Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document C2004/217/53

    Lieta T-239/04: Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko 2004. gada 11. jūnijā iesniedza Itālijas Republika

    OV C 217, 28.8.2004, p. 30–30 (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)

    28.8.2004   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 217/30

    Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko 2004. gada 11. jūnijā iesniedza Itālijas Republika

    (Lieta T-239/04)

    (2004/C 217/53)

    Tiesvedības valoda: itāļu

    Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2004. gada 11. jūnijā ir iesniegta izskatīšanai prasība pret Eiropas Kopienu Komisija, ko ir cēlusi Itālijas Republika, kuru pārstāv Danilo Del Gaizo, avvocato dello Stato.

    Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

    —

    pasludināt apstrīdēto lēmumu par spēkā neesošu;

    —

    piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt izdevumus.

    Pamati un galvenie argumenti

    Prasība ir vērsta pret 2004. gada 30. marta lēmumu C (2004)930 fin, procesā C62/2003 (ex NN 7/2003), ar ko ir pasludināts par nesaderīgu ar kopējo tirgu valsts atbalsts nodarbinātības jomā steidzamu pasākumu veidā, ko Itālija ir veikusi pamatojoties uz 2003. gada 14. februāra Decreto-legge, kas ir apstiprināts 2003. gada 17. aprīlī kā likums Nr. 81. Atbildētāja apgalvo it īpaši, ka šie atbalsta pasākumi rada ekonomiskas priekšrocības financiālās grūtībās nonākušu uzņēmumu īpašuma tiesību saņēmējiem, kas atrodas īpašā pārvaldībā, kam ir vismaz 1 000 nodarbinātie un kas līdz 2003. gada 30. aprīlim ir noslēguši kolektīvu līgumu ar Darba ministriju par piekrišanu darbinieku pārņemšanai, kā arī financiālās grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, kas nav īpašā pārvaldībā, kam ir vismaz 1000 nodarbinātie un tiek nodoti

    Prasītāja valsts pamato savu prasību sekojoši:

    —

    Minētais atbalsts ir vispārīgs pasākums nodarbinātības veicināšanai un līdz ar to neizkropļo konkurenci un arī nerada šādus draudus; tāpēc tas nav valsts atbalsts EK līguma 87. panta 1. daļas izpratnē.

    —

    Pasākumu ilgums nepieļauj Komisijas doto novērtējumu, jo to noteica nepieciešamība apkarot pārejošu smagu nodarbinātības krīzi un kas atbilstoši samērīguma principam ir stingri ierobežots laika periodā, kas nepieciešams tās apkarošanai.

    —

    Vadlīniju par atbalstu glābšanai un pārstrukturēšanai pārkāpums, jo attiecībā uz Ocean SpA un Brandt Italia pārdošanu, šo vadlīniju 100. punkts skaidri attiecas uz nepaziņotu atbalstu, jo tas nosaka, ka Komisijai ir jāpārbauda jebkura atbalsta glābšanai un pārstrukturēšanai, kas ir sniegts bez Komisijas piekrišanas, saderība ar kopējo tirgu.

    —

    2002. gada 12. decembra Regulas (EK) Nr. 2204/2002 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu nodarbinātībai (1) pārkāpums, jo atbildētāja apstrīdēto atbalstu nav atzinusi par saderīgu ar līgumu.

    (1)  OV L 337, 13.12.2003., 3. lpp.

    Top