Atlasiet eksperimentālās funkcijas, kuras vēlaties izmēģināt!

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes EUR-Lex.

Dokuments 62017TO0242

    Vispārējās tiesas (devītā palāta) rīkojums, 2018. gada 19. septembris.
    SC pret Eulex Kosovo.
    Prasība atcelt tiesību aktu un atlīdzināt kaitējumu – Šķīrējklauzula – Kopējā ārpolitika un drošības politika – Savienības starptautisko misiju personāls – Secīgi uz noteiktu laiku noslēgti darba līgumi – Iekšējs konkurss – Atlases komisijas objektivitāte – Līguma uz noteiktu laiku nepagarināšana – Prasības daļēja pārkvalificēšana – Līgumiskā atbildība – Ārpuslīgumiskā atbildība – Mantiskais un morālais kaitējums – Prasība, kas daļēji ir acīmredzami nepieņemama un daļēji ir acīmredzami juridiski nepamatota.
    Lieta T-242/17.

    Krājums – vispārīgi – Sadaļa “Informācija par nepublicētiem lēmumiem”

    Eiropas judikatūras identifikators (ECLI): ECLI:EU:T:2018:586

    VISPĀRĒJĀS TIESAS RĪKOJUMS (devītā palāta)

    2018. gada 19. septembrī ( *1 )

    Prasība atcelt tiesību aktu un atlīdzināt kaitējumu – Šķīrējklauzula – Kopējā ārpolitika un drošības politika – Savienības starptautisko misiju personāls – Secīgi uz noteiktu laiku noslēgti darba līgumi – Iekšējs konkurss – Atlases komisijas objektivitāte – Līguma uz noteiktu laiku nepagarināšana – Prasības daļēja pārkvalificēšana – Līgumiskā atbildība – Ārpuslīgumiskā atbildība – Mantiskais un morālais kaitējums – Prasība, kas daļēji ir acīmredzami nepieņemama un daļēji ir acīmredzami juridiski nepamatota

    Lietā T‑242/17

    SC, ko pārstāv L. Moro un A. Kunst, advokāti,

    prasītāja,

    pret

    Eulex Kosovo , Priština (Kosova), ko pārstāv E. Raoult, advokāte,

    atbildētāja,

    par, pirmkārt, prasību, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt lēmumu par viņas kandidatūras noraidīšanu iekšējā konkursā, kuru organizēja Eulex Kosovo uz prokurora vietu 2016. gadā (konkurss EK30077), un šīs misijas lēmumu nepagarināt prasītājas uz noteiktu laiku noslēgto darba līgumu, otrkārt, prasību, kas ir pamatota ar LESD 268. pantu un ar ko tiek lūgts atlīdzināt mantisko un morālo kaitējumu, kāds prasītājai, iespējams, nodarīts tādēļ, ka Eulex Kosovo nav pildījusi savas ārpuslīgumiskās saistības, un, treškārt, prasību, kas ir pamatota ar LESD 272. pantu un ar ko tiek lūgts līgumisko saistību pārkāpuma dēļ piespriest Eulex Kosovo izmaksāt prasītājai kompensāciju,

    VISPĀRĒJĀ TIESA (devītā palāta)

    šādā sastāvā: priekšsēdētājs S. Žervazonī [S. Gervasoni], tiesneši L. Madise [L. Madise] un R. da Silva Pasošs [R. da Silva Passos] (referents),

    sekretārs: E. Kulons [E. Coulon],

    izdod šo rīkojumu.

    Rīkojums

    Tiesvedības priekšvēsture

    1

    Misija Eulex Kosovo ir izveidota ar Padomes Vienoto rīcību 2008/124/KĀDP (2008. gada 4. februāris) par Eiropas Savienības Tiesiskuma misiju Kosovā Eulex Kosovo (OV 2008, L 42, 92. lpp.; turpmāk tekstā – “Eulex Kosovo”). Vienotā rīcība 2008/124 tika vairākkārt pagarināta. Ar Padomes Lēmumu 2014/349/KĀDP (2014. gada 12. jūnijs), ar ko groza Vienoto rīcību 2008/124 (OV 2014, L 174, 42. lpp.), šī Vienotā rīcība tika pagarināta līdz 2016. gada 14. jūnijam; minētā redakcija ir piemērojama šīs lietas faktiem.

    2

    Prasītāja SC, balstoties uz pieciem secīgiem uz noteiktu laiku noslēgtiem līgumiem (NLL), laika posmā no 2014. gada 4. janvāra līdz 2016. gada 14. novembrim bija nodarbināta Eulex Kosovo kā prokurore. Pirmajos divos NLL bija ietverta šķīrējklauzula, kurā uz līgumu balstīta strīda gadījumā kā kompetentās tiesas bija norādītas Briseles (Beļģija) tiesas. Pēdējo trīs NLL 21. pantā bija paredzēts, ka jebkādi strīdi saistībā ar līgumu ir “Eiropas Savienības Tiesas kompetencē saskaņā ar [LESD] 272. pantu”.

    3

    2014. gada 14. aprīlī prasītājai saistībā ar viņas novērtējuma ziņojuma sagatavošanu bija tikšanās ar šādām trim personām: viņas tiešo priekšnieku, kas bija Eulex Kosovo ģenerālprokurors, viņas tiešo darba pārraugu, kas bija prokuratūras komandas vadītājs, un cilvēkresursu biroja locekli. Šajā sanāksmē prasītājai tika iedota viņas novērtējuma ziņojuma kopija. Prasītāja iepriekš minētajām personām norādīja, ka apstrīdēs novērtējuma ziņojumu, jo nepiekrīt tā saturam.

    4

    2014. gada 28. aprīlī prasītāja cilvēktiesību biroja vadītājam iesniedza sūdzību par novērtējuma ziņojumu. Šajā sūdzībā viņa apstrīdēja šajā ziņojumā ietverto vērtējumu, kā arī vispārīgi novērtējuma procedūrā pieļautos pārkāpumus. Ar 2014. gada 12. augusta lēmumu Eulex Kosovo vadītājs (turpmāk tekstā – “misijas vadītājs”) informēja prasītāju, ka viņas sūdzība ir pieņemta un viņas 2014. gada 14. aprīļa novērtējuma ziņojums ir atcelts.

    5

    2014. gada 1. jūlijā prasītāja no sava tiešā priekšnieka saņēma paziņojumu, ka tiek organizēts iekšējs konkurss uz prokurora vietu, jo saskaņā ar operācijas plānu (turpmāk tekstā – “OPLAN”) ir jāsamazina prokuroru skaits un standartizētās Darbības kārtības attiecībā uz reorganizāciju 4.3. pantā šādā gadījumā ir paredzēts rīkot konkursu. Iekšējais konkurss notika 2014. gada vasarā, bet vēlāk tas tika atcelts.

    6

    2014. gadā Eulex Kosovo lūdza prasītājai nokārtot transportlīdzekļa vadīšanas eksāmenu. Šajā laika posmā prasītāja trīs reizes nenokārtoja šo eksāmenu, pēdējoreiz – 2014. gada 22. oktobrī. 2014. gada oktobrī prasītāja Eulex Kosovo Cilvēkresursu birojā iesniedza dokumentus, kas apliecināja viņas invaliditāti. 2015. gada novembrī un 2016. gada februārī prasītāja saņēma jaunus lūgumus nokārtot minēto eksāmenu.

    7

    2016. gada 24. jūnijāEulex Kosovo Cilvēkresursu birojs vēstulē informēja prasītāju, ka 2016. gada jūlijā ir paredzēts jauns iekšējais konkurss uz prokurora vietu, proti, konkurss EK30077 (turpmāk tekstā – “2016. gada iekšējais konkurss”), jo tiek samazināts pieejamo darbavietu skaits. Vēstulē bija norādīts, ka nepiedalīšanās šajā konkursā vai neapmierinoši rezultāti tajā nozīmēs viņas darba līguma, kurš beigsies 2016. gada 14. novembrī, nepagarināšanu.

    8

    2016. gada 5. jūlijā prasītāja, vēlēdamās uzzināt 2016. gada iekšējā konkursa atlases komisijas sastāvu, rakstveidā vērsās Eulex Kosovo Cilvēkresursu birojā.

    9

    2016. gada 19. jūlijā prasītājai bija pārrunas ar atlases komisiju. Gan pirms pārrunām, gan to laikā prasītāja, ņemot vērā viņas un komisijas priekšsēdētāja agrākās domstarpības, apstrīdēja atlases komisijas sastāvu. Laika posmā no 2014. gada 4. janvāra līdz augusta beigām komisijas priekšsēdētājs Eulex Kosovo ģenerālprokurora statusā bija prasītājas tiešais priekšnieks.

    10

    Šajā laika posmā prasītāja iesniedza sūdzību par novērtējuma ziņojumu, kuru bija sagatavojis un parakstījis viņas tiešais priekšnieks, un šis ziņojums tika atcelts (skat. iepriekš 4. punktu). Turklāt šajā pašā laika posmā, 2014. gada 25. augustā, prasītāja iesniedza sūdzību par iekšējā konkursa, kurā tā bija piedalījusies 2014. gadā, rezultātu. Ņemot vērā viņas tiešā priekšnieka iesaisti sūdzības par viņas novērtējuma ziņojumu izskatīšanas procedūrā – tolaik šī sūdzība vēl bija izskatīšanas procesā –, kā arī viņa nostāju pret viņu, viņa it īpaši apstrīdēja tiešā priekšnieka dalību minētajā komisijā. Misijas vadītājs pieņēma šo sūdzību cita iemesla dēļ – jo divi no atlases komisijas locekļiem bija vienas tautības. Tādēļ viņš uzskatīja, ka nav jāizskata prasītājas apgalvojums, ka atlases komisijā piedalās viņas tiešais priekšnieks.

    11

    Tādējādi īsu brīdi pirms pārrunām ar 2016. gada iekšējā konkursa atlases komisiju prasītāja norādīja, ka minētās komisijas sastāvs neatbilst objektivitātes prasībai, kas paredzēta Noteikumos par standartizēto darbības kārtību (turpmāk tekstā – “PON”) un OPLAN.

    12

    Ar Cilvēkresursu biroja vadītāja 2016. gada 30. septembra vēstuli prasītāja tika informēta, ka viņa nav nokārtojusi 2016. gada iekšējo konkursu (turpmāk tekstā – “lēmums par 2016. gada iekšējo konkursu”). Tajā pašā vēstulē biroja vadītājs paziņoja prasītājai, ka viņas līgums beidzas 2016. gada 14. novembrī, informēja par savu lēmumu nepagarināt viņas līgumu un par to, ka viņai tiks paziņoti šī līguma izbeigšanas noteikumi (turpmāk tekstā – “lēmums par darba līguma nepagarināšanu”).

    13

    Ar 2016. gada 10. oktobra vēstuli prasītāja misijas vadītājam iesniedza sūdzību par lēmumu par 2016. gada iekšējo konkursu un lēmumu par viņas darba līguma nepagarināšanu.

    14

    Ar 2016. gada 31. oktobra vēstuli misijas vadītājs, uzskatot, ka personāla atlases principi nav tikuši pārkāpti, noraidīja šo sūdzību. Misijas vadītājs uzsvēra, ka nav iespējams saskatīt nekādu interešu konfliktu un ka pirms 2016. gada iekšējā konkursa prasītāja nav iesniegusi nevienu sūdzību par iespējamu vajāšanu vai iespējamu viņas tiešā priekšnieka veiktu iebiedēšanu. Misijas vadītājs uzskatīja, ka padoto atkārtotas novērtēšanas fakts neveido interešu konfliktu. Viņš piebilda, ka no OPLAN 13. pielikuma izrietot, ka izpildes daļas vadītājam un Eulex Kosovo galvenajam prokuroram bija jābūt konkursa atlases komisijas locekļiem un šai komisijai bija jābūt identiskai attiecībā uz visiem kandidātiem.

    15

    2016. gada 1. novembrī prasītāja nosūtīja misijas vadītājam elektroniskā pasta vēstuli, lūdzot attiecībā uz viņas līgumu ar Eulex Kosovo piemērot 20. panta 2. punktā paredzēto strīdu izšķiršanas procedūru. Šis lūgums tika noraidīts 2016. gada 14. novembrī – tajā pašā dienā, kad beidzās viņas darba līgums.

    Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi

    16

    Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2017. gada 25. aprīlī, prasītāja cēla šo prasību. Turklāt prasītāja iesniedza lūgumu par anonimitāti, kuru Vispārējā tiesa apmierināja ar 2017. gada 19. septembra lēmumu.

    17

    Prasības pieteikumā prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai būtībā ir šādi:

    atzīt, ka Eulex Kosovo, pirmkārt, nav izpildījusi savas līgumiskās saistības, izpildot līgumu un piemērojot OPLAN un operāciju koncepciju (Conops), PON attiecībā uz reorganizāciju un PON attiecībā uz personāla atlasi, un, otrkārt, ir pārkāpusi “līgumā noteiktos vienlīdzības un labticības principus”, kā arī piespriest Eulex Kosovo atlīdzināt kaitējumu;

    atzīt, ka Eulex Kosovo nav izpildījusi savas ārpuslīgumiskās saistības, un piespriest Eulex Kosovo atlīdzināt kaitējumu;

    atcelt lēmumu par 2016. gada iekšējo konkursu un lēmumu par viņas darba līguma nepagarināšanu (turpmāk tekstā abi kopā – “apstrīdētie lēmumi”);

    piespriest Eulex Kosovo viņai, pirmkārt, kā mantisko kaitējumu atlīdzināt summu, kas atbilst nesaņemtajai algai saistībā ar mantisko kaitējumu, kas atbilst 19 mēnešu bruto algai, kam jāpieskaita dienas nauda, kā arī algas palielinājums, un, otrkārt, saistībā ar morālo kaitējumu – summu 50000 euro apmērā Eulex Kosovo“pretlikumīgu lēmumu un rīcības” dēļ;

    piespriest Eulex Kosovo atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, pieskaitot tiem procentus, kas aprēķināti saskaņā ar 8 % likmi.

    18

    Ar atsevišķu dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2017. gada 24. augustā, Eulex Kosovo saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 130. panta 1. un 7. punktu iesniedza iebildi par nepieņemamību.

    19

    Iebildē par nepieņemamību Eulex Kosovo prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

    noraidīt prasību kā nepieņemamu;

    piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

    20

    2017. gada 20. oktobrī prasītāja iesniedza savus apsvērumus par šo iebildi par nepieņemamību.

    21

    Apsvērumos saistībā ar iebildi par nepieņemamību prasītāja būtībā lūdz Vispārējo tiesu atzīt prasību par pieņemamu.

    Juridiskais pamatojums

    22

    Saskaņā ar Reglamenta 126. pantu, ja Vispārējās tiesas kompetencē acīmredzami nav izskatīt attiecīgo prasību vai ja prasība ir acīmredzami nepieņemama vai acīmredzami juridiski nepamatota, Vispārējā tiesa pēc tiesneša referenta priekšlikuma jebkurā brīdī var lemt ar motivētu rīkojumu, neveicot turpmākas procesuālas darbības.

    23

    Šajā lietā Vispārējā tiesa, uzskatot, ka lietas materiāli sniedz visu vajadzīgo informāciju, nolemj pieņemt nolēmumu, neveicot turpmākas procesuālas darbības.

    Par strīda priekšmetu

    24

    Jāatgādina, ka saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas statūtu 21. panta pirmo daļu, kas ir piemērojama tiesvedībai Vispārējā tiesā saskaņā ar šo statūtu 53. panta pirmo daļu un Reglamenta 76. panta d) un e) punktu, prasības pieteikumā ir jāietver strīda priekšmets, izvirzītie pamati un argumenti, kā arī kopsavilkums par minētajiem pamatiem un prasītāja apsvērumi. Šai informācijai ir jābūt pietiekami skaidrai un precīzai, lai atbildētājs varētu sagatavot savu aizstāvību un Vispārējā tiesa lemt par prasību attiecīgā gadījumā bez citas informācijas. Lai garantētu tiesisko drošību un pareizu tiesvedību un lai prasība būtu pieņemama, galvenajiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, ar kuriem prasība pamatota, vismaz kopsavilkuma veidā, taču saskaņoti un saprotami ir jāizriet no paša prasības pieteikuma teksta (skat. rīkojumu, 2017. gada 27. marts, Frank/Komisija, T‑603/15, nav publicēts, EU:T:2017:228, 37. un 38. punkts un tajos minētā judikatūra).

    25

    Runājot konkrēti par lietas dalībnieku prasījumiem, jāuzsver, ka tie nosaka strīda priekšmetu. Tādēļ ir svarīgi, lai tajos skaidri un nepārprotami būtu norādīti lietas dalībnieku prasījumi (skat. rīkojumu, 2017. gada 27. marts, Frank/Komisija, T‑603/15, nav publicēts, EU:T:2017:228, 39. punkts un tajā minētā judikatūra).

    26

    Turklāt gadījumā, ja prasītājs nenorāda nevienu pamatu, lai pamatotu kādu prasījumu daļu, Reglamenta 76. panta d) punktā paredzētais nosacījums, ka ir jāsniedz kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem, nav izpildīts (spriedumi, 2013. gada 12. aprīlis, Koda/Komisija, T‑425/08, nav publicēts, EU:T:2013:183, 71. punkts, un 2013. gada 16. septembris, Dornbracht/Komisija, T‑386/10, EU:T:2013:450, 44. punkts).

    27

    Visbeidzot, prasītājam pašam ir jāizvēlas savas prasības juridiskais pamats, un Savienības tiesai nav jāizvēlas piemērotākais juridiskais pamats (skat. spriedumu, 2016. gada 9. novembris, Trivisio Prototyping/Komisija, T‑184/15, nav publicēts, EU:T:2016:652, 41. punkts un tajā minētā judikatūra).

    28

    Šajā lietā attiecībā uz prasījumiem, kas izvirzīti šīs prasības pamatojumam, ir jānorāda, ka tie prasības pieteikumā ir minēti divas reizes – tā sākumā un beigās. Šie prasījumi nav formulēti identiski.

    29

    Turpinājumā, runājot par pamatiem un argumentiem, kas izvirzīti prasības pamatojumam, ir svarīgi minēt, ka prasības pieteikums formāli ir strukturēts divās daļās, proti, prasībā “atbilstoši LESD 272. pantam” un prasībā atbilstoši “LESD 340. pantam”. Pirmā daļa, kura attiecas uz prasību, kas pamatota ar “LESD 272. pantu”, ietver piecus pamatus. Otrā daļa, kura attiecas uz prasību, kas pamatota ar “LESD 340. pantu”, ietver trīs apakšdaļas, kuras būtībā ietver divus pamatus attiecībā uz Eiropas Savienības līgumisko un ārpuslīgumisko atbildību. Taču prasības pieteikumā nav norādīts, kurš pamats kura prasījuma pamatojumam ir izvirzīts.

    30

    Tādēļ, neraugoties uz prasības pieteikuma visai neskaidro struktūru un formulējumu, var uzskatīt, ka prasītāja patiesībā ir iesniegusi, pirmkārt, prasību atcelt apstrīdētos lēmumus (trešais prasījums), otrkārt, prasību Vispārējai tiesai atzīt, ka Eulex Kosovo ir pārkāpusi savas līgumiskās un ārpuslīgumiskās saistības (pirmais prasījums), treškārt, prasību Vispārējai tiesai atzīt, ka Eulex Kosovo ir pārkāpusi savas ārpuslīgumiskās saistības (otrais prasījums), un, ceturtkārt, prasību atlīdzināt, no vienas puses, mantisko un morālo kaitējumu, ko radījuši apstrīdētie lēmumi, un, no otras puses, morālo kaitējumu, ko radījuši Eulex Kosovo“nelikumīgie lēmumi un rīcība” (ceturtais prasījums).

    Par trešo prasījumu, ar ko tiek lūgts atcelt apstrīdētos lēmumus

    31

    Trešajā prasījumā prasītāja būtībā lūdz atcelt apstrīdētos lēmumus, proti, lēmumu par 2016. gada iekšējo konkursu un lēmumu par darba līguma nepagarināšanu.

    32

    Jāsecina, ka prasītāja trešo prasījumu par tiesību akta atcelšanu izvirza, pamatojoties uz “LESD 272. pantu”. Šīs prasības pamatojumam prasītāja izvirza piecus pamatus, no kuriem pirmais attiecas uz procedūras pārkāpumiem 2016. gada iekšējā konkursā, otrais – uz interešu konfliktu, uz nenoraidīšanu un uz atlases komisijas priekšsēdētāja pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, trešais – uz objektivitātes principa un uz prasītājas tiesību uz labu pārvaldību pārkāpumu, ceturtais – uz prasītājas tiesību uz darba apstākļiem, kuros tiek respektēta viņas veselība, drošība un cieņa, pārkāpumu, kā arī uz 2014. gada sludinājumos par konkursu minēto prasību un tiesību uz labu pārvaldību pārkāpumiem, un piektais – uz tiesību uz taisnīgiem un godīgiem darba apstākļiem pārkāpumu.

    33

    Šajā ziņā attiecībā uz ceturto un piekto pamatu prasītāja pārmet Eulex Kosovo, ka tā, pirmkārt, ir pieļāvusi nelikumības vērtējumā par transportlīdzekļa vadīšanu un attieksmē pret viņu invaliditātes dēļ un, otrkārt, pārkāpusi tiesības uz taisnīgiem un godīgiem darba apstākļiem. Tomēr jāsecina, ka šiem apgalvojumiem nav tiešas saiknes nedz ar apstrīdētajiem lēmumiem, nedz ar trešo prasījumu, kura mērķis ir apstrīdēt šo lēmumu tiesiskumu. Tādēļ šie apgalvojumi ir jāvērtē saistībā ar pirmo un otro prasījumu.

    34

    Attiecībā uz pirmo, otro un trešo pamatu prasītāja būtībā vēlas apstrīdēt lēmumu par 2016. gada iekšējo konkursu un lēmumu par darba līguma nepagarināšanu.

    35

    Lai gan Eulex Kosovo savā iebildē par nepieņemamību šajā sakarā nav izvirzījusi nepieņemamības pamatu, iepriekš ir jāpārbauda, vai uz lēmumiem, kas ir trešā prasījuma priekšmets, attiecas normas, kas reglamentē aplūkotās līgumattiecības, tādējādi ļaujot uzskatīt, ka šajā ziņā šī prasība ir iesniegta, pamatojoties uz LESD 272. pantu.

    36

    Šajā ziņā no judikatūras izriet, ka aktiem, kuri ietilpst līgumā, ar kuru tie ir nedalāmi saistīti, piemīt līgumisks raksturs (šajā nozīmē skat. rīkojumu, 2011. gada 31. augusts, IEM/Komisija, T‑435/10, nav publicēts, EU:T:2011:410, 30. punkts). Turpretim, ja akta mērķis ir radīt saistošas tiesiskas sekas, kas ir ārpus līgumattiecībām, kuras saista puses, un paredz publiskās varas prerogatīvu, kas piešķirtas līgumslēdzējai iestādei tās administratīvās iestādes statusā, īstenošanu, tad minētajam aktam ir jābūt prasības atcelt tiesību aktu, pamatojoties uz LESD 263. pantu, priekšmetam (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2015. gada 9. septembris, Lito Maieftiko Gynaikologiko kai Cheirourgiko Kentro/Komisija, C‑506/13 P, EU:C:2015:562, 20. punkts).

    37

    Šajā lietā ir svarīgi norādīt, ka darba līguma 21. pantā pēdējos trijos līgumos, kas tika noslēgti otrajā līgumperiodā no 2014. gada 15. oktobra līdz 2016. gada 14. novembrim, bija paredzēts, ka “strīdi, kas izriet no līguma vai ir saistīti ar šo līgumu, ir jāizskata Eiropas Savienības Tiesā saskaņā ar [LESD] 272. pantu”. Tādēļ, lai noteiktu, vai apstrīdētajiem lēmumiem ir līgumisks raksturs un vai tie ir nodalāmi no līguma, ir jāpārbauda, vai šie līgumi ir vai nav pamatoti līguma noteikumos, kuri bija spēkā otrajā līgumperiodā.

    38

    Šajā ziņā, pirmām kārtām, attiecībā uz lēmumu par 2016. gada iekšējo konkursu jāatgādina, ka ar 2016. gada 30. septembra vēstuli prasītāja tika informēta, ka nav nokārtojusi konkursu.

    39

    Jāsecina, ka šāds lēmums nav balstīts prasītājas darba līguma ar Eulex Kosovo noteikumos, bet gan to ir pieņēmusi 2016. gada iekšējā konkursa atlases komisija.

    40

    Proti, pirmkārt, Eulex Kosovo sarīkoja šo konkursu pēc lēmuma samazināt šīs misijas darbinieku skaitu, kas tika pieņemts pēc OPLAN apstiprināšanas 2016. gada 17. jūnijā, un pēc Eulex Kosovo izvietošanas plāna 2016. gada 20. jūnijā. Attiecībā uz OPLAN no Vienotās rīcības 2008/124 4. panta 4. punkta izriet, ka to izstrādā Savienības plānošanas grupa (EPUE Kosovo) un ka to apstiprina Eiropas Savienības Padome. Attiecībā uz Eulex Kosovo izvietošanas plānu, ko apstiprinājis civilās operācijas komandieris, no Vienotās rīcības 2008/124 7. panta 2. punkta izriet, ka komandieris īsteno Eulex Kosovo stratēģisko vadību un kontroli, savukārt politisko kontroli un stratēģisko vadību veic Politikas un drošības komiteja (COPS) Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos vispārējā vadībā. Ņemot vērā šos apstākļus, lēmums sarīkot 2016. gada konkursu ir administratīvs akts un tas nav ticis pieņemts, balstoties uz prasītājas darba līgumu ar Eulex Kosovo.

    41

    Otrkārt, lēmumu par 2016. gada iekšējo konkursu atlases komisija pieņēma saistībā ar režīmu, kas aprakstīts iepriekš 40. punktā. Tātad tas netika pieņemts, pamatojoties uz prasītājas darba līguma ar Eulex Kosovo noteikumiem.

    42

    No tā izriet, ka, no vienas puses, lēmums par 2016. gada iekšējo konkursu ir nodalāms no minētā līguma un, no otras puses, ir akts, par kuru var tikt celta prasība atcelt tiesību aktu, ciktāl šī akta mērķis ir radīt saistošas tiesiskas sekas, kas ir ārpus līgumattiecībām, kuras saista puses, un kas izriet no publiskās varas prerogatīvu, kas piešķirtas Eulex Kosovo tās administratīvās iestādes statusā, īstenošanas (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2015. gada 9. septembris, Lito Maieftiko Gynaikologiko kai Cheirourgiko Kentro/Komisija, C‑506/13 P, EU:C:2015:562, 20. punkts, un rīkojumu, 2016. gada 29. septembris, Investigación y Desarrollo en Soluciones y Servicios IT/Komisija, C‑102/14 P, nav publicēts, EU:C:2016:737, 55. un 58. punkts).

    43

    Turklāt jānorāda, ka savas prasības, kas iesniegta trešajā prasījumā saistībā ar apstrīdēto lēmumu atcelšanu, pamatojumam prasītāja neizvirza nevienu pamatu, iebildi vai argumentu, kas būtu balstīts uz viņas darba līguma ar Eulex Kosovo noteikumiem. Tieši pretēji, prasītāja izvirza atcelšanas pamatus, kas balstīti uz Savienības tiesību normu pārkāpumu, nolūkā panākt, ka tiek secināts, ka apstrīdētajos lēmumos ir pieļauti pārkāpumi, kas raksturīgi administratīviem aktiem, kā, piemēram, procedūras pārkāpumi saistībā ar iekšēju konkursu, šī konkursa atlases komisijas sastāva pārkāpumi, minētās komisijas objektivitātes trūkums, kā arī labas pārvaldības un vienlīdzīgas attieksmes principu pārkāpums (šajā nozīmē pēc analoģijas skat. rīkojumu, 2011. gada 31. augusts, IEM/Komisija, T‑435/10, nav publicēts, EU:T:2011:410, 39. punkts).

    44

    Otrām kārtām, attiecībā uz lēmumu par darba līguma nepagarināšanu prasītāja apstrīd Eulex Kosovo lēmumu nepiedāvāt viņai jaunu līgumu.

    45

    Šajā ziņā no lietas materiāliem izriet, ka jauna līguma nepiedāvāšanu prasītājai pamatoja tas, ka viņa nenokārtoja 2016. gada iekšējo konkursu. Spēkā esošā NLL 16.1. pantā bija paredzēts, ka tā termiņš ir no 2016. gada 15. jūnija līdz 14. novembrim. Tomēr šajā līgumā nebija ietverta klauzula, kas paredzētu tā pagarināšanu. Tādēļ jāsecina, ka lēmums piedāvāt vai nepiedāvāt prasītājai jaunu līgumu neizrietēja no prasītājas darba līguma ar Eulex Kosovo noteikumiem, bet gan bija balstīts uz Eulex Kosovo cilvēkresursu dienesta administratīvu lēmumu, kurā ir izdarīti secinājumi par lēmumu par 2016. gada iekšējo konkursu, un no tā, ka prasītāja nenokārtoja šo konkursu. Tādējādi, pieņemot šo lēmumu, Eulex Kosovo nerīkojās to tiesību un pienākumu ietvaros, kas izrietētu no līguma. Līdz ar to lēmums par darba līguma nepagarināšanu ir administratīva rakstura lēmums, kuru nevar apstrīdēt, pamatojoties uz LESD 272. pantu.

    46

    Ņemot vērā šos apstākļus, lai gan prasītāja ir skaidri formulējusi prasījumus par tiesību akta atcelšanu, pamatojoties uz “LESD 272. pantu”, ir jāuzskata, ka šīs prasības trešais prasījums, kurā prasītāja lūdz atcelt apstrīdētos lēmumus, ir jāuzlūko kā prasība atcelt tiesību aktu, kas formulēta, balstoties uz LESD 263. panta noteikumiem.

    47

    Šajā ziņā, ja Savienības tiesā ir celta prasība atcelt tiesību aktu, pamatojoties uz LESD 263. panta noteikumiem, tai ir jāizvērtē apstrīdētā tiesību akta tiesiskums, ņemot vērā LESD vai jebkuru tiesību normu, kas attiecas uz tā piemērošanu, un tātad – Savienības tiesības. Turpretim saistībā ar prasību, kas celta, pamatojoties uz LESD 272. pantu, prasītājs var pārmest līgumslēdzējai iestādei tikai līguma noteikumu pārkāpumu vai līgumam piemērojamo tiesību normu pārkāpumu (spriedums, 2012. gada 27. septembris, Applied Microengineering/Komisija, T‑387/09, EU:T:2012:501, 40. punkts).

    48

    Pat uzskatot, ka prasību atcelt tiesību aktu attiecībā pret Eulex Kosovo var iesniegt saskaņā ar LESD 263. panta pirmo daļu, un pat uzskatot, ka Vispārējā tiesa var pārkvalificēt trešo prasījumu par prasību atcelt tiesību aktu, kas balstīta uz LESD 263. pantu, ir jāuzsver, ka prasībai atcelt tiesību aktu saskaņā ar LESD 263. panta sestās daļas noteikumiem atkarībā no apstākļiem ir jābūt iesniegtai divu mēnešu laikā no apstrīdētā akta publicēšanas brīža, tā paziņošanas prasītājam vai, ja tas nenotiek, no dienas, kad tas prasītājam kļuvis zināms. Saskaņā ar Reglamenta 60. pantu šis termiņš, pamatojoties uz apsvērumiem par attālumu, turklāt ir jāpagarina par fiksētu desmit dienu termiņu.

    49

    Pirmām kārtām, lēmums par 2016. gada iekšējo konkursu tika paziņots prasītājai 2016. gada 30. septembrī. Misijas vadītāja lēmums par prasītājas iesniegto sūdzību viņai tika paziņots 2016. gada 31. oktobrī. Šajos apstākļos 2016. gada 31. oktobris ir diena, kurā sākas prasības pret lēmumu saistībā ar konkursu iesniegšanas termiņš.

    50

    Otrām kārtām, lēmums par darba līguma nepagarināšanu prasītājai tika paziņots 2016. gada 30. septembrī. 2016. gada 14. novembrī prasītāja saņēma paziņojumu par lūguma par strīdu izšķiršanas procedūru noraidījumu, un šī diena ir prasības iesniegšanas termiņa sākums.

    51

    No tā izriet, ka, tā kā prasītāja ir iesniegusi šo prasību 2017. gada 25. aprīlī, ir acīmredzams, ka prasītāja šo prasību par apstrīdēto lēmumu tiesiskumu ir iesniegusi pēc termiņa.

    52

    Līdz ar to trešais prasījums ir jānoraida kā acīmredzami nepieņemams.

    Par pirmo un otro prasījumu, ar ko Vispārējai tiesai tiek lūgts atzīt, ka Eulex Kosovo ir pārkāpusi savas līgumiskās un ārpuslīgumiskās saistības

    53

    Pirmajā un otrajā prasījumā prasītāja nolūkā saņemt atlīdzību par viņai nodarīto kaitējumu lūdz Vispārējo tiesu atzīt Eulex Kosovo, iespējams, pieļautos līgumisko un ārpuslīgumisko saistību pārkāpumus.

    54

    Šajā ziņā, no vienas puses, ciktāl prasītāja lūdz atlīdzināt kaitējumu, kas viņai esot nodarīts tādēļ, ka viņa nav nokārtojusi 2016. gada konkursu, un līguma nepagarināšanas no 2016. gada 14. novembra dēļ, prasītāja patiesībā vēlas sasniegt rezultātu, kas būtu identisks tam, kādu viņai būtu sniegusi prasība atcelt tiesību aktu attiecībā uz apstrīdētajiem lēmumiem.

    55

    Jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, ja prasījumi par kaitējuma atlīdzību ir cieši saistīti ar prasījumiem atcelt tiesību aktu, kuri pasludināti par nepieņemamiem, tad arī prasījumi par kaitējuma atlīdzību ir nepieņemami (šajā nozīmē pēc analoģijas skat. rīkojumus, 1993. gada 24. marts, Benzler/Komisija, T‑72/92, EU:T:1993:27, 21. punkts, un 2004. gada 9. jūnijs, Camós Grau/Komisija, T‑96/03, EU:T:2004:172, 44. punkts).

    56

    No otras puses, ciktāl prasītāja norāda uz “vienlīdzības un labticības principu līgumā”, kā arī tiesību uz taisnīgiem un godīgiem darba apstākļiem pārkāpumiem, šķiet, ka viņa atsaucas uz apgalvojumiem, kas ietverti ceturtajā un piektajā pamatā, kuri izvirzīti trešā prasījuma pamatojumam un aprakstīti iepriekš 32. punktā.

    57

    Šajā ziņā attiecībā uz ceturto pamatu prasītāja apgalvo, ka ir pieļauti pārkāpumi viņas transportlīdzekļa vadīšanas novērtējumā un attieksmē pret viņu invaliditātes dēļ, un secina, ka viņa ir cietusi no vardarbības. Viņa uzskata, ka prasība nokārtot vadīšanas eksāmenu esot bijusi pretrunā 2014. gada konkursa sludinājumam un misijas vadītāja 2011. gada 26. janvāra paziņojumam par lēmumu attiecībā uz “priekšlikumu ieviest vadīšanas prasmju novērtējumu”, ka Eulex Kosovo nav ņēmusi vērā viņas invaliditāti un ka pret viņu ir tikusi vērsta vardarbība šī eksāmena dēļ. No tā izrietot, ka Eulex Kosovo esot pārkāpusi prasītājas tiesības uz darba apstākļiem, kuros tiek respektēta viņas veselība, drošība un cieņa un tiesības uz labu pārvaldību.

    58

    Tomēr no pastāvīgās judikatūras izriet, ka Savienības ārpuslīgumiskās atbildības par tās iestāžu prettiesisku rīcību iestāšanās LESD 340. panta otrās daļas izpratnē ir atkarīga no tā, vai ir izpildīti visi nosacījumi, proti, iestādēm pārmestā rīcība ir prettiesiska, zaudējumi ir reāli un pastāv cēloņsakarība starp varbūtējo rīcību un norādīto kaitējumu. Tā kā šie trīs nosacījumi ir kumulatīvi, kāda no tiem neizpilde ir pietiekama, lai prasība par kaitējuma atlīdzību tiktu noraidīta (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2015. gada 15. janvāris, Ziegler un Ziegler Relocation/Komisija, T‑539/12 un T‑150/13, nav publicēts, EU:T:2015:15, 59. un 60. punkts, un rīkojumu, 2018. gada 1. februāris, Collins/Parlaments, T‑919/16, nav publicēts, EU:T:2018:58, 43. punkts).

    59

    Runājot par nosacījumu par kaitējuma pastāvēšanu, ir jāatgādina, ka Savienības atbildība var iestāties tikai tad, ja prasītājam faktiski ir nodarīts “reāls un droši zināms” kaitējums. Šajā sakarā prasītājam ir jāsniedz Savienības tiesai pārliecinoši pierādījumi, lai būtu iespējams noteikt šāda kaitējuma esamību un apmēru (skat. spriedumus, 2009. gada 16. jūlijs, SELEX Sistemi Integrati/Komisija, C‑481/07 P, nav publicēts, EU:C:2009:461, 36. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2011. gada 8. novembris, Idromacchine u.c./Komisija, T‑88/09, EU:T:2011:641, 25. punkts un tajā minētā judikatūra).

    60

    Šajā lietā jānorāda, ka prasības pieteikumā nav ietverts neviens elements, kas ļautu Vispārējai tiesai identificēt kaitējuma, kas prasītājai, iespējams, nodarīts vadīšanas eksāmenu kārtošanas dēļ, raksturu un apmēru. Patiesībā prasītāja nav skaidri un nepārprotami, konsekventi un saprotami norādījusi elementus, kas veido varbūtējo kaitējumu.

    61

    Attiecībā uz nosacījumu par cēloņsakarību no pastāvīgās judikatūras izriet, ka LESD 340. panta otrajā daļā izvirzītais nosacījums par cēloņsakarību attiecas uz pietiekami tiešas cēloniskās saiknes starp iestāžu rīcību un zaudējumiem esamību (spriedumi, 2010. gada 18. marts, Trubowest Handel un Makarov/Padome un Komisija, C‑419/08 P, EU:C:2010:147, 53. punkts, un 2005. gada 14. decembris, Beamglow/Parlaments u.c., T‑383/00, EU:T:2005:453, 193. punkts; šajā nozīmē skat. arī spriedumu, 1979. gada 4. oktobris, Dumortier u.c./Padome, 64/76, 113/76, 167/78, 239/78, 27/79, 28/79 un 45/79, EU:C:1979:223, 21. punkts). Prasītājam ir pienākums sniegt pierādījumus, ka pastāv cēloņsakarība starp pārmesto rīcību un nodarīto kaitējumu (skat. spriedumu, 1998. gada 30. septembris, Coldiretti u.c./Padome un Komisija, T‑149/96, EU:T:1998:228, 101. punkts un tajā minētā judikatūra).

    62

    Jākonstatē, ka prasības pieteikumā, it īpaši tā VIII D punktā, kurā ietverts ceturtais pamats, šajā ziņā nav neviena elementa. Daļā, kas attiecas uz ārpuslīgumisku saistību rašanās nosacījumiem, prasītāja vienīgi apgalvo, ka “starp šiem nelikumīgajiem lēmumiem un aktiem un nodarīto kaitējumu pastāv tieša un droša cēloņsakarība”, tomēr viņa nepaskaidro, kas rada šo sakarību, un nesniedz par to ne mazākos pierādījumus.

    63

    Šādos apstākļos jāuzskata, ka starp pārmesto rīcību un varbūtējo kaitējumu acīmredzami nav cēloņsakarības. Līdz ar to, ciktāl ceturtais pamats attiecas uz Eulex Kosovo ārpuslīgumisko atbildību, tas nav pienācīgi pamatots.

    64

    Attiecībā uz Eulex Kosovo līgumisko atbildību, runājot par ceturto pamatu saistībā ar prasītājas pienākumu nokārtot vadīšanas eksāmenu un varbūtējo vardarbību, kas izriet no šī pienākuma, pat pieļaujot, ka Vispārējās tiesas kompetencē ir spriest par faktiem, kas radušies pirmajā līgumperiodā, jāsecina, ka sludinājumā par konkursu uz prokurora vietu, kurā prasītāja iesniedza savu kandidatūru, bija precizēts, ka atlasītajiem kandidātiem ir jābūt derīgai vadītāja apliecībai un tiem jāspēj vadīt pilnpiedziņas transportlīdzekli. Tātad šie nosacījumi bija prasītājas darba līguma sastāvdaļa un viņa nevar apgalvot, ka, pieprasot nokārtot transportlīdzekļa vadīšanas eksāmenu, Eulex Kosovo būtu pārkāpusi līgumu.

    65

    Piektajā pamatā prasītāja norāda uz viņas tiesību uz taisnīgiem un godīgiem darba apstākļiem, kas minētas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 31. pantā, pārkāpumu. Šajā sakarā viņa apgalvo:

    “[Visā viņas darba periodā Eulex Kosovo]

    1)

    [viņas profesionālo pieredzi] apsprieda viņas vadītāji un citi prokurori un vairākkārt atklāti apšaubīja citu prokuroru klātbūtnē, kuri reizēm nebija kvalificēti;

    2)

    [viņai piešķirtās] lietas [..] neatbilda viņas pieredzei;

    3)

    visu atzinību, ko viņa saņēma no citiem, minimizēja [viņas tiešais priekšnieks];

    4)

    viņas veiktais darbs netika pienācīgi atzīts;

    5)

    darbības izvērtēšanas ziņojumi objektīvi neatspoguļoja viņas sniegumu;

    6)

    [viņa] nekad netika iecelta par direktora pienākumu izpildītāju, kad direktors neatradās Misijā [..];

    7)

    [viņa] nekad netika norīkota piedalīties atlases komisijā, lai gan ikreiz, kad bija vajadzīgi brīvprātīgie, viņas partneri piedāvāja viņas kandidatūru.”

    66

    Prasītāja uzskata, ka šie fakti viņu “aizvaino” un “pazemo” un “rada netaisnīgu attieksmi pret viņas tiesībām uz taisnīgiem un godīgiem darba apstākļiem”.

    67

    Jākonstatē, ka prasītāja nesniedz nevienu pierādījumu šo apgalvojumu pamatojumam.

    68

    Tādējādi, pat pieļaujot, ka Vispārējās tiesas kompetencē ir spriest par faktiem, kas radušies pirmajā līgumperiodā, ceturtais un piektais pamats nav pamatoti.

    69

    Līdz ar to pirmais un otrais prasījums ir jānoraida kā daļēji acīmredzami nepieņemami un daļēji acīmredzami juridiski nepamatoti.

    Par ceturto prasījumu, ar ko tiek lūgts piespriest Eulex Kosovo atlīdzināt prasītājai kaitējumu, kas viņai esot nodarīts

    70

    Pirmām kārtām, prasītāja uzskata, ka Eulex Kosovo pieļautās nelikumības 2016. gada konkursa procedūrā viņai ir radījušas kaitējumu, jo ir pieņemts lēmums nepagarināt viņas darba līgumu. Šajā sakarā viņa lūdz Vispārējo tiesu saskaņā ar LESD 340. pantu piespriest Eulex Kosovo atlīdzināt viņai mantisko kaitējumu. Turklāt prasītāja uzskata, ka lēmums par 2016. gada konkursu rada arī morālu kaitējumu pārrunu laikā norādītā pamatojuma par nepietiekamu sniegumu dēļ.

    71

    Šajā ziņā, kā tika atgādināts iepriekš 55. punktā, ja prasījumi par kaitējuma atlīdzību ir cieši saistīti ar prasījumiem par tiesību akta atcelšanu, kas atzīti par nepieņemamiem, tad arī prasījumi par zaudējumu atlīdzību ir nepieņemami.

    72

    Šajā lietā, lūdzot atlīdzināt mantisko vai morālo kaitējumu, kas viņai esot nodarīts tādēļ, ka viņa nenokārtoja 2016. gada konkursu, un līguma nepagarināšanas no 2016. gada 14. novembra dēļ, prasītāja patiesībā vēlas sasniegt rezultātu, kas būtu identisks tam, kādu viņai būtu sniegusi prasība atcelt tiesību aktu attiecībā uz apstrīdētajiem lēmumiem. Līdz ar to prasījumi par kaitējuma atlīdzību ir cieši saistīti ar prasījumiem atcelt tiesību aktu. Kā izriet no šī rīkojuma 35.–51. punkta, trešais prasījums, ciktāl tajā ir lūgts atcelt apstrīdētos lēmumus, ir acīmredzami nepieņemams.

    73

    Līdz ar to prasība par kaitējuma atlīdzību, kurā ir lūgts atlīdzināt mantisko vai morālo kaitējumu, kas radies tādēļ, ka prasītāja nenokārtoja 2016. gada konkursu, un līguma nepagarināšanas no 2016. gada 14. novembra dēļ, ir nepieņemama.

    74

    Otrām kārtām, prasības pieteikuma daļā, kas balstīta uz LESD 340. panta otro daļu, attiecībā uz ārpuslīgumisko atbildību prasītāja apgalvo, ka viņai ir nodarīts morālais kaitējums “Eulex Kosovo nelikumīgo lēmumu un aktu dēļ”. Precīzāk, viņa apgalvo, ka “[Eulex Kosovo] nelikumīgie lēmumi un akti, it īpaši tie, kas prasītājai bija objektīvi aizvainojoši un pazemojoši, kaitēja viņas pašcieņai, tādēļ viņai ir tiesības uz atlīdzību”, ka “tie atstājuši arī spēcīgu ietekmi uz prasītājas profesionālo integritāti un reputāciju, kā arī uz viņas karjeras iespējām” un ka “morālais kaitējums izriet arī no iespaida, kādu atstāja lēmums viņu neizvēlēties prokurora amatam, kas bija pamatots ar it kā nepietiekamo sniegumu pārrunu laikā”.

    75

    Tomēr, kā ir konstatēts iepriekš 67. punktā, ir svarīgi norādīt, ka prasītāja nesniedz nevienu pierādījumu šo apgalvojumu pamatojumam. Viņa vienīgi izvirza vienkāršus apgalvojumus, kuros nav nedz precīzu atsauču uz it kā pārkāptajiem noteikumiem, nedz atsauču uz faktiem, kas pamatotu šos apgalvojumus.

    76

    Līdz ar to prasījumu ceturtā daļa ir jānoraida kā acīmredzami juridiski nepamatota.

    77

    No visiem iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka prasība ir jānoraida kā daļēji acīmredzami nepieņemama un daļēji acīmredzami juridiski nepamatota, un nav jāizvērtē Eulex Kosovo iesniegtā iebilde par nepieņemamību.

    Par tiesāšanās izdevumiem

    78

    Atbilstoši Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs.

    79

    Tā kā prasītājai nolēmums ir nelabvēlīgs, ir jāpiespriež tai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar Eulex Kosovo prasījumiem.

     

    Ar šādu pamatojumu

    VISPĀRĒJĀ TIESA (devītā palāta)

    izdod rīkojumu:

     

    1)

    Prasību noraidīt.

     

    2)

    SC atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

     

    Luksemburgā, 2018. gada 19. septembrī

    Sekretārs

    E. Coulon

    Priekšsēdētājs

    S. Gervasoni


    ( *1 ) Tiesvedības valoda – angļu.

    Augša