1

Prasītāja, European Coalition to End Animal Experiments, ir Eiropas mēroga dzīvnieku aizsardzības apvienība. Tā ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kuras juridiskā adrese ir Londonā (Apvienotā Karaliste) un kuras dalībnieki ir organizācijas no 22 dalībvalstīm. Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA) to ir atzinusi par ieinteresēto pusi, kas ir akreditēta un kurai ir ļauts piedalīties ECHA Dalībvalstu komitejas un Riska novērtēšanas komitejas sanāksmēs kā novērotājai.

2

ECHA 2011. gada 28. februārī uzsāka pareizības pārbaudes procedūru lietā par ķīmiskās vielas trifenilfosfāta reģistrācijas pieteikumu, ko iesniegusi Lanxess Deutschland GmbH (turpmāk tekstā – “Lanxess”).

3

Ar 2012. gada 5. aprīļa lēmumu (turpmāk tekstā – “2012. gada 5. aprīļa lēmums”) saistībā ar reģistrācijas pieteikuma pareizības pārbaudi ECHA, pamatojoties uz 41. panta 3. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulā (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 1. lpp.), pieprasīja Lanxess cita starpā veikt ķīmiskās vielas trifenilfosfāta toksiskuma izpēti prenatālās attīstības stadijā, izmantojot vēl vienu sugu, proti, trusi, un noteica tai 24 mēnešu termiņu papildu informācijas iesniegšanai.

4

Lanxess2012. gada 5. jūlijā, pamatojoties uz Regulas Nr. 1907/2006 91. panta 1. punktu, minēto lēmumu pārsūdzēja ECHA Apelācijas padomē. Minētajā tiesību normā ir noteikts, ka apelācijas ECHA Apelācijas padomē var iesniegt par ECHA lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar minētās regulas 9. un 20. pantu, 27. panta 6. punktu, 30. panta 2. un 3. punktu un 51. pantu.

5

ECHA Apelācijas padome ar 2012. gada 26. septembra lēmumu atļāva prasītājai iestāties lietā, lai atbalstītu Lanxess prasījumus, saskaņā ar Komisijas 2008. gada 1. augusta Regulas (EK) Nr. 771/2008, ar ko nosaka Eiropas Ķimikāliju aģentūras Apelācijas padomes organizācijas un procedūras noteikumus (OV L 206, 5. lpp.), 8. panta 1. punktu.

6

ECHA Apelācijas padome ar 2013. gada 10. oktobra lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) noraidīja Lanxess apelāciju, nolēma, ka par apelācijas iesniegšanu veiktais maksājums netiks atlīdzināts, noraidīja Lanxess lūgumu atlīdzināt tās izdevumus un nolēma, ka Lanxess ir jāiesniedz attiecīgā informācija 24 mēnešu termiņā, sākot no apstrīdētā lēmuma paziņošanas brīža.

7

Nav strīda par to, ka Lanxess nav iesniegusi prasību, pamatojoties uz LESD 263. panta ceturto daļu, lai panāktu apstrīdētā lēmuma atcelšanu.

8

Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2013. gada 9. decembrī, prasītāja cēla šo prasību. Ar vēstuli, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegta 2013. gada 19. decembrī, prasītāja ir iesniegusi prasības pieteikuma labotu redakciju.

9

Pēc tiesneša referenta ziņojuma Vispārējā tiesa (piektā palāta), veicot Reglamenta 64. pantā paredzētos procesa organizatoriskos pasākumus, uzdeva prasītājai rakstveida jautājumu. Prasītāja uz to atbildēja noteiktajā termiņā.

10

Eiropas Komisija 2014. gada 23. maijā iesniedza pieteikumu iestāties lietā, lai atbalstītu ECHA prasījumus.

11

Ar atsevišķu dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2014. gada 5. jūnijā, ECHA saskaņā ar Reglamenta 114. pantu izvirzīja iebildi par nepieņemamību attiecībā uz šo prasību.

12

Prasītāja 2014. gada 12. augustā Vispārējās tiesas kancelejā iesniedza savus apsvērumus saistībā ar iebildi par nepieņemamību, ko izvirzījusi ECHA.

13

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

14

ECHA iebildē par nepieņemamību lūdz Vispārējai tiesai:

15

Pamatojoties uz Reglamenta 114. pantu, ja kāds lietas dalībnieks lūdz, lai Vispārējā tiesa lemtu par nepieņemamību, neaplūkojot lietu pēc būtības, pārējā procesa daļa notiek mutvārdos, ja vien Vispārējā tiesa nelemj citādi. Šajā lietā Vispārējā tiesa uzskata, ka lietas materiāli tai ir pietiekami skaidri, un lemj, ka nav vajadzības uzsākt mutvārdu procesu.

16

Saskaņā ar Regulas Nr. 1907/2006 94. panta 1. punktu Vispārējā tiesā vai Tiesā var tikt celta prasība saskaņā ar LESD 263. pantu, lai apstrīdētu ECHA Apelācijas padomes lēmumu vai – gadījumos, kad nav tiesību iesniegt apelāciju Apelācijas padomē, – ECHA lēmumu.

17

LESD 263. panta ceturtajā daļā ir paredzēti trīs gadījumi, kad jebkura fiziska vai juridiska persona var iesniegt prasību atcelt tiesību aktu. Ievērojot nosacījumus, kas paredzēti minētā panta pirmajā un otrajā daļā, viņa var celt prasību, pirmkārt, par tādiem aktiem, kas viņai adresēti, otrkārt, par tādiem aktiem, kas viņu skar tieši un individuāli, un, treškārt, par reglamentējošiem aktiem, kas viņu skar tieši un nav saistīti ar īstenošanas pasākumiem.

18

Prasītāja apgalvo, ka viņa ir apstrīdētā lēmuma adresāte. Papildus tam prasītāja apgalvo, ka viņa atbilst arī nosacījumiem, kas paredzēti LESD 263. panta ceturtajā daļā minētajā otrajā un trešajā gadījumā. Turklāt savos apsvērumos attiecībā uz iebildi par nepieņemamību viņa precizē, ka viņa ceļ šo prasību savā vārdā, nevis kā Lanxess pārstāve.

19

ECHA uzskata, ka prasītāja nav apstrīdētā lēmuma adresāte un ka tas prasītāju neskar ne tieši, ne individuāli. Apstrīdētais lēmums neesot arī reglamentējošs akts.

20

Šajā lietā puses principā nav vienisprātis par jautājumu, vai prasītāja kā persona, kas iestājusies lietā, ko izskata ECHA Apelācijas padome, ir apstrīdētā lēmuma, proti, lēmuma par apelāciju, kas iesniegta, pamatojoties uz Regulas Nr. 1907/2006 91. panta 1. punktu, adresāte.

21

No pastāvīgās judikatūras, kas izstrādāta, izskatot dalībvalstu vai iestāžu iesniegtās prasības atcelt tiesību aktu, izriet, ka akti, par kuriem var celt prasību, LESD 263. panta nozīmē ir visi tie iestāžu pieņemtie noteikumi neatkarīgi no to formas, kuru mērķis ir radīt saistošas tiesiskas sekas (spriedumi, 1971. gada 31. marts, Komisija/Padome, 22/70, Krājums, EU:C:1971:32, 42. punkts, un 2011. gada 13. oktobris, Deutsche Post un Vācija/Komisija, C‑463/10 P un C‑475/10 P, Krājums, EU:C:2011:656, 36. punkts).

22

Attiecībā uz tādu prasību atcelt iestādes pieņemtu tiesību aktu, kuru cēlusi fiziska persona vai juridiska persona, Tiesa ir vairākkārt spriedusi, ka šādu prasību var celt tikai tad, ja šā akta saistošās tiesiskās sekas ir tādas, kas var ietekmēt prasītāja intereses, būtiski mainot tā tiesisko stāvokli (spriedumi, 1981. gada 11. novembris, IBM/Komisija, 60/81, Krājums, EU:C:1981:264, 9. punkts, un 2008. gada 17. jūlijs, Athinaïki Techniki/Komisija, C‑521/06 P, Krājums, EU:C:2008:422, 29. punkts). Ir jānorāda, ka minētā judikatūra ir tikusi iedibināta saistībā ar prasībām, kuras Savienības tiesā cēlušas fiziskas vai juridiskas personas par tām adresētiem tiesību aktiem (spriedums Deutsche Post un Vācija/Komisija, minēts 21. punktā, EU:C:2011:656, 38. punkts).

23

Citiem vārdiem sakot, lēmums, kurā norādīti tā adresāti, pauž iestādes gribu panākt konkrētu tiesisku rezultātu attiecībā uz šiem adresātiem (šajā ziņā skat. spriedumu, 1995. gada 6. aprīlis, BASF u.c./Komisija, T‑80/89, T‑81/89, T‑83/89, T‑87/89, T‑88/89, T‑90/89, T‑93/89, T‑95/89, T‑97/89, no T‑99/89 līdz T‑101/89, T‑103/89, T‑105/89, T‑107/89 un T‑112/89, Krājums, EU:T:1995:61, 73. un 74. punkts, un ģenerāladvokāta K. Rēmera [K. Roemer] secinājumus apvienotajās lietās Lemmerz-Werke u.c./Augstā iestāde, 53/63 un 54/63, EU:C:1963:29, 518. lpp.). Jābūt acīmredzami, ka ar šādu lēmumu ir paredzēts radīt tiesiskas sekas tā adresātiem (šajā ziņā skat. spriedumu, 1963. gada 5. decembris, Lemmerz-Werke u.c./Augstā iestāde, 53/63 un 54/63, EU:C:1963:54, 506. lpp.). Šī interpretācija izriet arī no LESD 288. panta ceturtās daļas, saskaņā ar kuru lēmums, kurā norādīti konkrēti adresāti, ir saistošs tikai šiem adresātiem.

24

Saskaņā ar judikatūru ar terminu “adresāts” apzīmē personu, kuras identitāte ir pietiekami precīzi noteikta attiecīgajā lēmumā un kurai tas ir adresējams (šajā ziņā skat. spriedumu, 2006. gada 14. decembris, Raiffeisen Zentralbank Österreich u.c./Komisija, no T‑259/02 līdz T‑264/02 un T‑271/02, Krājums, EU:T:2006:396, 72. punkts). Attiecībā uz lēmumu un vispārpiemērojamu aktu nošķiršanu ir nospriests, ka lēmuma būtiskās iezīmes izriet no ierobežota to adresātu skaita, kuri ir noteikti vai nosakāmi (šajā ziņā skat. spriedumu, 1962. gada 14. decembris, Confédération nationale des producteurs de fruits et légumes u.c./Padome, 16/62 un 17/62, EU:C:1962:47, 918. lpp.).

25

Šajā ziņā ir nospriests, ka LESD 263. panta sestās daļas nozīmē paziņošana ir darbība, ar kuru individuāla tiesību akta izdevējs paziņo minēto tiesību aktu tā adresātiem un tādējādi dod tiem iespēju iepazīties ar šo aktu. Šī interpretācija izriet arī no LESD 297. panta 2. punkta trešās daļas, saskaņā ar kuru lēmumus paziņo visiem, kuriem tie adresēti, un līdz ar šādu paziņošanu tie stājas spēkā (šajā ziņā skat. spriedumu, 2009. gada 19. jūnijs, Qualcomm/Komisija, T‑48/04, Krājums, EU:T:2009:212, 46. punkts un tajā minētā judikatūra).

26

No 21. līdz 25. punktā aplūkotajām tiesību normām un judikatūras izriet, ka prasītāja var tikt uzskatīta par apstrīdētā lēmuma adresāti tikai tad, ja, pirmkārt, ir izpildīts formālais nosacījums, proti, viņa ir skaidri norādīta kā adresāte, vai, otrkārt, ir izpildīts saturiskais nosacījums, proti, no minētā lēmuma noteikumiem izriet, ka viņa ir tajā identificēta kā adresāte, jo ar minēto lēmumu, paužot tā autora gribu, ir paredzēts radīt saistošas tiesiskas sekas, kuras spēj ietekmēt viņas intereses, būtiski mainot tās tiesisko stāvokli.

27

Šajā lietā prasītāja apstiprina, ka tā ir apstrīdētā lēmuma adresāte. Saskaņā ar prasītājas viedokli šis lēmums ir adresēts gan viņai kā personai, kas iestājusies lietā, gan procesa pusēm, jo viņa ir piedalījusies Lanxess apelācijas procesā un ECHA Apelācijas padome esot noraidījusi dažus no tās argumentiem.

28

Šajā ziņā ir jānorāda, ka ECHA nenoliedz, ka apstrīdētais lēmums ticis paziņots prasītājai. No Regulas Nr. 771/2008 22. panta 1. punkta izriet, ka tās sekretāram ir jārūpējas par to, lai ECHA Apelācijas padomes lēmumi un paziņojumi tiktu paziņoti pusēm un personām, kas iestājušās lietā.

29

Turklāt ir taisnība, ka apstrīdētā lēmuma ievaddaļā ir konkrēti minēta apelācijas iesniedzēja procesā ECHA Apelācijas padomē un persona, kas iestājusies lietā, kā arī viņu pārstāvji.

30

Tomēr no šiem elementiem neizriet, ka prasītāja ir apstrīdētā lēmuma adresāte.

31

Runājot par adresāta jēdzienu formālā izpratnē, ir jākonstatē, ka apstrīdētajā lēmumā nekur nav skaidri norādīts tā adresāts vai adresāti. Tikai fakts vien, ka prasītāja tajā ir minēta kā persona, kas iestājusies lietā, vai tas, ka viņa ir piedalījusies procesā, kuru Lanxess uzsākusi ECHA Apelācijas padomē, automātiski nenozīmē, ka viņa ir uzskatāma par apstrīdētā lēmuma adresāti. No tā izriet, ka nosacījums, kas attiecas uz 26. punktā izklāstīto pirmo gadījumu, nav izpildīts.

32

Runājot par saturisko nosacījumu, kas minēts šā rīkojuma 26. punktā, ir jāpārbauda, vai ar Regulas Nr. 771/2008 īpašajiem noteikumiem prasītājai ir piešķirts adresāta statuss attiecībā uz apstrīdēto lēmumu un vai šāds statuss neizriet no paša apstrīdētā lēmuma satura.

33

Pirmkārt, attiecībā uz Regulas Nr. 771/2008 īpašajiem noteikumiem ir jānorāda, ka personai, kas iestājusies lietā, ko izskata ECHA Apelācijas padome, nav citu tiesību kā vien tās, kuras tai piešķirtas ar Regulu Nr. 771/2008. Izvērtējot sistēmu, kas izveidota ar minēto regulu, ir jāsecina, ka iestāšanās lietā personai, kas iestājusies lietā, nepiešķir tādas pašas procesuālās tiesības kā lietas pusēm.

34

Konkrētāk runājot, ir jānorāda, ka Regulā Nr. 771/2008 kā ECHA Apelācijas padomē notiekoša procesa dalībnieki ir nošķirtas “puses” un “personas, kas iestājas lietā”. Šāds nošķīrums ir atrodams minētās regulas 21. panta 1. punktā. Puse Regulas Nr. 771/2008 nozīmē ir persona, kas uzsākusi attiecīgo procesu. Saskaņā ar šīs regulas 21. panta 1. punkta d) apakšpunktu apstrīdētā lēmuma ievaddaļā Lanxess un prasītāja ir minētas attiecīgi kā apelācijas iesniedzēja un kā persona, kas iestājusies lietā procesā ECHA Apelācijas padomē, kā arī ir minēti viņu pārstāvju uzvārdi. Taču šīs normas mērķis, kurā paredzēts, ka noteikti dati, tai skaitā pušu un to personu, kas iestājušās lietā, vārdi, tiek minēti lēmumā, nav noteikt, ka visi ECHA Apelācijas padomē notiekoša procesa dalībnieki ir katra šīs Apelācijas padomes pieņemtā lēmuma adresāti.

35

Turklāt Regulas Nr. 771/2008 8. panta 3. punktā ir paredzēts, ka pieteikumam par iestāšanos lietā ir jāaprobežojas ar vienas no pušu prasījumu atbalstīšanu vai iebilšanu pret tiem. Tādējādi iestāšanās lietā ir pakārtota pamatprocesam ECHA Apelācijas padomē. Šajā ziņā ir jānorāda, ka Lanxess, pamatojoties uz LESD 263. panta ceturto daļu, nav iesniegusi prasību, lai panāktu apstrīdētā lēmuma atcelšanu, un tādējādi minētais lēmums attiecībā uz viņu ir kļuvis galīgs.

36

Turklāt iestāšanās priekšmets ir atkarīgs arī no puses iesniegtās apelācijas pieņemamības. Apelācija var tikt atzīta par nepieņemamu, pamatojoties uz Regulas Nr. 771/2008 11. panta 1. punkta d) apakšpunktu, ja apelācijas iesniedzējs nav apelācijā apstrīdētā lēmuma adresāts un nespēj pierādīt, ka lēmums to ietekmē tieši un individuāli. No tā izriet, ka personai, kas iestājas lietā, ir jāpieņem process ECHA Apelācijas padomē tāds, kāds tas ir iestāšanās laikā.

37

No iepriekš 32. līdz 36. punktā izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka ne ar vienu no Regulas Nr. 771/2008 īpašajiem noteikumiem prasītājai nav piešķirts adresāta statuss attiecībā uz apstrīdēto lēmumu.

38

Šajā kontekstā prasītāja ir izbrīnīta, ka persona var iesniegt prasību Savienības tiesā, ja ECHA Apelācijas padome ir noraidījusi tās lūgumu iestāties lietā, taču viņa nevar apstrīdēt attiecīgā lēmuma pamatotību, kad tai ir ļauts iestāties lietā.

39

Ir jāatgādina, ka persona, kas iesniedz pieteikumu iestāties lietā, ir tā lēmuma adresāte, ar kuru šis pieteikums tiek noraidīts. Šajā gadījumā attiecīgās personas adresāta statuss izriet tieši no Regulas Nr. 771/2008 8. panta 5. punkta. Šī norma atbilst vispārējam noteikumam, saskaņā ar kuru – izņemot prasības par lēmumiem, ar ko noraidīts lūgums iestāties lietā, – personai, kas iestājas lietā, ir tiesības celt prasību tikai tajos gadījumos, kad attiecīgais akts viņu skar tieši. Attiecībā uz tiesvedību Savienības tiesā šis princips ir atrodams Eiropas Savienības Tiesas statūtu 56. panta 2. punktā, saskaņā ar kuru personas, kas iestājušās lietā un kas nav dalībvalstis vai Savienības iestādes, var iesniegt apelācijas sūdzību tikai tad, ja Vispārējās tiesas nolēmumi tās ietekmē tieši.

40

Otrkārt, ir jāpārbauda, vai prasītāja ir adresāte saturiskā nozīmē, pamatojoties uz apstrīdētā lēmuma saturu, ņemot vērā nosacījumus, kas attiecas uz 26. punktā izklāstīto otro gadījumu.

41

Ar apstrīdēto lēmumu ECHA Apelācijas padome ir noraidījusi Lanxess apelācijas sūdzību par 2012. gada 5. aprīļa lēmumu un noteikusi, ka Lanxess ir jāiesniedz attiecīgā informācija 24 mēnešu laikā no apstrīdētā lēmuma paziņošanas brīža.

42

Ir jākonstatē, ka apstrīdētais lēmums ir pieņemts saistībā ar Lanxess apelācijas sūdzību, ar kuru tā apstrīdēja savu pienākumu reģistrācijas pieteikumu pareizības pārbaudes ietvaros veikt ķīmiskās vielas trifenilfosfāta toksiskuma izpēti prenatālās attīstības stadijā, izmantojot vēl vienu sugu.

43

Ir jānorāda, ka ar apstrīdēto lēmumu ir paredzēts radīt tikai tādas saistošas tiesiskas sekas, kas skar Lanxess intereses, būtiski mainot tās tiesisko stāvokli. Lanxess kā apelācijas iesniedzēja ECHA Apelācijas padomē ir apstrīdētā lēmuma adresāte.

44

Savukārt ar apstrīdēto lēmumu, ciktāl uz to attiecas šī prasība, nav paredzēts radīt vai grozīt nekādas prasītājas tiesības vai juridiskas saistības. Ir jākonstatē, ka ne tā rezolutīvā daļa, ne tā motīvu daļa, kurā ir izklāstīts nepieciešamais pamatojums, ne tā ievaddaļa neatklāj ECHA Apelācijas padomes gribu mainīt prasītājas tiesisko stāvokli. Attiecībā uz prasītājas apgalvojumu, ka ECHA Apelācijas padome šā lēmuma motīvu daļā ir noraidījusi argumentus, kurus prasītāja paudusi procesa gaitā, ir jānorāda, ka tas neizskaidro, kā ar šādu noraidīšanu būtu paredzēts mainīt tās tiesisko stāvokli.

45

Tādējādi ar apstrīdēto lēmumu ECHA Apelācijas padome ir paudusi savu gribu mainīt tikai Lanxess tiesisko stāvokli. Tāpēc attiecībā uz prasītāju nav izpildīti iepriekš 26. punktā izklāstītie otrā gadījuma nosacījumi.

46

Treškārt, ņemot vērā, ka prasītāja uz to, ka tā ir apstrīdētā lēmuma adresāte saturiskā nozīmē, nevar atsaukties, ne pamatojoties uz Regulas Nr. 771/2008 īpašo noteikumu, ar ko tai būtu piešķirtas šādas tiesības, ne pamatojoties uz ECHA Apelācijas padomes gribu, kas izteikta minētā lēmuma saturā, argumenti, ar kuriem tā apgalvo, ka tikai tāda organizācija kā viņa var aizsargāt attiecīgo laboratorijas dzīvnieku intereses, ka ECHA Apelācijas padome ir atzinusi viņas intereses iestāties tās izskatāmajā lietā vai ka noteikumi, kas attiecas uz nevalstisko organizāciju tiesībām celt prasību, ir daudz plašāki citās tiesību sistēmās, šajā kontekstā nav iedarbīgi.

47

Tāpēc no visa iepriekš minētā izriet, ka prasītāja nav apstrīdētā lēmuma adresāte.

48

Ņemot vērā faktu, ka prasītāja nav apstrīdētā lēmuma adresāte, prasību par tiesību akta atcelšanu, pamatojoties uz LESD 263. panta ceturtajā daļā minēto otro gadījumu, tā var celt par minēto aktu tikai tad, ja tas to cita starpā skar tieši.

49

Runājot par tiešu ietekmi, saskaņā ar patstāvīgo judikatūru šis nosacījums nozīmē, ka, pirmkārt, apstrīdētais pasākums tieši ietekmē privātpersonas tiesisko stāvokli un, otrkārt, nepieļauj nekādu novērtējuma brīvību šā pasākuma adresātiem, kuri ir atbildīgi par tā ieviešanu, kas ir pavisam automātiska un izriet vien no Savienības tiesiskā regulējuma, nepiemērojot citus starpnoteikumus (spriedumi, 1998. gada 5. maijs, Dreyfus/Komisija, C‑386/96 P, Krājums, EU:C:1998:193, 43. punkts; 2004. gada 29. jūnijs, Front national/Parlaments, C‑486/01 P, Krājums, EU:C:2004:394, 34. punkts, un 2009. gada 10. septembris, Komisija/Ente per le Ville vesuviane un Ente per le Ville vesuviane/Komisija, C‑445/07 P un C‑455/07 P, Krājums, EU:C:2009:529, 45. punkts).

50

Tāpēc ir jāizskata prasītājas arguments, ka apstrīdētais lēmums to skar tieši.

51

Saskaņā ar ECHA viedokli fakts, ka prasītājai tika ļauts iestāties lietā ECHA Apelācijas padomē, tai nepiešķir tiesības celt šo prasību. Apstrīdētais lēmums tieši neietekmējot tās tiesisko stāvokli.

52

Vispirms ir jāatgādina, ka ar apstrīdēto lēmumu ECHA Apelācijas padome ir noraidījusi Lanxess apelāciju par 2012. gada 5. aprīļa lēmumu un nolēmusi, ka Lanxess ir jāiesniedz attiecīgā informācija 24 mēnešu laikā no apstrīdētā lēmuma paziņošanas brīža. Ar šo prasību prasītāja vēlas panākt tikai daļēju apstrīdētā lēmuma atcelšanu, ciktāl tajā ir noteikts Lanxess pienākums reģistrācijas pieteikumu pareizības pārbaudes ietvaros veikt ķīmiskas vielas trifenilfosfāta toksiskuma izpēti prenatālās attīstības stadijā, izmantojot vēl vienu sugu.

53

No tā izriet, ka apstrīdētais lēmums, ciktāl uz to attiecas šī prasība, tieši ietekmē tikai Lanxess tiesisko stāvokli.

54

Pirmkārt, lai pamatotu savu apgalvojumu, ka apstrīdētais lēmums to skar tieši, prasītāja pauž viedokli, ka viņas tiesības celt prasību izriet no fakta, ka ECHA Apelācijas padome ir atzinusi viņas intereses iestāties lietā un uzsver savas intereses panākt savu argumentu ņemšanu vērā.

55

Ir jānorāda, ka saskaņā ar Regulas Nr. 771/2008 8. panta 1. punktu ikviena persona, kuras intereses pamatoti skar ECHA Apelācijas padomē ierosinātas lietas iznākums, drīkst iestāties Apelācijas padomes procesā.

56

Ir jāatgādina, ka atšķirībā no ECHA Apelācijas padomes veiktās pārbaudes par to, vai attiecīgās lietas iznākums skar personas intereses, Vispārējai tiesai, pārbaudot, vai pastāv tieša ietekme, ir jāpārbauda, vai apstrīdētais pasākums, pirmkārt, tieši ietekmē subjekta tiesisko stāvokli un, otrkārt, vai tas nepieļauj nekādu novērtējuma brīvību šā pasākuma adresātiem, kuri ir atbildīgi par tā īstenošanu, kas ir pavisam automātiska un izriet tikai no Savienības tiesiskā regulējuma, nepiemērojot citus starpnoteikumus. Tādējādi šī pārbaude neattiecas uz prasītājas interesēm celt šo prasību, bet gan vispirms uz jautājumu, vai apstrīdētais lēmums šajā lietā patiesi tieši ietekmē viņas tiesisko stāvokli.

57

Apelācijas padomes lēmums atļaut prasītājai iestāties lietā nekādi nesaista Vispārējo tiesu attiecībā uz tās veikto pārbaudi par to, vai prasītājai šajā lietā ir tiesības celt prasību. Tāpēc fakts, ka Apelācijas padome ir atzinusi prasītājas intereses iestāties lietā Regulas Nr. 771/2008 8. panta 1. punkta izpratnē, nenozīmē, ka apstrīdētais lēmums to skar tieši.

58

Turklāt tikai fakts, ka prasītājas argumenti, ar kuriem tā atbalstījusi trešās personas prasījumus, nav tikuši pilnībā pieņemti, nenozīmē, ka apstrīdētais lēmums tieši ietekmē prasītājas tiesisko stāvokli.

59

Otrkārt, prasītāja apgalvo, ka tikai tāda organizācija kā tā spēj aizsargāt attiecīgo laboratorijas dzīvnieku intereses. Tā uzskata, ka, ja tā nespēj celt prasību par apstrīdēto lēmumu, nepastāv nekāda attiecīgo dzīvnieku interešu efektīva tiesiskā aizsardzība.

60

Ir jāatgādina, ka apstrīdētais lēmums, ciktāl uz to attiecas šī prasība, skar Lanxess pienākumu reģistrācijas pieteikumu pareizības pārbaudes ietvaros veikt ķīmiskās vielas trifenilfosfāta toksiskuma izpēti prenatālās attīstības stadijā, izmantojot vēl vienu sugu. Ar savu argumentu, saskaņā ar kuru tikai tāda organizācija kā prasītāja spēj aizsargāt attiecīgo laboratorijas dzīvnieku intereses, viņa nav sniegusi nevienu argumentu, kas varētu pamatot, ka apstrīdētais lēmums ir tieši ietekmējis viņas tiesisko stāvokli.

61

Šajā kontekstā turklāt ir jānorāda, ka ECHA Apelācijas padomei tādos savos lēmumos kā apstrīdētais lēmums ir pienākums ievērot Regulas Nr. 1907/2006 un LESD noteikumus. Saskaņā ar Regulas Nr. 1907/2006 25. panta 1. punktu šīs regulas sakarā testēšana ar mugurkaulniekiem jāveic tikai tad, ja nav neviena cita risinājuma, kas ļautu no tās izvairīties. Minētās regulas preambulas 47. apsvērumā ir noteikts, ka ECHA būtu jānodrošina, lai testu ar dzīvniekiem samazināšana būtu galvenais apsvērums, izstrādājot un atjauninot norādījumus ieinteresētajām personām, kā arī pašas tās procedūrās. LESD 13. pantā ir paredzēts, ka Savienība un dalībvalstis velta pienācīgu uzmanību dzīvnieku kā jutīgu būtņu labturības prasībām, vienlaikus ievērojot dalībvalstu normatīvos vai administratīvos aktus un paražas, it īpaši attiecībā uz reliģiskiem rituāliem, kultūras tradīcijām un reģionālās kultūras mantojumu.

62

Prasītājai bija ļauts iestāties lietā ECHA Apelācijas padomē, un tā varēja sniegt visus noderīgos elementus, lai ECHA Apelācijas padome spētu pieņemt uz pilnīgu informāciju balstītu lēmumu. Taču prasītāja nevar atsaukties uz iepriekš 61. punktā minētajiem noteikumiem, lai pamatotu, ka apstrīdētais lēmums šajā lietā to tieši ietekmē.

63

Ciktāl prasītāja atsaucas uz faktu, ka attiecīgo laboratorijas dzīvnieku interešu aizsardzība tiesā ir pamats, lai uzskatītu, ka apstrīdētais lēmums to skar tieši, ir jākonstatē, ka, kaut arī privātpersonām ir jābūt efektīvai to savu tiesību, kas tām izriet no Savienības tiesiskās kārtības, – pieņemot, ka tādas pastāv, – aizsardzībai tiesā, tiesības uz šādu aizsardzību tomēr nevar būt pamats apšaubīt LESD 263. panta ceturtajā daļā paredzētos nosacījumus (skat. rīkojumu, 2009. gada 24. septembris, Município de Gondomar/Komisija, C‑501/08 P, EU:C:2009:580, 38. punkts un tajā minētā judikatūra).

64

Treškārt, attiecībā uz prasītājas argumentu, saskaņā ar kuru noteikumi, kas attiecas nevalstisko organizāciju tiesībām celt prasību, ir būtiski plašāki citās tiesību sistēmās, ir pietiekami norādīt, ka atšķirīgu procesuālo noteikumu pastāvēšana citās tiesību sistēmās nevar būt pamats apšaubīt LESD 263. panta ceturtās daļas prasības.

65

Ceturtkārt, runājot par prasītājas argumentiem, ka, pirmkārt, ar apstrīdēto lēmumu ir izšķirts tiesību jautājums, kas ir svarīgs saistībā ar citiem ECHA notiekošiem procesiem un kas tādējādi būtu piemērojams visām lietām par vielām, kuras tiek ražotas vai importētas 1000 tonnu vai lielākā apjomā un uz kurām attiecas Regulas Nr. 1907/2006 X pielikums, un ka, otrkārt, tās intereses skarot ar apstrīdēto lēmumu noteiktais vispārējais princips, ir jānorāda, ka Savienības tiesvedībā nav tāda tiesiskās aizsardzības līdzekļa, kas ļautu tiesai ieņemt nostāju, balstoties uz vispārīgu paziņojumu vai principu (skat. spriedumu, 2005. gada 15. decembris, Infront WM/Komisija, T‑33/01, Krājums, EU:T:2005:461, 171. punkts un tajā minētā judikatūra).

66

Tādējādi šajā lietā prasītāja nav sniegusi nevienu argumentu, ar ko varētu pamatot, ka apstrīdētais lēmums tieši ietekmē tās tiesisko stāvokli. No tā izriet, ka apstrīdētais lēmums, ciktāl uz to attiecas šī prasība atcelt tiesību aktu, prasītāju tieši neietekmē.

67

Tā kā tiešas ietekmes kritērijs LESD 263. panta ceturtajā daļā paredzētajā otrajā un trešajā gadījumā ir identisks un tā kā apstrīdētais lēmums, ciktāl uz to attiecas šī prasība, 49.–66. punktā minēto iemeslu dēļ tieši neietekmē prasītāju, šajā lietā nav izpildīti arī LESD 263. panta ceturtajā daļā paredzētā trešā gadījuma nosacījumi.

68

Pilnības labad ir jāpārbauda, vai apstrīdētais lēmums ir reglamentējošs akts LESD 263. panta ceturtajā daļā minētā trešā gadījuma nozīmē.

69

Šajā ziņā ECHA uzskata, ka apstrīdētais lēmums nav vispārpiemērojams akts.

70

Ir jākonstatē, ka reglamentējoša akta jēdziens LESD 263. panta ceturtajā daļā paredzētajā trešajā gadījumā ir jāsaprot kā jebkurš vispārpiemērojams akts, izņemot leģislatīvus aktus (rīkojumi, 2012. gada 4. jūnijs, Eurofer/Komisija, T‑381/11, Krājums, EU:T:2012:273, 42. punkts, un 2014. gada 7. marts, FESI/Padome, T‑134/10, EU:T:2014:143, 23. punkts).

71

Šajā lietā apstrīdētais lēmums nav leģislatīvs akts, jo tas nav pieņemts nedz saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, nedz saskaņā ar īpašo likumdošanas procedūru atbilstoši LESD 289. panta 1.–3. punktam (šajā ziņā skat. spriedumu, 2011. gada 25. oktobris, Microban International un Microban (Europe)/Komisija, T‑262/10, Krājums, EU:T:2011:623, 21. punkts, un rīkojumu FESI/Padome, minēts 70. punktā, EU:T:2014:143, 25. punkts).

72

Turklāt ir jānorāda, ka apstrīdētais lēmums nav vispārpiemērojams, jo tas nav piemērojams objektīvi noteiktām situācijām un nerada tiesiskas sekas attiecībā uz vispārēji un abstrakti definētām personu kategorijām (šajā ziņā skat. rīkojumus, 2014. gada 21. janvāris, Bricmate/Padome, T‑596/11, EU:T:2014:53, 65. punkts, un FESI/Padome, minēts 70. punktā, EU:T:2014:143, 24. punkts). Apstrīdētais lēmums, ciktāl uz to attiecas šī prasība, skar Lanxess pienākumu reģistrācijas pieteikumu pareizības pārbaudes ietvaros veikt ķīmiskās vielas trifenilfosfāta toksiskuma izpēti prenatālās attīstības stadijā, izmantojot vēl vienu sugu.

73

Tādējādi apstrīdētais lēmums nav reglamentējošs akts, un tas izslēdz iespēju, ka prasība būtu pieņemama, pamatojoties uz LESD 263. panta ceturtajā daļā paredzēto trešo gadījumu.

74

Visu iepriekš minēto apsvērumu gaismā ir jāpieņem ECHA iebilde par nepieņemamību un nav jāpārbauda, vai pārējie LESD 263. panta ceturtajā daļā paredzētā otrā un trešā gadījuma kritēriji ir izpildīti. Tāpēc šī prasība ir noraidāma kā nepieņemama. Līdz ar to nav jālemj par Komisijas iesniegto pieteikumu iestāties šajā lietā.

75

Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai nolēmums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar ECHA prasījumiem.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (piektā palāta)

izdod rīkojumu: