This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document C2005/093/08
Case C-12/05 P: Appeal brought on 18 January 2005 by H. Meister against the judgment delivered on 28 October 2004 by the Court of First Instance of the European Communities (Third Chamber) in Case T-76/03 between H. Meister and Office for Harmonisation in the Internal Market (Trade Marks and Designs) (OHIM)
lieta C-12/05 P: Apelācija, ko 2005. gada 18. janvārī ierosināja H. Meister, par Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas (trešā palāta) 2004. gada 28. oktobra spriedumu lietā T-76/03 H. Meister/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)
lieta C-12/05 P: Apelācija, ko 2005. gada 18. janvārī ierosināja H. Meister, par Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas (trešā palāta) 2004. gada 28. oktobra spriedumu lietā T-76/03 H. Meister/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)
OV C 93, 16.4.2005, p. 4–5
(ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)
|
16.4.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 93/4 |
Apelācija, ko 2005. gada 18. janvārī ierosināja H. Meister, par Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas (trešā palāta) 2004. gada 28. oktobra spriedumu lietā T-76/03 H. Meister/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)
(lieta C-12/05 P)
(2005/C 93/08)
(tiesvedības valoda - franču)
Eiropas Kopienu Tiesā 2005. gada 18. janvārī izskatīšanai ir iesniegta H. Meister, ko pārstāv advokāts P. Goergen, apelācijas sūdzība par Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas (trešā palāta) 2004. gada 28. oktobra spriedumu lietā T-76/03 H. Meister/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB).
Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi Tiesai ir šādi:
|
1) |
atzīt apelācijas sūdzību par pieņemamu un pamatotu; |
|
2) |
atcelt Pirmās instances tiesas (trešā palāta) 2004. gada 28. oktobra spriedumu T-76/03, izņemot noteikumus, ar kuriem apstrīdētā sprieduma 202. līdz 208. punktā apstiprināts, ka ITSB priekšsēdētājs izdarījis dienesta pārkāpumu, kas dod tiesības uz kompensāciju; |
|
3) |
pieņemt galīgo lēmumu prāvā un apmierināt prasījumus, ko prasītājs iesniedzis pirmajā instancē, vai arī nodot lietu atpakaļ Pirmās instances tiesai; |
|
4) |
piespriest ITSB atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus, kas radušies abās instancēs. |
Pamati un galvenie argumenti
Pirmās instances tiesa, pirmkārt, kļūdaini, neatbilstoši un pretrunīgi motivējusi savu spriedumu un, otrkārt, pieļāvusi tiesisku maldību.
Trūkumi motivācijā, pirmkārt, saistīti ar faktu sagrozīšanu. Pirmās instances tiesa patvaļīgi izvēlējusies, kā arī neprecīzi noskaidrojusi faktiskos elementus. Tādējādi tas izraisīja apstrīdētā lēmuma nepareizu tiesisko kvalifikāciju un jo īpaši atteikumu to kvalificēt kā disciplinārsodu. Atzīstot pārvaldei plašu rīcības brīvību dienesta interešu novērtēšanā, kā rezultātā pienākums ņemt vērā ierēdņa intereses zaudēja jebkādu nozīmi, kā arī apstiprinot to, ka, kontrolējot ar dienesta interesēm saistīta nosacījuma ievērošanu, tiesai jākontrolē tikai tas, vai iecēlējinstitūcija savu rīcības brīvību nav izmantojusi acīmredzami kļūdaini, Pirmās instances tiesa pieļāva kļūdu arī motivācijā. Pie tam Pirmās instances tiesa nepareizi novērtējusi dienesta intereses un nav ņēmusi vērā ierēdņa intereses. Tā tāpat arī nepareizi piemērojusi samērīguma principu, uzskatot, ka apstrīdētajā lēmumā šis princips tika ievērots, kaut gan lēmums nebija ne atbilstošs pasākums, ne arī tāds, kas to saistīja. Pirmās instances tiesa pieļāva kļūdu, arī novērtējot to, vai iepriekšējais un jaunais amats ir līdzvērtīgs un līdzīgs. Atbilstoši tiesas apsvērumiem atkārtota iecelšana, kas saistīta ar pašreizējo pakāpi, notikusi, ievērojot kritēriju par amatu līdzvērtīgumu. Visbeidzot, Pirmās instances tiesa nav norādījusi faktus, ko tā izmantojusi, lai novērtētu morālo kaitējumu, ko cietis prasītājs.
Pirmās instances tiesa pieļāvusi arī tiesisku maldību. Pirmkārt, tā noteikusi, ka uz lēmumu par atkārtotu iecelšanu kā vienkāršu iekšējās organizācijas pasākumu neattiecas pienākums sniegt pamatojumu, t.i., pienākums, kas tika uzskatīts par tādu, kas rada vispārēju tiesību principu. Otrkārt, Pirmās instances tiesa pieļāvusi tiesisku maldību, neatzīstot, ka izdarīts pārkāpums attiecībā uz tiesībām uz taisnīgu tiesu, tādējādi kaitējot prasītājam. Pirmās instances tiesa pieļāvusi tiesisku maldību, arī piemērojot tiesības uz vārda brīvību, jo skaidri nav izteikusies par to, kādā apjomā prasītājs šajā gadījumā var izmantot tiesības uz vārda brīvību. Visbeidzot, Pirmās instances tiesa pieļāvusi tiesisku maldību, piemērojot aizstāvības tiesības un jo īpaši tiesības tikt uzklausītam pirms tiek pieņemts lēmums par atkārtotu iecelšanu.