1

2001. gada 7. februārī prasītāja, Oakley, Inc., Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) iesniedza Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).

2

Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir vārdisks apzīmējums “O STORE”.

3

Pakalpojumi, attiecībā uz kuriem tika pieteikta reģistrācija, ietilpst 35. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju vajadzībām un atbilst šādam aprakstam: “mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības pakalpojumi, tostarp mazumtirdzniecības pakalpojumi internetā; briļļu, saulesbriļļu, optikas preču un aksesuāru, apģērbu, cepuru, apavu, pulksteņu, hronometru, rotaslietu, novelkamo attēlu, afišu, sporta somu, mugursomu un portfeļu mazumtirdzniecība un vairumtirdzniecība”.

4

2001. gada 3. septembrī šis reģistrācijas pieteikums tika publicēts Bulletin des marques communautaires [Kopienas Preču Zīmju Biļetenā] Nr. 77/01.

5

2002. gada 11. februārī prasītājas preču zīme “O STORE” tika reģistrēta kā Kopienas preču zīme ar Nr. 2 074 599.

6

2002. gada 14. oktobrī persona, kas iestājusies lietā, Venticinque Ltd, atbilstoši Regulas Nr. 40/94 52. panta 1. punkta a) apakšpunktam un 8. panta 1. punkta b) apakšpunktam iesniedza pieteikumu par preču zīmes atzīšanu par spēkā neesošu attiecībā uz visiem pakalpojumiem, ko aizsargāja Kopienas preču zīmes reģistrācija. Šis pieteikums bija pamatots ar to, ka pastāv sajaukšanas iespēja starp Kopienas preču zīmi un agrāku vārdisku preču zīmi “THE O STORE”, kas 2000. gada 28. decembrī bija reģistrēta Francijā ar Nr. 3 073 591 attiecībā uz šādām precēm, kas Nicas nolīguma izpratnē ietilpst 18. un 25. klasē:

7

Ar 2004. gada 18. jūnija lēmumu Anulēšanas nodaļa apmierināja pieteikumu par atzīšanu par spēkā neesošu attiecībā, pirmkārt, uz tādiem pakalpojumiem kā “apģērbu, cepuru, apavu, sporta somu, mugursomu un portfeļu mazumtirdzniecība un vairumtirdzniecība”, pamatojot ar to, ka, pat ja šo pakalpojumu raksturs, funkcionālais uzdevums un izmantošana atšķiras no tiem, kas ir valsts agrākās preču zīmes aptvertajām precēm, ir iespējams, ka tiem ir vieni un tie paši izplatīšanas kanāli, un, otrkārt, attiecībā uz “mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības pakalpojumiem, tostarp mazumtirdzniecības pakalpojumiem internetā”, pamatojot ar to, ka šo pakalpojumu definīcija, būdama vispārīga, ietver visa veida preču, tostarp to, kuras aptvertas ar agrāko preču zīmi, tirdzniecību. Savukārt Anulēšanas nodaļa noraidīja pieteikumu par atzīšanu par spēkā neesošu attiecībā uz tādiem pakalpojumiem kā “briļļu, saulesbriļļu, optikas preču un aksesuāru, pulksteņu, hronometru, rotaslietu, novelkamo attēlu, afišu mazumtirdzniecība un vairumtirdzniecība”, jo tā uzskatīja, ka šo preču tirdzniecības ietvaros sniegtajiem pakalpojumiem nav tādi paši izplatīšanas kanāli kā ādas izstrādājumiem un apģērbiem, kas aptverti ar agrāko preču zīmi.

8

2004. gada 5. un 6. augustā prasītāja un persona, kas iestājusies lietā, attiecīgi iesniedza apelācijas sūdzību par Anulēšanas nodaļas lēmumu.

9

Ar 2006. gada 17. janvāra lēmumu (turpmāk tekstā — “apstrīdētais lēmums”) Apelāciju pirmā padome atstāja spēkā Anulēšanas nodaļas lēmumu un tādējādi noraidīja abas apelācijas sūdzības.

10

Apelāciju padome būtībā norādīja, ka:

11

Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

12

ITSB prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

13

Personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

14

Tiesas sēdē ITSB paziņoja par atteikšanos no iebildes par nepieņemamību, ko tas bija izvirzījis savā atbildes rakstā uz prasītājas pieteikumu, ar kuru lūdza atcelt apstrīdēto lēmumu arī daļā, kurā Apelāciju padome atstāja spēkā Anulēšanas nodaļas lēmumu noraidīt pieteikumu par Kopienas preču zīmes “O STORE” atzīšanu par spēkā neesošu attiecībā uz tādiem pakalpojumiem kā “briļļu, saulesbriļļu, optikas preču un aksesuāru, pulksteņu, hronometru, rotaslietu, novelkamo attēlu, afišu mazumtirdzniecība un vairumtirdzniecība”. Par šo atteikšanos tika izdarīta piezīme tiesas sēdes protokolā.

15

Prasītāja izvirza vienu pamatu, kas saistīts ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu. Persona, kas iestājusies lietā, izteica lūgumu saskaņā ar Pirmās instances tiesas Reglamenta 134. panta 3. punktu.

16

Prasītāja, pirmkārt, apgalvo, ka starp konkrētajām precēm un pakalpojumiem nepastāv nekāda līdzība, tādējādi Apelāciju padome esot kļūdaini secinājusi, ka pastāv šāda līdzība. Vispirms, Apelāciju padome esot nepareizi interpretējusi mazumtirdzniecībā sniedzamo pakalpojumu raksturu. Tāpat tā esot nepareizi piemērojusi Tiesas 1998. gada 29. septembra spriedumu lietā C-39/97 Canon (Recueil, I-5507. lpp.). Visbeidzot, tā esot kļūdaini noraidījusi tās argumentus, ka ir jānoliedz, ka pastāv preču un pakalpojumu līdzība, lai izvairītos no visu preču zīmju, kas aptver mazumtirdzniecībā sniedzamos pakalpojumus, pārāk plašas aizsardzības.

17

Pirmkārt, attiecībā uz mazumtirdzniecībā sniedzamo pakalpojumu raksturu prasītāja atzīmē, ka Apelāciju padome tos uzskatījusi par vienkāršām preču pārdošanas darbībām, tādējādi pielīdzinot šos pakalpojumus precēm, ko pārdod mazumtirdzniecībā. Tas esot pretrunā Tiesas 2005. gada 17. jūlija spriedumam lietā C-418/02 Praktiker Bau- und Heimwerkermärkte (Krājums, I-5873. lpp.). Līdz ar to prasītāja, no vienas puses, norāda, ka jau desmitiem gadu aizvien biežāk kopumā tiek akceptēta doma, ka pakalpojums saistībā ar mazumtirdzniecību ir pakalpojums pats par sevi un, no otras puses, ka mazumtirdzniecībā sniedzamie pakalpojumi var būt pakalpojumi, kas atšķiras no vienkāršām darbībām, ko veido preces pārdošana.

18

Otrkārt, prasītāja apgalvo, ka Apelāciju padome esot nepareizi piemērojusi attiecīgo preču un pakalpojumu līdzības kritērijus. Tāpat Apelāciju padome esot kļūdījusies, apstrīdētā lēmuma 20. punktā norādot, ka konkrēto preču un pakalpojumu rakstura kontekstā pastāv cieša līdzība, pamatojot ar to, ka tiem abiem esot viens un tas pats mērķis, proti, piedāvāt preci gala patērētājam, jo precēm un pakalpojumiem esot atšķirīgs raksturs, ievērojot to, ka preces ir taustāmas lietas, bet pakalpojumi nav. Ņemot vērā to sastāvu, funkcionēšanas veidus un attiecīgās fiziskās īpašības, konkrētie pakalpojumi un preces esot absolūti atšķirīgi, tāpēc nepastāvot nekāda līdzība.

19

Turklāt attiecīgajām precēm un pakalpojumiem esot atšķirīgs funkcionālais uzdevums. Tā preču, kas aptvertas ar preču zīmi “THE O STORE”, funkcionālais uzdevums esot aprakstāms kā aizsardzība pret mainīgiem laika apstākļiem un modes preces, turpretim mazumtirdzniecībā sniedzamo pakalpojumu, kas aptverti ar preču zīmi “O STORE”, funkcionālais uzdevums esot palīdzēt patērētājiem ērti aplūkot, izvēlēties un nopirkt preces. Apstrīdētā lēmuma 19. punktā Apelāciju padomes veiktais konstatējums, ka “mazumtirdzniecības funkcionālais uzdevums un mazumtirdzniecībā pārdodamo preču funkcionālais uzdevums ir ļoti līdzīgs, proti, piedāvāt preces gala patērētājam”, esot kļūdains un tajā ir sajauktas dažādas kategorijas, proti, “mazumtirdzniecībā sniedzamie pakalpojumi” un “prece kā tāda”.

20

Prasītāja paskaidro, ka izmantošana nozīmē lietošanas veidu, kas ļauj precei īstenot savu mērķi un par to parasti var spriest pēc preču funkcionēšanas veida vai funkcijas, ko preces vai pakalpojumi pilda tirgū, proti, pēc to funkcionālā uzdevuma. Tā norāda, ka ar agrāko preču zīmi aptverto preču galvenā funkcija ir kalpot par nodrošinājumu pret mainīgiem laika apstākļiem un būt par modes precēm, turpretim mazumtirdzniecībā sniedzamie pakalpojumi, gluži otrādi, apmierina patērētāju vēlmes tikt konsultētiem attiecībā uz dažādām precēm un spēt izvēlēties un nopirkt dažādas preces. Tādēļ Apelāciju padome esot kļūdījusies, apstrīdētā lēmuma 21. punktā konstatējot, ka patērētāji atšķirīgi neizmantošot mazumtirdzniecībā sniedzamos pakalpojumus un preces.

21

Attiecībā uz preču un pakalpojumu konkurējošo raksturu prasītāja atzīmē, ka pakalpojumi ir konkurējoši tad, ja patērētāji tos uzskata par savstarpēji aizstājamiem, kas izskatāmajā lietā tā nav. Saistībā ar to papildinošajām īpašībām prasītāja uzskata, ka tas tā ir gadījumā, kad viens ir nepieciešams vai nozīmīgs, lai izmantotu otru, un nav vienkārši pakārtots vai otršķirīgs, kā tas esot izskatāmajā lietā.

22

Prasītāja no tā secina, ka konkrētās preces un pakalpojumi ir atšķirīgi pēc to rakstura, funkcionālā uzdevuma un izmantošanas. Turklāt starp tiem nepastāvot nekāda papildinoša vai konkurējoša saikne. Vienīgā līdzība esot tā, ka preces tiekot pārdotas un pakalpojumi tiekot sniegti vienās un tajās pašās tirdzniecības vietās.

23

Tomēr šis apstāklis vien nevar padarīt šīs preces un šos pakalpojumus līdzīgus to kritēriju kontekstā, kas atzīti iepriekš 16. punktā minētajā spriedumā lietā Canon, jo Tiesa nav minējusi “līdzīgus izplatīšanas kanālus” kā preču un/vai pakalpojumu vērtēšanas kritērijus. Prasītāja uzskata, ka, tā kā vairums preču tiek pārdotas lielās tirdzniecības telpās, patērētāji nepiešķir nozīmi tirdzniecības vietai gadījumā, kad tie interesējas par preču kopējo izcelsmi. Tāpat saistībā ar Regulas Nr. 40/94 septīto apsvērumu, kā arī judikatūru prasītāja norāda, ka smalkā robeža, kas nodala līdzīgas un atšķirīgas preces un pakalpojumus, ir jānosaka, izvērtējot to līdzību, kas nav tikai abstraktu un mākslīgu kritēriju kopums; izšķirošais esot komerciālais konteksts. Turklāt sabiedrība neuzskatīšot preces un pakalpojumus par līdzīgiem tā iemesla dēļ, ka tos pārdod vienā un tajā pašā vietā, — preces un pakalpojumi esot līdzīgi vienīgi tad, ja, pieņemot, ka tiek izmantoti identiski apzīmējumi, sabiedrība var domāt, ka tie ir no viena un tā paša uzņēmuma vai ekonomiski saistītiem uzņēmumiem. Tomēr sabiedrība zinot, ka tādi uzņēmumi, kas darbojas mazumtirdzniecības jomā, kā, piemēram, Marks & Spencer vai Galeries Lafayette, neražo preces, kuras tie izplata. Līdz ar to, pat ja konkrētas preces tiek piedāvātas tajās pašās vietās, kurās tiek piedāvāti konkrētie mazumtirdzniecībā sniedzamie pakalpojumi, gala patērētājs zinot, ka tās ir fundamentāli atšķirīgas pēc to rakstura un ka tās nav no viena un tā paša uzņēmuma vai ekonomiski saistītiem uzņēmumiem.

24

Treškārt, prasītāja uzskata, ka Apelāciju padome ir kļūdījusies, noraidot tās argumentāciju, ka ir jānoliedz, ka pastāv līdzība starp ar agrāko preču zīmi aptvertajām precēm un mazumtirdzniecībā sniedzamajiem pakalpojumiem, lai izvairītos no visu preču zīmju, kas attiecas uz mazumtirdzniecībā sniedzamajiem pakalpojumiem, pārāk plašas aizsardzības. Pretējā gadījumā preču zīmes, kas reģistrēta attiecībā uz mazumtirdzniecībā sniedzamiem pakalpojumiem, īpašnieks varētu pieprasīt aizsardzību saistībā ar visām precēm, kuras iespējams pārdot mazumtirdzniecībā. Šis risks saistībā ar pārāk plašu aizsardzību neesot ticis izslēgts, kā to turklāt paredz Tiesas izvirzītie kritēriji iepriekš 17. punktā minētajā spriedumā lietā Praktiker Bau- und Heimwerkermärkte, kurā esot norādīts uz nepieciešamību precizēt ar konkrētajiem pakalpojumiem saistītās preces vai preču veidus. Turklāt esot iespējams reģistrēt preču zīmi, ar ko aptverti mazumtirdzniecībā sniedzamie pakalpojumi, saistībā ar visām precēm, kas ietilpst 1.–34. klasē.

25

Otrkārt, prasītāja pārmet Apelāciju padomei, ka tā nav ņēmusi vērā agrākās preču zīmes vājo atšķirtspēju. Visiem Eiropas patērētājiem esot pazīstams elements “store”, tādējādi tas esot vienkārši aprakstošs. Elementu “the” un “o” atšķirtspēja esot minimāla, faktiski tās vispār nav. No tā izrietot, ka agrākā vārdiskā preču zīme “THE O STORE” esot jāuzskata par preču zīmi, kam ir vāja atšķirtspēja, vēl jo vairāk tādēļ, ka persona, kas iestājusies lietā, neesot pierādījusi, ka šī preču zīme ir labi nostiprinājusies Francijas tirgū.

26

Treškārt, attiecībā uz apzīmējumu salīdzināšanu prasītāja atgādina judikatūru, saskaņā ar kuru salīdzinājums no vizuālā, fonētiskā vai konceptuālā viedokļa ir balstāms uz kopējo iespaidu, ko rada preču zīmes, tostarp ņemot vērā to atšķirtspējīgos un dominējošos elementus. Šajā sakarā prasītāja apgalvo, ka, lai gan konkrētajām preču zīmēm ir atsevišķas līdzības, Apelāciju padome neņēma vērā to atšķirtspējīgos elementus. Tā, ievērojot elementa “store” skaidri aprakstošo raksturu, konkrētā sabiedrības daļa neņemšot to vērā, veidojot savu kopējo iespaidu, tādējādi salīdzināmie elementi būšot “the” un “o”. Vizuālā ziņā starp šiem elementiem pastāvot ievērojama atšķirība (burtu skaits un izruna). Pat ja pieņem, ka nebūs tā, ka sabiedrība pilnībā neņems vērā elementu “store”, veidojot preču zīmju radīto kopējo iespaidu, artikuls “the” esot pietiekami raksturīgs agrākajai preču zīmei un atšķir to no konfliktējošās preču zīmes. Tāpat starp abām preču zīmēm pastāvot jūtamas atšķirības sakarā ar artikula “the”, kura nav agrākajā preču zīmē, esamību un pārējo agrākās preču zīmes elementu, proti, burta “o” un vārda “store” vājo, faktiski neesošo atšķirtspēju.

27

Ceturtkārt, pēc norādes uz judikatūru jautājumā par sajaukšanas iespēju prasītāja paskaidro, ka izskatāmajā lietā tiek pretstatīti mazumtirdzniecībā sniedzamie pakalpojumi un preces. Esot jāizvairās no pārāk plašas preču zīmju aizsardzības gadījumā, kad ar tām aptver mazumtirdzniecībā sniedzamos pakalpojumus. Gluži pretēji, šīs preču zīmes esot jāaizsargā pret nepamatotām pretenzijām no preču zīmju, kas reģistrētas attiecībā uz konkrētām precēm, kas izskatāmajā lietā ir 18. un 25. klasē ietilpstošās preces, īpašnieku puses. Prasītāja uzskata, ka iepriekš 17. punktā minētajā spriedumā lietā Praktiker Bau- und Heimwerkermärkte Tiesa ir skaidri nospriedusi, ka, vērtējot sajaukšanas iespēju, ir jāņem vērā preču zīmju, ar ko aptverti mazumtirdzniecībā sniedzamie pakalpojumi, konkrētās īpašības, kas nozīmē sajaukšanas iespējas šauru interpretāciju.

28

Visbeidzot prasītāja norāda, ka no ITSB priekšsēdētāja vēstules Nr. 3/01 izriet, ka “ir mazticama sajaukšanas iespēja starp mazumtirdzniecībā sniedzamajiem pakalpojumiem, no vienas puses, un konkrētām precēm, no otras puses, izņemot ļoti īpašus gadījumus, tostarp, kad konkrētās preču zīmes ir identiskas vai gandrīz identiskas, un ir labi nostiprinājušās tirgū”.

29

ITSB lūdz noraidīt vienīgo izvirzīto pamatu un, atsaucoties uz apstrīdētā lēmuma 19. un 23. punktu, precizē, ka katrā ziņā, ņemot vērā, ka mazumtirdzniecībā sniedzamie pakalpojumi ir saistīti ar precēm vai atkarīgi no tām, to attiecīgais raksturs, funkcionālais uzdevums un izmantošana ir saistīti, pat ja tas tā nav objektīvā veidā, vismaz patērētāju subjektīvajā uztverē.

30

Persona, kas iestājusies lietā, arī lūdz noraidīt minēto pamatu.

31

Regulas Nr. 40/94 52. pantā tostarp ir paredzēts:

“Kopienas preču zīmi paziņo [atzīst] par spēkā neesošu, ja Birojā iesniegts attiecīgs iesniegums, vai pamatojoties uz pretprasību lietas izskatīšanas procesā attiecībā uz pārkāpumu:

[..].”

32

Atbilstoši Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktam, ja agrākas preču zīmes īpašnieks iebilst, pieprasīto preču zīmi nereģistrē, “ja tās identiskuma vai līdzības dēļ ar agrāko preču zīmi un preču vai pakalpojumu, kas aptverti ar preču zīmēm, identiskuma vai līdzības dēļ pastāv iespēja maldināt sabiedrību tajā teritorijā, kur ir aizsargāta agrākā preču zīme; iespēja maldināt ir asociāciju iespēja ar agrāko preču zīmi [ja tās identiskuma vai līdzības dēļ ar agrāko preču zīmi un preču vai pakalpojumu, kas aptverti ar preču zīmēm, identiskuma vai līdzības dēļ sabiedrībai tajā teritorijā, kur ir aizsargāta agrākā preču zīme, pastāv to sajaukšanas iespēja; sajaukšanas iespēja ietver asociāciju iespēju ar agrāko preču zīmi]”.

33

Turklāt saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) un ii) daļu agrākas preču zīmes ir Kopienas preču zīmes un dalībvalstī reģistrētas preču zīmes ar pieteikuma iesniegšanas datumu, kas ir pirms Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datuma.

34

Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru sajaukšanas iespēja ir iespēja, ka sabiedrība varētu uzskatīt, ka attiecīgās preces vai pakalpojumi ir no viena uzņēmuma vai, attiecīgā gadījumā, no ekonomiski saistītiem uzņēmumiem (iepriekš 16. punktā minētais Tiesas spriedums lietā Canon, 29. punkts, un 2007. gada 20. septembra spriedums lietā C-193/06 P Nestlé/ITSB, Krājumā nav publicēts, 32. punkts; Pirmās instances tiesas 2002. gada 23. oktobra spriedums lietā T-104/01 Oberhauser/ITSB — Petit Liberto (“Fifties”), Recueil, II-4359. lpp., 25. punkts, un 2007. gada 11. jūlija spriedums lietā T-150/04 Mülhens/ITSB — Minoronzoni (“TOSCA BLU”), Krājums, II-2353. lpp., 25. punkts).

35

Turklāt saskaņā ar pastāvīgo judikatūru sajaukšanas iespēja sabiedrības apziņā ir jāvērtē visaptveroši, ņemot vērā visus uz konkrēto lietu attiecināmos faktorus (Tiesas 1997. gada 11. novembra spriedums lietā C-251/95 SABEL, Recueil, I-6191. lpp., 22. punkts, un iepriekš 34. punktā minētais spriedums lietā Nestlé/ITSB, 33. punkts; iepriekš 34. punktā minētais spriedums lietā “Fifties”, 26. punkts, un iepriekš 34. punktā minētais spriedums lietā “TOSCA BLU”, 26. punkts).

36

Šis sajaukšanas iespējas visaptverošais vērtējums nozīmē, ka starp faktoriem, kas tiek ņemti vērā, un it īpaši preču zīmēm un to aptverto preču vai pakalpojumu līdzību pastāv noteikta savstarpēja atkarība. Tādējādi nenozīmīgu līdzību starp aptvertajām precēm vai pakalpojumiem var kompensēt preču zīmju augsta līdzības pakāpe un otrādi (iepriekš 16. punktā minētais spriedums lietā Canon, 17. punkts, un 2000. gada 22. jūnija spriedums lietā C-425/98 Marca Mode, Recueil, I-4861. lpp., 40. punkts; Pirmās instances tiesas 2002. gada 23. oktobra spriedums lietā T-6/01 Matratzen Concord/ITSB — Hukla Germany (“MATRATZEN”), Recueil, II-4335. lpp., 25. punkts, kas apelācijas instancē atstāts spēkā ar Tiesas 2004. gada 28. aprīļa rīkojumu lietā C-3/03 P Matratzen Concord/ITSB, Recueil, I-3657. lpp.). Šo faktoru savstarpējā atkarība ir atspoguļota Regulas Nr. 40/94 preambulas septītajā apsvērumā, saskaņā ar kuru jēdziens “līdzīgs” būtu jāizskaidro [jāinterpretē] saistībā ar sajaukšanas iespēju, kuras novērtējums ir atkarīgs no vairākiem faktoriem un it īpaši no preču zīmes atpazīstamības tirgū, no asociācijām, ko var saistīt ar izmantoto vai reģistrēto apzīmējumu, no līdzības pakāpes starp preču zīmi un apzīmējumu un starp apzīmētajām precēm vai pakalpojumiem (skat. Pirmās instances tiesas 2004. gada 30. jūnija spriedumu lietā T-186/02 BMI Bertollo/ITSB — Diesel (“DIESELIT”), Krājums, II-1887. lpp., 36. punkts un tajā minētā judikatūra).

37

Turklāt visaptverošs vērtējums saistībā ar konfliktējošo apzīmējumu vizuālo, fonētisko un konceptuālo līdzību ir jābalsta uz šo apzīmējumu kopējo radīto iespaidu, it īpaši ņemot vērā to atšķirtspējīgos un dominējošos elementus. No Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta formulējuma, saskaņā ar kuru “[..] sabiedrībai [..] pastāv sajaukšanas iespēja [..]”, izriet, ka sajaukšanas iespējas visaptverošajā vērtējumā izšķiroša nozīme ir preču zīmju uztverei no konkrētās preces vai pakalpojumu kategorijas vidusmēra patērētāja viedokļa. Vidusmēra patērētājs parasti uztver preču zīmi kopumā un neveic tās dažādo detaļu pārbaudi (šajā sakarā skat. iepriekš 35. punktā minēto spriedumu lietā SABEL, 23. punkts; iepriekš 34. punktā minēto spriedumu lietā Nestlé/ITSB, 34. punkts, un iepriekš 36. punktā minēto spriedumu lietā “DIESELIT”, 38. punkts).

38

Sajaukšanas iespējas visaptverošā vērtējuma nolūkā attiecīgo preču vidusmēra patērētājs tiek uzskatīts par samērā informētu, uzmanīgu un apdomīgu. Turklāt jāņem vērā fakts, ka vidusmēra patērētājam ir tikai reta iespēja veikt dažādo preču zīmju tiešu salīdzināšanu, bet viņam ir jāpaļaujas uz neprecīzu attēlu, ko tas ir saglabājis savā atmiņā. Jāņem vērā arī fakts, ka vidusmēra patērētāja uzmanības līmenis var mainīties atkarībā no konkrēto preču vai pakalpojumu kategorijas (Tiesas 1999. gada 22. jūnija spriedums lietā C-342/97 Lloyd Schuhfabrik Meyer, 26. punkts; iepriekš 34. punktā minētais spriedums lietā “Fifties”, 28. punkts, un iepriekš 36. punktā minētais spriedums lietā “DIESELIT”, 38. punkts).

39

Tā kā izskatāmajā lietā agrākā preču zīme, uz kuru balstīts pieteikums par Kopienas preču zīmes atzīšanu par spēkā neesošu, ir Francijā reģistrēta valsts preču zīme, vērtējums ir jāveic tikai attiecībā uz Francijas teritoriju.

40

Ņemot vērā konkrēto preču un pakalpojumu raksturu, konkrētā sabiedrības daļa, kā to apstrīdētā lēmuma 18. punktā atzinusi arī Apelāciju padome, ir vidusmēra patērētājs, kurš tiek uzskatīts par samērā informētu, uzmanīgu un apdomīgu.

41

Apelāciju padomes veiktais vērtējums attiecībā uz konfliktējošo apzīmējumu sajaukšanas iespēju ir jāpārbauda, ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus.

42

Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, lai novērtētu preču vai pakalpojumu līdzību, ir jāņem vērā visi atbilstošie faktori, kas raksturo saikni, kura starp tiem var pastāvēt. Šie faktori tostarp ietver preču vai pakalpojumu raksturu, funkcionālo uzdevumu, izmantošanu, kā arī to konkurējošo vai papildinošo raksturu (iepriekš 16. punktā minētais Tiesas spriedums lietā Canon, 23. punkts, un 2006. gada 11. maija spriedums lietā C-416/04 P Sunrider/ITSB, Krājums, I-4237. lpp., 85. punkts; skat. Pirmās instances tiesas 2003. gada 15. janvāra spriedumu lietā T-99/01 Mystery Drinks/ITSB — Karlsberg Brauerei (“MYSTERY”), Recueil, II-43. lpp., 39. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2006. gada 15. marta spriedumu lietā T-31/04 Eurodrive Services and Distribution/ITSB — Gómez Frías (“euroMASTER”), Krājumā nav publicēts, 31. punkts).

43

Attiecībā, konkrēti, uz preču zīmes, ar ko aptverti mazumtirdzniecībā sniedzamie pakalpojumi, reģistrāciju Tiesa iepriekš 17. punktā minētā sprieduma lietā Praktiker Bau- und Heimwerkermärkte 34. punktā ir nospriedusi, ka mazumtirdzniecības mērķis ir preču pārdošana patērētājiem. Šī tirdzniecība papildus juridiskam pārdošanas darījumam ietver visas darbības, ko veic tirgotājs, lai veicinātu šāda darījuma noslēgšanu un šajās darbībās tostarp ietilpst pārdošanā piedāvāto preču sortimenta izvēle un dažādu pakalpojumu piedāvāšana, kas mudina patērētāju slēgt darījumu ar attiecīgo tirgotāju, nevis ar viņa konkurentu. Minētā sprieduma 35. punktā Tiesa ir precizējusi, ka neviens imperatīvs iemesls, kas izriet no Padomes 1988. gada 21. decembra Pirmās direktīvas 89/104/EEK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV 1989, L 40, 1. lpp.), vai no Kopienas tiesību vispārējiem principiem, nav pretrunā tam, ka šie pakalpojumi ietilpst jēdziena “pakalpojumi” direktīvas nozīmē, un tādējādi nav pretrunā tam, ka tirgotājs ir tiesīgs, reģistrējot savu preču zīmi, iegūt šīs zīmes kā paša sniegtu pakalpojumu izcelsmes norādes aizsardzību.

44

Tāpat Tiesa iepriekš 17. punktā minētajā spriedumā lietā Praktiker Bau- und Heimwerkermärkte (49. un 50. punkts) ir precizējusi, ka, lai reģistrētu tādu preču zīmi, ar ko aptverti mazumtirdzniecībā sniedzamie pakalpojumi, nav konkrēti jānorāda, attiecībā uz kuru pakalpojumu vai pakalpojumiem tiek lūgta šī reģistrācija. Tomēr pieteicējam ir jānosaka pienākums precīzi noteikt preces vai preču tipus, uz kuriem attiecas šie pakalpojumi.

45

Pirmkārt, saistībā ar tādu pakalpojumu kā “apģērbu, cepuru, apavu, sporta somu, mugursomu un portfeļu mazumtirdzniecība un vairumtirdzniecība”, kas aptverti ar apstrīdēto Kopienas preču zīmi, no vienas puses, līdzības vērtējumu ar precēm, kas aptvertas ar agrāko preču zīmi, proti, “apģērbi, cepures, kurpes, mugursomas, vairākkārt izmantojamās sporta somas, ceļojuma somas, portfeļi”, no otras puses, Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 18.–23. punktā uzskatīja, ka minētie pakalpojumi un preces ir ļoti līdzīgi to rakstura, funkcionālā uzdevuma, izmantošanas, izplatīšanas kanālu un to papildinošo īpašību dēļ.

46

Attiecībā, pirmkārt, uz tādiem faktoriem kā konkrēto pakalpojumu un preču raksturs, funkcionālais uzdevums un izmantošana — nevar uzskatīt, ka minētie pakalpojumi un preces ir līdzīgi.

47

Turklāt, kā to arī 2004. gada 18. jūnija lēmuma 21. un 22. punktā ir norādījusi Anulēšanas nodaļa, sakarā ar to, ka preces ir taustāmas un aizstājamas ar līdzīgas kvalitātes vai kvantitātes precēm, bet pakalpojumi tādi nav, konkrēto preču un pakalpojumu raksturs ir atšķirīgs. Arī to funkcionālais uzdevums ir atšķirīgs tādēļ, ka mazumtirdzniecībā sniedzamais pakalpojums tiek sniegts pirms preces un ir vērsts uz to, lai prece sasniedz savu mērķi — tas attiecas uz darbību, ko veic tirgotājs, lai veicinātu minētās preces pārdošanu. Tādējādi, piemēram, apģērbs tostarp ir paredzēts, lai apģērbtu personu, kura to iegādājas, turpretim pakalpojums saistībā ar apģērbu pārdošanu tostarp ir vērsts uz to, lai piedāvātu minētajai ieinteresētajai personai palīdzību apģērba iegādē. Tas pats attiecas uz to izmantošanu, jo apģērba izmantošana ietver tā nēsāšanu, turpretim ar apģērba pārdošanu saistītā pakalpojuma izmantošana tostarp ietver informācijas iegūšanu par apģērbiem, lai veiktu to pirkumu.

48

Attiecībā, otrkārt, uz konkrēto pakalpojumu un preču izplatīšanas kanāliem ir skaidrs, kā to arī apstrīdētā lēmuma 22. punktā pamatoti norādīja Apelāciju padome, ka mazumtirdzniecībā sniedzamie pakalpojumi var tikt piedāvāti tajās pašās vietās, kurās tiek pārdotas konkrētās preces, ko atzina arī prasītāja. Tādēļ ir jāapstiprina Apelāciju padomes konstatējums, saskaņā ar kuru mazumtirdzniecībā sniedzamos pakalpojumus reti piedāvā citās vietās, nevis tajās, kurās preces pārdod mazumtirdzniecībā un patērētājiem nav jādodas uz dažādām vietām, lai saņemtu mazumtirdzniecībā sniedzamo pakalpojumu un preci, ko tie pērk.

49

Pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, fakts, ka mazumtirdzniecībā sniedzamos pakalpojumus piedāvā tajās pašās pārdošanas vietās, kurās tiek piedāvātas preces, ir nozīmīgs kritērijs, lai izvērtētu konkrēto pakalpojumu un preču līdzību. Šajā sakarā ir jāatgādina tas, ko Tiesa nosprieda iepriekš 16. punktā minētā sprieduma lietā Canon 23. punktā, — ka konkrēto preču un pakalpojumu līdzības izvērtēšanas nolūkā ir jāņem vērā visi atbilstošie faktori, kas raksturo saikni starp precēm vai pakalpojumiem. Tiesa ir precizējusi, ka šie faktori it īpaši ietver preču vai pakalpojumu raksturu, to funkcionālo uzdevumu, izmantošanu, kā arī to konkurējošo vai papildinošo raksturu, tādējādi tā nekādā veidā nav uzskatījusi, ka šie faktori ir vienīgie, kurus var ņemt vērā, jo to uzskaitījums ir vienīgi kā piemērs. Tas ļauj Pirmās instances tiesai secināt, ka, lai raksturotu saikni, kas var pastāvēt starp konkrētajām precēm vai pakalpojumiem, var ņemt vērā arī citus atbilstošus faktorus, tādus kā konkrēto preču izplatīšanas kanāli (Pirmās instances tiesas 2007. gada 11. jūlija spriedums lietā T-443/05 El Corte Inglés/ITSB — Bolaños Sabri (“PiraÑAM diseño original Juan Bolaños”), Krājums, II-2579. lpp., 37. punkts; šajā sakarā skat. arī Pirmās instances tiesas 2005. gada 1. marta spriedumu lietā T-169/03 Sergio Rossi/ITSB — Sissi Rossi (“SISSI ROSSI”), Krājums, II-685. lpp., 65. punkts, kas apelācijas instancē atstāts spēkā ar Tiesas 2006. gada 18. jūlija spriedumu lietā C-214/05 P Rossi/ITSB, Krājums, I-7057. lpp., un 2007. gada 22. marta spriedumu lietā T-364/05 Saint-Gobain Pam/ITSB — Propamsa (“PAM PLUVIAL”), Krājums, II-757. lpp., 95. punkts).

50

Turklāt — pretēji prasītājas apgalvojumam, kas turklāt ir nepamatots, saskaņā ar kuru tādēļ, ka vairums konkrēto preču tiekot pārdotas lielās tirdzniecības telpās, patērētāji vairs nepievēršot uzmanību tirdzniecības vietai, kad tie interesējas par preču kopējo izcelsmi, — ir jākonstatē, tāpat, kā to norādījis ITSB, ka konkrēto preču ražotājiem parasti pieder pašiem savas pārdošanas vietas, kurās izplatīt savas preces, vai arī tie izmanto izplatīšanas līgumus, ar kuriem atļauj ar mazumtirdzniecību saistīto pakalpojumu sniedzējiem izmantot to pašu preču zīmi, kas ir izvietota uz pārdodamajām precēm.

51

Tādējādi apstrīdētā lēmuma 22. punktā nav pieļauta kļūda, kad, veicot ar konfliktējošajiem apzīmējumiem aptverto preču un pakalpojumu salīdzināšanu, tika ņemts vērā apstāklis, ka šīs preces un pakalpojumus parasti tirgo vienās un tajās pašās tirdzniecības vietās (šajā sakarā skat. iepriekš 49. punktā minēto spriedumu lietā “SISSI ROSSI”, 68. punkts, un iepriekš 49. punktā minēto spriedumu lietā “PiraÑAM diseño original Juan Bolaños”, 37. punkts).

52

Attiecībā, treškārt, uz konkrēto pakalpojumu un preču papildinošajām īpašībām, ko Apelāciju padome konstatēja apstrīdētā lēmuma 23. punktā, ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru papildinošas preces ir tādas, starp kurām pastāv cieša saikne tādā ziņā, ka viena ir vajadzīga vai būtiska, lai izmantotu otru tādējādi, ka patērētāji var uzskatīt, ka atbildība par abu preču ražošanu gulstas uz vienu un to pašu uzņēmumu (šajā sakarā skat. iepriekš 49. punktā minēto spriedumu lietā “SISSI ROSSI”, 60. punkts; iepriekš 49. punktā minēto spriedumu lietā “PAM PLUVIAL”, 94. punkts, un iepriekš 49. punktā minēto spriedumu lietā “PiraÑAM diseño original Juan Bolaños”, 48. punkts).

53

Šajā sakarā ir jāatgādina, ka ar agrāko preču zīmi aptvertās preces, proti, apģērbi, cepures, apavi, mugursomas, vairākkārt izmantojamās sporta somas, ceļojuma somas un portfeļi ir identiskas tām, uz kurām attiecas prasītājas pakalpojumi.

54

Ir jākonstatē, ka izskatāmajā lietā, pirmkārt, ir raksturīga cieša saikne starp mazumtirdzniecībā sniedzamajiem pakalpojumiem un ar agrāko preču zīmi aptvertajām precēm tādā ziņā, ka preces ir vajadzīgas vai būtiskas, lai izmantotu minētos pakalpojumus, jo šos pakalpojumus sniedz tieši minēto preču pārdošanas gadījumā. Kā Tiesa to arī nosprieda iepriekš 17. punktā minētā sprieduma lietā Praktiker Bau- und Heimwerkermärkte 34. punktā, mazumtirdzniecības mērķis ir preču pārdošana patērētājiem, tāpat Tiesa norādīja, ka šī tirdzniecība papildus juridiskam pārdošanas darījumam ietver visas darbības, ko veic tirgotājs, lai veicinātu šāda darījuma noslēgšanu. Tādiem pakalpojumiem, kurus tātad sniedz ar mērķi pārdot atsevišķas konkrētas preces, nebūtu nozīmes, ja nebūtu šo preču.

55

Otrkārt, saiknei starp precēm, ko aptver agrākā preču zīme, un pakalpojumiem, ko mazumtirdzniecībā sniedz, pārdodot ar agrāko preču zīmi aptvertajām precēm identiskas preces, arī ir raksturīgs fakts, ka minētajiem pakalpojumiem no konkrētā patērētāja viedokļa ir nozīmīga loma, kad šis patērētājs veic pārdošanā piedāvāto preču pirkumu.

56

No tā izriet, ka tā iemesla dēļ, ka mazumtirdzniecībā sniedzamie pakalpojumi, kuru mērķis, kā tas ir izskatāmajā lietā, ir pārdot preces, kas ir identiskas ar agrāko preču zīmi aptvertajām precēm, ir cieši saistīti ar minētajām precēm, starp šiem pakalpojumiem un šīm precēm pastāvošajai saiknei ir papildinošs raksturs tādā nozīmē, kāda norādīta iepriekš 54. un 55. punktā. Tādējādi šos pakalpojumus nevar uzskatīt, kā to arī apgalvo prasītāja, par pakārtotiem vai sekundāriem attiecībā uz konkrētajām precēm.

57

Turklāt, neraugoties uz Apelāciju padomes izdarīto neprecīzo konstatējumu, saskaņā ar kuru konkrētajiem pakalpojumiem un precēm ir viens un tas pats raksturs, funkcionālais uzdevums un vienāda izmantošana, minētie pakalpojumi un preces nenoliedzami ir līdzīgi, ņemot vērā faktu, ka tie ir papildinoši un ka pakalpojumi parasti tiek piedāvāti tajās pašās vietās, kurās preces tiek piedāvātas pārdošanai.

58

Līdz ar to no visa iepriekš minētā izriet, ka konkrētās preces un pakalpojumi saglabā noteiktu savstarpējās līdzības pakāpi, tādējādi ir jāapstiprina apstrīdētā lēmuma 24. punktā esošais secinājums par šādas līdzības esamību.

59

Otrkārt, attiecībā uz “mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības pakalpojumiem, tostarp mazumtirdzniecības pakalpojumiem internetā” salīdzinājumu ar konkrētajām precēm, ir jāatgādina, ka iepriekš 17. punktā minētā sprieduma lietā Praktiker Bau- und Heimwerkermärkte 50. punktā Tiesa nosprieda, ka Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteicējam ir jāizvirza prasība precizēt preces vai preču veidus, uz kuriem attiecas šie pakalpojumi.

60

Šajā sakarā ir jāatgādina, ka prasītāja nekādi nav precizējusi, kā uz to apstrīdētā lēmuma 32. punktā pamatoti norādīja arī Apelāciju padome, preces vai preču veidus, uz kuriem attiecas “mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības pakalpojumi, tostarp mazumtirdzniecības pakalpojumi internetā”.

61

Attiecīgi ir jākonstatē, ka “mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības pakalpojumi, tostarp mazumtirdzniecības pakalpojumi internetā” sakarā ar ļoti vispārējo formulējumu var ietvert visas preces, tostarp tās, kas aptvertas ar agrāko preču zīmi. Tādēļ ir pamats uzskatīt, ka “mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības pakalpojumi, tostarp mazumtirdzniecības pakalpojumi internetā” ir līdzīgi konkrētajām precēm.

62

No visa iepriekš minētā izriet, ka Apelāciju padome pamatoti uzskatīja, ka “apģērbu, cepuru, apavu, sporta somu, mugursomu un portfeļu mazumtirdzniecība un vairumtirdzniecība”, kā arī “mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības pakalpojumi, tostarp mazumtirdzniecības pakalpojumi internetā” ir līdzīgi precēm, kas aptvertas ar agrāko preču zīmi.

63

Kā tas minēts iepriekš 37. punktā, visaptverošais sajaukšanas iespējas vērtējums saistībā ar attiecīgo preču zīmju vizuālo, fonētisko un konceptuālo līdzību ir jābalsta uz šo zīmju kopējo radīto iespaidu, ņemot vērā it īpaši to atšķirtspējīgos un dominējošos elementus (iepriekš 35. punktā minētais Tiesas spriedums lietā SABEL, 23. punkts, un 2007. gada 13. septembra spriedums lietā C-234/06 P Il Ponte Finanziaria/ITSB, Krājums, I-7333. lpp., 33. punkts; Pirmās instances tiesas 2003. gada 14. oktobra spriedums lietā T-292/01 Phillips-Van Heusen/ITSB — Pash Textilvertrieb und Einzelhandel (“BASS”), Recueil, II-4335. lpp., 47. punkts, un 2007. gada 13. februāra spriedums lietā T-256/04 Mundipharma/ITSB — Altana Pharma (“RESPICUR”), Krājums, II-449. lpp., 52. punkts).

64

Parasti konkrētā sabiedrības daļa uztver divas preču zīmes kā līdzīgas tad, ja tās vismaz daļēji ir vienādas vienā vai vairākos konkrētos aspektos (iepriekš 36. punktā minētais Pirmās instances tiesas spriedums lietā “MATRATZEN”, 30. punkts, un 2007. gada 12. septembra spriedums lietā T-363/04 Koipe/ITSB — Aceites del Sur (“La Española”), Krājums, II-3355. lpp., 98. punkts).

65

Šajā kontekstā salīdzināmie apzīmējumi ir šādi:

66

Attiecībā uz vizuālo salīdzinājumu ir jāatzīst, ka Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 25. punktā pamatoti uzskatīja, ka konfliktējošie apzīmējumi ir ļoti līdzīgi tā iemesla dēļ, ka tie abi ietver vārdu “O STORE”, vienīgā atšķirība ir tāda, ka vienā no abiem apzīmējumiem ir noteiktais artikuls “the”. Faktiski apzīmējums “O STORE” ir pilnībā iekļauts valsts agrākajā preču zīmē “THE O STORE”.

67

No tā izriet, ka apstrīdētajai Kopienas preču zīmei piemīt spēcīga vizuālā līdzība ar valsts agrāko preču zīmi.

68

Konkrēto apzīmējumu fonētiskā salīdzinājuma kontekstā tiem abiem ir kopējs apzīmējums “O STORE”. Lai gan valsts agrākā preču zīme arī ietver noteikto artikulu“the”, šo abu apzīmējumu izruna ir praktiski identiska un neļauj noteikti uzskatīt, ka starp tiem pastāv fonētiskā atšķirība.

69

Tātad konfliktējošie apzīmējumi ir līdzīgi arī no fonētiskā viedokļa.

70

Attiecībā uz konceptuālo salīdzinājumu ir jākonstatē, ka abi šie apzīmējumi angļu valodā ir norāde uz veikala jēdzienu un ka starp tiem nevar veikt nekādu nošķiršanu.

71

Līdz ar to Apelāciju padome pareizi uzskatīja, ka konfliktējošie apzīmējumi ir ļoti līdzīgi tādēļ, ka tie ietver identisku elementu “o store”, un atšķiras vienīgi ar to, ka apstrīdētajā Kopienas preču zīmē ir izlaists noteiktais artikuls “the”.

72

Kā ir konstatēts iepriekš 42.–62. punktā, konkrētie pakalpojumi un preces, ko aptver agrākā preču zīme, ir līdzīgi. Turklāt konfliktējošo apzīmējumu radītais kopējais iespaids, ņemot vērā to stipro līdzību, patērētāja uztverē var radīt sajaukšanas iespēju.

73

Šajā sakarā Tiesa iepriekš 17. punktā minētā sprieduma lietā Praktiker Bau- und Heimwerkermärkte 48. punktā atgādināja, ka saskaņā ar judikatūru sajaukšanas iespēja ir jāvērtē visaptveroši, ņemot vērā visus uz konkrēto lietu attiecināmos faktorus, un paskaidroja, ka šīs visaptverošās vērtēšanas ietvaros vajadzības gadījumā var ņemt vērā jēdziena “mazumtirdzniecībā sniedzamie pakalpojumi” īpašās iezīmes, kas ir saistītas ar tā plašo piemērošanas apjomu, pienācīgi ņemot vērā visu ieinteresēto pušu leģitīmās intereses.

74

Attiecīgi izskatāmajā lietā nevar izslēgt, ka konkrētās preces tiks pārdotas tajās pašās pārdošanas vietās, kurās tiek piedāvāti mazumtirdzniecībā sniedzamie pakalpojumi, kas it īpaši var notikt, ja preces, kas aptvertas ar preču zīmi “THE O STORE”, tiks pārdotas, izmantojot ar apstrīdēto Kopienas preču zīmi aptvertos pakalpojumus “O STORE”, tādējādi radot patērētāju uztverē sajaukšanas iespēju.

75

Pat pieņemot, ka izskatāmajā lietā preces, kas aptvertas ar agrāko preču zīmi “THE O STORE”, netiks pārdotas, izmantojot ar apstrīdēto Kopienas preču zīmi aptvertos pakalpojumus “O STORE”, ir jākonstatē, ka konkrētā sabiedrības daļa, sastopoties ar mazumtirdzniecībā sniedzamajiem pakalpojumiem, kas aptverti ar preču zīmi “O STORE”, tostarp saistībā ar apģērbiem vai apaviem, varētu domāt, ka šos pakalpojumus piedāvā tas pats uzņēmums, kas pārdod šīs pašas preces, kuras aptver preču zīme “THE O STORE” vai ar to saistīts uzņēmums. Šajā sakarā ir jāatgādina, ka, visaptveroši vērtējot sajaukšanas iespēju, kā atskaites punkts ir jāņem vērā ar konfliktējošajām preču zīmēm apzīmēto preču un pakalpojumu “parastie” tirdzniecības apstākļi, proti, apstākļi, kas ir parasti sagaidāmi attiecībā uz to preču vai pakalpojumu kategoriju, kuras apzīmē ar attiecīgajām preču zīmēm (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 2006. gada 12. janvāra spriedumu lietā T-147/03 Devinlec/ITSB — TIME ART (“QUANTUM”), Krājums, II-11. lpp., 103. punkts, kas apelācijas instancē atstāts spēkā ar Tiesas 2007. gada 15. marta spriedumu lietā C-171/06 P T.I.M.E. ART/Devinlec un ITSB, Krājumā nav publicēts).

76

Ir pilnīgi pamatoti ņemt vērā objektīvos apstākļus, kādos tirgo ar konfliktējošajām preču zīmēm apzīmētās preces. Faktiski ir jāatgādina, ka sajaukšanas iespējas vērtējums, kas jāveic ITSB instancēm, ir ilgtermiņa vērtējums. Tā kā ar preču zīmēm apzīmēto preču un pakalpojumu tirdzniecības apstākļi var mainīties laika gaitā un atbilstoši šo preču zīmju īpašnieku gribai, divu preču zīmju sajaukšanas iespējas ilgtermiņa vērtējums, ko veic sabiedrības interesēs, proti, lai konkrētā sabiedrības daļa nevarētu kļūdīties attiecībā uz konkrēto preču tirdzniecības izcelsmi, nedrīkst būt atkarīgs no preču zīmju īpašnieku tirdzniecības plāniem, kas ir subjektīvi un neatkarīgi no tā, vai tie ir īstenoti (iepriekš 75. punktā minētais spriedums lietā (“QUANTUM”), 104. punkts, un iepriekš 75. punktā minētais spriedums lietā T.I.M.E. ART/Devinlec un ITSB, 59. punkts).

77

Visbeidzot, attiecībā uz prasītājas argumentu, saskaņā ar kuru sajaukšanas iespēja būtu jāizslēdz tādēļ, ka agrākās preču zīmes “THE O STORE” elementiem “the” un “o” ir minimāla, faktiski vispār neesoša atšķirtspēja, it īpaši tādēļ, ka persona, kas iestājusies lietā, neesot pierādījusi, ka šī preču zīme ir labi nostiprinājusies Francijas tirgū, ir jānorāda, tāpat kā to pamatoti atzīmēja ITSB, — ja šie elementi, aplūkoti atsevišķi, ir vāji atšķirtspējīgi, tomēr nemainīgs paliek fakts, ka minēto elementu, kuru abu izcelsme ir angļu valoda, kombinācijai no franču patērētāju viedokļa piemīt parastā atšķirtspēja attiecībā uz konkrētajām precēm. Tā kā agrākajai preču zīmei piemīt parastā atšķirtspēja, prasītājas arguments ir jānoraida kā faktiski neesošs.

78

No visa iepriekš minētā izriet, ka Apelāciju padome pamatoti uzskatīja, ka pastāv sajaukšanas iespēja un ka tā pamatoti apstiprināja Kopienas preču zīmes “O STORE” spēkā neesamību attiecībā uz “apģērbu, cepuru, apavu, sporta somu, mugursomu un portfeļu mazumtirdzniecību un vairumtirdzniecību” un “mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības pakalpojumiem, tostarp mazumtirdzniecības pakalpojumiem internetā”.

79

Pastāvot šādiem apstākļiem, ir jānoraida vienīgais pamats, ko prasītāja izvirzījusi, pamatojot savus prasījumus.

80

Persona, kas iestājusies lietā, lūdz grozīt apstrīdēto lēmumu daļā, kurā Apelāciju padome konstatēja, ka nepastāv nekāda līdzība starp apģērbiem un precēm, kas aptvertas ar preču zīmi “THE O STORE”, no vienas puses, un mazumtirdzniecībā sniedzamajiem pakalpojumiem attiecībā uz briļļu izstrādājumiem un citām precēm, ko pārdod ar apzīmējumu “O STORE”, no otras puses. Faktiski būtu jāveic konkrēts izvērtējums par attiecīgo preču un pakalpojumu līdzību atbilstoši iepriekš 16. punktā minētajam spriedumam lietā Canon. Līdz ar to brilles, rotaslietas un pulksteņi varētu būt līdzīgi apģērbu izstrādājumiem, vai arī tie ir papildinoši. Modes nozares uzņēmumi izvieto savas preču zīmes ne tikai uz apģērbiem, bet arī uz somām, brillēm un pulksteņiem; tas attiecoties uz visiem modes nozares uzņēmumiem. Tādējādi pastāvot līdzība starp briļļu izstrādājumu nozari un apģērbu nozari.

81

Lūdzot Pirmās instances tiesu grozīt apstrīdēto lēmumu daļā, kurā Apelāciju padome apstiprināja Anulēšanas nodaļas lēmumu, ar kuru šī nodaļa noraidīja pieteikumu par Kopienas preču zīmes atzīšanu par spēkā neesošu attiecībā uz tādiem pakalpojumiem kā “briļļu, saulesbriļļu, optikas preču un aksesuāru, pulksteņu, hronometru, rotaslietu, novelkamo attēlu, afišu mazumtirdzniecība un vairumtirdzniecība”, persona, kas iestājusies lietā, izmanto iespēju, kas tai piešķirta Reglamenta 134. panta 3. punktā, — savā atbildes rakstā lūgt grozīt apstrīdēto lēmumu punktā, kurš nav minēts [prasības] pieteikumā (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 2006. gada 21. februāra spriedumu lietā T-214/04 Royal County of Berkshire Polo Club/ITSB — Polo/Lauren (“ROYAL COUNTY OF BERKSHIRE POLO CLUB”), Krājums, II-239. lpp., 50. punkts).

82

Šādā gadījumā atbilstoši Reglamenta 135. panta 3. punktam pārējie lietas dalībnieki var divu mēnešu laikā pēc tam, kad viņiem paziņots atbildes raksts uz prasības pieteikumu, iesniegt procesuālo rakstu, kura vienīgais mērķis ir atbildēt uz prasījumiem un pamatiem, kas pirmoreiz izvirzīti personas, kas iestājas lietā, atbildes rakstā uz prasības pieteikumu (šajā sakarā skat. iepriekš 81. punktā minēto spriedumu lietā “ROYAL COUNTY OF BERKSHIRE POLO CLUB”, 51. punkts). Ne prasītāja, ne ITSB šo iespēju neizmantoja, tomēr ITSB savā atbildes rakstā uz prasības pieteikumu jau pauda savu nostāju šajā jautājumā, lūdzot pilnībā atstāt spēkā apstrīdēto lēmumu. Savukārt tiesas sēdē gan prasītāja, gan ITSB pauda nostāju attiecībā uz personas, kas iestājusies lietā, lūgumu un aicināja Pirmās instances tiesu noraidīt šo lūgumu kā nepamatotu.

83

Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 26. punktā uzskatīja, ka attiecībā uz tādiem pakalpojumiem kā “briļļu, saulesbriļļu, optikas preču un aksesuāru, pulksteņu, hronometru, rotaslietu, novelkamo attēlu, afišu mazumtirdzniecība un vairumtirdzniecība” sajaukšanas iespēja ir mazticama. Šo preču pārdošanas mazumtirdzniecībā raksturs atšķiroties no apģērbu izstrādājumu un ādas izstrādājumu pārdošanas mazumtirdzniecībā rakstura, pārdošanas mērķis neesot identisku vajadzību apmierināšana, neeksistējot papildinošas īpašības un izplatīšanas kanāli esot atšķirīgi (apstrīdētā lēmuma 28.–30. punkts).

84

Šim secinājumam ir jāpiekrīt.

85

Neraugoties uz faktu, kā tas arī konstatēts iepriekš 63.–70. punktā, ka apzīmējumi ir ļoti līdzīgi, nepastāv nekāda līdzība starp, konkrēti, pakalpojumiem, ko sniedz briļļu mazumtirdzniecībā, no vienas puses, un apģērbiem un ādas izstrādājumiem, no otras puses. Agrākā preču zīme ne tieši, ne netieši neaptver preces, kas līdzīgas “brillēm, saulesbrillēm, optikas precēm un aksesuāriem, pulksteņiem, hronometriem, rotaslietām, novelkamajiem attēliem un afišām”.

86

Nevar piekrist personas, kas iestājusies lietā, argumentam, saskaņā ar kuru brilles, rotaslietas un pulksteņi varētu būt līdzīgi apģērbiem vai tikt uzskatītiem par tos papildinošiem, jo, kā to arī pamatoti norādīja ITSB, saikne starp šīm precēm ir ļoti netieša, lai to varētu uzskatīt par noteicošu. Ir jāatgādina, ka zināmas estētiskas harmonijas meklējumi apģērbā ir visai apģērbu un modes nozarei kopīga iezīme un ir pārlieku vispārējs faktors, lai ar to vien varētu pamatot secinājumu, ka visas attiecīgās preces ir papildinošas un tādēļ līdzīgas (iepriekš 49. punktā minētais spriedums lietā “SISSI ROSSI”, 62. punkts).

87

Tādējādi preces, uz kurām attiecas konkrētie mazumtirdzniecībā sniedzamie pakalpojumi un iepriekš 85. punktā minētās preces, kas aptvertas ar agrāko preču zīmi, nevar uzskatīt par līdzīgām, ņemot vērā kritērijus, kurus Tiesa izvirzījusi iepriekš 16. punktā minētajā spriedumā lietā Canon. Šajā sakarā ir jākonstatē, ka ieteikumu attiecībā uz saulesbrillēm nevar uzskatīt par tādu, kas ir papildinošs attiecībā uz apģērbu. Turklāt konkrētajiem mazumtirdzniecībā sniedzamajiem pakalpojumiem un konkrētajām precēm ir atšķirīgi izplatīšanas kanāli, vēl vairāk: patērētāji neiedomājas, kā to arī pamatoti norādīja ITSB, ka apģērbu un ādas izstrādājumu ražotājs tieši vai netieši vada briļļu, saulesbriļļu vai optiskas priekšmetu vai otrādi — pārdošanas vietu darbību, kas neatbilst viņa pamata darbībai.

88

No tā izriet, ka personas, kas iestājusies lietā, lūgums, kas izteikts, pamatojoties uz Reglamenta 134. panta 3. punktu, ir jānoraida.

89

Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt ITSB tiesāšanās izdevumus saskaņā ar tā prasījumiem. Tā kā persona, kas iestājusies lietā, nelūdza piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tā sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

Ar šādu pamatojumu

PIRMĀS INSTANCES TIESA (astotā palāta)

nospriež: