–

ADPA European Independent Automotive Data Publishers un Gesamtverband Autoteile‑Handel e.V. vārdā – E. Macher, M. Sacré un P. Schmitz, Rechtsanwälte,

–

Automobiles PEUGEOT SA un PSA Automobiles SA vārdā – F. Hübener, B. Lutz un A. Wendel, Rechtsanwälte,

–

Eiropas Komisijas vārdā – M. Huttunen un M. Noll‑Ehlers, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/858 (2018. gada 30. maijs) par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanu un tirgus uzraudzību un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 715/2007 un (EK) Nr. 595/2009 un atceļ Direktīvu 2007/46/EK (OV 2018, L 151, 1. lpp.; labojums – OV 2020, L 367, 121. lpp.) 61. panta 1. punktu un 63. panta 1. punktu, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 715/2007 (2007. gada 20. jūnijs) par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 5” un “Euro 6”) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai (OV 2007, L 171, 1. lpp.; labojums – OV 2021, L 382, 60. lpp.) 6. panta 1. punktu un 7. panta 1. punktu.

2

Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību starp ADPA European Independent Automotive Data Publishers, saskaņā ar Beļģijas tiesībām dibinātu starptautisku bezpeļņas apvienību, un Gesamtverband Autoteile‑Handel e.V., saskaņā ar Vācijas tiesībām dibinātu apvienību, no vienas puses, un Automobiles PEUGEOT SA (turpmāk tekstā – “Peugeot”) un PSA Automobiles SA (turpmāk tekstā – “PSA”), no otras puses, par maksu, ko pēdējās minētās iekasē par piekļuvi informācijai par viņu ražoto transportlīdzekļu remontu un apkopi.

3

Regulas 2018/858 50. un 52. apsvērumā ir noteikts:

[..]

4

Šīs regulas 3. pantā ir noteikts:

“1)   “tipa apstiprināšana” ir procedūra, ar ko apstiprinātāja iestāde apliecina, ka transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tips atbilst attiecīgajiem administratīvajiem noteikumiem un tehniskajām prasībām;

[..]

45)   “neatkarīgs uzņēmējs” ir fiziska vai juridiska persona, kas nav pilnvarots tirgotājs vai remontētājs, bet kas ir tieši vai netieši iesaistīts transportlīdzekļu remontēšanā un apkopē, un aptver remonta aprīkojuma, instrumentu vai rezerves daļu remontētājus, ražotājus vai izplatītājus, kā arī tehniskās informācijas izdevējus, automobiļu klubus, uzņēmumus, kas nodrošina palīdzību uz ceļiem, uzņēmumus, kas piedāvā pārbaudes un testēšanas pakalpojumus, un uzņēmumus, kas piedāvā mācības alternatīvās degvielas transportlīdzekļu aprīkojuma uzstādītājiem, ražotājiem un remontētājiem; par neatkarīgiem uzņēmējiem uzskata arī pilnvarotus remontētājus, tirgotājus un izplatītājus konkrēta transportlīdzekļa ražotāja izplatīšanas sistēmā, ciktāl tie sniedz tādu transportlīdzekļu remonta un apkopes pakalpojumus, attiecībā uz kuriem tie nav transportlīdzekļa ražotāja izplatīšanas sistēmas dalībnieki;

[..]

47)   “neatkarīgs remontētājs” ir fiziska vai juridiska persona, kas sniedz transportlīdzekļu remonta un apkopes pakalpojumus, bet kas nedarbojas ražotāja izplatīšanas sistēmā;

48)   “transportlīdzekļa remonta un apkopes informācija” ir visa informācija, tostarp visi minētās informācijas turpmākie grozījumi un papildinājumi, kas vajadzīga transportlīdzekļa diagnosticēšanai, apkalpošanai, pārbaudei, tā sagatavošanai tehniskajai apskatei, remontam, pārprogrammēšanai vai atiestatīšanai vai kas vajadzīga attālinātam diagnostikas atbalstam vai detaļu un aprīkojuma uzstādīšanai uz transportlīdzekļa un kuru ražotājs sniedz saviem pilnvarotajiem partneriem, tirgotājiem un remontētājiem, vai kuru ražotājs izmanto remonta un apkopes nolūkos;

[..]”

5

Minētās regulas 61. pantā “Ražotāju pienākumi sniegt transportlīdzekļa OBD [on board diagnostics] informāciju un remonta un apkopes informāciju” ir noteikts:

“1.   Ražotāji nodrošina, ka neatkarīgiem ekonomikas dalībniekiem ir neierobežota, standartizēta un nediskriminējoša piekļuve transportlīdzekļa OBD informācijai, diagnostikas un citai iekārtai, instrumentiem, tostarp attiecīgās programmatūras pilnīgām atsaucēm un pieejamajām lejupielādēm, un transportlīdzekļa remonta un apkopes informācijai. Informāciju sniedz viegli pieejamā veidā mašīnlasāma formāta un elektroniski apstrādājamās datu kopās. Neatkarīgiem ekonomikas dalībniekiem ir piekļuve ražotāju un pilnvaroto tirgotāju un remontētāju izmantotajiem attālinātās diagnostikas pakalpojumiem.

Ražotāji nodrošina standartizētu, drošu un attālinātu iekārtu, kas dod iespēju neatkarīgiem remontētājiem veikt darbības, kurām nepieciešama piekļuve transportlīdzekļa drošības sistēmai.

2.   [..]

Transportlīdzekļa OBD informāciju un transportlīdzekļa remonta un apkopes informāciju dara pieejamu ražotāju tīmekļa vietnēs, izmantojot standartizētu formātu vai, ja tas nav iespējams informācijas iezīmju dēļ, citā piemērotā veidā. Neatkarīgiem ekonomikas dalībniekiem, kas nav remontētāji, informāciju sniedz arī mašīnlasāmā formātā, ko var elektroniski apstrādāt ar izplatītiem informācijas tehnoloģiju rīkiem un programmatūru un kas neatkarīgajiem ekonomikas dalībniekiem ļauj sekundārā tirgus piegādes ķēdē īstenot ar viņu uzņēmējdarbību saistīto uzdevumu.

[..]

9.   Ja transportlīdzekļa remonta un apkopes informācija tiek glabāta transportlīdzekļa ražotāja centrālajā datubāzē vai citā datubāzē transportlīdzekļa ražotāja vārdā, neatkarīgiem remontētājiem ir bezmaksas piekļuve šādiem reģistriem, un tie var attiecīgajā datubāzē ievadīt informāciju par to veiktajiem remontiem un apkopi.

[..]”

6

Šīs pašas regulas 63. pants “Maksa par piekļuvi remonta un tehniskās apkopes informācijai” ir formulēts šādi:

“1.   Ražotājs var iekasēt pieņemamu un samērīgu maksu par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un apkopes informācijai, kas nav 61. panta 10. punktā minētā informācija. Minētā maksa nevar būt tāda, kas neņem vērā apmēru, kādā neatkarīgais [uzņēmējs] izmanto piekļuvi, un tādējādi attur no piekļuves šādai informācijai. [..]

2.   Piekļuvi transportlīdzekļa remonta un apkopes informācijai, tostarp tādiem transakcionāliem pakalpojumiem kā pārprogrammēšana vai tehniskā palīdzība, ražotājs nodrošina uz stundu, dienu, mēnesi vai gadu, un maksa par piekļuvi šādai informācijai mainās atkarībā no attiecīgā piešķirtā piekļuves laikposma.

Ražotāji var piedāvāt ne tikai piekļuvi uz noteiktu laiku, bet arī piekļuvi uz transakciju pamata, iekasējot maksu par katru atsevišķo transakciju, nevis par laikposmu, kurā ir piešķirta piekļuve.

Ja ražotājs piedāvā abu veidu piekļuvi, neatkarīgie remontētāji izvēlas piekļuves sistēmu, kura var būt vai nu uz noteiktu laiku, vai uz transakciju pamata.”

7

Atbilstoši Regulas 2018/858 86. pantam “Grozījumi Regulā (EK) Nr. 715/2007”:

“1.   Regulu (EK) Nr. 715/2007 groza šādi:

[..]

[..].

2.   Atsauces uz Regulas (EK) Nr. 715/2007 svītrotajiem noteikumiem uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu šīs regulas XI pielikuma 1. punktā.”

8

Šīs regulas 89. panta, kurā paredzēti pārejas noteikumi, 1. punktā ir noteikts, ka “šī regula neanulē nevienu transportlīdzekļa kopējo tipa apstiprinājumu vai ES tipa apstiprinājumu, kas transportlīdzekļiem vai sistēmām, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām piešķirts līdz 2020. gada 31. augustam”.

9

Minētās regulas X pielikuma “Piekļuve transportlīdzekļu OBD informācijai un transportlīdzekļa remonta un apkopes informācijai” 6.1. punktā ir paredzēts, ka “personas, kam vajadzīgas tiesības pavairot vai pārpublicēt informāciju, risina sarunas tieši ar attiecīgo ražotāju”.

10

2004. gada 3. jūlijaGesetz gegen den unlauteren Wettbewerb (Likums par negodīgas konkurences novēršanu; BGBl. 2004 I, 1414. lpp.), kas grozīts ar 2016. gada 17. februāra likumu (BGBl. 2016 I, 233. lpp.), 3.a pantā ir noteikts, ka tad, “ja persona pārkāpj likuma normu, ar kuru citastarp ir paredzēts regulēt rīcību tirgū tirgus dalībnieku interesēs, tā veic negodīgas konkurences darbības, ja šis pārkāpums ievērojami kaitē patērētāju, citu tirgus dalībnieku vai konkurentu interesēm”.

11

Šī likuma 8. panta 3. punkta 2. apakšpunktā ir noteikts, ka tiesības prasību par negodīgas komercprakses izbeigšanu celt ir “tādām apvienībām, kuras ir tiesīgas veicināt neatkarīgas komerciālas vai profesionālas intereses, ja tajās ir reģistrēts nozīmīgs skaits uzņēmēju, kuri vienā un tajā pašā tirgū tirgo identiskas vai saistītas preces vai pakalpojumus, ja šīs apvienības, it īpaši, izmantojot cilvēkresursus, materiālos un finanšu līdzekļus, var efektīvi pildīt statūtos noteiktos uzdevumus, lai īstenotu savas neatkarīgās komerciālās vai profesionālās intereses, un ciktāl pārkāpums ietekmē to biedru intereses”.

12

Peugeot un PSA ir Regulas 2018/858 3. panta 1. punktā minēto tipa apstiprinājumu īpašnieki attiecībā uz Peugeot markas transportlīdzekļiem. Pamatojoties uz šo faktu, tās piešķir piekļuvi šīs regulas X pielikumā minētajai informācijai par apstiprināta tipa transportlīdzekļu remontu un apkopi ar datubāzes starpniecību, kura pieejama interneta portālā un ar kuru “neatkarīgie uzņēmēji” minētās regulas 3. panta 45. punkta izpratnē var iepazīties, samaksājot visiem šiem tirgus dalībniekiem piemērojamo vienotas likmes maksu, kas tiek pielāgota atkarībā no piešķirtās piekļuves ilguma, neņemot vērā nevienu citu parametru.

13

Tehniskās informācijas izdevējiem katru gadu ar Peugeot un PSA ir jānoslēdz vienošanās, ar kuru tiem tiek piešķirtas tiesības piekļūt šiem datiem, izgūt informāciju par transportlīdzekļu apkopi un remontu un to izmantot, lai izstrādātu un izplatītu datu lapas, kas paredzētas tādiem lietotājiem kā transportlīdzekļu remontdarbnīcas, vairumtirgotāji un rezerves daļu ražotāji. Maksas apmēru katram izdevējam nosaka individuāli un uz noteiktu laikposmu, sākot no pamatcenas. Šī cena atbilst fiksētajām izmaksām, kas tiek pieprasītas citiem neatkarīgajiem uzņēmējiem, reizinot ar izdevēja klientu skaitu un vidējo tirgus daļu transportlīdzekļu tirgū pēdējo desmit gadu laikā. Viss tiek dalīts ar samazinājuma likmi, kas atkarīga no galalietotāju skaita, kā arī ar apstrādājot datus iegūto pievienoto vērtību.

14

ADPA European Independent Automotive Data Publishers un Gesamtverband Autoteile-Handel uzskata, ka šādi aprēķinātās maksas nav ne “pieņemamas”, ne “samērīgas” Regulas 2018/858 63. panta 1. punkta izpratnē. Galalietotāju skaita ņemšana vērā esot prettiesiska, nosakot maksu par informācijas izmantošanu, jo tādējādi automobiļu ražotājiem tiekot piešķirta gūtās peļņas daļa. Tās uzskata, ka šāda aprēķina metode, ciktāl tajā nav ievērota Regula 2018/858, ir ar Vācijas tiesībām aizliegta negodīga komercprakse. Tāpēc šīs apvienības iesniedza prasību pret Peugeot un PSA, lai tām uzdotu no tehniskās informācijas izdevējiem par piekļuvi transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācijai iekasēt tādu pašu maksu, kāda tiek iekasēta no neatkarīgiem remontētājiem minētās regulas 3. panta 47. punkta izpratnē.

15

Peugeot un PSA vispirms norāda, ka piemērojamā regula ir Regula Nr. 715/2007, jo attiecīgie transportlīdzekļi tika apstiprināti pirms 2020. gada 1. septembra, kad stājās spēkā Regula 2018/858. Turpinot – tās uzskata, ka maksu aprēķina metode nav vērtējama, balstoties uz Regulas 2018/858 63. pantu, jo attiecīgo maksu mērķis nav vienkārša atlīdzība par piekļuvi “transportlīdzekļu remonta un apkopes” informācijai šīs regulas 61. panta 1. punkta izpratnē, bet gan atlīdzība par licenci šo informāciju izmantot komerciālos nolūkos. Visbeidzot Peugeot un PSA apgalvo – pat pieņemot, ka uz minētajām maksām attiecas Regulas 2018/858 63. pants, šajā tiesību normā transportlīdzekļu ražotājiem ir atstāta rīcības brīvība attiecībā uz pieprasīto maksu aprēķina metodi.

16

Iesniedzējtiesa jautā, pirmkārt, par tiesību normām, kas ratione temporis piemērojamas piekļuvei informācijai par transportlīdzekļiem, kas apstiprināti pirms Regulas 2018/858 stāšanās spēkā.

17

Otrkārt, tā jautā, vai attiecīgie transportlīdzekļu ražotāji, ņemot vērā šīs regulas 61. pantā paredzēto jēdzienu “piekļuve informācijai”, kas interpretēts saskaņā ar minētās regulas 50. un 52. apsvērumu, kā arī tās 63. pantu un X pielikuma 6.1. punktu, var pieprasīt tehniskās informācijas izdevējiem iegūt īpašu izmantošanas licenci, lai piekļūtu informācijai par transportlīdzekļu remontu un apkopi.

18

Treškārt, šī tiesa šaubās, vai vienlīdzīgas attieksmes princips prasa, lai tās pašas saskaņā ar Regulas 2018/858 63. pantu pieprasīto maksu aprēķinā izmantotās aprēķina metodes tiktu piemērotas gan neatkarīgiem remontētājiem, gan arī tehniskās informācijas izdevējiem. Tā uzskata, ka par labu vienotai tarifu sistēmai liecina tas, ka piekļuves informācijai ilgums ir vienīgais šīs regulas 63. panta 2. punktā paredzētais kritērijs, kā maksu noteikšanas nolūkā nošķir personas, kurām ir tiesības piekļūt šai informācijai. Un otrādi – tā uzsver, ka minētās regulas 63. panta 1. punktā izmantotais jēdziens “pieņemama un samērīga maksa” liecina par to, ka maksa, kas jāmaksā personām, kurām ir tiesības piekļūt informācijai par transportlīdzekļu apkopi un remontu, ir jāaprēķina katrā gadījumā atsevišķi.

19

Ja atbilde uz šo trešo jautājumu būtu noliedzoša, iesniedzējtiesa vaicā, vai jēdziens “pieņemama un samērīga maksa” ir jāinterpretē tādējādi, ka, aprēķinot šo maksu, ir jāņem vērā vienīgi ražotāja faktiskās izmaksas, kas radušās, lai sniegtu piekļuvi informācijai par viņa ražoto transportlīdzekļu remontu un apkopi – neatkarīgi no šīs informācijas ekonomiskās vērtības.

20

Šajos apstākļos Landgericht Köln (Ķelnes apgabaltiesa, Vācija) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

21

Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Regulas 2018/858 61. un 63. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie ir piemērojami transportlīdzekļu modeļiem, kam tipa apstiprinājums piešķirts saskaņā ar Regulu Nr. 715/2007.

22

Pirmkārt, jānorāda, ka ar Regulu 2018/858, kā izriet no tās 50. apsvēruma, netiek atcelta Regula Nr. 715/2007, bet gan nostiprināta šajā regulā paredzētā kārtība informācijas sniegšanai par transportlīdzekļu remontu un apkopi Regulas 2018/858 3. panta 48. punkta izpratnē. Turklāt pēdējās minētās regulas 89. panta 1. punktā, kas ir spēkā no 2020. gada 1. septembra, ir precizēts, ka tā neanulē nevienu transportlīdzekļa kopējo tipa apstiprinājumu vai ES tipa apstiprinājumu, kas transportlīdzekļiem vai sistēmām, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām piešķirts līdz 2020. gada 31. augustam.

23

Otrkārt, jāuzsver – lai gan ar Regulas 2018/858 86. panta 1. punkta 4. apakšpunktu ir atcelta Regulas Nr. 715/2007 III nodaļa par piekļuvi informācijai par transportlīdzekļu remontu un apkopi, šī paša panta 2. punktā tomēr ir precizēts, ka atsauces uz atceltajiem Regulas Nr. 715/2007 noteikumiem uzskata par atsaucēm uz Regulu 2018/858 un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas ietverta šīs regulas XI pielikuma 1. punktā. Saskaņā ar šo pielikumu Regulas 2018/858 61. un 63. pants aizstāj Regulas Nr. 715/2007 6. un 7. pantu un kopš 2020. gada 1. septembra tie ir piemērojami transportlīdzekļiem, kuru tips ir apstiprināts pirms šī datuma.

24

Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos iemeslus, uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka Regulas 2018/858 61. un 63. pants kopsakarā ar šīs regulas 86. panta 1. punkta 4. apakšpunktu un 2. punktu, kā arī XI pielikuma 1. punktu ir jāinterpretē tādējādi, ka tie ir piemērojami transportlīdzekļu modeļiem, kuru tips ir apstiprināts saskaņā ar Regulu Nr. 715/2007.

25

Ar otro jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Regulas 2018/858 61. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā noteiktais transportlīdzekļu ražotāju pienākums nodrošināt neierobežotu, standartizētu un nediskriminējošu piekļuvi “transportlīdzekļa remonta un apkopes informācijai”, kas definēta šīs regulas 3. panta 48. punktā, ietver pienākumu ļaut tehniskās informācijas izdevējiem apstrādāt un izmantot šo informāciju ar to uzņēmējdarbību saistītiem uzdevumiem sekundārā tirgus piegādes ķēdē, tiem neizvirzot citus nosacījumus kā vien šajā regulā paredzētos.

26

Šajā ziņā vispirms jānorāda, ka jēdziens “neatkarīgs uzņēmējs” Regulas 2018/858 3. panta 45. punktā ir definēts kā fiziska vai juridiska persona, kas nav pilnvarots tirgotājs vai remontētājs, bet kas ir tieši vai netieši iesaistīts transportlīdzekļu remontēšanā un apkopē. Tehniskās informācijas izdevēji šajā 45. punktā ir skaidri minēti kā tādi, kas ietilpst neatkarīgu uzņēmēju kategorijā.

27

Saskaņā ar Regulas 2018/858 61. panta 1. punkta pirmo daļu tehniskās informācijas izdevējiem kā neatkarīgiem uzņēmējiem tādējādi pienākas neierobežota, standartizēta un nediskriminējoša piekļuve informācijai par transportlīdzekļu remontu un apkopi. Šī informācija ir jāsniedz viegli pieejamā veidā mašīnlasāma formāta un elektroniski apstrādājamās datu kopās. Šādas piekļuves standarta formātā mērķis, kā tas ir noteikts šīs regulas 50. apsvērumā, ir ļaut “izgūt tehnisko informāciju”.

28

Minētās regulas 61. panta 2. punkta otrās daļas otrajā teikumā ir precizēts, ka neatkarīgiem uzņēmējiem, kas nav remontētāji, tostarp tehniskās informācijas izdevējiem, informāciju sniedz formātā, ko var elektroniski apstrādāt, lai šie uzņēmēji sekundārā tirgus piegādes ķēdē varētu īstenot savas uzņēmējdarbības uzdevumus. Jāpiebilst, ka šis pienākums transportlīdzekļu ražotājiem tika ieviests tikai likumdošanas procedūras saistībā ar Regulu 2018/858 laikā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2019. gada 19. septembris, Gesamtverband Autoteile‑Handel, C‑527/18, EU:C:2019:762, 34. punkts).

29

Tādējādi no paša šo tiesību normu formulējuma izriet, ka transportlīdzekļu ražotāju pienākums nodrošināt neierobežotu, standartizētu un nediskriminējošu piekļuvi Regulas 2018/858 61. panta 1. punktā norādītajai informācijai par transportlīdzekļu remontu un apkopi ietver pienākumu atļaut tehniskās informācijas izdevējiem apstrādāt un izmantot šādu informāciju – neizvirzot citus nosacījumus kā vien šajā regulā paredzētos – atbilstoši to konkrētās komercdarbības vajadzībām sekundārā tirgus piegādes ķēdē.

30

Šādu interpretāciju pamato Regulas 2018/858 50. un 52. apsvērumā noteiktais mērķis, proti, nodrošināt efektīvu konkurenci tādu pakalpojumu tirgū, kas ietver transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācijas sniegšanu, lai neatkarīgo uzņēmēju sniegto transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes pakalpojumu tirgus varētu konkurēt ar pilnvaroto tirgotāju tirgu.

31

Proti, tehniskās informācijas izdevēji, atvieglojot piekļuvi informācijai, kas vajadzīga transportlīdzekļu remontam un apkopei, ko veic neatkarīgi uzņēmumi, kuri nav pilnvarotie tirgotāji vai remontētāji, kas ietilpst ražotāju izplatīšanas sistēmā, it īpaši ar šīs informācijas apstrādi, izmantošanu un apkopošanu veicina transportlīdzekļu remonta un apkopes tirgus, kurā darbojas šādi uzņēmēji, attīstību.

32

Līdz ar to tiesībām piekļūt minētajai informācijai, kuru šīs regulas 61. panta 1. punktā transportlīdzekļu ražotājiem ir noteikts pienākums garantēt citastarp tehniskās informācijas izdevējiem, ir jāietver šo izdevēju tiesības apstrādāt un izmantot šo informāciju pašiem savas komercdarbības ietvaros un tās mērķiem, neizvirzot citus nosacījumus kā vien tos, kas paredzēti minētajā regulā.

33

Ar Regulas 2018/858 X pielikuma 6.1. punktu – kurā ikvienam, kurš vēlas pavairot vai pārpublicēt informāciju par transportlīdzekļu apkopi un remontu, ir noteikts pienākums risināt sarunas ar attiecīgo ražotāju, – nevar apšaubīt to tiesību piekļūt informācijai interpretāciju, kuras šīs regulas 61. pantā garantētas tehniskās informācijas izdevējiem kā neatkarīgiem uzņēmējiem.

34

Proti, šādas informācijas apstrāde un izmantošana, ko veic šie izdevēji savas komercdarbības ietvaros un tās nolūkos, pamatojoties uz Regulas 2018/858 61. pantu, nav pielīdzināma vienkāršai minētās informācijas pavairošanai vai pārpublicēšanai šīs regulas X pielikuma 6.1. punkta izpratnē, kurā, kā to norāda Eiropas Komisija, vispārīgi ir noteiktas tehniskās prasības attiecībā uz piekļuvi informācijai, tostarp par transportlīdzekļu remontu un apkopi.

35

Ņemot vērā visu iepriekš izklāstīto, uz otro jautājumu ir jāatbild, ka Regulas 2018/858 61. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā transportlīdzekļu ražotājiem paredzētais pienākums nodrošināt neierobežotu, standartizētu un nediskriminējošu piekļuvi transportlīdzekļa remonta un apkopes informācijai, kas ir definēta šīs regulas 3. panta 48. punktā, ietver pienākumu ļaut tehniskās informācijas izdevējiem apstrādāt un izmantot šo informāciju ar to uzņēmējdarbību saistītiem uzdevumiem sekundārā tirgus piegādes ķēdē, tiem neizvirzot citus nosacījumus kā vien šajā regulā paredzētos.

36

Ar trešo un ceturto jautājumu, kuri jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Regulas 2018/858 63. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka šajā pantā minētais jēdziens “pieņemama un samērīga maksa” liek transportlīdzekļu ražotājiem visiem neatkarīgajiem uzņēmējiem piemērot vienotu šīs maksas aprēķina metodi, kas balstīta vienīgi uz izmaksām, kuras radušās, nodrošinot piekļuvi transportlīdzekļu remonta un apkopes informācijai, kas tiem jāsniedz saskaņā ar šo regulu.

37

Regulas 2018/858 63. panta 1. punkta pirmajā teikumā transportlīdzekļu ražotājiem ir atļauts pieprasīt maksu par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un apkopes informācijai, ja vien šīs maksa ir pieņemama un samērīga. No 63. panta 1. punkta otrā teikuma izriet, ka šī maksa nedrīkst atturēt no piekļuves šai informācijai un šajā nolūkā tajā ir jāņem vērā, cik katrs neatkarīgais uzņēmējs šo informāciju izmanto.

38

Regulas 2018/858 63. panta 2. punkta pirmajā daļā arī ir paredzēts, ka transportlīdzekļu ražotāji dara pieejamu minēto informāciju uz stundu, dienu, mēnesi vai gadu un nosaka maksu par piekļuvi atkarībā no attiecīgā piešķirtā piekļuves laikposma ilguma. Šī 2. punkta otrajā daļā minētajiem ražotājiem ir atļauts alternatīvi piedāvāt piekļuvi uz transakciju pamata, iekasējot maksu par katru atsevišķo transakciju. Minētā 2. punkta trešajā daļā neatkarīgiem remontētājiem, kas definēti Regulas 2018/858 3. panta 47. punktā, ir atļauts izvēlēties starp šiem abiem piekļuves veidiem, kad ražotājs piedāvā abus.

39

Turklāt Regulas 2018/858 61. panta 1. punkta pirmās daļas pēdējā teikumā šiem neatkarīgajiem remontētājiem ir garantēta piekļuve attālinātās diagnostikas pakalpojumiem, ko izmanto ražotāji un pilnvarotie tirgotāji, lai šie remontētāji varētu veikt darbības, kas ietver piekļuvi šo transportlīdzekļu drošības sistēmai. Tāpat šīs regulas 61. panta 9. punktā ir noteikts, ka tad, ja transportlīdzekļa remonta un apkopes informācija tiek glabāta transportlīdzekļa ražotāja centrālajā datubāzē, minētajiem neatkarīgajiem remontētājiem bez maksas ir piekļuve šai informācijai un tiem ir iespēja ievadīt informāciju par veiktajiem remontiem un apkopi.

40

Pirmkārt, no šīm tiesību normām izriet, ka pienākumi, kas ar Regulu 2018/858 ir noteikti transportlīdzekļu ražotājiem, atšķiras atkarībā no personas, pret kuru šis pienākums ir pildāms, un tas uzreiz izslēdz vienotas maksas piemērošanu visiem neatkarīgajiem uzņēmējiem saistībā ar izmaksām par piekļuvi informācijai par transportlīdzekļu remontu un apkopi. Šajā nolūkā transportlīdzekļu ražotājiem it īpaši ir jāņem vērā tas, kā dažādi neatkarīgie uzņēmēji izmanto šo informāciju savas komercdarbības ietvaros.

41

Šāda tekstuālā interpretācija turklāt atbilst vispārējam vienlīdzīgas attieksmes principam, kas paredz ne tikai to, lai līdzīgas situācijas netiktu aplūkotas atšķirīgi, bet arī lai atšķirīgas situācijas netiktu aplūkotas vienādi, ja vien šāda pieeja nav objektīvi pamatota (skat. spriedumus, 1977. gada 19. oktobris, Ruckdeschel u.c., 117/76 un 16/77, EU:C:1977:160, 7. punkts, 2008. gada 16. decembris, Arcelor Atlantique un Lorraine u.c., C‑127/07, EU:C:2008:728, 23. punkts, kā arī 2020. gada 17. decembris, Centraal Israëlitisch Consistorie van België u.c., C‑336/19, EU:C:2020:1031, 85. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

42

Tomēr, kā pēc būtības norādījušas Peugeot un PSA, tehniskās informācijas izdevēji, no vienas puses, un neatkarīgie remontētāji, no otras puses, nav salīdzināmā situācijā attiecībā uz Regulas 2018/858 priekšmetu un mērķi. Tātad vispārējais vienlīdzīgas attieksmes princips izslēdz to, ka šī regula tiktu interpretēta tādējādi, ka tajā ir paredzēta vienota aprēķina metode visu neatkarīgo uzņēmēju piekļuvei informācijai par transportlīdzekļu remontu un apkopi.

43

Otrkārt, ne no vienas šī sprieduma 37. un 38. punktā minētās tiesību normas formulējuma neizriet, ka transportlīdzekļu ražotājiem, aprēķinot maksu par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un apkopes informācijai, ir jāpamatojas vienīgi uz izmaksām, ko rada tiem Regulā 2018/858 noteiktais pienākums sniegt piekļuvi šai informācijai. Vienīgais nosacījums, kas paredzēts šīs regulas 63. panta 1. punktā kopsakarā ar minētās regulas 52. apsvērumu, ir: šai maksai jābūt pieņemamai un samērīgai tādā ziņā, ka tās apmērs neattur neatkarīgos uzņēmējus piekļūt informācijai par transportlīdzekļu remontu un apkopi, jo pretējā gadījumā minētās regulas mērķim – ļaut šiem uzņēmējiem konkurēt ar pilnvarotiem tirgotājiem un remontētājiem transportlīdzekļu remonta un remonta tirgū – tiktu atņemta lietderīgā iedarbība.

44

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, uz trešo un ceturto jautājumu ir jāatbild, ka Regulas 2018/858 63. pants kopsakarā ar šīs regulas 52. apsvērumu un vienlīdzīgas attieksmes principu ir jāinterpretē tādējādi, ka šajā pantā minētais jēdziens “samērīga un pieņemama maksa”, pirmkārt, nozīmē, ka transportlīdzekļu ražotājiem, nosakot šo maksu, ir jāņem vērā komercdarbības veids, kādai transportlīdzekļu remonta un apkopes informāciju izmanto dažādie neatkarīgie uzņēmēji, un, otrkārt, tas ļauj pieprasīt maksu, kas pārsniedz izmaksas par pašu piekļuvi šai informācijai, kura tiem saskaņā ar šo regulu ir jānodrošina, taču ar nosacījumu, ka šai maksai nav atturošas iedarbības uz minētajiem uzņēmējiem.

45

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (astotā palāta) izdod rīkojumu: