Back to EUR-Lex homepage

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search
You are here

Document C2004/201/21

Lieta C-235/04: Prasība pret Spānijas Karalisti, ko Eiropas Kopienu Komisija iesniedza 2004. gada 4. jūnijā

OV C 201, 7.8.2004, p. 11–12 (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)

7.8.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 201/11

Prasība pret Spānijas Karalisti, ko Eiropas Kopienu Komisija iesniedza 2004. gada 4. jūnijā

(Lieta C-235/04)

(2004/C 201/21)

Eiropas Kopienu Tiesā 2004. gada 4. jūnijā izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Spānijas Karalisti, ko cēla Eiropas Kopienu Komisija, kuru pārstāv D. M. van Beek, un Gregorio Valero Jordana, kas norādīja adresi Luksemburgā.

Prasītājas prasījumi Tiesai ir šādi:

1.

atzīt, ka, neklasificējot skaitliski un lieluma ziņā vispiemērotākās teritorijas kā īpaši aizsargājamas teritorijas putniem, lai nodrošinātu visu 1. pielikumā uzskaitīto savvaļas putnu sugu un 1. pielikumā neuzskaitīto migrējošo putnu sugu aizsardzību, Spānijas Karaliste nav izpildījusi savus pienākumus, kas noteikti Padomes 1979. gada 2. aprīļa direktīvas 79/409/EEK (1) par savvaļas putnu aizsardzību 4. panta 1. un 2. punktā;

2.

piespriest Spānijas Karalistei atlīdzināt izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Direktīvas 79/409/EK 4. panta 1. un 2. punkts uzliek dalībvalstīm pienākumu nodrošināt šās direktīvas 1. pielikumā uzskaitīto sugu un regulāri sastopamo migrējošo sugu efektīvu aizsardzību, lai nodrošinātu izdzīvošanu un vairošanos to izplatības areālā. Šis pienākums attiecas kā minimums uz visu attiecīgo sugu, ņemot vērā to aizsardzības prasības, saglabāšanai vispiemērotāko teritoriju skaitu un lielumu. To, kas veido pietiekošu skaitu īpaši aizsargājamo teritoriju, nosaka, vadoties no sasniedzamā mērķa.

Dalībvalstīm ir zināma rīcības brīvība, nosakot teritorijas, kuras vislabāk atbilst Direktīvas 4. pantā uzskaitītajām prasībām, tomēr savu novērtējumu tām ir jābalsta tikai uz zinātniski ornitoloģiskiem kritērijiem. Spānijas gadījumā 1998. gadā Sociedad Española de Ornitologia (Spānijas Ornitoloģijas biedrība) izstrādātais nozīmīgu putnu areālu (SPA) inventarizācijas saraksts (SEO / Birdlife Inventory 98) veido vislabāk dokumentēto un visprecīzāko pieejamo pamatu, lai noteiktu vispiemērotākās nozīmīgu sugu saglabāšanas teritorijas un sevišķi izdzīvošanas un vairošanās teritorijas. Šis inventarizācijas saraksts ir balstīts uz līdzsvarotiem ornitoloģiskiem kritērijiem, dodot iespēju norādīt, kuras vietas ir vispiemērotākās, lai nodrošinātu visu 1. pielikumā minēto sugu un citu migrējošo sugu saglabāšanu, un tas nosaka prioritārās teritorijas putnu saglabāšanai Spānijā.

Salīdzinot SEO / Birdlife Inventory 98 datus ar Spānijas Karalistes noteiktajām īpašās aizsardzības teritorijām visā Spānijas teritorijā un saskaņā ar vēl detalizētāku autonomo kopienu analīzi, var secināt, ka to teritoriju skaits un lielums, kas ir klasificētas kā īpaši aizsargājamas teritorijas, ir mazāks nekā to teritoriju skaits un lielums, uz kurām kā vispiemērotākajām 4. pantā norādīto putnu aizsardzības teritorijām norāda zinātniskiem pierādījumi.

(1)  OV L 103, 1979. gada 25. aprīlis, 1. lpp..

Top