Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32004A1224(05)

Padomes atzinums (2004. gada 5. jūlijs) — Par Lietuvas Konverģences programmu, 2004.-2007. gads

OV C 320, 24.12.2004, p. 9–10 (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)

24.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 320/9


PADOMES ATZINUMS

(2004. gada 5. jūlijs)

Par Lietuvas Konverģences programmu, 2004.-2007. gads

(2004/C 320/05)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1997. gada 7. jūlija Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu (1), un jo īpaši tās 9. panta 2. apakšpunktu,

ņemot vērā Komisijas ieteikumu,

apspriedusies ar Ekonomikas un finanšu komiteju,

IR PIEŅĒMUSI ŠO ATZINUMU.

Padome 2004. gada 5. jūlijā pārbaudīja Lietuvas Konverģences programmu, kas attiecas uz laika posmu no 2004. līdz 2007. gadam. Programma lielā mērā atbilst prasībām attiecībā uz datiem par pārskatīto “rīcības kodeksu par stabilitātes un konverģences programmu saturu un veidu”.

Programmas pamatā ir budžeta stratēģija, kas tiecas “tuvināt cikliski līdzsvarotu kopējo valsts budžetu”, lai gan stratēģija nav pilnībā atspoguļota programmas budžeta deficīta mērķos. Jo īpaši, programma paredz budžeta deficīta samazināšanu par tikai 0,2 procentu punktiem starp 2003. un 2007. gadu, kad deficīts tiek prognozēts, ka būs 1,5 % no IKP. Tas būs iespējams pateicoties gan ienākumu, gan izdevumu pieaugumam IKP daļā. Ieņēmumu attiecības pieaugums programmas perioda laikā tiek paredzēts, ka sasniegs 2 procentu punktus galvenokārt ievērojamas ekspansijas dēļ nenodokļu ienākumos, kas saitīti ar ES finansiālo palīdzību. Nodokļu ienākumus ir paredzēts palielināt līdz 0,4 procentu punktiem no IKP, neskatoties uz plānoto ceļa nodokļa likvidēšanu 2005. gadā, ir aprēķināts, ka tas negatīvi ietekmē ienākumus līdz 0,5 % no IKP tajā pašā gadā. Pēc ievērojamas izdevumu attiecības krituma pēdējos piecos gados, tiek prognozēts, ka tā palielināsies līdz 1,8 procentu punktiem programmas perioda laikā, un tas tiek skaidrots ar pieaugumu sākotnējos izdevumos, kas tikai daļēji tiks kompensēti ar gaidāmo kritumu procentu maksājumos. Paredzams, ka sākotnējo izdevumu pieaugumu galvenokārt noteiks “citi izdevumi”, kas pieaugs līdz 0,9 % no IKP, galvenokārt saistībā ar maksājumiem ES budžetā, pārskaitījumiem un subsīdijām, kuras paredzams, pieaugs līdz 0,7 % no IKP, galvenokārt tāpēc, ka pieaugs subsīdijas lauksaimniekiem, izmaksās kompensācijas par rubļu ietaupījumu zaudējumu un nekustamā īpašuma restitūcijas plāniem, ka arī pensiju reformas dēļ. Paredzams, ka valsts fiksētā bruto kapitāla formēšana pirmajos divos gados pieaugs par 1 % no IKP programmas, bet paredzams, ka tā atkal nokritīsies līdz 3,1 % no IKP 2007. gadā, saglabājoties 0,2 procentu punktu līmenī virs sākotnējā līmeņa 2003. gadā.

Makroekonomiskais scenārijs, kas ir programmas pamatā, atspoguļo diezgan labvēlīgus izaugsmes pieņēmumus. Jo īpaši paredzētais pieauguma temps 2005. gadā ir noteikts augstā līmenī, kas ir koriģēts uz augšu no 6,5 % 2003. gada pirmspievienošanās programmā uz 7,3 % konverģences programmā. Lai gan programmā paredzētā pieauguma attīstība vidējā termiņā ir piesardzīgāka nekā sākotnējos programmas gados, tā tomēr ir diezgan optimistiska. Prognozes inflācijai ir ticamas.

Kopēja valsts budžeta deficīta mērķis programmā ir nepārsniegt 3 % no IKP, kas ir atsauces vērtība katru gadu. Tomēr tas neatbilst budžeta pozīcijai, kas it tuvu bilancei, programmas perioda laikā. Vismaz sākotnējos programmas perioda gados budžeta virzība programmā nenodrošina pietiekamu drošības rezervi pret 3 % no IKP deficīta sliekšņa pārkāpšanu pie normālām makroekonomiskajām svārstībām. Budžeta rezultāts var būt sliktāks nekā paredzēts. Jo īpaši, pārāk augstu novērtētie makroekonomiskie riski, kas minēti iepriekš, un pieredze ar pārlieku lieliem izdevumiem pagātnē, kas radās lielāka budžeta izlietojuma nekā plānots rezultātā gada pirmajā pusē, norāda uz risku paredzētajiem budžeta mērķiem.

Ņemot vērā šo novērtējumu, ja realizēsies programmā paredzētie pieauguma tempi, tad Lietuvai ieteiks veikt turpmākus pasākumus, lai panāktu pēc iespējas sabalansētu budžetu, jo īpaši ņemot vērā pašreizējo konta deficītu un spiedienu, ko rada vietējais pieprasījums. Turklāt Lietuvai precīzi jāīsteno budžets, lai mazinātu iespēju 2004. gadā pārsniegt 3 % atsauces vērtību. Visbeidzot, lai mazinātu budžeta deficītu, Lietuvas iestādēm būtu jāizmanto neplānotie papildu ienākumi.

Lietuva ir relatīvi labā stāvoklī, lai atrisinātu izmaksas saistībā ar sabiedrības novecošanos, tomēr ilgtermiņā daži riski var parādīties. Vairāki pasākumi, kas tiks ieviesti, lai uzlabotu demogrāfiskās slodzes koeficientu un modernizētu pensijas un veselības aprūpes sistēmas, ir domāti, lai uzlabotu arī ilgtermiņa valsts finanšu ilgtspējību. Tomēr pastāv riski, kas saistīti ar īstermiņa pensijas un veselības sistēmas reformu izmaksām un neparedzētu izdevumu saistībām. Lai nodrošinātu adekvātu sākotnējo aktīvo saldo, ir svarīga valsts finanšu stabilitātes nodrošināšana.

Svarīgākās prognozes no Lietuvas konverģences programmas

 

2003

2004

2005

2006

2007

Reālais IKP pieaugums (%)

9,0

7,0

7,3

6,6

6,3

Nodarbinātības pieaugums (%)

2,0

0,7

1,0

0,2

0,2

SPCI inflācija (%)

– 1,2

0,9

2,0

2,1

2,5

Kopējā valdības bilance (% no IKP)

– 1,7

– 2,7

– 2,5

– 1,8

– 1,5

Valdības budžeta bruto parāds (% no IKP)

21,5

22,4

22,2

21,4

21,0


(1)  OV L 209, 2.8.1997, 1. lpp. Dokumentus, uz kuriem ir atsauce šajā tekstā, var atrasti sekojošā tīmekļa vietnē:

http://europa.eu.int/comm/economy_finance/about/activities/sgp/main_en.htm


Top