Atlasiet eksperimentālās funkcijas, kuras vēlaties izmēģināt!

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes EUR-Lex.

Dokuments 62012TJ0461

    Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2014. gada 9. septembra spriedums.
    (publicēts izvilkumu veidā) Hansestadt Lübeck pret Eiropas Komisiju.
    Valsts atbalsts – Lidostas maksas – Lībekas lidosta – Lēmums uzsākt LESD 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru – LESD 107. panta 1. punkts – Acīmredzama kļūda vērtējumā – Regulas (EK) Nr. 659/1999 10. pants.
    Lieta T‑461/12.

    Krājums – vispārīgi

    Eiropas judikatūras identifikators (ECLI): ECLI:EU:T:2014:758

    VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)

    2014. gada 9. septembrī ( *1 )

    “Valsts atbalsts — Lidostas maksas — Lībekas lidosta — Lēmums uzsākt LESD 108. panta 2. punktā noteikto procedūru — LESD 107. panta 1. punkts — Acīmredzama kļūda vērtējumā — Regulas (EK) Nr. 659/1999 10. pants”

    Lieta T‑461/12

    Hansestadt Lübeck (Vācija), kas ir Flughafen Lübeck GmbH tiesību un saistību pārņēmēja, ko pārstāv M. Núñez Müller, J. Dammann de Chapto un T. Becker, advokāti,

    prasītāja,

    pret

    Eiropas Komisiju, ko pārstāv T. Maxian Rusche un R. Sauer, pārstāvji,

    atbildētāja,

    par lūgumu daļēji atcelt Komisijas 2012. gada 22. februāra Lēmumu C(2012) 1012, galīgā redakcija, saistībā ar valsts atbalstu SA.27585 un SA.31149 (2012/C) (ex 2012/NN, ex CP 31/2009 un CP 162/2010) – Vācija, ciktāl šis lēmums attiecas uz Lībekas (Vācija) lidostas maksājumu kārtību, kas pieņemta 2006. gadā.

    VISPĀRĒJĀ TIESA (trešā palāta)

    šādā sastāvā: priekšsēdētājs S. Papasavs [S. Papasavvas] (referents), tiesneši N. Dž. Forvuds [N. J. Forwood] un E. Bieļūns [E. Bieliūnas],

    sekretāre K. Andova [K. Andová], administratore,

    ņemot vērā rakstveida procesu un 2014. gada 12. marta tiesas sēdi,

    pasludina šo spriedumu.

    Spriedums ( 1 )

    [..]

    Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi

    11

    Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2012. gada 19. oktobrī, FL [Flughafen Lübeck – Lībekas lidosta] cēla šo prasību.

    12

    Replikas rakstā, kas Vispārējās tiesas kancelejā reģistrēts 2013. gada 20. februārī, Lībekas pilsēta ir paziņojusi, ka tā iestājas FL vietā, lai turpinātu tiesvedību, kuru FL pirms tam ir uzsākusi.

    13

    Vispārējās tiesas Reglamenta 64. pantā paredzēto procesa organizatorisko pasākumu ietvaros Vispārējā tiesa lūdza prasītāju rakstveidā atbildēt uz jautājumiem, prasītāja izpildīja šo lūgumu noteiktajā termiņā. Komisija savus apsvērumus par prasītājas sniegtajām atbildēm iesniedza noteiktajā termiņā.

    14

    Tā kā Vispārējās tiesas palātu sastāvs tika mainīts, tiesnesis referents tagad darbojas trešajā palātā, kurai attiecīgi tika nodota šī lieta.

    15

    Saskaņā ar tiesneša referenta ziņojumu Vispārējā tiesa (trešā palāta) nolēma uzsākt mutvārdu procesu un Reglamenta 64. pantā paredzēto procesa organizatorisko pasākumu ietvaros uzdeva lietas dalībniekiem rakstveida jautājumus. Tie uz jautājumiem atbildēja noteiktajā termiņā.

    16

    Tika uzklausīti lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumi un to mutvārdu atbildes uz jautājumiem, ko Vispārējā tiesa uzdeva 2014. gada 12. marta tiesas sēdē.

    17

    Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

    atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl ar to tiek uzsākta formālā izmeklēšanas procedūra par 2006. gada maksājumu kārtību;

    atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl ar to Vācijas Federatīvajai Republikai tiek uzlikts pienākums sniegt informāciju par 2006. gada maksājumu kārtību;

    piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

    18

    Komisijas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

    noraidīt prasību kā nepieņemamu;

    pakārtoti – noraidīt prasību kā nepamatotu;

    piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

    Juridiskais pamatojums

    Par pirmo prasības pamatu

    [..]

    Par lietas būtību

    39

    Sava pirmā prasījuma atbalstam prasītāja izvirza piecus pamatus, no kuriem pirmais ir par Vācijas Federatīvās Republikas tiesību uz aizstāvību pārkāpumu, otrais – par pienākuma veikt rūpīgu un objektīvu izskatīšanu pārkāpumu, trešais – par LESD 108. panta 2. un 3. punkta un Padomes 1999. gada 22. marta Regulas (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus [LESD 108.] panta piemērošanai (OV L 83. 1. lpp.), 4. un 6. panta, kā arī 13. panta 1. punkta pārkāpumu, ceturtais – par LESD 107. panta 1. punkta pārkāpumu un piektais – par pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu.

    40

    Vispārējā tiesa uzskata par lietderīgu vispirms izskatīt ceturto pamatu tā daļā par LESD 107. panta 1. punkta pārkāpumu saistībā ar selektivitātes kritēriju.

    41

    Minētās pamata daļas atbalstam prasītāja apgalvo, ka Komisijai neesot bijis jāsecina, ka 2006. gada maksājumu kārtība ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, jo tas nav selektīvs.

    42

    Šajā ziņā iesākumā ir jāatgādina, ka no pastāvīgās judikatūras izriet, ka, ja, ceļot prasību par lēmumu uzsākt formālu izmeklēšanas procedūru, prasītājs apstrīd Komisijas novērtējumu par strīdīgā valsts atbalsta pasākuma kvalifikāciju, tad Eiropas Savienības tiesas veiktā uzraudzība, uzskatot, ka laikā, kad attiecīgais pasākums tika pirmoreiz pārbaudīts, Komisija nevarēja pārvarēt visas grūtības attiecībā uz šo jautājumu, tiek ierobežota ar pārbaudi par to, vai tā nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā (šajā ziņā skat. Tiesas 2011. gada 21. jūlija spriedumu lietā C-194/09 P Alcoa Trasformazioni/Komisija, Krājums, I-6311. lpp., 61. punkts; Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2001. gada 19. decembra rīkojumu apvienotajās lietās T-195/01 R un T-207/01 R Government of Gibraltar/Komisija, Recueil, II-3915. lpp., 79. punkts, un Vispārējās tiesas 2002. gada 23. oktobra spriedumu apvienotajās lietās T-269/99, T-271/99 un T-272/99, Diputación Foral de Guipúzcoa u.c./Komisija, Recueil, II-4217. lpp., 49. punkts).

    43

    Tālāk jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru kvalifikācijai par valsts atbalstu ir jābūt izpildītiem visiem tālāk minētajiem nosacījumiem. Pirmkārt, ir jābūt valsts pasākumam vai pasākumiem, kas ir saistīti ar valsts līdzekļu piešķiršanu. Otrkārt, tam ir jābūt tādam, kas var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm. Treškārt, ar to ir jāsniedz labums atbalsta saņēmējam. Ceturtkārt, tam ir jābūt tādam, ar ko tiek izkropļota konkurence vai arī tiek radīti draudi to izkropļot (skat. Tiesas 2010. gada 10. jūnija spriedumu lietā C-140/09 Fallimento Traghetti del Mediterraneo, Krājums, I-5243. lpp., 31. punkts un tajā minētā judikatūra).

    44

    Valsts pasākuma selektīvais raksturs ir viena no valsts atbalsta jēdziena raksturiezīmēm LESD 107. panta 1. punkta izpratnē (šajā ziņā skat. Tiesas 1998. gada 1. decembra spriedumu lietā C-200/97 Ecotrade, Recueil, I-7907. lpp., 40. punkts; 2011. gada 24. novembra spriedumu lietā C‑458/09 P Itālija/Komisija, Krājumā nav publicēts, 56. punkts, un Vispārējās tiesas 2000. gada 29. septembra spriedumu lietā T-55/99 CETM/Komisija, Recueil, II-3207. lpp., 39. punkts). Ar šo pantu ir aizliegts atbalsts, ar ko “dod priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai”, citiem vārdiem – selektīvi atbalsti. Tādēļ priekšrocības, kas izriet no vispārēji piemērojama pasākuma, kurš bez izņēmuma piemērojams visiem saimnieciskās darbības subjektiem, nevar tikt kvalificēts par valsts atbalstu šī panta izpratnē (Tiesas 2005. gada 15. decembra spriedums lietā C-66/02 Itālija/Komisija, Krājums, I-10901. lpp., 99. punkts).

    45

    Lai novērtētu pasākuma selektivitāti, ir jāpārbauda, vai attiecīgās tiesiskās iekārtas ietvaros minētais pasākums ir uzskatāms par priekšrocību konkrētiem uzņēmumiem salīdzinājumā ar citiem, kuri ir faktiski un juridiski salīdzināmā situācijā (skat. Tiesas 2008. gada 22. decembra spriedumu lietā C-487/06 P British Aggregates/Komisija, Krājums, I-10515. lpp., 82. punkts un tajā minētā judikatūra).

    46

    Tāpat saskaņā ar pastāvīgo judikatūru valsts atbalsta jēdziens neietver valsts pasākumus, kuri rada diferenciāciju uzņēmumu starpā un tādējādi a priori ir selektīvi, ja šāda diferenciācija izriet no sistēmas, kurā tie ietilpst, rakstura vai uzbūves (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā British Aggregates/Komisija, 83. punkts un tajā minētā judikatūra).

    47

    Šajā lietā jāatzīmē, ka Komisija apstrīdētā lēmuma 279. punktā ir uzskatījusi, ka attiecīgās priekšrocības tika piešķirtas vienīgi tām lidsabiedrībām, kas izmanto Lībekas lidostu, un tātad tās bija selektīvas LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.

    48

    Prasītāja iebilst, ka citās lidostās reģistrētas lidsabiedrības nav faktiski un juridiski salīdzināmā situācijā ar Lībekas lidostas lidsabiedrībām un Komisija nav apgalvojusi, ka ar 2006. gada maksājumu kārtību dažiem Lībekas lidostas izmantotājiem, salīdzinot ar citiem šīs lidostas izmantotājiem, šim tirgum neraksturīgi ir piešķirtas priekšrocības.

    49

    Komisija atbild, ka 2006. gada maksājumu kārtība ir selektīva, jo tā tiek piemērota vienīgi tām lidsabiedrībām, kuras izmanto Lībekas lidostu.

    50

    Šajā ziņā iesākumā ir jākonstatē, ka pamatojums, kas norādīts apstrīdētā lēmuma 279. punktā, uz kuru ir izdarīta atsauce iepriekš [šī sprieduma] 47. punktā un kurš ir sīkāk izskaidrots minētā lēmuma 265.–267. punktā, ir vienīgais izvirzītais pamatojums, lai attaisnotu 2006. gada maksājumu kārtības selektīvo raksturu, tādējādi minētā lēmuma tiesiskuma pārbaude ir jāveic vienīgi par šo pamatojumu.

    51

    Tālāk ir jāatzīmē, ka fakts, ka 2006. gada maksājumu kārtība tiek piemērota vienīgi tām lidsabiedrībām, kuras izmanto Lībekas lidostu, nav nodalāms no Vācijas tiesiskā regulējuma par lidostu maksām un no pašas kārtības, ar ko tiek noteiktas šādas maksas, veida. Saskaņā ar Luftverkehrs-Zulassungs-Ordnung [Noteikumu par gaisa transporta darbības licencēm] 43.a pantu katras lidostas administrācija izveido šai lidostai piemērojamo maksu skalu. Attiecīgajā tiesiskajā regulējumā 2006. gada maksājumu kārtība tātad varēja attiekties vienīgi uz maksām, kas ir piemērojamas Lībekas lidostai. Lidsabiedrībām, kas izmanto citas Vācijas lidostas, šajās lidostās tiek piemērotas samaksas kārtības, kas tajās ir specifiski piemērojamas. Tās tātad nav salīdzināmā situācijā ar tām lidsabiedrībām, kuras izmanto Lībekas lidostu.

    52

    Turklāt, kā to norāda Komisija, no judikatūras izriet, ka atbalsts var tikt uzskatīts par selektīvu, pat ja tas skar veselu tautsaimniecības nozari (skat. Tiesas 2005. gada 15. decembra spriedumu lietā C-184/04 Unicredito Italiano, Krājums, I-11137. lpp., 45. punkts un tajā minētā judikatūra). Ir jānorāda, ka, pirmkārt, minētā judikatūra ir attīstīta tostarp saistībā ar vispārēji piemērojamiem valsts pasākumiem un tā tieši uz šo lietu neattiecas. Patiesībā attiecīgais pasākums attiecas nevis uz “veselu tautsaimniecības nozari”, kas šajā gadījumā būtu lidostu nozare, bet gan tikai uzņēmumiem, kuri izmanto Lībekas lidostu.

    53

    Otrkārt, jānorāda, ka, lai novērtētu tarifu skalas, kuru ir izveidojusi publiska iestāde konkrētas lietas vai pakalpojuma izmantošanai noteiktā nozarē, iespējami selektīvo raksturu attiecībā uz noteiktiem uzņēmumiem, ir jāņem vērā tostarp visi uzņēmumi, kuri izmanto vai var izmantot šo konkrēto lietu vai pakalpojumu, un ir jāpārbauda, vai tikai daži no šiem uzņēmumiem saņem vai var saņemt iespējamas priekšrocības. To uzņēmumu situācijai, kuri nevēlas vai nevar izmantot attiecīgo lietu vai pakalpojumu, tādējādi nav tiešas nozīmes, lai novērtētu, vai pastāv priekšrocības. Citiem vārdiem, tāda pasākuma, kas izpaužas kā tarifu skala, kuru ir izveidojusi publiska iestāde konkrētas lietas vai pakalpojuma izmantošanai un kuru šī iestāde ir nodevusi lietošanā, selektīvais raksturs var tikt novērtēts tikai no minētās iestādes pašreizējo vai potenciālo klientu skatupunkta un no attiecīgās lietas vai pakalpojuma skatupunkta, nevis no citu nozares uzņēmumu klientu, kuru izmantošanā ir nodotas līdzīgas lietas vai pakalpojumi, skatupunkta. Turklāt, ja būtu jāuzskata, ka jebkurai nediskriminējošai tarifu skalai, kuru publiska iestāde piemēro par noteiktu lietu vai pakalpojumu, piemīt selektīvs raksturs, tas būtībā novestu pie tā, ka tiktu pārmērīgi paplašināts LESD 107. panta 1. punktā ietvertā atbalsta, “dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai”, jēdziena saturs. Pie tam, lai iespējamais atbalsts, ko piešķir publiska iestāde saistībā ar konkrētu lietu vai pakalpojumu sniegšanu, dotu priekšroku noteiktiem uzņēmumiem, ir vajadzīgs, lai uzņēmumi, kas izmanto vai vēlas izmantot šo lietu vai pakalpojumu, nesaņemtu vai nevarētu saņemt minēto priekšrocību no šīs iestādes saistībā ar šo konkrēto lietu vai pakalpojumu.

    54

    No iepriekš minētā, pirmkārt, izriet, ka apstāklis vien, ka 2006. gada maksājumu kārtība tiek piemērota tikai lidsabiedrībām, kuras izmanto Lībekas lidostu, nav atbilstošs kritērijs, lai uzskatītu, ka tai ir selektīvs raksturs.

    55

    No iepriekš minētā, otrkārt, izriet, ka, ņemot vērā faktu, ka konkrētais pakalpojums šajā lietā ir Lībekas lidostas izmantošana par maksu, kas noteikta ar 2006. gada maksājumu kārtību, un tā kā netiek apstrīdēts, ka visām lidsabiedrībām var tikt piemēroti šajā kārtībā paredzētie tarifu noteikumi, tad, ņemot vērā apstrīdētajā lēmumā norādīto pamatojumu, Komisija kļūdaini ir uzskatījusi, ka 2006. gada maksājumu kārtība ir selektīva.

    [..]

    59

    Šādos apstākļos ir jākonstatē, ka Komisijas secinājumā, atbilstoši kuram priekšrocībām, kas paredzētas ar 2006. gada maksājumu kārtību, ir selektīvs raksturs, ņemot vērā apstrīdētajā lēmumā norādīto pamatojumu, ir pieļauta acīmredzama kļūda novērtējumā.

    60

    No iepriekš minētā izriet, ka ir jāapmierina ceturtais pamats, kas izvirzīts pirmā prasījuma atbalstam, un ir jāatceļ apstrīdētais lēmums, ciktāl ar to tiek uzsākta formālā izmeklēšanas procedūra par 2006. gada maksājumu kārtību, un nav jāizskata pārējie pamati, kas izvirzīti minētā prasījuma atbalstam.

    [..]

     

    Ar šādu pamatojumu

    VISPĀRĒJĀ TIESA (trešā palāta)

    nospriež:

     

    1)

    atcelt Komisijas 2012. gada 22. februāra Lēmumu C(2012) 1012, galīgā redakcija, saistībā ar valsts atbalstu SA.27585 un SA.31149 (2012/C) (ex NN/2012, ex CP 31/2009 un CP 162/2010) – Vācija, ciktāl šis lēmums attiecas uz Lībekas lidostas maksājumu kārtību, kas pieņemta 2006. gadā;

     

    2)

    pārējā daļā prasību noraidīt;

     

    3)

    Eiropas Komisija sedz savus un atlīdzina pusi no Hansestadt Lübeck tiesāšanās izdevumiem.

     

    Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2014. gada 9. septembrī.

    [Paraksti]


    ( *1 ) Tiesvedības valoda – vācu.

    ( 1 ) Ir ietverti tikai tie šī sprieduma punkti, kuru publicēšanu Vispārējā tiesa uzskata par lietderīgu.

    Augša