Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko Union française de l'express (UFEX) un citi iesniedza 2005. gada 2. februārī

(lieta T-60/05)

(2005/C 93/71)

tiesvedības valoda - franču

Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2005. gada 2. februārī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko cēla Union française de l'express (UFEX), Roissy Charles de Gaulle (Francija), DHL International SA, Roissy Charles de Gaulle (Francija), Federal Express International (France) SNC, Gennevilliers (Francija), un CRIE, Asnières (Francija), kuras pārstāv advokāti Eric Morgan de Rivery un Jacques Derenne.

Prasītāju prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

Pamati un galvenie argumenti

Šajā prasībā lūgts atcelt lēmumu, ar kuru noraidīta sūdzība, ko 1990. gada decembrī UFEX, kuras nosaukums tajā laikā bija SFEI, iesniedza pret Poste par savstarpējām subsīdijām, kā rezultātā Société française de messagerie internationale (Francijas Starptautisko sūtījumu sabiedrība) (SFMI), iespējams, ļaunprātīgi izmantojusi dominējošu stāvokli. Šis lēmums tika pieņemts pēc tam, kad tika iesniegts pieteikums atkārtoti uzsākt procedūru Komisijā pēc tam, kad Kopienu tiesa atcēla Komisijas 1994. gada 30. decembra lēmumu, ar kuru noraidīta sākotnējā sūdzība (1).

Galvenais šajā lietā izvirzītais jautājums joprojām ir tāds pats kā tas, par kuru taisīti iepriekšminētie Tiesas un Pirmās instances tiesas spriedumi; proti, vai atbildētāja, pārbaudot sūdzību, ir izpildījusi savus pienākumus. Prasītājas apgalvo, ka, noraidot sūdzību tāpēc, ka iespējams nepastāv Kopienas intereses, ar apstrīdēto lēmumu pārkāptas tiesību normas, kas attiecas uz Kopienas interešu novērtēšanu, ka tajā norādīts pretrunīgs pamatojums un pieļautas vairākas tiesiskas kļūdas, jo daļēji noraidīta sūdzība, kas balstīta uz EKL 86. pantu, 82. pantu, 3. panta g) punktu un 10. pantu.

Prasītājas jo īpaši uzsver to, ka Komisija pieļāvusi kļūdas, novērtējot kritērijus, kas noteikti jāņem vērā, definējot Kopienas intereses, jo, lai pamatotu savu secinājumu par to, ka nepastāv Kopienas intereses, tai jānovērtē sūdzībā norādīto pārkāpumu smaguma pakāpe un ilgums. Tādējādi nepietiek vien noskaidrot to, vai pastāv ar konkurenci nesaderīgas sekas, un, ja tādu seku nav, noteikt, ka nepastāv Kopienas intereses sūdzības pārbaudes turpināšanai.

Attiecībā uz pārkāpuma ilgumu prasītājas kritiski vērtē faktu, ka Komisija pārbaudīja tikai to, vai joprojām pastāv sekas, ko radījuši norādītie pārkāpumi (tirgus daļu attīstība, konkurentu izzušana no tirgus, cenu pieprasījuma jūtīgums, ar cenu saistītu ilgstošu seku neesamība utt.), neņemot vērā galveno strukturālo ietekmi, proti, ka SFMI-Chronopost ieņem dominējošu stāvokli tirgū un saglabā to.

Attiecībā uz pamatojumu norādīts, ka apstrīdētajā lēmumā Komisija apstiprina, ka, pirmkārt, tā pilnībā var pārbaudīt to, kādā mērā tiek segtas Poste izmaksas, kas atbilstoši EKL 82. pantam, kā arī EKL 87. pantam būtu vienīgais aprēķins, kas ļautu apstiprināt savstarpēju subsīdiju pastāvēšanu, un ka, otrkārt, iemesls, kura dēļ tā nepārbaudīja to, kādā mērā tiek segtas Poste izmaksas atbilstoši EKL 82. pantam, bija tāds, ka, veicot pārbaudi, atkārtoti tiktu veikts darbs, ko Poste pašai jāveic attiecībā uz daļu no sūdzībā paredzētā valsts atbalsta.

Prasītājas iebilst arī pret Komisijas apgalvojumu par to, ka priekšrocības, kas Chronopost piešķirtas kā atmuitošana un iepriekšēja pasta sūtījumu apmaksa, ir Francijas kompetencē saistībā ar tās publisko varu un tās neietilpst jomā, kurai piemērojami EKL 82. un 86. panta noteikumi kopā.

(1)  Lietas C-119/97 P UFEX u.c./Komisija (Recueil 1999 p. I-1341) un T-77/95 REV UFEX u.c./Komisija (Recueil 2000 p. I-2167)