Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document C2004/201/14

Lieta C-204/04: Prasība pret Vācijas Federatīvo Republiku, ko Eiropas Kopienu Komisija iesniedza 2004. gada 7. maijā

OV C 201, 7.8.2004, p. 7–8 (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)

7.8.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 201/7

Prasība pret Vācijas Federatīvo Republiku, ko Eiropas Kopienu Komisija iesniedza 2004. gada 7. maijā

(Lieta C-204/04)

(2004/C 201/14)

Eiropas Kopienu Tiesā 2004. gada 7. maijā izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Vācijas Federatīvo Republiku, ko cēla Eiropas Kopienu Komisija, kuru pārstāv Nicola Yerrell, Komisijas Juridiskā dienesta locekle, un Horstpeter Kreppel, nacionālo ierēdņu apmaiņas ietvaros Komisijas Juridiskajā dienestā norīkotais tiesnesis no Arbeitsgericht (darba strīdu tiesa), kas norādīja adresi Luksemburgā.

Prasītāja prasījumi Eiropas Kopienu Tiesai ir šādi:

1.

Ņemot vērā to, ka Vācijas Federatīvā Republika netieši diskriminē sievietes, kuras ir lielākā daļa nepilna laika nodarbināto darbinieku vācu civildienestā, kuri strādā mazāk nekā 18 darba stundas nedēļā, jo

a)

saskaņā ar Bundespersonalvertretungsgesetz (Federālais darbinieku pārstāvniecības likums) 14. panta 2. punktu un šim noteikumam atbilstošo noregulējumu zemēs

—

Bayern (Bavārija)

—

Berlin (Berlīne)

—

Bremen (Brēmene)

—

Hessen (Hessene)

nepilnu laiku nodarbinātajiem, kas regulāri tiek nodarbināti mazāk nekā 18 stundas nedēļā,

b)

zemēs

—

Mecklenburg – Vorpommern (Meklenburga - Priekšpomerānija)

—

Sachsen (Saksija)

—

Schleswig – Holstein (Šlēsviga – Holšteina)

—

Thüringen (Tīringene)

mazāk nekā pusi no regulāra nedēļas darba laika nodarbinātajiem,

c)

zemēs

—

Baden – Württemberg (Bādene - Virtemberga)

—

Brandenburg (Brandenburga)

—

Rheinland – Pfalz (Reinzeme - Pfalca)

—

Sachsen – Anhalt (Saksija - Anhalte)

mazāk nekā vienu trešdaļu no regulāra nedēļas darba laika nodarbinātajiem,

d)

zemē Nordrhein – Westfalen (Ziemeļreina-Vestfāle)

mazāk nekā 2/5 no regulāra nedēļas darba laika nodarbinātajiem,

e)

zemē Niedersachsen (Lejassaksija)

uz nepilnu laiku nodarbinātajiem, kas gada ietvaros 2 mēnešu laika periodā ir nodarbināti mazāk nekā 15 stundas nedēļā,

nav tiesību tikt ievēlētiem darbinieku pārstāvniecībās, Vācijas Federatīvā Republika pārkāpj vienlīdzīgas attieksmes pret vīriešiem un sievietēm principu, kā tas ir noteikts Padomes Direktīvas 76/207/EEK (1) 1., 2. un 5. pantā un Padomes Direktīvas 97/81/EK (2) par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par nepilna darba laika darbu pielikuma 4. pantā.

2.

Piespriest Vācijas Federatīvajai Republikai atlīdzināt izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Tiesību atņemšana nepilnu laiku civildienestā nodarbinātajiem, kuri tiek regulāri nodarbināti mazāk nekā 18 stundas nedēļā (federālajās zemēs stundu skaits ir nedaudz mazāks), tikt ievēlētiem federālajās un gandrīz visu federālo zemju darbinieku pārstāvniecībās nozīmē sieviešu netiešu diskrimināciju, jo tās ir lielākā daļa nepilna laika nodarbināto. Tādējādi tiek pārkāpta Padomes Direktīva 76/207/EEK. Noregulējums nav savienojams arī ar Direktīvu 97/81/EK, jo saskaņā ar to pret nepilnu laiku nodarbinātajiem ir jāizturas ne mazāk labvēlīgi kā pret pilnu laiku nodarbinātajiem, ja vien atšķirīgai attieksmei nav objektīvu iemeslu.

Atņemt tiesības tikt ievēlētam nav objektīvu iemeslu. Attiecīgo darbinieku ierobežoto esamību darba vietā varētu līdzsvarot elastīga darba laika veidošana un moderni komunikāciju līdzekļi. Tiesību tikt ievēlētiem ierobežojumi nav noteikti Betriebsverfassungsgesetz (Likums par iekšējās darba kārtības noteikumiem), ar ko uzņēmējdarbībā regulē vēlēšanas Betriebsräten (Darbinieku padomēs), kuru funkcijas ir līdzvērtīgas darbinieku pārstāvniecību funkcijām civildienestā. Izslēgtās grupas pārstāvība darbinieku pārstāvniecību padomēs ir vajadzīga tās īpašo interešu dēļ, kuras pretējā gadījumā netiek ievērotas.

(1)  OV L 39, 40. lpp.

(2)  OV L 14 , 9. lpp.

Top