Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document C2005/182/50

    Lieta C-201/05: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar High Court of Justice (England and Wales), Chancery Division2005. gada 18. marta rīkojumu lietā The Test Claimants in the CFC and Dividend Group Litigation pret Commissioners of Inland Revenue

    OV C 182, 23.7.2005, p. 27–28 (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)

    23.7.2005   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 182/27


    Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar High Court of Justice (England and Wales), Chancery Division2005. gada 18. marta rīkojumu lietā The Test Claimants in the CFC and Dividend Group Litigation pret Commissioners of Inland Revenue

    (Lieta C-201/05)

    (2005/C 182/50)

    tiesvedības valoda — angļu

    Eiropas Kopienu Tiesā izskatīšanai ir iesniegts High Court of Justice (England and Wales), (Augstākā tiesa, Anglija un Velsa) Chancery Division, lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas izteikts ar 2005. gada 18. marta rīkojumu lietā The Test Claimants in the CFC and Dividend Group Litigation pret Commissioners of Inland Revenue un kas Tiesā reģistrēts 2005. gada 6. maijā.

    High Court of Justice (England and Wales), Chancery Division lūdz Tiesu lemt par šādiem jautājumiem:

    1.

    Vai tiek pārkāpts EK līguma 43. vai 56. pants, ja dalībvalsts patur spēkā un piemēro pasākumus, kas:

    (i)

    atbrīvo no uzņēmumu ienākuma nodokļa dividendes, kuras sabiedrība, kas ir šīs dalībvalsts rezidente (“sabiedrība — rezidente”) saņēmusi no citām sabiedrībām — rezidentēm; bet kuri

    (ii)

    pēc atbrīvojuma no dubultās aplikšanas ar nodokļiem piešķiršanas par jebkuru nodokļa ieturējumu, kas maksājams par dividendēm un par pakārtoto nodokli, ko kontrolētā sabiedrība samaksājusi par tās peļņu, piemēro uzņēmumu ienākuma nodokli tām dividendēm, kuras sabiedrība — rezidente saņēmusi no sabiedrības, kas ir citas dalībvalsts rezidente, un jo īpaši no sabiedrības, kuru tā kontrolē un kas ir citas dalībvalsts rezidente, un piemēro zemāku nodokļu likmi šajā dalībvalstī (“kontrolētā sabiedrība”)?

    2.

    Vai EK līguma 43., 49. vai 56. pants iestājas pret tādiem valsts tiesību noteikumiem nodokļu jomā kā pamata lietā saskaņā ar kuriem pirms 1997. gada 1. jūlija:

    (i)

    noteiktas dividendes, ko apdrošināšanas sabiedrība — dalībvalsts rezidente — saņēma no citas dalībvalsts sabiedrības — rezidentes (“sabiedrība, kas nav rezidente”), bija apliekamas ar uzņēmumu ienākuma nodokli; bet

    (ii)

    apdrošināšanas sabiedrībai — rezidentei — bija tiesības izvēlēties, ka attiecīgās no tās pašas dalībvalsts sabiedrības — rezidentes saņemtās dividendes netiek apliktas ar uzņēmumu ienākuma nodokli, ar no tā izrietošajām sekām, ka sabiedrība, kas izdarīja šo izvēli, nevarēja lūgt nodokļa atlaidi, ko citā gadījumā tai būtu tiesības saņemt?

    3.

    Vai EK līguma 43., 49. vai 56. pants iestājas pret tādiem dalībvalsts tiesību noteikumiem nodokļu jomā kā pamata lietā, kuri:

    a)

    konkrētos apstākļos paredz nodevas piemērošanu nodoklim, kas sabiedrībai — rezidentei jāmaksā attiecībā uz kontrolētās sabiedrības, kas ir citas dalībvalsts rezidente atbilstoši iepriekš 1. jautājuma (ii) apakšpunktā sniegtajai definīcijai, peļņu; un

    b)

    paredz zināmas noteikti izpildāmas prasības gadījumā, ja sabiedrība — rezidente neprasa vai nevar prasīt jebkādu atbrīvojumu un maksā nodokli par kontrolētās sabiedrības peļņu; un

    c)

    paredz vēl citas noteikti izpildāmas prasības gadījumā, kad sabiedrība — rezidente prasa atbrīvojumu no šā nodokļa?

    4.

    Vai atbilde uz 1., 2. un 3. jautājumu būtu savādāka, ja kontrolētā sabiedrība (1. un 3. jautājumā) vai sabiedrība, kas nav rezidente (2. jautājumā), būtu trešās valsts rezidente?

    5.

    Gadījumā, ja dalībvalsts pieņēma 1., 2. un 3. jautājumā minētos pasākumus pirms 1993. gada 31. decembra, un pēc šī datuma veica grozījumus šajos pasākumos šī grafika C daļā norādītajā veidā, un ja šie pasākumi ar tajos izdarītajiem grozījumiem ir ierobežojumi, kurus aizliedz EK līguma 56. pants, vai EKL 57. panta izpratnē šie ierobežojumi ir uzskatāmi par tādiem, kas nepastāvēja 1993. gada 31. decembrī?

    6.

    Gadījumā, ja kāds no 1., 2. un 3. jautājumā paredzētajiem pasākumiem ir pretējs minētajiem Kopienu tiesību noteikumiem, tad apstākļos, ja sabiedrība — rezidente un/vai kontrolētā sabiedrība uztur kādu no šādām prasībām:

    (i)

    atmaksāt uzņēmumu ienākuma nodokli (vai kā nodokli samaksāto naudas līdzekļu izmantošanas zudumu), kas prettiesiski piemērots sabiedrībai — rezidentei iepriekš 1., 2. un 3. jautājumā paredzētajos apstākļos;

    (ii)

    atlīdzināt un/vai kompensēt zaudējumus, atlaides un izdevumus, kurus cieta sabiedrība — rezidente (vai no kuriem sabiedrības — rezidentes labā atteicās citas sabiedrības šajā sabiedrību grupā, kas ir tās pašas dalībvalsts rezidentes), lai segtu vai samazinātu nodokļu maksājumus saistībā ar iepriekš 1., 2. un 3. jautājumā minētajiem pasākumiem, ja šie zaudētie līdzekļi, atlaides vai izdevumi būtu bijuši pieejami alternatīvai izmantošanai vai pārnešanai citā grāmatvedības ailē;

    (iii)

    kompensēt izmaksas, zaudējumus, izdevumus un saistības, kas radušās saistībā ar iepriekš 3. jautājumā minēto valsts tiesību noteikumu ievērošanu;

    (iv)

    kompensēt izmaksas, izdevumus un saistības gadījumā, ja kontrolētā sabiedrība novirzīja rezerves sabiedrībai — rezidentei, lai izpildītu valsts tiesību noteikumus, kā vienu no iespējām sabiedrībai — rezidentei, kurai radās 3. jautājumā minētais maksājums, un kontrolētajai sabiedrībai tādējādi radās izmaksas, izdevumi un saistības, no kurām tā varēja izvairīties, ja tā būtu varējusi novirzīt šīs rezerves alternatīvai izmantošanai,

    vai šīs prasības ir uzskatāmas par:

     

    prasību atmaksāt nepamatoti iekasētās summas, kuras radās iepriekš minēto Kopienu tiesību noteikumu pārkāpuma rezultātā vai saistībā ar to; vai

     

    prasību par kompensāciju vai zaudējumu atlīdzību, ja ir izpildīti nosacījumi, kas paredzēti apvienotajās lietās C-46/93 un C-48/93 Brasserie du Pecheur un Factortame; vai

     

    prasību samaksāt summu, kas atbilst labumam, kurš nepamatoti liegts?

    7.

    Gadījumā, ja atbilde uz jebkuru 6. jautājuma daļu ir tāda, ka prasība ir par summas samaksu, kas atbilst labumam, kurš nepamatoti liegts:

    a)

    šīs prasības rodas uz tiesību pamata, ko paredz iepriekš minētie Kopienu noteikumi jeb ir to papildinājums; vai

    b)

    ir jāizpilda visi vai daži no atlīdzības nosacījumiem, kas noteikti spriedumā apvienotajās lietās C-46/93 un C-48/93 Brasserie du Pecheur un Factortame; vai

    c)

    ir jāizpilda kādi citi nosacījumi?

    8.

    Vai ir atšķirība, ja 6. jautājumā minētās prasības valsts tiesību ietvaros tiek celtas kā restitūcijas prasības vai tiek celtas vai tās ir jāceļ kā prasības par zaudējumu atlīdzību?

    9.

    Kādu ieteikumu, ja vispār, Eiropas Kopienu Tiesa uzskata par atbilstošu sniegt šajās lietās attiecībā uz to, kādus apstākļus valsts tiesai būtu jāņem vērā, nosakot, vai pastāv pietiekami nopietns pārkāpums sprieduma apvienotajās lietās C-46/93 un C-48/93 Brasserie du Pecheur un Factortame izpratnē, un it īpaši, vai, ņemot vērā pastāvošo judikatūru par attiecīgo Kopienu tiesību noteikumu interpretāciju, pārkāpums bija attaisnojams?

    10.

    Vai principā var pastāvēt tieša cēloņsakarība (sprieduma apvienotajās lietās C-46/93 un C-48/93 Brasserie du Pecheur un Factortame izpratnē) starp EKL 43., 49. un 56. panta pārkāpumu un zaudējumiem, kas ietilpst iepriekš 6. jautājuma (i) līdz (iv) apakšpunktā paredzētajās kategorijās, un kas, kā tiek apgalvots radušies šī pārkāpuma rezultātā? Kādu ieteikumu, ja vispār, Eiropas Kopienu Tiesa uzskata par atbilstošu sniegt apstiprinošas atbildes gadījumā attiecībā uz apstākļiem, kas valsts tiesai būtu jāņem vērā, nosakot, vai pastāv šāda tieša cēļoņsakarība?

    11.

    Vai valsts tiesa, nosakot zaudējumus, par kuriem var piespriest restitūciju, var ņemt vērā to, vai cietušie ir ievērojuši pienācīgu rūpību nolūkā izvairīties no zaudējumiem vai samazināt tos, jo īpaši, izmantojot tiesiskās aizsardzības līdzekļus, ar kuru palīdzību varētu konstatēt, ka valsts tiesību noteikumi [sakarā ar konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu piemērošanu] neuzlika iepriekš 1., 2. un 3. jautājumā minētos pienākumus?

    12.

    Vai atbildi uz iepriekš minēto 11. jautājumu ietekmē lietas dalībnieku viedoklis tajā laikā attiecībā uz konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu ietekmi?


    Top