PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)

2008. gada 18. septembrī

Lieta T‑47/05

Pilar Angé Serrano u.c.

pret

Eiropas Parlamentu

Civildienests – Ierēdņi – Sekmīga iekšējo konkursu pārejai uz citu kategoriju nokārtošana, pamatojoties uz agrākajiem Civildienesta noteikumiem – Jauno Civildienesta noteikumu stāšanās spēkā – Pārejas noteikumi par klasificēšanu pakāpē – Hierarhijas attiecību, kas izveidotas, pamatojoties uz agrākajiem Civildienesta noteikumiem, grozīšana – Pieņemamība – Iebilde par prettiesiskumu – Iegūtās tiesības – Tiesiskā paļāvība – Samērīgums – Vienlīdzīga attieksme – Labas pārvaldības princips un pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses

Priekšmets Prasība atcelt individuālos lēmumus par prasītāju klasificēšanu starppakāpē no 2004. gada 1. maija, kas tiem paziņoti ar Eiropas Parlamenta personāla ģenerāldirektora vēstuli 2004. gada maija pirmajā nedēļā, kā arī atcelt visus secīgos un/vai ar šiem lēmumiem saistītos aktus, pat ja tie pieņemti pēc šīs prasības, un lūgums piespriest Parlamentam atlīdzināt zaudējumus

Nolēmums Izbeigt tiesvedību attiecībā uz Pilar Angé Serrano k‑dzi un Jean-Marie Bras un Adolfo Orcajo Teresa k‑giem saistībā ar pirmo prasījumu daļu. Pārējā daļā prasību noraidīt. Eiropas Parlaments sedz savus tiesāšanās izdevumus pats un atlīdzina P. Angé Serrano k‑dzes un J.‑M. Bras un A. Orcajo Teresa k‑gu tiesāšanās izdevumus. Dominiek Decoutere, Armin Hau un Francisco Javier Solana Ramos k‑gi sedz savus tiesāšanās izdevumus paši. Padome, persona, kas iestājusies lietā Eiropas Parlamenta prasījumu atbalstam, sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

Kopsavilkums

1.      Tiesvedība – Pierādījumu iesniegšana – Termiņš – Novēlota pierādījumu iesniegšana – Nosacījumi

(Pirmās instances tiesas Reglamenta 48. panta 1. punkts)

2.      Ierēdņi – Pārsūdzība – Nelabvēlīgs akts – Jēdziens

(Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkts, 91. panta 1. punkts un XIII pielikums)

3.      Ierēdņi – Pārsūdzība – Interese celt prasību – Iebildumi par agrāk izveidoto hierarhisko attiecību grozīšanu, kas veikta saskaņā ar Civildienesta noteikumu XIII pielikuma pagaidu noteikumiem par klasificēšanu – Pieņemamība

(Civildienesta noteikumu XIII pielikums)

4.      Ierēdņi – Karjera – Iegūtās tiesības – Sekmīga iekšējā konkursa pārejai uz citu kategoriju nokārtošana pirms 2004. gada 1. maija

(Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 2. un 8. pants)

5.      Ierēdņi – Karjera – Pagaidu noteikumu, kas saistīti ar pāreju no agrākās uz jauno ierēdņu karjeras sistēmu, ieviešana – Normas par klasificēšanu pakāpē

(Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 2. un 8. pants)

1.      Atbilstoši Pirmās instances tiesas Reglamenta 48. panta 1. punktam, lai gan puses replikā un atbildē uz repliku var piedāvāt pierādījumus, pamatojot savus replikā vai atbildē uz repliku izmantotos argumentus, tām ir jāpamato novēlota pierādījumu iesniegšana.

Pierādījumu iesniegšana pēc atbildes uz repliku ir iespējama gadījumā, ja puse, kas iesniedz pierādījumus, pirms rakstveida procesa pabeigšanas nav varējusi iesniegt attiecīgos pierādījumus vai ja novēlota pierādījumu iesniegšana, ko veikusi pretējā puse, pamato lietas materiālu papildināšanu, lai nodrošinātu sacīkstes principa ievērošanu.

Pienākums norādīt novēlotas pierādījumu iesniegšanas pamatojumu nozīmē, ka tiesai ir pilnvaras pārbaudīt šī pamatojuma pamatotību un – atkarībā no konkrētā gadījuma – minēto pierādījumu saturu, kā arī, ja lūgums nav pietiekami pamatots no tiesību viedokļa, pilnvaras to noraidīt. A fortiori tas tā ir arī attiecībā uz pierādījumiem, kas tiek iesniegti pēc atbildes uz repliku iesniegšanas.

(skat. 54.–56. punktu)

Atsauce: Tiesa, 2005. gada 14. aprīlis, C‑243/04 P Gaki-Kakouri/Tiesa, Krājumā nav publicēts, 32. un 33. punkts.

2.      Akti, par kuriem var iesniegt prasību tos atcelt, ir vienīgi pasākumi ar juridiski saistošu iedarbību, kas var tieši un tūlītēji ietekmēt prasītāja intereses, konkrēti mainot viņa tiesisko stāvokli.. Tādi ir individuālie lēmumi, ar kuriem tiek konkretizēti pārejas noteikumi par klasificēšanu pakāpē, kas paredzēti Civildienesta noteikumu XIII pielikumā. Šie lēmumi var ietekmēt attiecīgā ierēdņa tiesisko stāvokli pat tad, ja iestāde, kas tos sagatavojusi, tikai piemēro minēto normatīvo tiesību aktu.

(skat. 61. un 62. punktu)

Atsauces: Tiesa, 2006. gada 10. janvāris, C‑373/04 P Komisija/Alvarez Moreno, Krājumā nav publicēts, 42. punkts un tajā minētā judikatūra. Pirmās instances tiesa, 1996. gada 6. jūnijs, T‑391/94 Baiwir/Komisija, Recueil FP, I‑A‑269. un II‑787. lpp., 34. punkts; 1996. gada 18. jūnijs, T‑293/94 Vela Palacios/ESK, Recueil FP, I‑A‑305. un II‑893. lpp., 22. punkts; 2006. gada 29. novembris, T‑35/05, T‑61/05, T‑107/05, T‑108/05 un T‑139/05 Agne-Dapper u.c./Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑291. un II‑A‑2‑1497. lpp., 32. un 33. punkts.

3.      Prasības pieņemamība nozīmē, ka prasītājiem to prasības celšanas brīdī ir radusies, aktuāla, kā arī pietiekami konkrēta interese atcelt to apstrīdētos individuālos lēmumus; šāda interese tiek pieņemta par esošu, ja prasības iznākumā tie var gūt labumu. Tā tas ir gadījumā, kad ierēdņi apstrīd hierarhisko attiecību, kuras nodibinātas saskaņā ar Civildienesta noteikumiem, kas bija spēkā pirms 2004. gada 1. maija, grozīšanu, kas veikta, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu XIII pielikuma pagaidu noteikumiem par klasificēšanu.

(skat. 65., 68., 70., 76. un 81. punktu)

Atsauces: Tiesa, 1988. gada 31. maijs, 167/86 Rousseau/Revīzijas palāta, Recueil, 2705. lpp., 7. punkts. Pirmās instances tiesa, 2004. gada 28. septembris, T‑310/00 MCI/Komisija, Krājums, II‑3253. lpp., 44. punkts.

4.      Ierēdnis var pamatoties uz iegūtajām tiesībām vienīgi tad, ja šo tiesību rašanās pamatā esošais fakts ir noticis saskaņā ar konkrētiem Civildienesta noteikumiem, kas bija spēkā pirms tiesību normām, ar kurām groza Civildienesta noteikumus.

Sistēmā, kurā ir tikusi grozīta ierēdņu hierarhiskā pakļautība, atsevišķu ierēdņu klasificēšana augstākā pakāpē par citiem ierēdņiem, kas veikta kādā to karjeras brīdī, nerada iegūtās tiesības, kas ir aizsargājamas atbilstoši pēc 2004. gada 1. maija spēkā esošajiem Civildienesta noteikumiem. Tomēr ierēdņiem, kas pirms šī datuma sekmīgi nokārtojuši iekšējo konkursu pārejai uz citu kategoriju, ir tiesības sagaidīt, ka Civildienesta noteikumi tiem piedāvās labākas karjeras iespējas par citiem ierēdņiem piedāvātajām. Vispārējais taisnīguma princips prasa, lai ierēdņu spējas un pūles, ko tie ieguldījuši pirms minēta datuma ar mērķi sekmēt savu karjeru, tiktu atzītas pēc šī datuma. Tādējādi pirms šī datuma iegūtās labākas karjeras iespējas ir iegūtās tiesības, kas ir aizsargājamas.

Ierēdņu karjeras iespējas tiek noteiktas atkarībā no vairākiem faktoriem, kas saistīti gan ar katram ierēdnim raksturīgajiem elementiem (proti, tā nopelniem vai tā vecumu), gan arī no tā neatkarīgiem elementiem (proti, tostarp elementiem saistībā ar dienestu, kura sastāvā tas ietilpst), un tās netiek noteiktas vienīgi atkarībā no klasifikācijas pakāpē. Līdz ar to, pat ja Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 2. un 8. pantā paredzēto noteikumu par klasificēšanu pakāpē, aplūkotu atsevišķi, iedarbības rezultātā var tikt grozītas hierarhiskās attiecības, kādas pirms 2004. gada 1. maija ir izveidojušās starp ierēdņiem, kas sekmīgi nokārtojuši iekšējo konkursu pārejai uz citu kategoriju, un pārējiem ierēdņiem, tas obligāti nenozīmē, ka šādus konkursus sekmīgi nokārtojušo ierēdņu karjeras iespējas nav labākas par to ierēdņu karjeras iespējām, kuri šos konkursus nav veiksmīgi nokārtojuši. Gluži pretēji, Civildienesta noteikumu XIII pielikumā ir ietvertas normas, kurās ierēdņi ir nošķirti atkarībā no kategorijas, kurā tie bija klasificēti pirms 2004. gada 1. maija, tādējādi atzinīgi vērtējot iekšējā konkursa pārejai uz citu kategoriju sekmīgu nokārtošanu, kas notikusi pirms šī datuma.

(skat. 106.–108., 110., 113. un 114. punktu)

Atsauce: Tiesa, 1975. gada 19. marts, 28/74 Gillet/Komisija, Recueil, 463. lpp., 5. punkts.

5.      Ierēdnis nevar pamatoties uz tiesiskās paļāvības aizsardzību principu, lai apstrīdētu jaunā normatīvā tiesību akta tiesiskumu jomā, kurā likumdevējam ir plaša rīcības brīvība veikt nepieciešamās reformas. Tā tas ir kā attiecībā uz ierēdņu karjeras sistēmas grozīšanu, atbilstoši kurai, pirmkārt, tikusi iegūta klasifikācija augstākā pakāpē un, otrkārt, sekmīgi nokārtots iekšējais konkurss pārejai uz citu kategoriju, kā arī pilnībā realizējušās tās sekas, tā arī attiecībā uz pārejas noteikumu, kas saistīti ar šiem grozījumiem, pieņemšanu, tostarp Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 2. un 8. pantā ietvertajiem pārejas noteikumiem par klasificēšanu pakāpē.

Turklāt saskaņā ar samērīguma principu Kopienu tiesiskā regulējuma tiesiskums ir pakļauts nosacījumam, ka tā izmantotajiem līdzekļiem ir jābūt piemērotiem ar šo tiesisko regulējumu leģitīmi izvirzītā mērķa īstenošanai un ka tie, ņemot vērā, ka, ja rodas izvēles iespēja starp vairākiem atbilstošiem līdzekļiem, principā ir jāizvēlas mazāk ierobežojošais, nepārsniedz to, kas nepieciešams šī mērķa sasniegšanai. Tomēr jomā, kurā Kopienu likumdevējam ir plaša rīcības brīvība, kas atbilst tā Līgumā noteiktajai politiskajai atbildībai, samērīguma kontrole ir veicama tikai par attiecīgā pasākuma acīmredzami nepiemēroto raksturu attiecībā pret mērķi, kura sasniegšana ir uzticēta kompetentajai iestādei. Tā kā Padomei ir plaša rīcības brīvība pieņemt pagaidu noteikumus, kas saistīti ar pāreju no agrākās uz jauno ierēdņu karjeras sistēmu un kuros ietverti Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 2. un 8. pantā paredzētie noteikumi par klasificēšanu pakāpē, šos klasificēšanas noteikumus nevar uzskatīt par acīmredzami neatbilstošiem, lai sasniegtu mērķi, kas saskaņā ar Regulas Nr. 723/2004 37. apsvērumu ir pakāpeniska jauno noteikumu īstenošana, neskarot darbinieku iegūtās tiesības un ņemot vērā to leģitīmās cerības.

Visbeidzot, par vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu nav uzskatāma ierēdņu, kas pirms 2004. gada 1. maija sekmīgi nokārtojuši iekšējo konkursu pārejai uz citu kategoriju, klasificēšana augstākā vai tādā pašā kategorijā, kādā klasificēti ierēdņi, kas nav sekmīgi nokārtojuši šo konkursu. Ņemot vērā radikālo karjeras sistēmas grozīšanu, ierēdņu hierarhiskās pakāpes pirms un pēc šī datuma salīdzināšana pati par sevi nav noteicošais faktors, lai tiktu konstatēts, ka ar Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 2. un 8. pantu tiek pārkāpts vienlīdzīgas attieksmes princips.

(skat. 121., 131.‑133. un 146. punktu)

Atsauces: Tiesa, 1988. gada 14. jūnijs, 33/87 Christianos/Tiesa, Recueil, 2995. lpp., 23. punkts. Pirmās instances tiesa, 1996. gada 5. jūnijs, T‑162/94 NMB France u.c./Komisija, Recueil, II‑427. lpp., 69. punkts un tajā minētā judikatūra, kā arī 70.punkts un tajā minētā judikatūra; 2003. gada 11. februāris, T‑30/02 Leonhardt/Parlaments, Recueil FP, I‑A‑41. un II‑265. lpp., 55. punkts.