EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document C2004/228/25

Tiesas spriedums (otrā palāta) 2004. gada 15. jūlijā lietā C-213/03 (lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko iesniedza Cour la Cassation): Syndicat professionnel coordination des pêcheurs de l'Etang de Berre et de la région pret Électricité de France (EDF) (“Konvencija par Vidusjūras aizsardzību no piesārņojuma (Barselonas konvencija) — Protokola par Vidusjūras aizsardzību no sauszemes avotu radītā piesārņojuma — 6. panta 3. punkts — Atļauja veikt noplūdes — Tieša iedarbība”)

OV C 228, 11.9.2004, p. 13–14 (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)

11.9.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 228/13


TIESAS SPRIEDUMS

(otrā palāta)

2004. gada 15. jūlijā

lietā C-213/03 (lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko iesniedza Cour la Cassation): Syndicat professionnel coordination des pêcheurs de l'Etang de Berre et de la région pret Électricité de France (EDF) (1)

(“Konvencija par Vidusjūras aizsardzību no piesārņojuma (Barselonas konvencija) - Protokola par Vidusjūras aizsardzību no sauszemes avotu radītā piesārņojuma - 6. panta 3. punkts - Atļauja veikt noplūdes - Tieša iedarbība”)

(2004/C 228/25)

Tiesvedības valoda: franču

Lietā C-213/03, par lūgumu, ko Tiesai, atbilstoši EK līguma 234. pantam iesniedza Cour de Cassation (Francija) nolūkā saņemt prāvā, ko iztiesā šī Tiesa, starp Syndicat professionnel coordination des pêcheurs de l'etang de Berre et de la région un Électricité de France (EDF) prejudiciālu nolēmumu par to kā interpretēt protokola par Vidusjūras aizsardzību no sauszemes avotu radītā piesārņojuma 6. panta, 3. punktu, kas tika parakstīts Atēnās, 1980. gada 17. maijā un apstiprināts ar Padomes 1983. gada 28. februāra lēmumu 83/101/EEK (OV L 67, 1. lpp.), kā arī šī paša protokola 6. punktu, kas tika grozīts pilnvaroto konferencē Sirakūzās, 1996. gadā 7. un 8. martā, un šie grozījumi tika apstiprināti ar Padomes 1999. gada 22. oktobra lēmumu 1999/801/EK (OV L 322, 18. lpp.), Tiesa, otrā palāta (šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs C. W.A. Timmermans, tiesneši C. Gullmann, J. – P. Puissochet, J. N. Cunha Rodrigues un R. Schingten (referents), ģenerāladvokāts D. Ruiz – Jarabo Colomer, sekretāre M. Múgica Arzamendi, galvenā administratore) 2004. gada 15. jūlijā ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

1)

Protokola par Vidusjūras aizsardzību no sauszemes avotu radītā piesārņojuma, kas tika parakstīts Atēnās 1980. gada 17. maijā un apstiprināts ar Padomes lēmumu 83/101/EEK 1983. gada 28. februārī 6. panta 3. punktam, kā arī pēc šī paša protokola grozījumu, kas tika veikti pilnvaroto konferencē Sirakūzās 1996. gadā 7. un 8. martā un apstiprināti ar Padomes lēmumu 1999/801/EK, stāšanās spēkā, 6. panta 1. punktam ir tieša iedarbība, tādā veidā, ka visām attiecīgajām pusēm ir tiesības, atsaucoties uz šiem noteikumiem, vērsties valsts tiesās.

2)

Šie paši nosacījumi jāinterpretē tā, ka tie aizliedz, valsts kompetento iestāžu izsniegtās atļaujas neesamības gadījumā, vielas, kuras, lai gan nebūdamas toksiskas, tomēr nelabvēlīgi ietekmē jūras vides skābekļa saturu, nopludināt sālsūdens krātuvē, kas savienojas ar Vidusjūru.


(1)  OV C 158, 5.7.2003.


Top