēmums, kas ir pieņemts 2003. gada 13. jūnijā;

—

atzīt, ka Philippe Combescot ir cietis lielāku veselības morālo kaitējumu nekā atspoguļots pasākuma pieņemšanā ar lielu ietekmi uz tā garīgo līdzsvaru;

—

piešķirt Philippe Combescot kaitējuma kompensāciju EUR 150 000 apmērā.

Pamati un galvenie argumenti

Šī prasība ir celta pret administratīvas iestādes 2004. gada 29. jūlija lēmumu, ar kuru prasītāju ieceļ amatā saskaņotajā birojā.

Savas prasības atbalstam prasītājs norāda, ka apstrīdētais akts:

—

šķiet prettiesisks, nepamatots un patvaļīgs, jo tas neņem vērā, ka iecelšanas laikā ārstu komisija prasītāju atzina par dienestam nepiemērotu līdz 2004. gada 31. decembrim;

—

nav saskaņots ar to, ka ierēdnis turpina terapiju, ko tam izrakstījis ārstējošais ārsts;

—

nav pamatojams ar dienesta interesēm, jo ierēdnis slimības atvaļinājumā nevar izpildīt sava dienesta prasības.

Prasītājs piebilst, ka apstrīdētais lēmums rada ierēdņa tiesību zaudējumu trešajā valstī, jo viņa slimība sākās brīdī, kad viņš īstenoja rezidējošā padomdevēja pienākumus Gvatemalā .

Top