23.10.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 262/21

—

atcelt Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas 2004. gada 22. jūnija spriedumu lietā T-185/02 (1);

—

atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja Trešās apelācijas padomes 2002. gada 18. marta lēmumu lietā R 0247/2001-3 daļā, ar kuru noraidīts prasītāja iebildums pret Kopienas vārdiskās preču zīmes PICARO reģistrēšanu;

—

piespriest ITSB segt pašam savus izdevumus, kā arī prasītāja izdevumus gan pirmajā instancē, gan apelācijas tiesvedībā.

—

Pamats attiecībā uz maldināšanas iespējamību

Pārsūdzētajā spriedumā Pirmās instances tiesa ir formulējusi noteikumu, saskaņā ar kuru konceptuālas atšķirības noteiktos apstākļos var neitralizēt vizuālās un fonētiskās līdzības starp attiecīgajiem apzīmējumiem. Atbilstoši Pirmās instances tiesai šādai neitralizācijai nepieciešams, lai vismaz vienam no attiecīgajiem apzīmējumiem no attiecīgās sabiedrības perspektīvas būtu skaidra un noteikta nozīme, lai sabiedrība būtu spējīga to uzreiz uztvert.

Lai konceptuāla atšķirība neitralizētu vizuālo un fonētisko līdzību, nav svarīgi, ka zīmei ir nozīme, ko sabiedrība spēj uzreiz uztvert. Vizuālās, fonētiskās vai konceptuālās līdzības pakāpe ir nosakāma, ņemot vērā attiecīgo preču klasi un apstākļus, kādos tā tiek laista tirgū.

Bez tam, vārda Picasso nozīme vai atpazīstamība attiecībā uz precēm, kurām šī preču zīme ir reģistrēta un tiek lietota, nevar tikt izmantota kā arguments apgalvojumam, ka pastāv konceptuālas atšķirības un ka attiecīgās nozīmes vai atpazīstamības rezultātā konceptuālas atšķirības kompensē fonētiskās un vizuālās līdzības.

—

Pamats attiecībā uz sajaukšanas iespējamību, īpaši noteikuma pārkāpumu, kas paredz, ka jo augstāka ir preču zīmes atšķirtspēja pati par sevi vai sakarā ar preču zīmes atpazīstamību, jo aptverošākai jābūt aizsardzībai.

Kaut arī Pirmās instances tiesa ir pieminējusi šo noteikumu, tomēr tā nepamatoti nav uzdevusi jautājumu, lai noskaidrotu vai preču zīmei PICASSO ir atšķirtspēja vai nu pašai par sevi vai raksturīgā atšķirtspēja (inherentā), par kādu to uzskata apelācijas sūdzības iesniedzēji.

Pārsūdzētais spriedums nepamatoti paredz, ka, novērtējot maldināšanas risku, ir jāņem vērā tikai uzmanības pakāpe brīdī, kad pircējs sagatavo un īsteno savu izvēli attiecībā uz noteiktas preces iegādi. Vispārēji atzīts preču zīmju tiesību noteikums paredz, ka preču zīmes īpašnieks ir jāaizsargā pret maldināšanas iespējamību gan pirms, gan pēc preces iegādes.

Bez tam, Pirmās instances tiesa ir nepamatoti nospriedusi, ka iebildumu procesā, novērtējot sajaukšanas risku, nav jāņem vērā “pēcpārdošanas sajaukšanas” (post sale confusion) iespēja. Tas var būt iespējams tikai tādā lietā par preču zīmju tiesību pārkāpumu kā Arsenal.